Minimālajai algai ir būtiska ietekme uz sarunās noteiktajām un faktiskajām algām
Publicēts: 23 June 2025
Pēdējos gados valstu minimālā alga ir strauji palielinājusies visās ES valstīs, padarot to ietekmi uz darba koplīguma slēgšanas sarunām un vispārējo algu attīstību arvien nozīmīgāku. Konstatējumi liecina, ka valsts minimālajai algai ir pozitīva ietekme uz sarunās noteikto algu līmeņa paaugstināšanu. Tomēr, lai izvairītos no darba koplīgumu izstumšanas, jo īpaši zemu atalgotās nozarēs, ir nepieciešama rūpīga politikas izstrāde. Minimālajai algai ir arī būtiska nozīme viszemāk atalgoto darbinieku algu līmeņa uzlabošanā, lai gan plašāka ietekme ir vērojama plašākā algu sadalījumā.
minimālās algas politika ir kļuvusi arvien populārāka visās ES dalībvalstīs, un daudzās valstīs algu minimālā alga pieaug vairāk nekā vidējā un vidējā alga. Šo politikas uzsvaru vēl vairāk pastiprināja jaunā ES direktīva par pienācīgu minimālo algu. Šajā kontekstā politikas veidotājiem ir kļuvusi ļoti svarīga augstākas valsts minimālās algas iespējamā ietekme. Tātad, kā izmaiņas valsts minimālajā algā ietekmē darba koplīgumus par algu un faktisko algu?
Valsts minimālā alga uzlabo darba koplīgumā noteikto minimālo algu līmeni
Ņemot vērā salīdzinoši augstāku valsts minimālo algu, debates par to, vai valsts minimālā alga varētu vājināt darba koplīguma slēgšanas sarunas, ir kļuvušas vēl svarīgākas. Šīs bažas ir atspoguļotas direktīvā, kuras 4. pantā ir ietverta prasība valstu valdībām veicināt darba koplīgumu slēgšanas sarunu sistēmas.
Eurofound empīriskie konstatējumi, kas balstīti uz gandrīz 700 koplīgumu izlasi zemu atalgotās nozarēs 17 ES dalībvalstīs laikposmā no 2015. līdz 2022. gadam, liecina, ka augstāka valsts minimālā alga neatturēja no darba koplīguma slēgšanas sarunām. Gluži pretēji, tie palīdz paaugstināt koplīgumā noteikto algu minimālo līmeni šajās zemu atalgotajās nozarēs (1. attēls).
Pētījumā tika pētīts, vai valsts minimālās algas palielinājums ietekmēja varbūtību, ka sociālie partneri parakstīs jaunus koplīgumus. Papildus laikam, kas pagājis kopš iepriekšējās vienošanās, valsts minimālās algas līmeņa izmaiņas kopš pēdējās vienošanās izrādījās kā galvenais faktors, kas palielināja jauna nolīguma parakstīšanas varbūtību (sk. 1. attēla augšējo paneli). Inflācijas un bezdarba pārmaiņas būtiski neietekmēja jauna nolīguma parakstīšanas iespējamību.
Pētījumā tika pētīts arī tas, cik lielā mērā valsts minimālās algas izmaiņas palielina koplīgumā noteiktās minimālās algas. Rezultāti liecina par būtisku pozitīvu efektu: ja minimālā alga palielinās par 1%, jaunā sarunu alga palielinās par 0,22% (sk. 1. attēla apakšējo paneli).
Šajā gadījumā inflācijai būtu lielāka ietekme nekā valsts minimālajai algai, palielinot nominālo sarunu algu (elastība ir 0,7). Bezdarbs arī parādās kā nozīmīgs faktors: augstāks bezdarba līmenis ir saistīts ar negatīvu ietekmi uz sarunātajām algām, kā gaidīts.
Impact of national minimum wages on (upper panel) the probability of signing a new collective agreement and (bottom panel) the magnitude of increases in negotiated wages: estimated coefficients
Aplēses ir balstītas uz divpakāpju II tipa Tobit modeli, kas tiek novērtēts divos posmos. Zilie punkti apzīmē inflācijas, valsts minimālās algas un bezdarba līmeņa ietekmes uz jauna koplīguma parakstīšanas varbūtību (augšējais panelis) un darba koplīgumā noteikto algu (apakšējā panelī), bet punktētās līnijas norāda ticamības intervālu. Ja ticamības līnija nešķērso nulles līniju, novērtējums statistiski būtiski atšķiras no nulles ar 95% ticamības līmeni. Aplēses no probit modeļa, kas atbilst līguma vienādojumam ar ilguma un neatbilstības manekeniem, dažāda veida fiksētajām sekām (koplīgums, valsts un mēnesis) un laika tendenci. Ticamības intervāli (95%) tika aprēķināti, izmantojot spēcīgas standarta kļūdas.
Source: Eurofound 2025
Šos empīriskos konstatējumus papildināja un niansēja kvalitatīvas atziņas no intervijām, kurās tika pētīta mijiedarbība starp valstu minimālo algu un koplīgumiem. Analīze balstās uz 40 intervijām, kas veiktas sešās valstīs (Vācijā, Francijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Spānijā) un divās zemu atalgotās nozarēs: pārtikas un dzērienu ražošanā, kā arī mājokļa un sociālajā aprūpē.
Lai gan sociālo partneru uztvere par valsts minimālās algas nozīmi dažādās valstīs un nozarēs atšķīrās, parādījās daži pierādījumi par to, ka sarunas par darba samaksu un darba apstākļiem ir ierobežotas. Gadījumos, kad valsts minimālā alga tuvojās koplīgumā noteikto minimālo pamatalgu līmenim, sarunu uzmanība tika pievērsta no pamatalgas uz citām atalgojuma sastāvdaļām.
Tomēr pētījumā netika atrasti pārliecinoši pierādījumi par darba koplīguma slēgšanas sarunu izstumšanas efektu, tas ir, līgumu atkārtotas apspriešanas apturēšanu. Tāpat netika novērota ietekme uz nozaru darba koplīgumu tvērumu vai sarunu dalībnieku vidi.
Lai gan pētījums kopumā nenorādīja uz valsts minimālās algas negatīvu ietekmi uz zemu atalgoto darba ņēmēju darba koplīguma slēgšanas sarunām laikposmā no 2015. līdz 2022. gadam, būs svarīgi turpināt novērot situāciju zemu atalgoto nozaru jomā.
Valsts minimālajai algai ir plašāka ietekme uz faktisko algu
Daudzās ES dalībvalstīs valsts minimālā alga ir pieaugusi straujāk nekā vidējā un vidējā alga. Tā kā minimālā alga kļūst salīdzinoši augstāka, galvenās politikas bažas ir par to, vai minimālās algas politika tieši ietekmē lielāku darbinieku daļu un veicina vispārējo algu attīstību.
Eurofound empīriskie rezultāti liecina, ka valsts minimālajai algai ir būtiska ietekme uz zemu atalgoto darba ņēmēju algām, kas šeit ir darba samaksas sadalījuma pirmajā kvartilē, kas ietver viszemāk apmaksātos 25 % darba ņēmēju. Vidēji valsts minimālās algas palielinājums par 1% izraisīja zemu atalgoto darbinieku algu pieaugumu par 0,31% laika posmā no 2006. līdz 2021. gadam. Šis efekts ir vēl lielāks pēdējā apakšperiodā no 2015. līdz 2021. gadam, kad valsts minimālās algas palielinājums par 1% izraisīja algu pieaugumu par 0,43% zemu atalgotiem darbiniekiem.
Viens no iespējamiem izskaidrojumiem spēcīgākajai ietekmei pēdējos gados ir tas, ka salīdzinoši augstāka minimālā alga salīdzinājumā ar vidējo algu tieši ietekmētu lielāku darba ņēmēju īpatsvaru un tādējādi tai būtu lielāks potenciāls paaugstināt algu līmeni viszemāk atalgoto iedzīvotāju vidū.
Svarīgi ir tas, ka minimālās algas politikas ietekme uz algu būtisku paaugstināšanu algu sadalījuma apakšā galvenokārt izriet no periodiem, kad minimālā alga ir būtiski palielinājusies, kā parādīts 2. attēlā. Palielinājums līdz 15% parasti palielina algas viszemāk apmaksātajiem darbiniekiem, lai gan izmaiņām, kas mazākas par 5%, ir maz izmērāmas ietekmes. Lielākiem paaugstinājumiem – virs 15% – ir statistiski visnozīmīgākā un nozīmīgākā ietekme. Šie pārveidojošie pasākumi ir galvenais iemesls pozitīvajai saiknei starp valsts minimālo algu un algu pieaugumu zemu atalgotiem darbiniekiem.
Šie konstatējumi norāda uz valsts minimālās algas pieauguma iespējamo blakusietekmi plašākā algu sadalījumā. Empīriskā analīze atklāj pozitīvu saikni starp valsts minimālās algas pieaugumu un tendencēm gan mediānā, gan augšējā algu kvintilē (ieskaitot 25% darbinieku ar visaugstāko algu). Šīs ietekmes lielums ir salīdzināms ar to, kas novērots zemu atalgotiem darbiniekiem.
Šie rezultāti liecina, ka vidēji minimālās algas pieaugumam ir augšupvērsta ietekme visā algu sadalījumā (kura attīstību jebkurā gadījumā nosaka daudzi citi faktori, kas nav saistīti ar minimālās algas politiku).
Effect of national minimum wage increases on low-paid wages by intensity of change
Skatīt piezīmes par 1. attēlu. Intervāli tiek noteikti, pamatojoties uz valsts minimālās algas gada nominālo pieaugumu valsts valūtā. Zemi apmaksātie darbinieki ietver pirmo algu kvartili (25% darbinieku ar zemāko algu).
Source: Eurofound 2025
Šī plašākā ietekme atbilst gadījumiem, kad lielam minimālās algas paaugstinājumam ir būtiska īstermiņa saspiešanas ietekme uz algu sadalījumu, ko rada straujš algu pieaugums zemu atalgoto darbinieku vidū.
Tas skaidri atspoguļots 3. attēlā, kurā izmantoti garengriezuma dati, kas parāda algu līmeņa izmaiņas minimālās algas izmaiņu gadā visā sadalījumā. Dati sagrupēti pēc algu decilēm – no viszemāk apmaksātajiem 10% darbinieku līdz vislabāk apmaksātajiem 10% darbinieku. Rezultāti liecina, ka tikai parastais minimālās algas paaugstinājums (virs 15%) spēcīgi ietekmē algu sadalījumu, jo tas nesamērīgi palielina algas viszemāk atalgoto darbinieku vidū.
Novērotās darba samaksas pieauguma temps pēc algu deciles
Gada periodi, ievērojami palielinot valstī noteikto minimālo algu
Source: Eurofound 2025
Šo tendenci apstiprina arī konkrētu gadījumu izpēte par būtisku minimālās algas paaugstināšanu visā ES. Tie ietver 23% pieaugumu Slovēnijā 2020. gadā, 22% pieaugumu Spānijā 2019. gadā un valsts minimālās algas ieviešanu Vācijā 2015. gadā, kas izraisīja ievērojamu algu minimālo pieaugumu.
Šie konstatējumi liecina, ka šīm politikas iejaukšanās darbībām bija nesamērīga ietekme uz algu paaugstināšanu viszemāk apmaksātajiem darbiniekiem, algu sadalījuma samazināšanu un būtisku algu nevienlīdzības samazināšanu.
Attēls: © Dusans Petkovičs/Adobe Stock
Eurofound iesaka šo publikāciju citēt šādi.
Eurofound (2025), Minimālās algas būtiski ietekmē sarunās panāktās un faktiskās algas, raksts.
