&w=3840&q=90)
Uzmanības novirzīšana no enerģijas subsīdijām uz enerģētiskās atkarības samazināšanu
Krievijas iebrukums Ukrainā un no tā izrietošās sankcijas ir izraisījušas enerģijas cenu pieaugumu. Valdības, kas cenšas mazināt cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām, ir ieviesušas enerģijas subsīdijas un PVN samazinājumus elektroenerģijai, gāzei un degvielai. Lai gan šāda politika var būt nepieciešama, lai aizsargātu tos, kam tas visvairāk nepieciešams, enerģijas patēriņa subsidēšana ir īstermiņa risinājums – tā ir īslaicīga, daļēja kompensācija, kas ne vienmēr sasniedz tos, kas ir vissmagāk cietuši. Turklāt fosilā kurināmā enerģijas izmantošanas subsidēšana ir pretrunā ES mērķiem ierobežot oglekļa emisijas un saglabāt enerģētisko atkarību no trešām valstīm, piemēram, Krievijas.
Tomēr enerģijas nepieejamības problēmu varētu risināt saskaņā ar ES klimata politiku un tās ģeopolitiskajām interesēm, ja valdības pārietu no enerģijas subsīdijām uz ieguldījumiem mājsaimniecību enerģijas vajadzību samazināšanā un atkarību no ārējiem avotiem.
Mājsaimniecību enerģijas patēriņa samazināšana
Termins "enerģētiskā nabadzība" bieži tiek izmantots diskusijās par pašreizējo enerģijas cenu samazināšanos, liekot domāt, ka galvenais mērķis ir piekļuve enerģijai. Taču enerģijas patēriņš pats par sevi nav mērķis – tas ir līdzeklis mērķa sasniegšanai, kas kalpo mājokļu apsildīšanai, elektroierīcēm utt. Tādēļ mērķim vajadzētu būt samazināt enerģijas daudzumu, kas nepieciešams šo pašu mērķu sasniegšanai.
Mājsaimniecībām vienmēr būs nepieciešama enerģija, taču šo vajadzību var samazināt vai apmierināt citos veidos, nevis palīdzot tām to iegādāties. To var panākt, piemēram, valdības atbalstot mājokļu siltināšanu un veicinot energoefektīvu apkures sistēmu un ierīču izmantošanu – ir pieejamas vairākas viedierīces, kas ļauj mājsaimniecībām efektīvi kontrolēt savu centrālo apkuri.
Piemēram, vairāk māju var aprīkot ar saules paneļiem, kas varētu samazināt cilvēku komunālos maksājumus. Jumti joprojām ir nepietiekami izmantota vieta saules paneļiem, un to izmantošana šim nolūkam ir lielāka sabiedrības akceptēšana nekā saules parki, kas sabojā ainavu.
Visā ES darbojas daudzas energomodernizācijas shēmas, kas piedāvā dotācijas mājsaimniecībām mājokļu siltināšanai un saules paneļu uzstādīšanai. Tomēr šādas shēmas bieži vien nesasniedz tos, kas dzīvo sliktas kvalitātes, energoefektīvos mājokļos, galvenokārt cilvēkus ar zemiem ienākumiem. Šī grupa, iespējams, nezina par pieejamo atbalstu vai var nebūt naudas, lai veiktu nepieciešamos avansa maksājumus vai līdzmaksājumus. Īrnieki var nekvalificēties, ja pasākumi ir vērsti uz mājokļu īpašniekiem. Eurofound pētījums ir parādījis, ka iedzīvotāju grupas ar zemiem ienākumiem bieži vien neizmanto atbalsta pasākumus, uz kuriem tās ir tiesīgas, tāpēc ir vajadzīgas proaktīvas pieejas, lai uzrunātu tos, kam tas visvairāk nepieciešams, un novērstu šķēršļus. 1 Valstīs, kurās sociālo mājokļu nodrošinātājiem ir svarīga loma, pasākumus var īstenot ar to starpniecību. Īrētu mājokļu gadījumā namīpašniekiem būtu jāsaņem pareizie stimuli uzstādīt saules paneļus un nodrošināt saviem īrniekiem efektīvas apkures sistēmas un ierīces.
Atbalsts klimatam draudzīgākam transportam
Transports ir vēl viena svarīga joma, kurā cilvēkus skar pieaugošās enerģijas cenas. Tā ir arī viens no galvenajiem klimata pārmaiņu veicinātājiem, veidojot gandrīz ceturto daļu no Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisijām. 2
Attēls: Transporta nozarē emisijas nav samazinājušās tik pakāpeniski kā citās nozarēs
Avots: ec.europa.eu
Lai risinātu šo problēmu, politikas veidotāji var koncentrēties uz divām lietām: samazināt cilvēku vajadzības pēc transporta un samazināt transporta vajadzības pēc enerģijas.
Piemēram, tādi pakalpojumi kā skolas, bērnu aprūpe un veselības aprūpe varētu būt pieejamāki cilvēkiem, kurus tie apkalpo. Kā redzams Eurofound pētījumā par aprūpes pakalpojumu pieejamību, nodrošināt, ka cilvēki izmanto tuvumā esošos pakalpojumus, ir ne tikai jautājums par to pieejamību, bet arī kvalitatīviem un pieejamiem citos aspektos (piemēram, gaidīšanas laika trūkums), lai mazinātu stimulu ceļot, meklējot labākas un pieejamākas iespējas. 3
Tehnoloģijai var būt svarīga loma: tāldarbs, e-pārvalde un e-veselības aprūpe samazina nepieciešamību ceļot. Pandēmijas situācija ir parādījusi tā milzīgo potenciālu.
Transporta vajadzības var apmierināt tā, lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā. Labas piekļuves nodrošināšana sabiedriskajam transportam ir būtisks šādu centienu elements, un sabiedriskā transporta veicināšana vairāk atbilst ES enerģētikas politikai nekā privātā transporta veicināšana. Turklāt cilvēki ar zemākiem ienākumiem biežāk izmanto sabiedrisko transportu un ir jutīgāki pret izmaksām, tāpēc ieguldījumi kvalitatīvā sabiedriskajā transportā ir taisnīgas pārkārtošanās prioritāte. Gaidāmajā darbā par pamatpakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar zemiem ienākumiem Eurofound aprēķina, cik lielā mērā dalībvalstis un vietējās pašvaldības atvieglo piekļuvi sabiedriskajam transportam, samazinot lietotāju izmaksas grupām ar zemiem ienākumiem.
Darba dokuments " Dzīves kvalitātes vietējie aspekti: ilustrēts satvars"
Pilsētām jāturpina veicināt riteņbraukšanu un kājām, ieguldot labi savienotā, uz nākotni orientētā velosipēdu un gājēju infrastruktūrā. Šādi aktīvi transporta veidi ir vistīrākie, veselīgākie un lētākie lietošanai, un, tā kā lielākā daļa eiropiešu dzīvo pilsētu teritorijās, ieguvēji būtu liela daļa iedzīvotāju. Darba vietas bieži atrodas pilsētu centros, kur īres maksa un mājokļu cenas daudziem ir kļuvušas nepieņemamas, kas nozīmē, ka dzīvot tuvu darbam nav iespējams. Labāka priekšpilsētu savienošana ar infrastruktūru, kas veicina aktīvus transporta veidus, var dot labumu šiem darbiniekiem.
Lauku kopienas nedrīkst aizmirst; viņiem ir jābūt labāk apkalpotiem. Lai gan īstermiņā var būt nepieciešams izmantot degvielas subsīdijas, var meklēt gudrākus risinājumus. Tie varētu ietvert labāku piekļuvi platjoslai, kas varētu samazināt nepieciešamību ceļot uz darbu. Vai, ja tīrākas alternatīvas velosipēdu maģistrālēm un sabiedriskajam transportam ir nereālas, varētu nodrošināt piekļuvi elektromobiļiem un ar saules baterijām darbināmu uzlādi.
Noturības uzlabošana nedrošai nākotnei
Iebrukums Ukrainā mums atkal ir iemācījis, ka nākotne ir nedroša – konflikts ir jauns pārmaiņu virzītājspēks. 4 Viens no rezultātiem var būt tāds, ka enerģijas cenas saglabājas augstas vai pieaug vēl vairāk. Atšķirībā no ad hoc finansiālā atbalsta enerģijas patēriņam, mājsaimniecību atkarības samazināšana no ārējiem energoresursiem uzlabotu to noturību pret šādu cenu pieaugumu. Pašreizējās vai nākamās valdības var samazināt enerģijas subsīdijas un palielināt PVN no viena brīža uz otru. Tomēr lielāko daļu pasākumu, lai samazinātu atkarību no ārējās enerģijas, nevar viegli demontēt: kad saules baterijas ir uzstādītas, mājas siltinātas un velosipēdu vai pastaigu infrastruktūra ir uzbūvēta, cilvēki zina, ka viņi var paļauties uz tiem ilgtermiņā.
Enerģijas cenu pieaugums var radīt zaļo pārkārtošanos, kurā vislielākās problēmas saskaras ar nabadzīgajiem iedzīvotājiem. To vajadzību pēc enerģijas samazināšana un, ja vajadzības saglabājas, atkarība no fosilā kurināmā enerģijas avotiem palīdzētu nodrošināt patiesi taisnīgu pārkārtošanos: līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, nevienu neatstājot novārtā.
Attēls © Sergejs/Adobe Stock
Hans Dubois
Senior research managerHans Dubois ir vecākais pētniecības vadītājs Eurofound Sociālās politikas nodaļā. Viņa pētniecības tēmas ietver mājokli, pārmērīgas parādsaistības, veselības aprūpi, ilgtermiņa aprūpi, sociālos pabalstus, pensionēšanos un dzīves kvalitāti vietējā teritorijā. Pirms pievienošanās Eurofound viņš bija docents Kozminski universitātē (Varšava). Viņš pabeidza doktora grādu uzņēmējdarbības vadībā un vadībā Bocconi universitātē (Milāna), pēc tam, kad strādāja par pētnieku Eiropas Veselības sistēmu un politikas novērošanas centrā (Madride).
Related content
30 May 2023
Unaffordable and inadequate housing in Europe
Unaffordable housing is a matter of great concern in the EU. It leads to homelessness, housing insecurity, financial strain and inadequate housing. It also prevents young people from leaving their family home. These problems affect people’s health and well-being, embody unequal living conditions and opportunities, and result in healthcare costs, reduced productivity and environmental damage. Private tenants have faced particularly large housing cost increases, and owners with mortgages are vulnerable to interest rate increases. In addition, many owners without mortgages, especially in post-communist and southern European countries, experience poverty and housing inadequacy. The cost-of-living crisis affects people in all tenancies. Social housing and rent subsidies support many, but capacity differs across and within countries, and these measures exclude certain groups in vulnerable situations and fail to reach everyone who is entitled to them. Three quarters of Member States have Housing First initiatives – providing housing for homeless people – but these mostly operate on a small scale. This report maps housing problems in the EU and the policies that address them, drawing on Eurofound’s Living, working and COVID-19 e-survey, European Union Statistics on Income and Living Conditions and input from the Network of Eurofound Correspondents.
8 October 2020
Access to care services: Early childhood education and care, healthcare and long-term care
The right of access to good-quality care services is highlighted in the European Pillar of Social Rights. This report focuses on three care services: early childhood education and care (ECEC), healthcare, and long-term care. Access to these services has been shown to contribute to reducing inequalities throughout the life cycle and achieving equality for women and persons with disabilities. Drawing on input from the Network of Eurofound Correspondents and Eurofound’s own research, the report presents an overview of the current situation in various EU Member States, Norway and the UK, outlining barriers to the take-up of care services and differences in access issues between population groups. It pays particular attention to three areas that have the potential to improve access to services: ECEC for children with disabilities and special educational needs, e-healthcare and respite care.
4 August 2016
Inadequate housing in Europe: Costs and consequences
This report aims to improve understanding of the true cost of inadequate housing to EU Member States and to suggest policy initiatives that might help address its social and financial consequences. The full impact of poor housing tends to be evident only in the longer term, and the savings to publicly funded services, the economy and society that investment in good quality accommodation can deliver are not always obvious. While housing policies are the prerogative of national governments, many Member States face similar challenges in this field. In some, projects to improve inadequate housing have already provided valuable practical experience that can usefully be shared, and this report presents eight such case studies. While improving poor living conditions would be costly, the report suggests the outlay could be recouped quite quickly from savings on healthcare and a range of publicly funded services – in the EU as a whole, for every €3 invested in improving housing conditions, €2 would come back in savings in one year.
With contributions from Robert Anderson, Pierre Faller, Jan Vandamme (Eurofound) and Madison Welsh.
