Jaunatne

15 Septembris 2022

“Jaunatne” ir termins, kas apzīmē laikposmu starp bērnību un pieaugušo dzīvi. Lai gan šīs definīcijas robežas nav stingri noteiktas, to izmanto arī politikas terminos, lai atsauktos uz konkrētām vecuma Read more

“Jaunatne” ir termins, kas apzīmē laikposmu starp bērnību un pieaugušo dzīvi. Lai gan šīs definīcijas robežas nav stingri noteiktas, to izmanto arī politikas terminos, lai atsauktos uz konkrētām vecuma grupām. Nodrošināt labu vidi, kur jauniešiem pieaugt, mācīties un strādāt, ir ne vien Eiropas un Eurofound galvenais mērķis, bet arī mērķis, kas izvirza īpašus uzdevumus. Jaunieši jau ilgu laiku ir bijuši svarīgs ES līmeņa politikas elements, un tieši tagad tas ir vēl svarīgāks. 

Read less

Jaunākās izmaiņas

Youth first! Employment, skills and social policies that work for young Europeans in times of uncertainty

In the European Year of Youth, five EU Agencies, the European Centre for the Development of Vocational Training (...

Fifth round of the Living, working and COVID-19 e-survey: Living in a new era of uncertainty

Eurofound e-apsekojuma piektā kārta, kas notika laikā no 2022. gada 25. marta līdz 2. maijam, raksturo cilvēku sociālo...

Watch the webinar: A better Europe for young people – What matters most?

The European Commission’s Directorate General for Education and Culture (DG EAC), Eurofound and the International...

ES konteksts

Top

Jaunatnes nodarbinātība un jautājumi, kas skar jauniešus, joprojām ir ES politikas darba kārtības prioritāte, un pastāv nopietnas bažas, ka jaunieši būs starp galvenajiem Covid-19 krīzes sociālās un ekonomiskās ietekmes upuRead more

Jaunatnes nodarbinātība un jautājumi, kas skar jauniešus, joprojām ir ES politikas darba kārtības prioritāte, un pastāv nopietnas bažas, ka jaunieši būs starp galvenajiem Covid-19 krīzes sociālās un ekonomiskās ietekmes upuriem. Lai izvairītos no vēstures atkārtošanās, Eiropas Komisija ir ierosinājusi pastiprinātu Garantiju jauniešiem kā konkrētu politikas instrumentu Covid-19 radīto seku nodarbinātības un sociālajā jomā novēršanai, jo tā jau ir cietusi no iepriekšējās recesijas. Tās mērķis ir nodrošināt, lai visi jaunieši vecumā līdz 30 gadiem četros mēnešos pēc darba zaudēšanas vai formālās izglītības pārtraukšanas saņemtu kvalitatīvus darba piedāvājumus, turpinātu mācības, mācību praksi vai stažēšanos.

Šīs iniciatīvas pamatā ir iepriekšējās darbības Eiropas līmenī. Komisijas 2016. gada paziņojuma “Ieguldījums Eiropas jaunatnē” mērķis bija atbalstīt jauniešus, īstenojot pasākumu kopumu jaunatnei. Šie pasākumi atbalsta labākas iespējas piekļūt nodarbinātībai, izmantojot 2013. gadā ieviesto Garantiju jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, labākas iespējas, izmantojot izglītību un apmācību, kā arī labākas iespējas solidaritātei, mācību mobilitātei un līdzdalībai.

Šo centienu ietvaros jaunākajā ES jaunatnes stratēģijā (2019.–2027. gadam), kas pieņemta 2018. gada 26. novembrī, ir izklāstīts satvars sadarbībai ar dalībvalstīm to jaunatnes politikas jomā. Darbības ir sagrupētas trīs galvenajās darbības jomās, kuru pamatā ir vārdi “Iesaistīšanās”, “Saiknes veidošana” un “Iespēju veicināšana”.

Komisija 2020. gada janvārī nāca klajā ar paziņojumu “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”. Tas sagatavoja ceļu rīcības plānam Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai, kurā atkārtoti uzsvērta ES apņemšanās īstenot Garantiju jauniešiem.

Tā kā izrādījās, ka jaunieši ir visneaizsargātākie pret Covid-19 pandēmijas un ierobežojošo pasākumu smagajām sociālajām un ekonomiskajām sekām, Komisija 2020. gada jūlijā nāca klajā ar Jauniešu nodarbinātības atbalsta paketi, kuras pamatā ir četri atzari, lai nodrošinātu “tiltu uz darbvietām” nākamajai paaudzei. Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Padomes ieteikumam “Tilts uz nodarbinātību — Garantijas jauniešiem stiprināšana”, kas aizstās 2013. gada ieteikumu. Šī iniciatīva ir saistīta ar uzņēmumu vajadzībām nodrošināt vajadzīgās prasmes, jo īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās nolūkiem. Tā paplašina vecuma grupu, uz kuru attiecas Garantija jauniešiem, no 15–24 gadu vecuma līdz 15–29 gadu vecumam. Paketē ir iekļauts arī priekšlikums par profesionālo izglītību un apmācību, jauns impulss māceklībai un papildu pasākumi jaunatnes nodarbinātības atbalstam.

Ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, ko Eiropas Komisija ierosināja 2021. gada martā un kam sekoja deklarācija Portu sociālajā samitā 2021. gada maijā, tika ieviesti jauni, vērienīgi mērķi attiecībā uz jauniešiem, piemēram, līdz 2030. gadam samazināt to jauniešu īpatsvaru vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET).

Eurofound darbs jaunatnes jautājumos ir saistīts ar Komisijas 2019.–2024. gada prioritāti par ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā un ir ļoti svarīga šajā jomā.

Read less

Izpēte

Top

Youth infographic
Infografika

Eurofound ir veicis ievērojamu darbu, lai palīdzētu risināt jautājumus par jaunatnes nodarbinātību, dzīves kvalitāti un sociālo kohēziju. Ņemot vērā ekonomikas un sociālo krīzi pēc Covid-19 pandēmijas, pētījumos joprojām tiek aplūkotas problēmas, kas skar jauniešus vairākās tematiskās jomās, jo īpaši nodarbinātības un darba tirgos, dzīves apstākļos un dzīves kvalitātē, kā arī piekļuvē sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Covid-19 un tās ietekme uz jauniešiem

Eurofound unikālais e-apsekojums “Dzīve, darbs un Covid-19” sniedz ieskatu par pandēmijas ietekmi uz cilvēku, tostarp jauniešu, dzīvi, lai palīdzētu politikas veidotājiem veidot reakciju uz krīzi. Vairākās kārtās veiktais e-apsekojums ļauj salīdzināt problēmas, ar kurām saskaras jaunieši dažādos pandēmijas dzīves posmos.

Pamatojoties uz šo pētījumu, Eurofound ir analizējis Covid-19 ietekmi uz jauniešiem ES nodarbinātības, viņu ekonomiskās situācijas, sociālās atstumtības, garīgās labjutības un uzticēšanās iestādēm ziņā. Pētījumā ir sniegts pārskats par politikas pasākumiem, kas ieviesti, lai mazinātu pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi uz jauniešiem.

2008.–2013. gada krīze un nodarbinātība

Pēc 2008.–2013. gada krīzes ES bezdarba līmenis pieauga līdz satraucošam līmenim, sasniedzot 20 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 29 gadiem un sasniedzot vēl augstāku līmeni atsevišķās dalībvalstīs. Ar Garantijas jauniešiem un citu pasākumu palīdzību jauniešu bezdarbs pēdējos gados ir mazinājies, 2019. gadā beidzot sasniedzot pirmskrīzes līmeni. Tomēr joprojām ir aktuāli jautājumi par to, kur ir darbs un kā var palīdzēt jauniešiem, jo īpaši tiem, kuri ilgstoši nav iesaistījušies darba tirgū. Pastiprinātajai Garantijai jauniešiem būs izšķiroša nozīme, reaģējot uz Covid-19 krīzi un izvairoties no jauna krasa jauniešu bezdarba pieauguma. Eurofound pētījumi sniedz plašu klāstu ierosmju, lai veidotu jaunatnes politiku šādās jomās:

  • ilgstošs jauniešu bezdarbs,
  • atbalsts jauniešiem uzņēmējdarbības sākšanai,
  • jauniešu uzņēmējdarbība Eiropā,
  • jauniešu pārkvalifikācijas iespēju apzināšana Eiropā,
  • jaunatne un darbs un politikas norādes, kuru mērķis ir uzlabot šo jauniešu dzīves aspektu,
  • palīdzība jauniem darba ņēmējiem krīzē un sociālo partneru un valsts iestāžu iesaistīšanās,
  • Garantijas jauniešiem īstenošanas pieredze Somijā un Zviedrijā,
  • jaunieši, kas nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā (NEET).

Pētniecības fokuss nesen tika pielāgots, lai izpētītu Covid-19 ietekmi uz jauniešiem Eiropā.

Jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, un atstumtība

Papildus augstajam bezdarba līmenim dalībvalstis kopš 2008. gada saskaras ar recesijas nesamērīgo ietekmi uz jauniešiem vecumā līdz 30 gadiem, pat tiem, kuriem ir augstāks izglītības līmenis. To 15–29 gadus vecu cilvēku skaits, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), pēc 2008. gada strauji pieauga, bet kopš 2014. gada atkal samazinājās, līdz 2018. gadam sasniedzot pirmskrīzes līmeni. Tomēr dažās dalībvalstīs, jo īpaši Itālijā un Grieķijā, šie rādītāji joprojām bija augsti. Eurofound cenšas apzināt ekonomiskās un sociālās sekas, ko rada jauniešu neiesaistīšanās darba tirgū un izglītībā.

Pētījumā par Covid-19 ietekmi uz jauniešiem galvenā uzmanība ir pievērsta jauniešu, jo īpaši NEET, ekonomiskajai un sociālajai situācijai pandēmijas sākumā. Tajā ir aprakstīta jauniešu līdzdalība darba tirgū laikposmā no 2007. līdz 2020. gadam un apspriestas NEET iezīmes un daudzveidība.

Dažiem jauniešiem piekļuve nodarbinātībai rada īpašas grūtības, piemēram, jauniešiem ar invaliditāti vai citām veselības problēmām ir par 40 % lielāks risks nokļūt NEET situācijā nekā citiem jauniešiem. Uzskata, ka aktīvas iekļaušanas politika ir vispiemērotākais šo grūtību pārvarēšanas līdzeklis. Eurofound ir analizējis politiku, ko 11 ES dalībvalstīs īsteno, lai aktīvi iekļautu darba tirgū jauniešus ar invaliditāti vai citām veselības problēmām.

Jaunatnes dimensija Eurofound apsekojumos

Jaunatnes dimensija ir būtisks elements daudzās Eurofound pētījumu jomās.

E-apsekojumā “Dzīve, darbs un Covid-19”, kas 2020. un 2021. gadā tika veikts vairākās kārtās, tiek pētīta pandēmijas ietekme uz dažādām vecuma grupām. Jauniešus ietekmē tādi temati kā darba zaudēšana un nedrošība, garīgā labjutība, sociālā atstumtība un optimisms par nākotni, tiešsaistes izglītības pieredze, uzticēšanās iestādēm un piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem. Konstatējumi liecina, ka vēl citas krīzes sociālā un ekonomiskā ietekme atkal smagi skar jauniešus.

Eiropas dzīves kvalitātes apsekojumā (EQLS) 2016. gadā starp vecuma grupām tika konstatētas nozīmīgas atšķirības attiecībā uz dzīves kvalitāti, sociālo iekļautību, sabiedrības kvalitāti un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem. EQLS dati ir izmantoti arī, lai apkopotu politikas pārskatu par jauniešu sociālo situāciju Eiropā.

Eiropas darba apstākļu apsekojums (EWCS) 2010. gadā atklāja, ka ievērojami atšķiras daži gados jaunu darba ņēmēju (jaunāki par 25 gadiem) un vecāku darba ņēmēju darba apstākļu aspekti. EWCS 2015. gada dati liecina, ka prasmju plaisa starp gados jaunākiem un gados vecākiem darba ņēmējiem pakāpeniski samazinās.

Eurofound e-apsekojumā “Dzīve, darbs un Covid-19” tika izmantoti dažādi EQLS un EWCS jautājumi, vajadzības gadījumā tos pielāgojot apsekojuma vajadzībām.

Read less

Galvenie vēstījumi

Top
  • Jaunieši ir cietuši no lielām ekonomiskām un sociālām sekām, ko izraisījis bezdarba pieaugums kopš 2008. gada. Tiek lēsts, ka ekonomiskais zaudējums ES, ko rada tik liels jauniešu skaits ārpus darba tirgus un izglītības procesa, pārsniedz 153 miljardus eiro gadā.
  • 2008.–2013. gada krīze parādīja, ka jaunieši ir neaizsargātāki pret ekonomikas lejupslīdi nekā citas vecuma grupas. Jauniešu bezdarba līmenis daudzās ES valstīs pieauga virs 40 %, un to jauniešu īpatsvars, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), sasniedza vēsturiski augstāko līmeni — 16 % no visiem ES iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem.
  • Neraugoties uz ES un dalībvalstu politikas centieniem atbalstīt jauniešus pēc 2008. gada finanšu krīzes, Covid-19 krīzes laikā jauniešus vissmagāk skāra arī darbvietu zudums. 12 % 18–29 gadus vecu jauniešu, kuri piedalījās vismaz divās e-apsekojuma “Dzīve, darbs un Covid-19” kārtās, ziņoja, ka ir zaudējuši darbu, un 12 % studentu arī draudēja darbvietu zudums, turklāt šie jaunieši ir visvairāk pārstāvēti nozarēs, kuras visvairāk ietekmē pandēmijas ierobežojumi, un viņi visticamāk strādā ar pagaidu līgumiem vai nepilna laika darbā.
  • Bezdarbnieki vai neaktīvi jaunieši pandēmijas laikā visdrīzāk saskārās ar mājokļu nedrošību nekā citas grupas (17 % 2021. gada pavasarī) un ziņoja, ka viņiem ir grūtības nodrošināt sev iztiku (43 %), kā arī viņiem nav ietaupījumu (39 %); tomēr vairāk nekā puse jauniešu ziņoja, ka dzīvo kopā ar saviem vecākiem, kas nodrošināja zināmu drošību. Ja jaunieši nevar aktīvi piedalīties izglītībā un darba tirgū, pastāv liels risks, ka viņu neiesaistīšanās šajās jomās būs ilgstoša un nopietni ietekmēs viņu un sabiedrības nākotni.
  • Covid-19 krīzei bija nesamērīga ietekme uz jauniešu apmierinātību ar dzīvi un garīgo labjutību salīdzinājumā ar gados vecākām grupām. Situācija uzlabojās laikā no 2020. gada pavasara līdz vasarai, kad “lokdauna” ierobežojumi samazinājās, bet 2021. gada pavasarī, kad atgriezās ierobežojumi un skolu slēgšana, tādējādi samazinot apmierinātību ar dzīvi un garīgo labjutību, kad gandrīz divas trešdaļas jauniešu bija pakļauti depresijas riskam.
  • Jauniešu uzticēšanās iestādēm kopumā saglabājās lielāka nekā citām grupām, neraugoties uz to, ka Covid-19 krīze viņus vissmagāk skārusi garīgās veselības un nodarbinātības ziņā. Politikas veidotājiem būs svarīgi balstīties uz šo sociālo kapitālu un nodrošināt, ka ieguldījumi jaunatnē joprojām ir ES politikas darba kārtības prioritāte.
  • Lai atbalstītu jauniešus pandēmijas laikā, tika ieviests plašs pasākumu klāsts. To vidū bija pastiprināta Eiropas Garantija jauniešiem, valstu iniciatīvas, kuru mērķis ir turpināt jauniešu izglītošanos, un pasākumi, kuru mērķis ir mazināt šķēršļus pašreizējam finansiālajam atbalstam un sociālajai aizsardzībai, jo īpaši jauniešiem; tomēr daudzi no šiem politikas risinājumiem bija īslaicīgi. Lai nodrošinātu lielāku noturību turpmākajās krīzēs, politikas veidotājiem būs ļoti svarīgi par prioritāti noteikt ilgtermiņa pasākumus jauniešiem, piemēram, pastāvīgus uzlabojumus attiecībā uz piekļuvi darbam un māceklībai un pasākumus darbvietu drošības palielināšanai.
Read less

Publikācijas un dati

Top

Zemākajās sadaļās ir pieejamas dažādas publikācijas, dati un pašlaik veiktais darbs par šo jautājumu. 

  • Publikācijas (164)
  • Dati
  • Ongoing work (1)

Dati

Saites uz datiem, kas saistīti ar šo tematu, ir norādītas zemāk.

Ongoing work

Šajā jomā pašlaik tiek pētīti dažādi jautājumi, kas ir norādīti zemāk kopā ar saiti uz gaidāmajām publikācijām.

Intergenerational dynamics over time

Publication Aprīlis 2023