Eiropas dzīves kvalitātes apsekojums (EQLS) ir pārraudzības instruments dzīves kvalitātes atspoguļošanai vairākās dimensijās. EQLS kopš tā uzsākšanas 2003. gadā ir izvērties par vērtīgu rādītāju kopumu, kas papildina tradicionālos ekonomiskās izaugsmes un dzīves līmeņa rādītājus, piemēram, IKP vai ienākumu līmeni. EQLS rādītāji ir tikpat skaidri un interesi raisoši kā IKP, tomēr tie vairāk iekļauj progresa vides un sociālos aspektus, tāpēc tos ir viegli integrēt lēmumu pieņemšanas procesā un ņemt vērā publiskajās debatēs ES un valstu līmenī Eiropas Savienībā.
Apsekojuma mērķi
EQLS pārbauda gan Eiropas iedzīvotāju objektīvos dzīves apstākļus, gan to, kā viņi jūtas par šiem apstākļiem un savu dzīvi kopumā.
Šī apsekojuma galvenie mērķi ir šādi:
- identificēt riska grupas un problēmjautājumus, kā arī progresu
- uzraudzīt tendences, nodrošinot viendabīgus rādītājus par šiem jautājumiem
- veicināt Eiropas politikas izstrādi dzīves apstākļu jomā
Kā apsekojums tiek veikts?
EQLS ir reprezentatīvs, uz anketām balstīts interviju apsekojums, kas aptver pieaugušos iedzīvotājus (18+ gadi).
Apsekojuma fokuss
EQLS aptver dzīves jomas, kas atbilst daudzām politikas jomām un Eiropas institūciju īstenotajām programmām. Daudzas no šīm politikām attiecas uz virkni jautājumu, kas ietekmē dzīves kvalitāti, sabiedrības kvalitāti un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, proti, nodarbinātība, ienākumi, izglītība, mājoklis, ģimene, veselība un darba un privātās dzīves līdzsvars. Apsekojumā ir aplūkotas arī subjektīvas tēmas, piemēram, cilvēku laimes līmenis, apmierinātība ar dzīvi un to, kā viņi uztver sabiedrības un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti. Šī daudzdimensionālā pieeja dzīves kvalitātei ir stabili saglabājusies apsekojumu izdevumos, pat ja tēmas un rādītāji laika gaitā ir paplašinājušies, lai atspoguļotu jaunās politikas tēmas. Regulāri veicot apsekojumu, ir kļuvis iespējams izsekot arī galvenajām tendencēm cilvēku dzīves kvalitātē laika gaitā.
Apsekojuma tvērums
Ņemot vērā paredzamo Eiropas paplašināšanos un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu interesi, EQLS ģeogrāfiskais pārklājums laika gaitā ir paplašinājies:
- 2016. gada EQLS : 33 valstis, tostarp ES dalībvalstis, Albānija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija un Turcija
- 2012. gada EQLS : 34 valstis, tostarp ES dalībvalstis, Horvātija, Islande, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija, Turcija un Kosova
- 2007. gada EQLS : 31 valsts, tostarp ES dalībvalstis, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Turcija un Norvēģija
- 2003. gada EQLS : 28 valstis, tostarp ES dalībvalstis un Turcija
Turklāt 2009. gadā Eirobarometra aptaujā tika uzdoti vairāki jautājumi no 2007.–2008. gada EQLS, kas ļāva izpētīt Dzīves kvalitātes tendences ES: . no 2003. gada līdz 2009. gadam .
2016
Round 4
33 countries, including the EU Member States, Albania, North Macedonia, Montenegro, Serbia and Turkey
2012
Round 3
34 countries, including the EU Member States, Croatia, Iceland, North Macedonia, Montenegro, Serbia, Turkey and Kosovo
2007
Round 2
31 countries, including the EU Member States, Croatia, North Macedonia, Turkey and Norway
2003
Round 1
28 countries, including the EU Member States and Turkey