Dzimumu līdztiesība

17 Novembris 2022

Woman working in warehouse

Dzimumu līdztiesība attiecas uz līdztiesību sieviešu un vīriešu starpā saistībā ar to vienādām tiesībām, attieksmi, atbildību, iespējām un sasniegumiem ekonomikas un socRead more

Dzimumu līdztiesība attiecas uz līdztiesību sieviešu un vīriešu starpā saistībā ar to vienādām tiesībām, attieksmi, atbildību, iespējām un sasniegumiem ekonomikas un sociālajā jomā. Dzimumu līdztiesība ir sasniegta, ja vīriešiem un sievietēm visās sabiedrības daļās ir tādas pašas tiesības, atbildība un iespējas un ja vīriešu un sieviešu atšķirīgajām interesēm, vajadzībām un prioritātēm tiek piešķirta vienlīdz liela vērtība.

Read less

Jaunākās izmaiņas

Watch the webinar - #EurofoundLive: Building a stronger Europe - Making the European Care Strategy work

Eurofound organised a #EurofoundLIVE webinar on Building a stronger Europe - Making the European Care Strategy work on...

Eurofound Talks Care

The issue of care has moved to the forefront of the policy agenda in Europe following the COVID-19 pandemic. Increased...

Living and working in Europe in an era of disruption: Gendered impacts, challenges and opportunities

On 24 October, at EIGE’s Gender Equality Forum 2022 , Eurofound ran a 90-minute workshop session with an interactive...

ES konteksts

Top

Dzimumu līdztiesība ir ES pamatvērtība, pamattiesības, ekonomikas izaugsmes būtisks komponents un Eiropas sociālo tiesību pīlāra nozīmīgs princips. Šajā sakarībā ES pēdējās desmitgadēs ir izdevies panākt progresu dzimumu līdztiesībasRead more

Dzimumu līdztiesība ir ES pamatvērtība, pamattiesības, ekonomikas izaugsmes būtisks komponents un Eiropas sociālo tiesību pīlāra nozīmīgs princips. Šajā sakarībā ES pēdējās desmitgadēs ir izdevies panākt progresu dzimumu līdztiesības jomā. Tomēr neatkarīgi no panāktā un jau divām desmitgadēm 21. gadsimtā dzimumu nelīdztiesība turpina pastāvēt darba tirgū, nodarbinātībā, attiecībā uz dzīves kvalitāti un darbavietā. Dzimumu līdztiesība joprojām ir svarīga politiska prioritāte kā daļa no Eiropas Komisijas darba programmas, kuras mērķis ir ieviest jauno ES dzimumu līdztiesības stratēģiju un uzlabot dzimumu līdztiesības indeksa rādītāju, kas ES 2021. gadā bija 68 punkti.

Komisija 2020. gada 5. martā uzsāka jaunu dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam. Galvenie aplūkotie temati stratēģijā ir šādi: vardarbība pret sievietēm, darba samaksas pārredzamība un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība, dzimumu līdzsvars uzņēmumu valdēs, kā arī darba un privātās dzīves līdzsvars. Tā arī pamatojas uz tādas Eiropas redzējumu, kurā “sievietes un vīrieši var brīvi izvēlēties savu dzīves ceļu, kurā viņiem pastāv vienlīdzīgas iespējas attīstīties un ir vienlīdzīgas iespējas uz līdzdalību Eiropas sabiedrībā un tās vadīšanu”. Komisija 2021. gada 4. martā iesniedza priekšlikumu par saistošiem darba samaksas pārredzamības pasākumiem, kas ir viens no pirmajiem stratēģijas izvirzītajiem mērķiem.

Eiropas Parlaments pēc Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ( FEMM) iniciatīvas no 2021. gada 25. līdz 28. oktobrim organizēja savu otro Eiropas dzimumu līdztiesību nedēļu. Parlamenta komitejas organizēja apspriedes par dažādiem jautājumiem saistībā ar dzimumu līdztiesību. Šīs nedēļas laikā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE) arī publicēja savus konstatējumus, kas gūti no tā 2021. gada dzimumu līdztiesības indeksa, īpaši koncentrējoties uz veselību un to, kā dzimums ietekmē sieviešu un vīriešu veselību un piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem.

Covid-19 pandēmijai ir plaša ietekme uz veselību, labjutību, dzīves kvalitāti, darba tirgu un ekonomiku. Tāpat tai ir arī daudzšķautnaina ietekme uz dzimumu līdztiesību darbavietā un mājās. Pamatu ES reakcijai uz krīzi atbilstoši dzimumu līdztiesības stratēģijai veido dzimumu līdztiesības veicināšana.

Eurofound darbs dzimumu līdztiesības jautājumos ir saistīts ar Komisijas 2019.–2024. gada prioritāti par ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā. Nesen Eurofound sekmēja ES iniciatīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru un darba samaksas pārredzamības iniciatīvu.

Read less

Izpēte

Top

Gender equality in the EU
Infografika

Eurofound sistemātiski savā izpētē izmanto integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanā. Ja tas ir iespējami un lietderīgi, pētījumu rezultātos, tostarp apsekojumos un politikas analīzēs, dati ir iedalīti pēc dzimuma. Citos pētniecības projektos ir veikta īpaša analīze attiecībā uz dzimumu līdztiesību. Pētniecībā tiek aptverts plašs tēmu loks dzimumu līdztiesības ziņā, piemēram, darba samaksa un ienākumi, minimālā darba alga, personu aprūpe, līdzdalība nodarbinātībā, atvaļinājums, prasmes un apmācība, darba organizācija, darba kvalitāte, darba laiks, darba un privātās dzīves līdzsvars un augšupēja konverģence, tostarp apsekojumos visas Eiropas mērogā un regulāros ziņojumos valsts līmenī.

Covid-19 un dzimumu līdztiesība

Covid-19 pandēmijas dēļ pastāv risks atgriezties vairākus gadus senā pagātnē un zaudēt panākto progresu dzimumu līdztiesības jomā. Eurofound e-apsekojums Dzīve, darbs un Covid-19 piedāvā gūt ieskatu par pandēmijas ietekmi uz ES pilsoņu dzīvēm. Vairākās kārtās 2020.–2021. gadā veiktais e-apsekojums ļauj salīdzināt problēmas, kas ir radušās dažādos pandēmijas dzīves posmos. Konstatējumi liecina, ka Covid-19 ir ietekme uz dzimumu līdztiesību mājās. Pandēmijas laikā Eiropā ir ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kuri veic tāldarbu, jo īpaši sieviešu vidū. Turklāt skolu un bērnu aprūpes iestāžu aizvēršana ierobežojumu laikā neproporcionāli vairāk ietekmēja sievietes, kuras parasti uzņēmās lielāko daļu mājsaimniecības un aprūpes pienākumu.

Konstatējumi arī parāda vispārīgu darba un privātās dzīves līdzsvara pasliktināšanos ES darbinieku vidū, sievietēm un vīriešiem vairāk ziņojot par darba un privātās dzīves pretrunām, taču izskatās, ka visvairāk grūtības ir piemeklējušas sievietes, kurām ir jāstrādā tāldarbs un jārūpējas par maziem bērniem. Sievietes arī vairāk nekā vīrieši pandēmijas laikā ir ziņojušas par lielākām finansiālām problēmām. Covid-19 e-apsekojuma anketā tika izmantoti jautājumi, kas parādāsEurofound apsekojumos Eiropas mērogā – EQLS un EWCS.

Eurofound 2020. gada maijā izveidoja Covid-19 EU PolicyWatch datubāzi, kurā salīdzina un kartē politiskos risinājumus, kas pandēmijas laikā valsts līmenī pieņemti visā Eiropā. Dažiem no šiem pasākumiem piemīt dzimumu līdztiesības dimensija.

Nodarbinātība un dzimums

Eurofound pētījumos ir aplūkots, kādas ir pazīmes un sekas plaisai starp dzimumiem attiecībā uz līdzdalību darba tirgū , kā arī politikas nostādnes un pasākumi ar mērķi veicināt sieviešu līdzdalību darba tirgū. Sieviešu nodarbinātības līmenis gandrīz visās ES dalībvalstīs vēl joprojām ir zemāks nekā vīriešu nodarbinātības līmenis. Pēc Eurofound aplēsēm šī dzimumu nodarbinātības plaisa ES 2018. gadā ir izmaksājusi vairāk nekā 320 miljardus EUR. Lai gan plaisas radītās izmaksas krītas, ekonomiskie zaudējumi saglabājas ievērojami augsti. Pētījumos arī aplūkota augšupēja konverģence dzimumu nodarbinātības atšķirībā, izvērtējot, kurās dalībvalstīs šajā ziņā ir vislabākie un sliktākie rezultatīvie rādītāji.

Eiropas darba uzraudzības centrs (EJM) seko līdzi strukturālām pārmaiņām Eiropas darba tirgos saistībā ar nodarbošanos un nozari, sniedzot šo pārmaiņu kvalitatīvu novērtējumu, kurā izmanto dažādas darba kvalitātes aplēstās vērtības. Šajā uzraudzībā ietilpst nodarbinātības izmaiņu modeļu analīze, atspoguļojot datus kvintilē un iedalot pēc dzimuma un darba algas, kā arī darba tirgus segregācija.

Algas un dzimums

Eurofound pētījumos, sasaistot algas ar dzimumu, ir ietverts tādu tēmu loks kā mainīga darba samaksa, ar darba rezultātiem saistīts atalgojums, zems atalgojums un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība. Apsekojuma pētījumā aplūko ieņēmumus kā vienu no septiņiem darba kvalitātes rādītājiem vīriešiem un sievietēm darbavietā. Attiecībā uz minimālo darba algu gada pārskatā tiek uzraudzīts minimālās darba algas līmenis visā Eiropā, izmērot arī darbinieku aptvēruma likmes pēc dzimuma 2019. gadā un saistību ar vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. Turklāt EJM arī analizēs apmēru, kādā dažādi darbi, nodarbošanās un sektori veicina vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. Šāda analīze būs lietderīga, interpretējot Komisijas sociālo datu apkopojuma rādītāju par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāra dzimumu līdztiesības principu.

Eurofound 2018. gadā pārskatīja valstu pirmo gūto pieredzi ar dzimumu atalgojuma pārredzamības pasākumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma Eurofound sāka pētījumu par pasākumiem darba samaksas pēc dzimuma pārredzamības pasākumu veicināšanai , analizējot pasākumu izmaksas un to, vai uzņēmumi tajos saskata iespējas. Šis pētījums tiks izmantots Komisijas ietekmes novērtējumā.

Darba apstākļi un dzimums

Eurofound Eiropas darba apstākļu apsekojumā (EWCS) ir ietverti dažādi darba apstākļu aspekti no dzimuma perspektīvas. Jaunākajās anketās integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir bijusi svarīgs temats. Apsekojumā tiek uzraudzītas atšķirības attiecībā uz nodarbošanos, nozari, laiku un darba samaksu, kā arī darba laika modeļi, darba un privātās dzīves līdzsvars, vardarbība un uzmākšanās darbavietā, veselība un labjutība, tostarp to nozīme ilgtspējīgam darbam.

EWCS analīze palīdzēs sniegt informāciju politikas nostādņu izstrādei ar mērķi novērst dzimumu atšķirības attiecībā uz darba un nodarbinātības kvalitāti. Sniegtās zināšanas ir būtiskas dzimumu līdztiesības principam un iniciatīvām, ar ko uzlabo darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī tām, kas ir iekļautas Eiropas sociālo tiesību pīlāra kontekstā.

Pētījumā arī aplūkota sieviešu pieredze vadošos amatos un risinājumi viņu nepietiekamajai pārstāvībai tajos. Tajā analizēta gan vīriešu, gan sieviešu darba kvalitāte vadošos amatos un vadošo amatu ietekme uz personīgo dzīvi.

Citā pētījumā tiek analizēts sieviešu uzņēmējdarbības līmenis Eiropā un tirgus atšķirība attiecībā uz ieguldījumiem sieviešu vadītos uzņēmumos. Tajā aplūkoti finansiālie šķēršļi, ar kādiem sastopas sievietes uzņēmējas, un privātā vai publiskā finansējuma izmantošana investīciju veikšanai šajā grupā. Turklāt tajā arī pētīta tādu valsts finanšu instrumentu un valsts atbalsta shēmu sastopamība, kas tiešām likvidē šķēršļus un iedrošina sievietes kļūt par kompetentām uzņēmējām.

Augstāka sieviešu dalība darba tirgū ir mainījusi Eiropas sociālo partneru organizāciju attieksmi pret dzimumu jautājumiem. Pētījumā arī novērtēta ES sociālo partneru nozīme dzimumu līdztiesības veicināšanā, izskatot darbības, kas veiktas saskaņā ar atšķirīgiem valstu tiesiskajiem regulējumiem saistībā ar ražošanas attiecībām, un vēršoties pret dalībvalstu ieņemto vietu EIGE dzimumu līdztiesības indeksā.

Turklāt Eurofound ir strādājis pie kopīga projekta ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO), lai aplūkotu darba apstākļus globālā perspektīvā. Tajā tiek paplašināts jautājums par dzimumu atšķirībām visā pasaulē (1,2 miljardi darbinieku) un sniegti pierādījumi par dzimumu atšķirībām attiecībā uz darba kvalitāti un par sieviešu biežāku pakļaušanu seksuālās izmantošanas riskam. Pēdējais punkts ir arī norādīts 2015. gada EWCS.

Dzīves kvalitāte un dzimums

Eiropas dzīves kvalitātes apsekojums (EQLS) aptver arī dzimumu dimensiju saistībā ar tādiem jautājumiem kā nodarbinātība, ienākumi, nabadzības risks, mājsaimniecības sastāvs un labjutība, izglītība, ģimene un aprūpes pienākumi, veselība un darba un privātās dzīves līdzsvars.

Gan EWCS, gan EQLS dati dod ieguldījumu politiskajās debatēs par darba un privātās dzīves saskaņošanas jautājumiem un darba un privātās dzīves līdzsvaru sievietēm un vīriešiem. EQLS ir analizēta atšķirība starp vīriešiem un sievietēm attiecībā uz viņu apmierinātības ar dzīvi līmeni vai laimes izjūtu. EQLS ir iekļauta arī neapmaksāta darba sadale, kas ir atkarīga no dzimuma, saistībā ar, piemēram, bērnu aprūpi vai rūpēm par vecākiem ģimenes locekļiem.

Izpētē par sociālās mobilitātes modeļiem vīriešiem un sievietēm visā ES tiek aplūkoti vienlīdzīgām iespējām liktie šķēršļi un tos veicinoša politika. Tajā izcelti arvien svarīgākie sociālās mobilitātes modeļi, kas ir atkarīgi no dzimuma, dažādās valstīs.

Eurofound sadarbība ar EIGE

Eurofound sadarbojas ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (EIGE) jautājumos attiecībā uz dzimumu līdztiesību. Eurofound ir galvenais datu sniedzējs EIGE dzimumu līdztiesības indeksam un ir iesaistīts šā rādītāja darba grupā. Šīs abas aģentūras sadarbojās kopīgā projektā par augšupēju konverģenci dažādās dzimumu līdztiesības indeksa dimensijās. Vēl citas sadarbības jomas ir Covid-19 sociālā un ekonomiskā ietekme uz sievietēm un dzimumu līdztiesību, EJM tematiskā analīze par dzimumu un vecumu, kā arī pētījums par platformu darbu.

Read less

Galvenie vēstījumi

Top

Covid-19 un dzimumu līdztiesība

Read more

Covid-19 un dzimumu līdztiesība

  • Pamatojoties uz Eurofound elektronisko apsekojumu Dzīve, darbs un Covid-19, sievietes joprojām saskaras ar nesamērīgu krīzes ietekmi un nav tik optimistiskas attiecībā uz savu nākotni kā vīrieši.
  • Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi sieviešu darba un privātās dzīves līdzsvaru vairāk nekā vīriešu darba un privātās dzīves līdzsvaru, jo sievietes vairāk izjūt ietekmi samazināta darba laika dēļ un jaunām sievietēm ir lielāks risks zaudēt darbu nekā vīriešiem. Jo īpaši pandēmijas laikā sievietēm palielinājās aprūpes pienākumu slogs. Šā kaitējuma novēršana būs izšķiroša, lai nodrošinātu, ka sievietes nesamērīgi necieš no pandēmijas.

Nodarbinātība

  • Pēdējo divu desmitgažu laikā sievietes ir ieņēmušas divas no trim neto jaunajām darbavietām , un šis pieaugums ir bijis visievērojamākais vecuma grupā no 30 līdz 49 gadiem un sieviešu vecuma grupā virs 50 gadiem.
  • Dzimumu nodarbinātības atšķirības ES turpina samazināties. Aptuveni 46 % darbinieku ES ir sievietes salīdzinājumā ar 40 % pirms vienas paaudzes. Tomēr dzimumu nodarbinātības atšķirības pēdējo gadu laikā ir palikušas nemainīgas un 2020. gadā bija 11,3 procentpunkti, izmaksājot ES 320 miljardus EUR gadā. Covid-19 pasākumi ir nesamērīgi ietekmējuši zemu atalgotos pakalpojumu sektorus, kuros lielākā daļa strādājošo bija sievietes, izspiežot vairāk sieviešu no darba tirgus.
  • Sieviešu īpatsvars zemu atalgotos darbos vēl joprojām ir daudz par augstu, taču sieviešu nodarbinātība ir piedzīvojusi ātrāku pieaugumu nekā vīriešu nodarbinātība visaugstāk atalgotajos darbos, kas ir 20 % no darbavietām, vērtējot pēc vidējās algas.

Algas

  • Sieviešu īpatsvars starp mazatalgotiem un minimālās algas saņēmējiem ir pārāk liels gandrīz visās ES dalībvalstīs.
  • Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība ir visaugstākā labi atalgotos darbos. Tā ir vispārējā tendence dalībvalstīs, kas notiek, lai gan jaunas sievietes arvien biežāk pārspēj jaunus vīriešus izglītības ieguvē.
  • Aizvien izplatītāki kļūst mainīgi samaksas veidi, piemēram, akcijas uzņēmumā vai atalgojums, pamatojoties uz uzņēmuma rezultatīvajiem radītājiem. Šie samaksas elementi piedzīvo strauju kāpumu vīriešu, nevis sieviešu vidū, kas var palielināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību (2019. gadā tā bija 14,1 %).
  • Vienkāršāki veidi, kā veikt atskaiti par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, uzņēmumiem nerada būtiskus šķēršļus. Taču atskaišu un revīziju prasības kļūst nozīmīgākas, ja tajās ir iekļauti sarežģītāki dati un rūpīgāka analīze, ieskaitot dažādus samaksas elementus, kas ir ārpus pamatalgas robežām, un tādu papildu informāciju kā darba pieredzes ilgums vai darbinieku nodarbinātības ilgums uzņēmumā.
  • Lai izvairītos no tā, ka ziņojumu un revīziju sagatavošana kļūst par birokrātisku atskaites uzdevumu, panākumu atslēga ir kopīgi apkopojumi, pārrunas un turpmākas sanāksmes, par ko savā starpā vienojas vadība un darbinieku pārstāvji. Tomēr vēl ir vajadzīgi uzlabojumi, procesā iekļaujot darbinieku pārstāvjus.

Darba apstākļi

  • Dzimumu nelīdztiesība darba tirgos, nodarbinātībā un darbavietās sniedzas pāri darba tirgus segmentācijas un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām un ir saistīta arī ar darba apstākļiem un darba kvalitāti, ko sievietes un vīrieši piedzīvo savās darbvietās visās valstīs, sektoros un nodarbinātības veidos.
  • Vīrieši ziņo par augstāku kvantitatīvo prasību līmeni darbavietā, savukārt sievietes – ka ir pakļautas tādām emocionālām prasībām kā tikšana galā ar dusmīgiem klientiem, pacientiem vai skolēniem, vai par nokļūšanu situācijās, kas rada emocionālus pārdzīvojumus.
  • Gandrīz visās ekonomikas nozarēs sieviešu vadošos amatos īpatsvars ir nepietiekams. Attiecībā uz vadošajiem amatiem dzimumu ziņā vislīdzsvarotākais ir publiskais sektors, kaut arī tur dominē vīrieši.

Dzīves kvalitāte

  • Sievietēm un vīriešiem visā Eiropā ir līdzīga subjektīvā labjutība. Tomēr, kas attiecas uz citiem faktoriem (jo īpaši ienākumiem), sievietēm ir novērojama augstāka apmierinātība ar dzīvi nekā vīriešiem, un tiek pieņemts, ka zemāki ieņēmumi pazemina sieviešu vidējo labklājību.
  • Lielākajā daļā pamatģimeņu ir divi pelnītāji un visnevienlīdzīgākais neapmaksāta darba sadalījums – sievietes veic lielāko daļu mājas darbu, un daudzām ir problēmas nodrošināt darba un privātās dzīves līdzsvaru.
  • Sievietes divreiz biežāk nekā vīrieši sniedz ilgtermiņa aprūpi katru dienu. Šī atšķirība ir visaugstākā vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem.
  • Pastāv ne tikai skaidrs saimnieciskais mērķis dzimumu atšķirību novēršanai nodarbinātības jomā, bet arī sociāla prasība, jo ar to ir saistīta sieviešu dzīve, tostarp viņu finansiālais nodrošinājums un dzīves kvalitāte.
Read less

Publikācijas un dati

Top

Zemākajās sadaļās ir pieejamas dažādas publikācijas, dati un pašlaik veiktais darbs par šo jautājumu. 

  • Publikācijas (640)
  • Dati
  • Pašreiz notiekošais darbs

Dati

Saites uz datiem, kas saistīti ar šo tematu, ir norādītas zemāk.

Pašreiz notiekošais darbs

Šajā jomā pašlaik tiek pētīti dažādi jautājumi, kas ir norādīti zemāk kopā ar saiti uz gaidāmajām publikācijām.