Valsts minimālās algas ietekme uz darba koplīguma slēgšanas sarunām un zemu atalgotu darba ņēmēju algām

Pašlaik notiek debates par to, vai valstu minimālā alga un darba koplīguma slēgšanas sarunas stiprina vai vājina viena otru. Šajā pētījuma ziņojumā ir sniegti empīriski pierādījumi par to, kā valsts minimālās algas izmaiņas ietekmē koplīgumā noteikto minimālo algu un faktisko algu un kā tās var ietekmēt darba koplīguma slēgšanas sarunas atsevišķās zemu atalgotās nozarēs. Ziņojumā apvienota kvantitatīva analīze (pamatojoties uz dažādām datubāzēm) un kvalitatīvā analīze (pamatojoties uz 39 daļēji strukturētām intervijām, kas veiktas ar ekspertiem, politikas veidotājiem un sociālajiem partneriem sešās valstīs un divās zemu atalgotās nozarēs).

Politikas konteksts

2022. gada oktobrī pieņemtās ES minimālās algas direktīvas mērķis ir nodrošināt pienācīgu likumā noteikto minimālo algu, veicināt darba koplīguma slēgšanas sarunas un uzlabot darba ņēmēju efektīvu piekļuvi minimālās algas aizsardzībai. Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos beidzās 2024. gada novembrī, taču kopš tās pieņemšanas tas ir ietekmējis izmaiņas valsts likumā noteiktās minimālās algas noteikšanā. Pēdējos gados daudzās dalībvalstīs valstī noteiktā minimālā alga ir ievērojami palielinājusies salīdzinājumā ar faktisko algu. Turklāt pienācīga sarunu tvēruma kritērijs (80 %) dažās valstīs jau ir ietekmējis diskusijas par darba koplīguma slēgšanas sarunu reformu. Šīs norises var dažādos veidos ietekmēt mijiedarbību starp valstu minimālo algu un koplīgumā noteiktajām algām.

Galvenie konstatējumi

Valsts minimālās algas izmaiņu ietekme uz darba koplīgumā noteikto algu

Ekonometriskās analīzes, kurās aplēsta valsts minimālās algas izmaiņu ietekme uz koplīgumiem un sarunās panāktajām algām, liecina par sekojošo.

• Valsts minimālās algas kumulatīvas atšķirības kopš pēdējā koplīguma palielina jauna līguma parakstīšanas iespējamību, savukārt kumulatīvā inflācija un bezdarba līmenis šo varbūtību neietekmē. Svarīgs faktors ir arī laiks, kas pagājis kopš pēdējās vienošanās. Kaitz indeksa (attiecība starp minimālo algu un vidējo algu katrā valstī un gadā) iekļaušana šajā specifikācijā liecina, ka jaunu nolīgumu parakstīšana ir retāk sastopama valstīs ar augstu minimālo algu salīdzinājumā ar vidējo algu, ja visa pārējā alga ir vienāda.

• Galvenais noteicošais faktors, kas nosaka sarunās veikto algu minimālās korekcijas apmēru, ir kumulatīvais inflācijas līmenis kopš pēdējās vienošanās. Ja inflācija palielinās par 1 %, sarunās panāktā minimālā alga palielinās par gandrīz 0,7 % (t. i., to elastība ir tuvu 0,7 %). Valsts minimālās algas kumulatīvajām svārstībām reālā izteiksmē ir arī pozitīva un būtiska ietekme uz sarunās panākto algu minimālās korekcijas apmēru, un elastība ir 0,22. Bezdarba līmenim ir būtiska, bet negatīva ietekme uz darba samaksas korekciju apjomu, kas skaidri liecina, ka negatīvi cikliskie apstākļi ierobežo sarunu algu pieaugumu.

• Vairākās dimensijās ir vērojama būtiska neviendabība: attiecīgajā periodā 2020.–2022. gadā novērota spēcīgāka ietekme; starp zemu atalgotām nozarēm; un starp valstu grupām, kas izceļas ar dažādiem mijiedarbības modeļiem starp valsts minimālo algu un darba koplīguma slēgšanas sarunām.

Kvalitatīvā analīze sniedz padziļinātu ieskatu intervijās par to, kā valsts minimālā alga mijiedarbojas ar koplīgumiem sešās valstīs (Francijā, Vācijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā un Spānijā) un divās zemu apmaksātās nozarēs (pārtikas un dzērienu ražošanas nozarē un mājokļu un sociālās aprūpes nozarē). Analīze izceļ sekojošo.

• Sociālo partneru uztvere par valsts minimālās algas nozīmi dažādās valstīs, nozarēs un apakšnozarēs atšķiras. Augstā inflācija un darbaspēka trūkums ir padarījis darba devējus un arodbiedrības mājokļu un sociālās aprūpes nozarē labvēlīgākus. Pārtikas un dzērienu ražošanas nozarē valsts minimālā alga tiek uztverta kā "mazāks ļaunums", kas nepieciešams, lai palīdzētu saglabāt pirktspēju inflācijas kontekstā.

• Valsts minimālajai algai ir ierobežota ietekme uz darba koplīgumu slēgšanas procesiem. Ir daži pierādījumi par ierobežotu rīcības brīvību sarunās par darba samaksu un darba apstākļiem, bet nav pārliecinošu pierādījumu par izstumšanas efektu darba koplīguma slēgšanas sarunās, neraugoties uz sociālo partneru paustajām bažām dažās valstīs. Nav būtiskas ietekmes uz koplīgumu ilgumu vai atjaunošanu analizētajās valstīs un nozarēs.

• Valsts minimālās algas palielinājums zināmā mērā ietekmē koplīgumā noteiktās algas un to struktūru.

  • Kopīga tendence, kas novērota abās nozarēs un lielākajā daļā analizēto valstu, ir pieaugošā darba samaksas prēmiju un piemaksu nozīme, kas tiek risinātas darba koplīguma slēgšanas sarunās, par kurām ļoti bieži tiek apspriestas uzņēmumu līmenī, jo palielinās valsts minimālā alga. Tas ir tāpēc, ka pamatalgas likmes mēdz pieaugt lēnāk nekā valstī noteiktās minimālās algas, un uzņēmumi izmanto šīs prēmijas, lai garantētu, ka faktiskās algas paliek virs likumā noteiktajām likmēm.

  • Mājokļu un sociālās aprūpes nozarē Vācijā un Spānijā pēc valsts minimālās algas palielināšanas darba devēji vairs nevēlas uzlabot citus darba apstākļus, kas agrāk tika izmantoti, lai kompensētu zemās algas. Līdzīga tendence tika novērota pārtikas un dzērienu nozarē Portugālē.

• Šķiet, ka sarunās panāktais algu sadalījums ir saspiests valsts minimālās algas pieauguma dēļ. Šīs ietekmes intensitāte dažādās valstīs un nozarēs ir atšķirīga; Pamatojoties uz koplīgumu kvalitatīvo analīzi divās izvēlētajās zemu atalgotajās nozarēs, šķiet, ka šī ietekme ir intensīvāka pārtikas un dzērienu ražošanā. Šo kompresijas efektu var interpretēt kā darba koplīguma slēgšanas sarunu īstermiņa pielāgošanu jaunajai minimālajai algai, savukārt vidējā termiņā blakusietekme var kļūt vēl svarīgāka, jo koplīgumi pārvērš valsts minimālās algas palielinājumu visā algu sadalījumā. Tomēr to, cik lielā mērā saspiešana turpinās, nosaka nozares īpatnības. Turklāt plašāka ietekme, visticamāk, būs vērojama tajās nozarēs vai valstīs, kurās ir intensīvāks darbaspēka trūkums, piemēram, mājokļu un sociālās aprūpes nozarē.

Valsts minimālās algas ietekme uz faktisko algu un darba samaksas sadalījumu

Ekonometriskajā analīzē par valsts minimālās algas ietekmi uz faktisko algu, pamatojoties uz Eiropas Savienības statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem 2006.–2021. gadam, tika konstatēts sekojošs.

• Valsts minimālās algas dinamikai ir būtiska ietekme uz zemu atalgoto darba ņēmēju faktisko algu neatkarīgi no viņu nozares, nodarbošanās, dzimuma un vecuma: valsts minimālās algas palielinājums par 1 % 2006.–2021. gadā izraisīja zemu atalgotu darba ņēmēju algas pieaugumu par 0,31 %.

• Valsts minimālās darba samaksas izmaiņu ietekme 2015.–2021. gadā bija nedaudz lielāka nekā 2006.–2014. gadā. Faktiski ietekme uz zemu atalgoto darba ņēmēju faktiskajām algām kopš 2015. gada varētu būt bijusi intensīvāka nekā ietekme uz darba samaksu, par kuru kolektīvi vienojās zemu algu nozarēs strādājošie.

• Tikai liels valsts minimālās algas nominālais pieaugums rada būtisku zemu atalgoto darbinieku algu pieaugumu. Vismaz 15 % palielinājums nominālā izteiksmē ir vienīgais, kam ir izmērāma un statistiski nozīmīga ietekme.

• Valsts minimālās algas paaugstināšanai dalībvalstīs, kas pievienojās ES 2004. gadā vai vēlāk, bija lielāka ietekme uz zemu atalgoto darba ņēmēju algu izmaiņām nekā līdz 2015. gadam dalībvalstīs pirms 2004. gada. Tomēr pēdējos gados ietekmes lielums starp grupām ir saplūst.

• Valsts minimālās algas palielinājums pētījuma periodā ne tikai uzlaboja darba samaksu zemu atalgotiem darbiniekiem, bet arī deva labumu darba ņēmējiem ar augstāku algu līmeni.

• Aplūkojot atsevišķu darba ņēmēju trajektorijas, analīzē konstatēts, ka algu sadalījuma zemākajās decilēs ievērojami palielinās algas, jo īpaši, ja valstī minimālās algas pieaugums ir lielāks.

• Tika veikta cēloņsakarības ekonometriskā analīze, lai novērtētu valstī noteiktās minimālās algas izmaiņas un novērtētu, kas notika ar to darba ņēmēju algām, kuri pirms izmaiņām pelnīja zem jaunās likmes, salīdzinot ar ietekmi uz zemu atalgotu darba ņēmēju algām, kuri pelnīja nedaudz virs likmes. Rezultāti liecina par būtisku un pozitīvu ietekmi, ko rada būtisks minimālās algas palielinājums par 10 % līdz 15 %.

Politikas norādes

• Valsts minimālās algas izmaiņām ir svarīgāka loma jauna darba samaksas nolīguma parakstīšanā nekā makroekonomisko faktoru, piemēram, inflācijas un bezdarba, izmaiņām. Tomēr sarunās panāktās algas pieauguma apmērs galvenokārt izskaidrojams ar inflāciju, kam seko valsts minimālās algas paaugstināšana un pēc tam bezdarba līmeņa samazināšanās.

• Ņemot vērā iespējamo ietekmi uz sarunās panāktajām algām, nosakot valsts minimālo algu, politikas veidotājiem var sniegt noderīgu ieskatu par valsts minimālās algas paaugstināšanas iespējamo (netiešo) ietekmi un tādējādi uzlabot visu valsts minimālās algas noteikšanas procesu.

• Šķiet, ka valsts minimālās algas palielināšanai nav būtiskas negatīvas ietekmes uz sociālo partneru autonomiju sarunās par koplīgumiem, lai gan tiek ziņots par samazinātu rīcības brīvību sarunās par dažiem jautājumiem. Izstumšanas efekts nešķiet būtisks, bet, kā gaidīts, tas ir spēcīgāks valstīs ar vāju darba koplīgumu slēgšanas institūcijām un pārklājumu. Šajās valstīs ir jāpieliek lielākas pūles, lai atbalstītu sociālos partnerus un darba koplīguma slēgšanas sarunas, lai pienācīga minimālā alga būtu saderīga ar labi funkcionējošām darba koplīguma slēgšanas sarunām. Centieni varētu ietvert atbilstoša tiesiskā regulējuma nodrošināšanu darba koplīguma slēgšanas sarunām un sociālo partneru spēju uzlabošanu.

• Neraugoties uz dažiem pierādījumiem par darba samaksas samazināšanos koplīgumā noteiktajās algās, darba samaksas saspiešana kopumā nav notikusi. Tas ir saistīts ar valsts minimālās algas pieaugumu, kā rezultātā algas pieaug ne tikai zemāk apmaksātiem, bet arī augstāk apmaksātiem darbiniekiem. Tas var ierobežot minimālās algas paaugstināšanas efektivitāti kā instrumentu darba samaksas nevienlīdzības samazināšanai laika gaitā. Tomēr minimālās algas ietekme uz sarunās panāktās algas samazināšanos dažādās nozarēs ir atšķirīga, un to ietekmē citi mainīgie lielumi, piemēram, darbaspēka trūkums un minimālās algas līmenis.

• Valsts minimālās algas palielinājums izraisīja līdzīgus zemu atalgotu darba ņēmēju faktiskās algas uzlabojumus neatkarīgi no viņu īpašībām. Tomēr dažas grupas, piemēram, strādājošas sievietes, joprojām gūst lielāku labumu no šādiem paaugstinājumiem, jo tās ir salīdzinoši vairāk pārstāvētas minimālās algas saņēmēju vidū.

• Valstīs ar zemu darba koplīgumu tvērumu vissvarīgākais faktors, kas ietekmē algu pieaugumu zemu atalgotiem darba ņēmējiem, ir valsts minimālā alga. Šajās valstīs sarunās panāktajām algām ir pozitīva, lai gan ierobežota (ne statistiski nozīmīga) ietekme uz zemu atalgoto darba ņēmēju algām. Turpretī gan sarunās panāktās algas, gan valsts minimālā alga būtiski ietekmē zemu atalgoto darba ņēmēju algas valstīs ar augstu darba koplīguma slēgšanas sarunu tvērumu.