Pensionēšanās

15 April 2019

Vēl nesen pensionēšanās no apmaksāta darba 65 gadu vecumā un bieži vien agrāk bija ierasta prakse ES. Pensionēšanās vecums ES dalībvalstīs atšķiras un ir palielinājies. 

Pensionējoties dzimstības uzplaukuma laikā dzimušajiem, pensionēto darba ņēmēju skaits būs lielāks nekā darba tirgū ienākušo darba ņēmēju skaits. Tā kā ir palielinājies cilvēku dzīves ilgums un dzimstības rādītāji Eiropā pazeminās, ES politikas prioritāte ir mudināt Eiropas iedzīvotājus pagarināt nodarbinātības ilgumu, lai nodrošinātu pensiju sistēmu ilgtspēju un pienācīgu sociālo aizsardzību. Pēdējos gados dažas dalībvalstis pakāpeniski palielina pensionēšanās vecumu (piemēram, Īrija — līdz 68 gadiem 2028. gadā un Vācija — līdz 67 gadiem 2031. gadā) un cenšas rast iespējas, kā motivēt darba ņēmējus ilgāk saglabāt nodarbinātību. Arī daudzi vecāki darba ņēmēji aizvien biežāk vēlas ilgāk turpināt darbu.

Eiropas Komisijas 2012. gada Baltajā grāmatā par pensijām ir ierosinātas iniciatīvas, kuras būtu pamatā sistēmai, kas nodrošinātu iespēju darbspējīgiem vecākiem darba ņēmējiem strādāt ilgāk un uzkrāt lielāku pensiju. Tajā dalībvalstis ir arī aicinātas likvidēt valsts pensijas vecuma atšķirības vīriešiem un sievietēm un pārskatīt nepamatotu obligāto pensionēšanās vecumu. Komisija, izvērtējot pašreizējās reformas un labāko praksi un izstrādājot ieteikumus dalībvalstīm, ir arī pārskatījusi pensionēšanās kārtību Eiropas darba ņēmējiem, kas veic īpaši grūtu vai kaitīgu darbu.

Eurofound darbs

Eurofound vairākus gadus ir analizējis problēmas, kas saistītas ar pensionēšanos ES valstīs. Pētījumos ir aplūkotas pirmstermiņa pensionēšanās un pakāpeniskas pensionēšanās iespējas, iespējas apvienot darbu ar daļēju pensionēšanos, strādāšana pēc pensionēšanās, brīvprātīgais darbs pensijā un pensiju izmaksas kārtība. Pēdējos gados pētījumos galvenā uzmanība pievērsta darba dzīves pagarināšanai pēc pašreizējā pensionēšanās vecuma, kā arī jautājumiem saistībā ar vēlamo darbu, ienākumiem un dzīves kvalitāti.

Vēlamais darbs pensijā

Eurofound trešā Eiropas dzīves kvalitātes apsekojuma konstatējumu analīzē pētīts vecāku darba ņēmēju vēlamais darba laiks. Tajā konstatēts, ka gandrīz puse 50 gadus vecu vai vecāku darba ņēmēju vēlētos strādāt mazāku skaitu stundu, ņemot vērā savas finansiālās vajadzības. Ievērojama daļa pensionāru, kuri patlaban nestrādā algotu darbu, faktiski labprāt strādātu vismaz dažas stundas nedēļā. Pētījumā tika arī analizēts, kā karjeras vidusposma pārskats var palīdzēt noskaidrot darba ņēmēju iespējas strādāt arī līdz vēlākam pensionēšanās vecumam. 

Darba un daļējas pensionēšanās apvienošana

Patlaban vecāki darba ņēmēji veselības problēmu, invaliditātes un aprūpes pienākumu dēļ bieži izbeidz darba dzīvi pirms valsts noteiktā pensionēšanās vecuma. Vēl vairāk cilvēku vienkārši vēlas strādāt mazāk, darba stundas maksimāli pielāgojot savām vēlmēm. Viena no iespējām, kā motivēt cilvēkus un nodrošināt iespēju strādāt ilgāk, ir atvieglot darba stundu skaita samazināšanas iespējas, vienlaikus papildinot zaudētos ienākumus ar daļēju pensiju vai pabalstu. Eurofound pētījumā ir izvērtēta šādu daļējas pensionēšanās shēmu ietekme.

Darbs pēc pensionēšanās

Daudzās valstīs vecāki cilvēki pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas strādā atalgotu darbu. Eurofound pētījumā par ienākumiem pēc pensionēšanās ES aplūkoti pensionāru motīvi, kas mudina meklēt apmaksātu darbu, un nodarbinātības iespējas. Tajā pētītas uzņēmumu stratēģijas pensionāru pieņemšanai un paturēšanai darbā un izklāstītas vecāku cilvēku, kuri vēlas strādāt algotu darbu, dilemmas un priekšrocības. Tajā ir arī analizēts, kādā mērā darbs pēc pensionēšanās nodrošina atbilstīgus ienākumus pensionētajiem iedzīvotājiem.

Pensiju reforma

Daudziem pensionāriem pensija ir galvenais ienākumu avots. Pensiju sistēmas reformā galvenā uzmanība pēdējos gados ir pievērsta valsts pensiju ilgtspējai un faktiskā pensijas vecuma paaugstināšanai. Eurofound pētījumā par sociālo partneru iesaistīšanos ES pensiju reformā ir aplūkotas reformas, kas ieviestas, reaģējot uz ekonomikas un finanšu krīzi, un ir uzsvērta sociālo partneru loma šajās reformās kopš 2008. gada.

Brīvprātīgais darbs

Ņemot vērā Eiropas iedzīvotāju novecošanu, vecāku cilvēku sociālā iekļaušana un stratēģijas vecāku cilvēku brīvprātīgā darba veicināšanai tagad ir svarīgi ES politikas programmas jautājumi. Pētījumā par vecāku cilvēku brīvprātīgo darbu ES apkopoti labākās prakses piemēri par visiem brīvprātīgā darba aspektiem un tā saikni ar sociālo iekļaušanu. Tajā aplūkoti pasākumi brīvprātīgā darba stiprināšanai pārejas posmā no darba uz pensionēšanos.

Sievietes un vīrieši pensijā

Vairumā dalībvalstu sievietes pensionējas agrāk nekā vīrieši daļēji tāpēc, ka viņas velta rūpēm par apgādājamajiem vairāk laika nekā viņu partneri. Taču nākamajos gados arī tas, visticamāk, mainīsies, jo daudzās valstīs tiek plānots palielināt pensionēšanās vecumu. Eurofound ir izpētījis vecāku darba ņēmēju sieviešu situāciju Eiropā un stimulus, kas atturētu sievietes no priekšlaicīgas pensionēšanās un mudinātu palielināt līdzdalību darba tirgū. 

Highlights (16)

Visi (156)

Publications (44)

Articles (98)

News (10)

Events (4)