Pāriet uz galveno saturu
Šī lapa ir tulkota, izmantojot mašīntulkojumu. Lūdzu, skatiet oriģinālo versiju angļu valodā un iepazīstieties ar Eurofound valodu politiku.
Tēma
Pēdējoreiz atjaunināts: 14 April 2026

Uzticība

Sociālā vai starppersonu uzticēšanās attiecas uz uzticēšanos starp indivīdiem, savukārt uzticēšanās institūcijām tiek definēta kā uzticēšanās valsts organizācijām (parlamentam, valdībai, policijai vai tiesām) vai nevalstiskām organizācijām (plašsaziņas līdzekļiem, nevalstiskajām organizācijām (NVO), baznīcām vai korporācijām). Uzticēšanās cilvēkiem un institūcijām ir faktors, kas nosaka sabiedrības kvalitāti, ir spēcīgs labklājības rādītājs gan indivīda, gan sabiedrības līmenī un ir mūsdienu galvenās sabiedrības bažas. Mainoties sabiedrībai, spriedze, līdzdalība, sabiedrības iesaistīšanās un valdības loma ietekmē uzticības līmeni.

Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.

14 April 2026
2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojums – svarīgākie notikumi
Šajā digitālajā stāstā ir iepazīstināti ar svarīgākajiem notikumiem no 2024. gada pārskata ziņojuma par Eiropas darba apstākļu apsekojumu. Tajā aplūkoti galvenie konstatējumi katrā ziņojuma nodaļā, galveno uzmanību pievēršot Eiropas darbaspēkam, darbavietas praksei, darba kvalitātes mērīšanai, darba kvalitātes tendencēm laika gaitā, kā arī darba dzīves kvalitātei ES.
Digitālais stāsts
14 April 2026
2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojums: pārskata ziņojums
2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojums jau astotajā izdevumā atspoguļo izmaiņas darba dzīvē vairāk nekā trīs desmitgažu laikā. Šis augstas kvalitātes, uz varbūtību balstītais apsekojums aptver 35 Eiropas valstis, tostarp 27 ES dalībvalstis, Norvēģiju, Šveici, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu un Serbiju. Aptaujas ietvaros notika vairāk nekā 36 600 klātienes intervijas, katra ilga aptuveni 45 minūtes.
Agnès Parent-Thirion+6
Pamatziņojums
26 March 2026
Eiropas sociālās un nodarbinātības nākotnes veidošana
Eiropas Savienība piedzīvo pamatīgu pārmaiņu periodu – no dzīves dārdzības krīzes līdz zaļajai un digitālajai pārkārtošanai, demogrāfiskajām pārmaiņām un ģeopolitiskajai nenoteiktībai. ES reakcijas uz šīm problēmām centrā ir Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja. Komitejai ar 60 locekļiem ir galvenā loma taisnīgu darba apstākļu, spēcīgas sociālās aizsardzības un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā visā Savienībā.
Mary McCaughey+1
Aplādes epizode

Pandēmijas laikā uzticēšanās visās iestādēs un visās dalībvalstīs turpināja samazināties, un pat tie respondenti, kuri iepriekš pauda augstāku uzticības līmeni, piemēram, cilvēki finansiāli drošā stāvoklī, kļuva mazāk uzticīgi. Nevakcinētie respondenti arī ziņo par daudz zemāku uzticēšanos iestādēm nekā vakcinētie, un plaisa kopš 2021. gada ir palielinājusies, un nevakcinēto respondentu uzticības rādītājs ir 2,3 no 10, salīdzinot ar 5 vakcinētiem.

Sociālie mediji kļūst par galveno uzticības samazināšanās virzītājspēku, un vidējais uzticības rādītājs ir 3 no 10 respondentiem, kuri izmanto sociālos medijus kā vēlamo ziņu avotu, kas ir daudz zemāks nekā 4,2 tiem, kas dod priekšroku tradicionālajiem medijiem. Politikas veidotājiem būs ļoti svarīgi apkarot maldinošas informācijas izplatīšanos, lai nākamajā periodā neapdraudētu Savienības stabilitāti.

Lai nepieļautu, ka krīzes ietekme skārusi vēl vairāk atpaliek, politikas veidotājiem būs jāizmanto holistiska pieeja atbalsta sniegšanai. Ja neizdosies novērst nevienlīdzības nepārtrauktu pieaugumu iedzīvotāju vidū un starp dalībvalstīm, pastāv risks, ka eiropieši vēl vairāk mazina uzticēšanos savām iestādēm, kā arī izraisīs politisko neapmierinātību.

Lai atjaunotu uzticēšanos valdībām un ES, būs svarīgi izprast un risināt cilvēku vajadzības pēc Covid-19 krīzes. Debatēm par Eiropas nākotni ir svarīga loma, lai uzrunātu un uzklausītu iedzīvotāju bažas, jo īpaši ES atveseļojoties no pandēmijas un pārejot uz zaļāku, digitālāka ES ekonomika.

Krīzes laikā galvenā uzmanība jāpievērš iedzīvotāju uzticības saglabāšanai valstu un Eiropas iestādēm, jo Covid-19 kontroles pasākumu ievērošana lielā mērā ir atkarīga no uzticēšanās līmeņa iestādēm un zinātniskajiem ieteikumiem. Institucionālās uzticēšanās līmeņa palielināšanās, par kuru ziņoja respondenti, kuri guva labumu no atbalsta pasākumiem, arī ir skaidrs signāls valstu valdībām un ES.

Uzticēšanās aspekti ir aplūkoti dažādos Eurofound pētījumos, tā apsekojumos un citos pētījumos, kas saistīti ar dzīves un darba apstākļu uzlabošanu ES.

Uzticēšanās un dzīves kvalitāte

Eurofound Eiropas dzīves kvalitātes apsekojumā (EQLS) tiek pētīts iedzīvotāju uzticēšanās līmenis tādām publiskām iestādēm kā valstu valdības, tiesību sistēma, ES, ziņu plašsaziņas līdzekļi un policija. Jaunākajā pētījumā EQLS 2016 tika konstatēts, ka sabiedrības rādītāju kvalitāte , tostarp palielinājusies uzticēšanās valsts iestādēm. Jo īpaši jaunieši (18–24 gadi) reģistrēja vislielāko uzticēšanās pieaugumu citiem cilvēkiem, kas, iespējams, liecina par jaunu kohortu, ko ekonomiskā krīze pēc 2008. gada skārusi mazāk. 

Sabiedrības pārmaiņas, sociālā kohēzija un uzticēšanās

Izmantojot EQLS datus, Eurofound ir aplūkojis sabiedrības pārmaiņas un uzticēšanos iestādēm. Sabiedrības kvalitātes noteikšanā tika ņemti vērā vairāki jautājumi. Kā mēs veidojam uzticēšanos savām iestādēm? Kas veicina uzticēšanos? Kāda ir nedrošības nozīme?

Pētījumā, kas balstīts uz EQLS, tika pētīta arī Eiropas sabiedrība sociālās kohēzijas ziņā, jo īpaši sociālā spriedze, sociālā atstumtība, savstarpējā uzticēšanās un sabiedrības iesaistīšanās. Tajā tika analizēta saikne starp sabiedrības īpatnībām (sabiedrības kvalitāti) un dažādu sociālo grupu labklājību, aplūkojot, kā laika gaitā (2003.–2016. gadā) ir mainījies sociālās spriedzes līmenis Eiropas sabiedrībā.

Covid-19 un ietekme uz uzticēšanos

Covid-19 pandēmija kā vissmagākais ekonomiskais un sociālais satricinājums dzīvajā atmiņā ir plaši ietekmējusi cilvēku dzīves un darba kvalitāti, tostarp viņu uztveri par apkārtējo sabiedrību. Eurofound unikālā e-apsekojuma "Dzīve un darbs ES mērķis bija aptvert visneatliekamākās pārmaiņas un to ietekmi, lai palīdzētu veidot reakciju uz šo krīzi. Ir veiktas dažādas aptaujas kārtas, kas ļauj salīdzināt dažādos pandēmijas dzīves posmos. Pielāgojot EQLS jautājumus, daļa aptaujas koncentrējās uz cilvēku uzticēšanās līmeni iestādēm, tostarp veselības aprūpes sistēmai, un optimismu par nākotni.

Eurofound 2022. gada jūlijā publicēja pirmos e-apsekojuma piektās kārtas rezultātus. Tam sekoja kopīga faktu lapa ar Eiropas Izglītības fondu, kurā 2022. gada rudenī tika prezentēti galīgie rezultāti.

Izmantojot e-apsekojuma datus, Eurofound pārbaudīja, kā pandēmijas laikā 2020. un 2021. gadā attīstījās iedzīvotāju uzticēšanās iestādēm, tostarp valstu valdībām, ES, zinātnei un plašsaziņas līdzekļiem.

Inovācija, darba apstākļi un uzticēšanās

Eurofound Eiropas uzņēmumu apsekojumā (ECS) tiek pētīta uzticēšanās starp vadību un darbiniekiem Eiropas uzņēmumos. Pētījums parāda, ka uzticēšanās attiecības starp darbinieku pārstāvību un vadību apvienojumā ar tiešu darbinieku līdzdalību ir saistītas ar augstāku snieguma un labklājības līmeni un rada pozitīvu vidi inovatīvai rīcībai. Uzticēšanās ir arī svarīgs labi funkcionējoša darbavietas sociālā dialoga elements, lai sasniegtu abpusēji izdevīgus rezultātus. 

Raugoties no darba apstākļu viedokļa, Eiropas darba apstākļu apsekojums (EWCS) liecina par pozitīvu saikni starp dažādiem darba kvalitātes indeksiem un uzticēšanos. Tas apstiprina, ka savstarpēja uzticēšanās starp vadību un darbiniekiem, kā arī atzīšana un laba sadarbība ir svarīgi organizācijas vadības aspekti, kas dod pozitīvus rezultātus gan organizācijai, gan tās darbiniekiem.

Uzticēšanās valsts institūcijām ir svarīgs priekšnoteikums nepieciešamo politikas reformu īstenošanai. Attiecībā uz darbībām, kas var veicināt uzticēšanos iestādēm, ES veic pasākumus, lai stiprinātu tiesiskumu, palielinātu iedzīvotāju informētību un apkarotu dezinformāciju.

2008. gada Lielās lejupslīdes laikā uzticēšanās institūcijām strauji samazinājās, bet 2016.–2017. gadā uzticēšanās un sociālās kohēzijas līmenis ES kopumā atjaunojās, samazinājās sociālās atstumtības uztvere un palielinājās aktīvs pilsoniskums un pilsoniskā līdzdalība. Tika konstatēts, ka sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana ir visspēcīgākais virzītājspēks, kas veicina uzticēšanos iestādēm.

Tā kā Covid-19 ir bijušas tālejošas sekas, uzticēšanās valdībai un vienam otram nekad nav bijusi tik svarīgs jautājums. Uzticēšanās iestādēm saglabāšana šajos sarežģītajos laikos ir būtiska, lai nodrošinātu koordinētu, visaptverošu un efektīvu reakciju uz pandēmiju, Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī veidojot ES nākotni.

Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.

Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.

Daphne Ahrendt

Senior research manager
Social policies research

Daphne Ahrendt ir Eurofound Sociālās politikas nodaļas vecākā pētniecības vadītāja. Kopš pievienošanās Eurofound 2013. gadā viņas darbs ir aptvēris plašu sociālās politikas jomu klāstu. Pašlaik viņa koordinē Eurofound apsekojumu pārvaldību un izstrādi un vada Covid-19 e-apsekojumu sagatavošanu un analīzi. Dafnei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze kā pētniecei, kas strādā pie starptautiskiem pētījumiem, iepriekš strādājusi Eiropas Komisijas Eirobarometra nodaļā un Nacionālajā sociālo pētījumu centrā Londonā, kur viņa strādāja pie Starptautiskās sociālo aptauju programmas. Dafnei ir maģistra grāds krimināltiesību politikā Londonas Ekonomikas skolā un bakalaura grāds politikas zinātnē Sanfrancisko štata universitātē.

Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.

Flag of the European UnionThis website is an official website of the European Union.
European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions
The tripartite EU agency providing knowledge to assist in the development of better social, employment and work-related policies

All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.

See all EU institutions and bodies