Jaunatne

03 July 2019

Nodrošināt labu vidi, kur jauniešiem pieaugt, mācīties un strādāt, ir ne vien Eiropas un Eurofound galvenais mērķis, bet arī mērķis, kas pašlaik izvirza īpašus uzdevumus. Jaunieši jau ilgu laiku ir bijuši svarīgs ES līmeņa politikas elements, un tieši tagad tas ir jo īpaši svarīgi. Pašreizējai ES jaunatnes stratēģijai (2010.–2018.) ir divi mērķi, kas izvirza sarežģītus uzdevumus. Pirmkārt, nodrošināt jauniešiem vairāk vienlīdzīgu iespēju izglītībā un darba tirgū. Otrkārt, mudināt jauniešus kļūt par aktīviem pilsoņiem un iesaistīties sabiedrībā.

Jauniešu nodarbinātības krīzes pārvarēšana ir Eiropas politikas programmas prioritāte. Komisija 2016. gada 7. decembrī izdeva paziņojumu Ieguldījums Eiropas jaunatnē. Tādējādi tiek atjaunoti centieni atbalstīt jauniešus ar pasākumiem jauniešu nodarbinātības jomā. Šie pasākumi ietver labākas iespējas piekļūt nodarbinātībai, izmantojot Garantiju jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, labākas iespējas, izmantojot izglītību un apmācību, kā arī labākas iespējas solidaritātei, mācību mobilitātei un līdzdalībai.

Veicot izstrādātos pasākumus, ir paredzēts nodrošināt uz gūtajām atziņām balstītas politikas veidošanu, un šajā ziņā ārkārtīgi būtisks ir Eurofound uzdevums — sniegt zināšanas, lai palīdzētu pilnveidot sociālo politiku un ar nodarbinātību saistītu politiku. Eurofound programmdokumentā 2017.–2020. gadam jaunatnes problēmas tiks iekļautas vairākās stratēģijas tematiskajās jomās, jo īpaši Labi funkcionējošs un iekļaujošs darba tirgusDzīves kvalitāte un sabiedrības kvalitāte un Piekļuve sabiedriskiem pakalpojumiem.

Eurofound darbs

Līdz šim Eurofound ir veicis ievērojamu darbu, lai palīdzētu risināt jautājumus par jaunatnes nodarbinātību, dzīves kvalitāti un sociālo kohēziju.

Svarīgākais ieguldījums: krīze un darbvietas

Jauniešus krīze ir skārusi īpaši smagi. Bezdarba līmenis ES 2013. gada pirmajā ceturksnī sasniedza rekordaugstu līmeni — 10,9 %, taču šis līmenis jauniešu vidū, kas jaunāki par 25 gadiem, bija daudz augstāks — 23,5 %. Grieķijā un Spānijā vairāk nekā pusei jauniešu nebija darba, un rādītāji bija ārkārtīgi augsti arī Portugālē (38,2 %) un Itālijā (37,8 %).

Apstākļos, kad bezdarbs ir sasniedzis tik kritisku līmeni, galvenie jautājumi ir: “Kur ir darbvietas?” un “Kā vēl var palīdzēt jauniešiem?”. Eurofound nesen veiktais darbs sniedz plašu klāstu ierosmju, lai veidotu jaunatnes politiku šādās jomās:

  • atbalsts jauniešiem uzņēmējdarbības sākšanai,
  • jauniešu uzņēmējdarbība Eiropā,
  • jauniešu pārkvalifikācijas iespēju apzināšana Eiropā,
  • jaunieši un darbs, kā arī politikas norādes šīs jomas pilnveidei,
  • palīdzība jauniem darba ņēmējiem krīzē un sociālo partneru un valsts iestāžu iesaistīšanās,
  • Garantijas jauniešiem īstenošanas pieredze Somijā un Zviedrijā.

Svarīgākais ieguldījums: jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, un atstumtība

Lai gan jauniešu bezdarbs ir nopietna problēma, tā ir tikai viena no problēmas daļām. Īpašas problēmas rada ekonomikas lejupslīdes nesamērīgā ietekme uz jauniešiem līdz 30 gadu vecumam, arī uz jauniešiem, kuriem ir augstāks izglītības līmenis, — apmēram 12,5 miljoni jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (ir NEET situācijā). Eurofound cenšas apzināt ekonomiskās un sociālās sekas, ko rada jauniešu neiesaistīšanās darba tirgū un izglītībā. Sk. Eurofound lielo ieguldījumu tematiskajā jomā par NEET.

Dažiem jauniešiem piekļuve nodarbinātībai rada īpašas grūtības arī apstākļos, kad nav krīzes, piemēram, jauniešiem ar invaliditāti vai citām veselības problēmām ir par 40 % lielāks risks nokļūt NEET situācijā nekā citiem jauniešiem. Uzskata, ka aktīvas iekļaušanas politika ir vispiemērotākais šo grūtību pārvarēšanas līdzeklis. Eurofound ir analizējis politiku, ko 11 ES dalībvalstīs īsteno, lai aktīvi iekļautu darba tirgū jauniešus ar invaliditāti vai citām veselības problēmām.

Jaunatnes dimensija Eurofound apsekojumos

Jaunatnes dimensija ir būtisks elements daudzās Eurofound pētījumu jomās. Trešajā Eiropas dzīves kvalitātes apsekojumā (EQLS) 2012. gadā starp vecuma grupām tika konstatētas nozīmīgas atšķirības attiecībā uz dzīves kvalitāti, sociālo iekļautību un sabiedrības kvalitāti. Tās sīkāk var aplūkot, izmantojot EQLS apsekojuma kartēšanas rīka vecuma grupu filtru. EQLS dati ir izmantoti arī, lai apkopotu 2014. gada politikas pārskatu par jauniešu sociālo situāciju Eiropā (attēlots tālāk).

Piektais Eiropas darba apstākļu apsekojums (EWCS) 2010. gadā atklāja, ka ievērojami atšķiras daži gados jaunu darba ņēmēju (jaunāki par 25 gadiem) un vecāku darba ņēmēju darba apstākļu aspekti. Jaunākie dati, kas iegūti sestajā Eiropas darba apstākļu apsekojumā (EWCS) 2015. gadā, parādīja, ka gados jaunu darba ņēmēju un vecāku darba ņēmēju prasmes pakāpeniski izlīdzinās. Plašāku informāciju var iegūt, izmantojot EWCS apsekojuma kartēšanas rīku.

Izcēlums: Jauniešu sociālā situācija Eiropā

2014. gada 1. aprīlis — Šajā politikas pārskatā izmantoti Eurofound Eiropas dzīves kvalitātes apsekojuma (EQLS) un citu pētniecības projektu konstatējumi, lai formulētu vairākas politikas norādes. Tajā aplūkota jauniešu dzīves kvalitāte Eiropā, galveno uzmanību pievēršot tādām dimensijām kā dzīves apstākļi, sociālā atstumtība, attiecības un atbalsta avoti, kā arī dalība sabiedrībā un sociālajos/kultūras pasākumos.
Foundation Findings — Jauniešu sociālā situācija Eiropā

Ongoing work

Highlights (8)

Visi (126)

Publications (47)

Articles (32)

News (29)

Events (18)