Nevienlīdzība

Ienākumu nevienlīdzība

Kopš krīzes sākuma ienākumu nevienlīdzība ES ir palielinājusies, jo ienākumu konverģences process starp valstīm ir apstājies un ienākumu nevienlīdzība valstīs ir palielinājusies. Darba samaksas un ienākumu nevienlīdzība joprojām rada bažas, un nabadzīgie strādājošie joprojām ir ievērojama darba ņēmēju grupa ES. Eurofound ir veicis virkni pētījumu par šiem jautājumiem, uzsverot ietekmi uz nodarbinātību, dzīves apstākļiem un dzīves kvalitāti, kā arī darba apstākļiem.

Eurofound ir pārbaudījis jaunākās norises algu sadalījumā ES, koncentrējoties gan uz ES dimensiju, gan piedāvājot valstu salīdzinājumus ienākumu un darba samaksas nevienlīdzības ziņā. Pētījumos ir pētīta arī profesiju nozīme darba samaksas nevienlīdzības strukturēšanā ES.

Pētījums par ienākumu nevienlīdzību un nodarbinātības modeļiem pirms un pēc Lielās recesijas parādīja, ka lejupslīde palielināja nevienlīdzību gan ES kopumā, gan lielākajā daļā dalībvalstu. Tas parāda, ka bezdarbs un ar to saistītā ienākumu samazināšanās ir galvenais nevienlīdzības pieauguma iemesls pēdējos gados.

Jaunākie pētījumi ir pētījuši arī strādājošo nabadzības un "nabadzīgo strādājošo" gadījumus. Līdztekus valdību tiešajiem pasākumiem, lai novērstu vai mazinātu nevienlīdzību un palielinātu ienākumus, piemēram, minimālo algu un iztikas minimumu, progresīvus nodokļus, nodarbinātu personu pabalstus un sociālo palīdzību, lielāka politiskā uzmanība ir jāpievērš netiešiem pasākumiem, kas uzlabo nabadzīgo mājsaimniecību dzīves līmeni, piemēram, elastīgākiem darba režīmiem, mājokļa pabalstiem, prasmju uzlabošanai un bērnu aprūpei.

Politikas kopsavilkumā par sociālo kohēziju un labklājību Eiropas Savienībā ir aplūkots, kā ienākumu nevienlīdzība apdraud sociālo kohēziju un Eiropas iedzīvotāju labklājību.

Sociālā nevienlīdzība

Eurofound Eiropas dzīves kvalitātes apsekojumos (EQLS) tiek pētīta nevienlīdzība dažādos dzīves kvalitātes rādītājos. EQLS 2016 liecina, ka, neraugoties uz dažu rādītāju uzlabojumiem, pastāv pastāvīga nevienlīdzība citos rādītājos. Tajā uzsvērta dilemma, ka pēckrīzes atveseļošanās pieaugums nav vienādi atcēlis visus iedzīvotājus; Zemāko ienākumu kvartilē esošo cilvēku dzīves kvalitāte laikposmā no 2011. līdz 2016. gadam uzlabojās mazāk nekā citiem. Jaunā tēma 2016. gada aptaujā aplūkoja ietaupījumus uz pārtiku un ārsta vai zobārsta apmeklējumu aizkavēšanu kā veidus, kā tikt galā ar nenodrošinātību. 

EQLS 2016 uzsver, ka nevienlīdzība aprūpes pieejamībā un kvalitātē ir būtiski faktori, kas ierobežo piekļuvi nodarbinātībai un līdzdalībai sabiedrībā, kā arī samazina dzīves kvalitāti. Lielās atšķirības starp dalībvalstīm un starp sociālekonomiskajām grupām pakalpojumu kvalitātes vērtējumos uzsver nevienlīdzības novēršanas pasākumu joprojām nozīmi.

Politikas uzmanība tiek pievērsta atšķirībām vai nevienlīdzībai veselības jomā. EQLS dati sniedz skaidrību par izmaiņām ES iedzīvotāju vidū kopumā un saistībā ar konkrētām grupām. Visaktuālākā nevienlīdzība ir saistīta ar ienākumiem un tiek uzsvērta, piemēram, lielākas problēmas saistībā ar primārās veselības aprūpes pieejamību cilvēkiem ar zemāko ienākumu kvartili, kā arī zemāki apmierinātības rādītāji ar ģimenes ārstu un slimnīcu pakalpojumu kvalitāti.

Sievietes ar zemākiem ienākumiem ir īpaši pakļautas lielākam garīgās veselības problēmu riskam. Dažas grupas, jo īpaši (ilgstošie) bezdarbnieki, daudz biežāk izjūt sociālās atstumtības sajūtu. Cilvēki ar zemāku vidējo izglītību vai zemāku ziņo par lielāku sociālo atstumtību, un atšķirībā no citiem laika posmā no 2011. līdz 2016. gadam situācija nav uzlabojusies.

Eurofound ir veicis virkni pētījumu par problēmām, ar kurām saskaras vecāka gadagājuma cilvēki un jauniešigan saistībā ar iekļūšanu darba tirgū, gan saistībā ar viņu sociālo situāciju.

Sociālā mobilitāte

Visā ES iedzīvotāji un valdības arvien vairāk uztraucas par to, ka pirmo reizi desmitgadēs jaunākajām paaudzēm būs mazāk iespēju augšupvērstai sociālajai mobilitātei nekā viņu vecāku paaudzei. Šīs bažas dala tie, kuriem ir zemi ienākumi un vidusšķira.

Eurofound pētījums atklāj debates par sociālo mobilitāti Eiropas Savienībā un sniedz jaunus pierādījumus par paaudžu sociālās mobilitātes modeļiem. Tajā ir noteikti galvenie šķēršļi sociālajai mobilitātei un pārskatīta politika, kuras mērķis ir veicināt augšupēju sociālo mobilitāti un vienlīdzīgas iespējas, jo īpaši bērnu aprūpes, agrīnās izglītības, izglītības un darba tirgus jomās.

Dzimumu nevienlīdzība

Vairākos pētījumos par dzimumu līdztiesībudarba apstākļu apsekojuma (EWCS) ietvaros jo īpaši tika aplūkota nevienlīdzība vīriešu un sieviešu darba apstākļos. Ir veikti citi pētījumi par tādām tēmām kā vīriešu un sieviešu nodarbinātības atšķirības, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, darba samaksas pārredzamība, darba un privātās dzīves līdzsvars un elastīgs darba režīms, kā arī nesen par vīriešu diskrimināciju darbā. Eiropas dzīves kvalitātes apsekojums uzsver, ka sievietes joprojām veic lielāko daļu neapmaksātu mājsaimniecības un aprūpes darbu.