Igaunijas darba dzīves valsts profils
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Igaunijā. Tās mērķis ir sniegt būtisku pamatinformāciju par darba dzīves struktūrām, iestādēm un attiecīgajiem noteikumiem.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
"Individuālās darba attiecības" attiecas uz attiecībām starp atsevišķu darba ņēmēju un viņa darba devēju. Šīs attiecības veido tiesiskais regulējums un sociālo partneru sarunu rezultāti par noteikumiem un nosacījumiem. Šajā sadaļā aplūkots darba attiecību sākums un izbeigšana, kā arī tiesības un pienākumi Igaunijā.
Eiropas Darba attiecību vārdnīca: Darba attiecības
Prasības attiecībā uz darba līgumu
Darba līgumu likums nosaka, ka parasti darba devējs nedrīkst slēgt darba līgumu ar nepilngadīgu personu, kas jaunāka par 15 gadiem, vai nepilngadīgo, uz kuru attiecas pienākums apmeklēt skolu, vai ļaut šādai nepilngadīgai personai strādāt. Tomēr izņēmuma gadījumos darba devējs var slēgt darba līgumu ar nepilngadīgo vecumā no 13 līdz 16 gadiem ar pienākumu apmeklēt skolu un atļaut strādāt, ja viņa pienākumi ir vienkārši un neprasa lielu fizisku vai garīgu piepūli (viegls darbs). Nepilngadīgajiem vecumā no 7 līdz 12 gadiem ir atļauts veikt vieglus darbus kultūras, mākslas, sporta un reklāmas jomā.
Darba līgums jānoslēdz rakstveidā. Darba līgums tiek uzskatīts par noslēgtu arī tad, ja darbinieks uzsāk darbu, ko attiecīgajos apstākļos var sagaidīt tikai par atlīdzību. Tiek uzskatīts, ka darba līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. To var noslēgt uz noteiktu termiņu līdz pieciem gadiem, ja tas ir pamatots ar pamatotiem iemesliem, vai uz laiku līdz aizstāšanas periodam, ja aizstāj darbinieku, kurš ir īslaicīgi prombūtnē, vai pagaidu darba aģentūru gadījumā.
Kopš 2014. gada darba devējam ir jāreģistrē visi nodarbinātības veidi (algots vai brīvprātīgais darbs) Nodokļu un muitas pārvaldes nodarbinātības reģistrā, kad darbinieks sāk strādāt.
Atlaišanas un izbeigšanas procedūras
Atlaišanas un izbeigšanas procedūras ir aprakstītas Darba līgumu likumā. Saskaņā ar likumu līguma puses var izbeigt darba līgumu jebkurā laikā, vienojoties. Tomēr darbiniekam jāpaziņo darba devējam vismaz 30 dienas iepriekš, savukārt darba devējam jāpaziņo darbiniekam vismaz 15–90 dienas iepriekš (atkarībā no darba tiesisko attiecību ilguma).
Noteiktos apstākļos līgumus var izbeigt arī ārkārtas kārtā. Darbinieks to var darīt, ja viņš nespēj pildīt savus pienākumus vai ja darba devējs ir būtiski pārkāpis savus pienākumus pret darbinieku. Darba devējs var izbeigt līgumu pamatotu iemeslu dēļ, kas izriet no darba ņēmēja ilgstošas nespējas pildīt savus pienākumus, vai ekonomisku iemeslu dēļ, piemēram, darba apjoma samazināšanās, darba reorganizācijas vai bankrota dēļ.
Kolektīvās atlaišanas gadījumā darba devējam ir jāinformē un jāapspriežas ar darbinieku pārstāvi vai ar darbiniekiem, ja viņiem nav pārstāvja, un jāinformē ESIF.
Kolektīva atlaišana nozīmē darba līgumu atcelšanu 30 kalendāro dienu laikā sakarā ar atlaišanu ne mazāk kā:
5 darbinieki uzņēmumā, kurā vidējais darbinieku skaits* ir līdz 19
10 darbinieki uzņēmumā, kurā vidējais darbinieku skaits* ir 20–99
10% darbinieku uzņēmumā, kurā vidējais darbinieku skaits* ir 100–299
30 darbinieki uzņēmumā, kurā vidējais darbinieku skaits* ir vismaz 300
Piezīme: * Vidējais darbinieku skaits ir balstīts uz sešu mēnešu periodu pirms dienas, kad darbinieki tiek informēti par kolektīvo atlaišanu.
Publikācija: Eurofound (2013), Sociālo partneru iesaistīšanās bezdarbnieka pabalstu režīmos Eiropā (sk. informāciju par Igauniju).
Bērna kopšanas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un paternitātes atvaļinājums
Šajā sadaļā aplūkoti vecāku, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un paternitātes atvaļinājuma noteikumi. 2018. gadā tika reformēta bērna kopšanas atvaļinājuma un pabalstu sistēma. Izmaiņas, kas stājās spēkā pakāpeniski no 2018. gada marta līdz 2022. gada aprīlim, ir vērstas uz elastīgāku sistēmu, veicināt darbu un veicināt tēvu līdzdalību bērnu aprūpē. Ar šīm izmaiņām abiem vecākiem ir iespējams saņemt pabalstu vienlaicīgi, saņemt to ilgākā laika periodā (3 gadus nevis 1,5 gadus) un bērna kopšanas atvaļinājuma laikā saņemt lielākus ienākumus no darba. Turklāt 2020. gada jūlijā tika ieviests 30 dienu paternitātes atvaļinājums, kas rezervēts tikai tēviem. Tēvu bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošana pastāvīgi palielinājās no 6 % 2014. gadā līdz 16 % 2020. gada beigās, un straujāk palielinājās no 8 % līdz 16 % laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam.
Likumā noteiktais atvaļinājums
| Maternity leave | |
| Maximum duration | A woman has the right to 140 calendar days of maternity leave. The leave may be taken 30–70 days before the estimated date of birth (from the 30th to the 36th week of pregnancy), as determined by a doctor or midwife. If a woman starts her maternity leave less than 30 days before the estimated date of birth, leave is shortened by the relevant period. |
| Reimbursement | 100% of average income per calendar day (maternity benefit). |
| Who pays? | Estonian Health Insurance Fund |
| Legal basis | Employment Contracts Act, Article 59; Health Insurance Act, Article 54. |
| Parental leave | |
| Maximum duration | A mother or father has the right to parental leave until his or her child reaches the age of three years. Parental leave may be used by one person at a time. Since April 2022, parents have been allowed to be on leave simultaneously for up to two months. |
| Reimbursement | The benefit is granted for 435 days from the date on which the right to receive the benefit arises. If the mother of the child does not have the right to receive maternity benefit, parental benefit is granted until the day the child reaches 18 months of age. The amount of benefit per calendar month is equivalent to 100% of the average income per calendar month calculated on the basis of the social tax paid during the 12 months preceding the pregnancy (9 months are deducted from the date of birth and the preceding 12 months are taken as the basis for the calculation). |
| Who pays? | State budget, social insurance tax. |
| Legal basis | Employment Contracts Act, Article 62; Family Benefits Act, Chapter 3. |
| Paternity leave | |
| Maximum duration | 30 calendar days, as of July 2020. This can be taken at once or in parts. It is added to the period of parental leave. |
| Reimbursement | Paternity leave is remunerated on the basis of the father’s average wages; the conditions are as parental leave benefit. |
| Who pays? | State budget, social insurance tax. |
| Legal basis | Employment Contracts Act, Article 60; Family Benefits Act, Article 33. |
Slimības atvaļinājums
Ja darbinieks ir slims, viņam ir tiesības saņemt slimības pabalstu no ceturtās slimības dienas. Pirmās piecas dienas apmaksā darba devējs (ceturtā līdz astotā slimības diena), bet nākamās dienas – Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds. Pabalsta apmērs ir 70% no personas vidējās algas. Pabalstu izmaksā ne ilgāk kā 182 kalendārās dienas pēc kārtas. Kopš 2017. gada darba devēji var (bet nav pienākums) kompensēt darba ņēmējiem slimības atvaļinājuma otro un trešo dienu, nemaksājot sociālo nodokli, maksimāli 100% apmērā no personas vidējās algas.
Darba līgumu likums (88. pants) nosaka, ka darba devējs ārkārtas apstākļos var lauzt darba līgumu, ja darbinieks veselības stāvokļa dēļ ilgstoši (četrus mēnešus) nav varējis pildīt savus pienākumus. Pirms darba līguma izbeigšanas darba devējam ir jāpiedāvā darbiniekam cits darbs, ja iespējams, pielāgojot darba vietu vai darba apstākļus vai nodrošinot apmācību, ja nepieciešams.
Pensionēšanās vecums
Parasti saskaņā ar Valsts pensiju apdrošināšanas likumu (7. pants) minimālais oficiālais pensionēšanās vecums ir 65 gadi. Tomēr pašlaik tas ir zemāks un katram cilvēkam atšķirsies atkarībā no dzimšanas brīža līdz 2026. gadam. Līdz 2016. gadam pensionēšanās vecums sievietēm pakāpeniski palielinājās no 60 līdz 63 gadiem. Tādējādi no 2016. gada pensionēšanās vecums gan vīriešiem, gan sievietēm bija 63 gadi. Līdz 2026. gadam tas turpinās pakāpeniski palielināties līdz 65 gadiem. 2018. gadā tika pabeigta pensiju reforma. Ar šīm izmaiņām no 2027. gada pensionēšanās vecums būs saistīts ar paredzamo mūža ilgumu. Paredzams, ka līdz 2060. gadam pensionēšanās vecums būs 68 gadi un 10 mēneši. Personai ir tiesības saņemt vecuma pensiju no viena līdz pieciem gadiem pirms pensijas vecuma (atkarībā no pensijas kvalifikācijas perioda) un jebkurā brīdī pēc pensijas vecuma sasniegšanas.
