Igaunijas darba dzīves valsts profils
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Igaunijā. Tās mērķis ir sniegt būtisku pamatinformāciju par darba dzīves struktūrām, iestādēm un attiecīgajiem noteikumiem.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Juridiskie aspekti
Likums par kolektīvo darba strīdu izšķiršanu reglamentē kolektīvās rīcības veidus un līdz ar to darba ņēmēju vai darbinieku apvienību vai apvienību tiesības organizēt streiku (streik) un darba devēju vai darba devēju apvienību vai apvienību tiesībastöösulg) darbiniekus, lai atrisinātu darba strīdu. Streika vai lokauta tiesības rodas tikai tad, ja spēkā nav spēkā esoša darba traucējumu aizlieguma, ja ir veiktas noteiktās samierināšanas procedūras, bet nav panākta samierināšana, ja vienošanās netiek ievērota vai tiesas spriedums netiek izpildīts. Streika vai lokauta organizatoram vismaz divas nedēļas iepriekš rakstiski jāpaziņo otrai iesaistītajai pusei, nacionālajam samierinātājam un pašvaldībai par plānoto streiku vai lokautu. Papildus streikiem vai lokautiem darba ņēmējiem un to apvienībām vai federācijām ir tiesības organizēt brīdinājuma streikus (hoiatusstreik), kas ilgst līdz vienai stundai. Turklāt simpātiju streiki (toetusstreik) ir atļauti, lai atbalstītu darbiniekus, kas iesaistās streikos. Šādu streiku ilgumu nosaka puses, bet tas nevar ilgt ilgāk par trim dienām. Darbinieku pārstāvim vai darbinieku apvienībai vai apvienībai ir rakstiski jāpaziņo darba devējam, darba devēju apvienībai vai darba devēju federācijai un pašvaldībai par plānoto brīdinājuma streiku vismaz trīs dienas iepriekš un par plānoto līdzjūtības streiku rakstveidā vismaz piecas dienas iepriekš.
Rūpnieciskās rīcības norises, 2012.–2019. gads
2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | Source | |
| Working days lost per 1,000 employees | 64 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1.8 | 0 | Authors’ calculations |
| Number of strikes | 2 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | Authors’ estimates based on Statistics Estonia data on strikes by economic activity (2012, 2018) |
Piezīmes: Streiki Igaunijā ir reti. Divi streiki 2012. gadā ilga dienas vai nedēļas. Tabulā nav statistikas par brīdinājuma brīdinājumiem (kas var ilgt līdz vienai stundai); Analīzes laikā bija tikai daži šādi streiki.
Kolektīvie strīdu izšķiršanas mehānismi
Ja strīdā iesaistītās puses nevar panākt vienošanos sarunu ceļā, tās var vērsties pie valsts samierinātāja, kurš vada samierināšanas procesu. Kolektīva darba strīda gadījumā starp darba devēju un darba ņēmēju pārstāvi pusēm ir tiesības vērsties darba devēju federācijā un darba ņēmēju federācijā, kam pēc tam jāizveido strīda izšķiršanas komiteja un jāpaziņo par to valsts samierinātājam. Komitejas lēmums ir saistošs strīdā iesaistītajām pusēm. Gadījumos, kad rodas strīds, kas izriet no darba koplīguma izpildes, pusēm ir tiesības strīda izšķiršanai vērsties darba strīdu komisijā (LDC) vai tiesā.
Ja, neraugoties uz šīm samierināšanas procedūrām, puses joprojām nevar noslēgt vienošanos, streiki un lokauti ir atļauti.
Individuāli strīdu izšķiršanas mehānismi
Individuālus darba strīdus var atrisināt, vienojoties starp darbinieku un darba devēju ar darbinieku pilnvarotā vai arodbiedrības starpniecību. Pusēm ir arī tiesības vērsties vietējā LDC vai tiesā.
VAV ir neatkarīgas, ārpustiesas individuālo darba strīdu risināšanas institūcijas. Tās ir izveidotas Darba inspekcijas vietējās filiālēs, un tām ir trīs locekļi: LDC priekšsēdētājs un darba ņēmēju un darba devēju pārstāvji, kurus ieceļ EAKL un ETKL. Turklāt Igaunijā ir trīs līmeņu tiesu sistēma, kas ietver apgabaltiesas/pilsētu tiesas un administratīvās tiesas, apgabaltiesas un Augstāko tiesu.
Pēdējās svarīgākās izmaiņas sistēmā tika apstiprinātas 2017. gadā. Tie ietver iespēju vērsties LDC ar naudas prasībām, kas pārsniedz 10 000 eiro, kuras iepriekš pieņēma tikai tiesas; iespēja vērsties VAV ar jautājumiem, kas saistīti ar darba apstākļiem (piemēram, veselība un drošība darbā) un jautājumiem, kas izriet no darba koplīguma īstenošanas (iepriekš VAV risināja tikai ar darba līgumiem saistītus jautājumus); un jauni noregulējuma mehānismi, t. i., rakstiska procedūra, samierināšanas procedūras un vienošanās procedūras.
Alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana
Igaunijā nav darba tiesu. Šajā tabulā ir norādīts kopējais VAV saņemto pieteikumu skaits no darba devējiem un darba ņēmējiem gadā un pirmās instances tiesās iesniegto darba tiesību lietu skaits.
Strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana 2012.–2019. gadā
| 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | |
| LDCs | 2,983 | 2,965 | 2,364 | 2,691 | 2,671 | 2,605 | 2,716 | 2,942 |
| Courts | 368 | 451 | 375 | 386 | 446 | 356 | 282 | 291 |
Avoti: Darba inspekcijas darba strīdu statistika; Igaunijas tiesu statistika
