Kolektīvā rīcība
Kolektīvā rīcība ir viens no galvenajiem līdzekļiem, kas pieejams darba ņēmējiem un viņu organizācijām, lai atrisinātu darba strīdus un veicinātu viņu ekonomiskās un sociālās intereses. Tas var izpausties dažādos veidos, sākot no pilnīgas darba atņemšanas uz nenoteiktu laiku līdz ierobežotākām kolektīvās rīcības formām, kurās nav darba pārtraukšanas. Tiesības streikot ir skaidri atzītas daudzu valstu konstitūcijās un/vai tiesību aktos. ES līmenī tiesības streikot ir nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantā. Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir iekļautas arī sociālo partneru tiesības uz kolektīvu rīcību. Eurofound pašlaik pēta iespēju izveidot kolektīvās rīcības uzraudzības projektu.
Jauns un gaidāms
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
29 July 2024
3 November 2022
19 May 2022
This publication consists of individual country reports on working life during 2021 for 28 countries – the 27 EU Member States and Norway. The country reports summarise evidence on the impact of the COVID-19 pandemic on working life based on national research and survey results during 2021. They outline the policy responses of governments and social partners in their efforts to cushion the socioeconomic effects and include a focus on policy areas related to adapting to the pandemic and the return to work. This includes in particular a focus on new health and safety arrangements at work, new work arrangements, policies to address labour shortages and wages and wage setting. The reports also explore the impact of the pandemic on social dialogue, collective bargaining and industrial action.
Please note that there is no consolidated report on working life in the EU in 2021.
Galvenie secinājumi par Kolektīvā rīcība
Šis ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
7 February 2022
Collective labour disputes in the EU
In recent years, apart from some intermittent spikes, there has been a general decrease in industrial action across the EU Member States. During the COVID-19 pandemic, this trend has continued, with the most significant labour disputes not surprisingly occurring in the human health and social services sector, the education sector and the transport and logistics sector. This report analyses the data collected in 2018–2019 by Eurofound during the piloting of its Industrial Action Monitor (IAM) database. Using cluster analysis, the research classified industrial action in Europe into five categories: national disputes of interest and rights, sometimes involving different forms of employment; extended disputes about collective pay agreements; localised disputes about employment problems, working time and restructuring, with short work stoppages; localised disputes about workers’ rights and grievances over company policies; and disputes concerning public policies.
In terms of specific issues, problems over pay accounted for over 40% of disputes, employment problems accounted for 20%, other aspects of working conditions accounted for 16% and protests accounted for 13%. Noting the lack of complete data on industrial action in Europe, the analysis points to the need for a systematic collection of empirical evidence in the future to provide a sound basis for comparative analysis.
20 September 2023
Database of wages, working time and collective disputes
8 April 2021
Relative calm on the industrial action front in 2020
Eksperti par Kolektīvā rīcība
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Mária Sedláková
Research officerMária Sedláková ir Eurofound Darba dzīves nodaļas pētniece. Viņa ir atbildīga par pārskata ziņojumu sagatavošanu nozaru reprezentativitātes pētījumiem, valstu ziņojumu par darba attiecībām, sociālo dialogu un darba dzīvi pārvaldību un kvalitātes kontroli, kā arī projekta izstrādi par darba koplīguma slēgšanas sarunām ārpus atalgojuma. Pirms pievienošanās Eurofound viņa strādāja par tehniskās pētniecības speciālistu Starptautiskās Darba organizācijas Pārvaldības un trīspusējā departamentā Ženēvā, izstrādājot 2022. gada sociālā dialoga pamatziņojumu. Viņa strādāja arī par pētnieci Centrāleiropas Darba pētījumu institūtā Bratislavā (2013–2020), koncentrējoties uz sociālo dialogu, darba koplīguma slēgšanas sarunām, darba apstākļiem un darba socioloģiju. Marija ir ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē ar specializāciju salīdzinošajā Eiropas politikā Centrāleiropas Universitātē.
Christine Aumayr-Pintar
Senior research managerKristīne Aumaira-Pintara ir Eurofound Darba dzīves nodaļas vecākā pētniecības vadītāja. Viņa koordinē Eurofound pētījumus par sociālo dialogu un darba attiecībām un pārrauga Eurofound korespondentu tīklu (NEC). Viņas primārā pētniecības pieredze, kas aplūkota no salīdzinoša ES mēroga viedokļa, koncentrējas uz minimālo algu, kolektīvi apspriestu darba samaksu un vīriešu un sieviešu darba samaksas pārredzamību. Pirms pievienošanās Eurofound 2009. gadā viņa bija darba tirgu un reģionālās ekonomikas pētniece uzņēmumā Joanneum Research Austrijā. Viņa ieguvusi maģistra grādu ekonomikā un doktora grādu sociālajās zinātnēs/ekonomikā, studējot ekonomiku Grācā, Vīnē un Jönköpingā.
Viss saturs par Kolektīvā rīcība
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
