Darba koplīguma slēgšanas sarunas Somijā

Darba koplīguma slēgšanas sarunas Somijā parasti notiek trīs līmeņos: valsts, nozares un uzņēmumu. Valsts trīspusējās tradīcijas ietvaros augstākā līmeņa sociālie partneri ir iesaistījušies dialogā ar valdību, lai apspriestu valstu pamatnolīgumus par algām un nodarbinātības nosacījumiem. Valstu centrālā līmeņa nolīgumi ir bijuši pamats sarunām nozaru līmenī – dominējošajā līmenī tādā nozīmē, ka nozaru nolīgumi ir darba līgumu juridiski izpildāmais pamats. Nozaru nolīgumos daži jautājumi var tikt nodoti apspriešanai vietējā līmenī uzņēmumu līmeņa nolīgumos. Pēdējos gados ir vērojama tendence vairāk slēgt vietējās sarunas, lai gan šī decentralizācija notiek valsts un nozaru sarunās noteiktajās robežās (Asplund, 2007; Sippola, 2012). Tā kā galvenā augstākā līmeņa darba devēju organizācija EK 2016. gadā izstājās no centrālā līmeņa sarunām, decentralizācija, visticamāk, palielināsies nākotnē. Tādējādi 2017.–2018. gada un 2019.–2020. gada darba koplīgumu kārtas tika veiktas tieši nozaru līmenī bez iepriekšējas centrālā līmeņa vienošanās.

Algu sarunu segums

Somijas darba koplīgumu sistēmu raksturo vispārējas piemērojamības princips, kas ir spēkā kopš 1970. gadiem. Saskaņā ar šo principu darba devējiem, kas nav iesaistīti darba koplīgumos vai nav parakstījuši koplīgumu, ir jāievēro valsts mēroga nozares koplīgums, kas tiek uzskatīts par reprezentatīvu savā nozarē. 2001. gadā stājās spēkā vispārēji saistošu koplīgumu apstiprināšanas procedūra. Īpaša komisija Sociālo lietu un veselības ministrijas pakļautībā apstiprina nolīgumu vispārējo piemērojamību. Nozares līmeņa nolīgums ir vispārēji piemērojams, ja to var uzskatīt par reprezentatīvu attiecīgajā jomā. Darba devēju puse pēdējos gados ir veicinājusi vispārējas piemērojamības vājināšanu.

Vispārējās piemērojamības dēļ darba koplīgumu aptvēruma pakāpe Somijā ir augsta, un saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem visu līmeņu tvēruma līmenis ir aptuveni 89 % (Ahtiainen, 2019).

Darba koplīgumu segums darba ņēmējiem visos līmeņos

Piezīmes: * To darbinieku īpatsvars, kuri strādā vietējās vienībās, kurās vairāk nekā 50 % darbinieku ir iekļauti darba koplīgumā, salīdzinājumā ar kopējo darbinieku skaitu, kuri piedalījās aptaujā. ** To darbinieku īpatsvars, uz kuriem attiecas koplīgumi.

Avoti: Eurofound, Eiropas uzņēmumu apsekojums 2013. un 2019. gadā (tostarp privātā sektora uzņēmumi ar uzņēmumiem ar >10 darbiniekiem ((NACE kodi B–S), apsekojuma jautājums bija jautājums ar atbilžu variantiem un bija iespējamas vairākas atbildes); Eurostat [earn_ses10_01], [earn_ses14_01], [earn_ses18_01], 2010., 2014. un 2018. gada izpeļņas struktūras apsekojums (tostarp uzņēmumi ar >10 darbiniekiem (NACE kodi B–S, izņemot O), ar vienu atbildi katrai vietējai vienībai)

Tā kā Somijas darba koplīgumu sistēma tradicionāli ir stipri centralizēta, valsts līmeņa sarunas ir bijis vissvarīgākais līmenis, nosakot sistēmu izmaiņām algās un darba laikā. Tomēr galvenās augstākā līmeņa darba devēju organizācijas izstāšanās no centrālā līmeņa sarunām, iespējams, ietekmēs sarunu līmeni. Sīkāka informācija par darba samaksu un darba laiku tiek izstrādāta zemāka līmeņa nolīgumos. Nozaru nolīgumi ir darba līgumu juridiski izpildāms pamats (Asplund, 2007).

Viens no Sanna Marin valdības programmā iekļautajiem pasākumiem ir palielināt vietējo darba koplīgumu slēgšanu (Somijas valdība, 2019). Līdz šim 2020. gada paziņojums par Somijas Meža rūpniecības federācijas pāreju uz vietējā līmeņa sarunām ir bijis visnozīmīgākais rādītājs Somijas darba koplīgumu slēgšanas sarunu sistēmas pieaugošajai decentralizācijai.

Darba koplīgumu līmeņi, 2022. gads

Tradicionāli valsts līmeņa nolīgums pēc tam, kad to ir apstiprinājis pietiekams skaits nozaru organizāciju, nosaka minimālos nosacījumus darba samaksas izmaiņām un darba laikam. Šīs pamatnostādnes ir jāievēro nozaru nolīgumos. Savukārt uzņēmuma līmeņa līgumi ir jāizstrādā saskaņā ar nozaru līmeņa nolīgumiem, lai to prasības tiktu izpildītas. Kopš 2017. gada nav notikušas sarunas par valsts līmeņa nolīgumiem, un sarunas ir uzsāktas tieši nozaru līmenī.

Rudens ir visnoslogotākais laiks sarunām par jauniem koplīgumiem Somijā. Tas ir tāpēc, ka gadu mija (gada beigās vai sākumā) ir tipisks jaunu koplīgumu sākuma laiks. Tradicionāli sarunu kārta sākas ar koplīgumu tehnoloģiju nozarē (tostarp metālapstrādē), kas zināmā mērā kalpo kā tempa noteikšanas nolīgums citām nozarēm. Koplīgumi, par kuriem 2016. gadā tika panāktas sarunas trīspusējā Konkurētspējas pakta ietvaros, tika noslēgti tikai uz vienu gadu, nevis uz iepriekš ierastajiem diviem vai trim gadiem. 2017.–2018. un 2019.–2020. gada sarunās divi vai trīs gadi, šķiet, atkal ir bijuši standarts. 2022. gadā vispārsaistošo koplīgumu standarta derīguma termiņš bija divi gadi (Finlex, bez datuma).

Attiecībā uz arodbiedrībām darba koplīgumu slēgšanas sarunu sistēma tiek koordinēta gan dažādos sarunu līmeņos, gan horizontāli: vienas nozares dalībnieki sazinās uzņēmumu, nozaru un centrālās organizācijas līmenī, lai veicinātu savas ar nozari saistītās intereses. Nozīmīga ir arī horizontālā koordinācija: sadarbība starp dažādām nozarēm ir spēcīga ļoti centralizētās valsts līmeņa organizācijās. Tomēr 2017.–2018. gada darba koplīgumu kārtā starpnozaru koordinācija bija sarežģītāka, jo pirms nozaru sarunām netika apspriesta centrālā līmeņa vienošanās.

Lai gan darba devējus pārstāv dažādas interešu organizācijas, to koplīgumu darbību līdz šim būtiski koordinēja EK. Tomēr, EK 2016. gadā atkāpjoties no centrālā līmeņa sarunām, tai vairs nav tik spēcīgas lomas koordinācijā, tā vietā darbojas vairāk kā platforma un sniedz atbalstu dalīborganizācijām.

Saskaņā ar vispārējas piemērojamības principu, kas ir spēkā kopš 1970. gadiem, nozaru līmeņa koplīgumi ir vispārēji saistoši un tādējādi attiecas arī uz neorganizētiem darba devējiem un darba ņēmējiem šajā nozarē. 2001. gadā stājās spēkā vispārēji saistošu koplīgumu apstiprināšanas procedūra. Īpaša komisija Sociālo lietu un veselības ministrijas pakļautībā apstiprina nolīgumu vispārējo piemērojamību. Nozares līmeņa nolīgums ir vispārēji piemērojams, ja to var uzskatīt par reprezentatīvu attiecīgajā jomā. Reprezentativitāte šajā ziņā nozīmē, ka saskaņā ar aplēsēm vairāk nekā puse nozares darbinieku strādā pie darba devējiem, kas ir parakstījuši nolīgumu.

Kopumā atkāpe no koplīgumiem nav iespējama. Tomēr nav nekas neparasts, ka nozaru līmeņa nolīgumos tiek iekļautas atvēršanas klauzulas, lai vienotos par konkrētiem jautājumiem, piemēram, darba laika režīmu vai algām vietējā līmenī, parasti noteiktās robežās.

Ja koplīgumu termiņš beidzas bez jaunu līgumu noslēgšanas, vecā līguma noteikumi tiek ievēroti, līdz tiek apspriests jauns līgums. Saskaņā ar Darba līgumu likumu streiki ir likumīgi tikai tad, kad ir beidzies vienošanās termiņš.

Saskaņā ar Darba līgumu likumu un Likumu par starpniecību darba strīdos kolektīvā rīcība ir atļauta tikai tad, ja ir beidzies koplīguma termiņš un vēl nav noslēgts jauns līgums vai ja rīcības iemesls ir kaut kas nesaistīts ar nodarbinātības nosacījumiem, kā tas ir politisko streiku un solidaritātes akciju gadījumā. Miera klauzula koplīgumā var būt arī beznosacījuma, un šādos gadījumos ir aizliegtas arī solidaritātes darbības. Miera klauzulas attiecas uz arodbiedrībām, darba devēju organizācijām un darba devēju organizāciju biedriem. Miera klauzulas formāli neattiecas uz atsevišķiem darbiniekiem vai arodbiedrības biedriem, bet atsevišķu arodbiedrības biedru neatbilstība var ietekmēt arodbiedrību.

Var atšķirt aktīvu un pasīvu miera pienākumu. Pasīvais miera pienākums aizliedz arodbiedrībām un darba devēju organizācijām uzsākt kolektīvu rīcību, savukārt aktīvs miera pienākums liek organizācijām uzraudzīt mieru un veikt pasākumus, lai novērstu un apturētu nelikumīgas kolektīvās akcijas.

Miera klauzulas nepiemēro, ja darba devējam ir saistoša koplīguma vispārējā piemērojamība, nebūdams parakstītājas darba devēju organizācijas biedrs.

Somijas darba koplīgumu darba kārtība ietver plašu jautājumu loku, kas saistīti ar darba dzīvi. Nesens jautājums, ko uzsvēra darba devēji un darba ņēmēji, ir vienlīdzības jautājums attiecībā uz ģimenes atvaļinājumu. Piemēram, saskaņā ar ģimenes atvaļinājuma reformu (Perhevapaauudistus) 2022. gadā ir panāktas sarunas par vienādu apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājuma dienu skaitu abiem vecākiem universitāšu darbiniekiem. Tas ir bijis arī citu balto apkaklīšu darba ņēmēju koplīguma sarunu mērķis (Insinööriliitto, 2021).

Jaunākajā centrālā līmeņa nolīgumā (Konkurētspējas paktā) augstākā līmeņa organizācijas vienojās veicināt šādus noteikumus nozaru līmeņa sarunās ar saviem dalībniekiem:

• sociālās apdrošināšanas iemaksu daļas pārnešana no darba devējiem uz darba ņēmējiem

• 30 % samazināt atvaļinājuma prēmijas publiskā sektora darbiniekiem 2017.–2019. gadā;

• lielāka darba devēja atbildība par atlaistajiem darbiniekiem, tostarp nodrošinot piekļuvi arodveselības aprūpei uz laiku līdz sešiem mēnešiem pēc atlaišanas;

• lielākas vietējās sarunu iespējas