Minimālās algas izmēģinājuma projekts (2021.–2023. gads)
Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma un Eiropas Komisijas lēmuma Eurofound no 2021. līdz 2023. gadam ES īsteno izmēģinājuma projektu "Minimālās algas loma vispārējās darba garantijas izveidē".
Šā izmēģinājuma projekta mērķis ir sniegt datus un pētniecības pierādījumus, kas tiks izmantoti, uzraugot Komisijas iniciatīvu par pienācīgu minimālo algu(opens in new tab)This link opens in a new tab. Galvenie mērķi tiks aplūkoti trīs atsevišķos moduļos:
1. modulis: Minimālās algas ieviešana un atbilstība – minimālās algas regulējuma ievērošanas mērījums un ar šo mērījumu saistīto metodoloģisko un politikas jautājumu apspriešana
2. modulis: Datubāze par minimālās algas likmēm, kas piemērojamas zemi apmaksātiem darbiem – datubāzes izveide par minimālo algu koplīgumos
3. modulis: Minimālie tarifi koplīgumos – lai pārbaudītu, vai koplīgumos ir noteikti minimālie tarifi pašnodarbinātām personām
Tika izveidotas divas ekspertu grupas, lai atbalstītu darbu pie šī izmēģinājuma projekta visā tā darbības laikā. Šīs grupas apvieno ES mēroga speciālās zināšanas minimālās algas ievērošanas uzraudzības jomā (1. modulis) vai darba koplīgumu slēgšanas sarunas/koplīgumi (2. un 3. modulis). Grupu sastāvā ir eksperti no arodbiedrībām, darba devēju organizācijām un valdībām, kurus izvirzījusi Eurofound valde, praktiķi, kas pārvalda valstu koplīgumu datu reģistrus, akadēmiskie eksperti un eksperti no Starptautiskās Darba organizācijas (SDO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO), Kopīgā pētniecības centra (JRC) un Eiropas Komisijas.
1. modulis attiecas uz minimālās algas izpildes un ievērošanas uzraudzību. Izpilde ir nozīmīgs jautājums kopumā, jo īpaši, ja tiek apsvērti darba un sociālie noteikumi. Atbilstība minimālās algas regulējumam ir svarīga, lai garantētu darba ņēmēju tiesības un aizsardzību, kā arī vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējdarbībai un godīgu konkurenci.
Izmēģinājuma projekta 1. modulis sastāv no trim savstarpēji saistītajām darba paketēm, kas tiks īstenotas no 2021. līdz 2023. gadam.
1. darba pakete – pieejas neatbilstības apmēra aplēsei: pirmā darba pakete sākās 2021. gada vidū, un tajā tiek pētīts, kas (jau) ir zināms par likumā noteiktās un koplīgumā noteiktās minimālās algas neievērošanas pakāpi ES dalībvalstīs. Tajā ir identificēti valstu avoti un metodes, ko izmanto, lai aplēstu minimālās algas noteikumu neievērošanas apmēru, un aplūkotas problēmas, kas saistītas ar ticamu aplēšu iegūšanu. Papildus valstu pieejām tajā ir sniegta metodoloģiska diskusija par problēmām, lai kvantitatīvi novērtētu neatbilstību un izpētītu iespēju izmantot ES mēroga (saskaņotus) datu avotus, lai aplēstu minimālās algas noteikumu neievērošanas apmēru. Ņemot vērā iespējamību un brīdinājumus, tiek veiktas neatbilstības apmēra aplēses.
2. darba pakete – izpildes iestāžu, politikas un prakses apzināšana: otrā darba pakete sākās 2021. gada beigās, un tajā ir izpētīti instrumentu, iestāžu un noteikumu kopumi, kurus dalībvalstis pašlaik izmanto, lai uzraudzītu, īstenotu un veicinātu minimālās algas noteikumu ievērošanu. Tajā tiek pētītas galvenās kontroles iestādes, to spējas un resursi, sociālo partneru loma atbilstības uzraudzībā, koordinācija starp dažādiem dalībniekiem, kā arī piemēroto stratēģiju un pasākumu veidi, tostarp sankcijas. Šī politika un prakse ir jāaplūko saistībā ar tiesību aktiem vai citiem minimālās algas regulēšanas veidiem un izpildiestādēm. Šīs darba paketes pamatā Eurofound korespondentu tīkls (NEC) un viņu intervijas ar attiecīgajiem valstu dalībniekiem.
3. darba pakete – politikas analīze atsevišķām nozarēm: ar trešo darba paketi, kas tika uzsākta 2022. gada vidū, tiks pabeigts kvalitatīvais pētījums. Tā balstīsies uz pirmās un otrās darba paketes konstatējumiem un centīsies padziļināti izpētīt neatbilstības virzītājspēkus un šķēršļus, kuri politikas pasākumi kādā kontekstā šķiet labi darbojas, iemeslus, kāpēc vai kāpēc nē, un vai dažus politikas pasākumus varētu pārnest uz citām valstīm un kādos apstākļos. Tā arī centīsies vispārīgāk mācīties no politikas pasākumiem attiecībā uz neatbilstību citās jomās. Konkrētāk, politikas analīze koncentrēsies tikai uz atsevišķām nozarēm dažās atsevišķās valstīs.
Galīgais integrētais ziņojums, kas aptver visas trīs jomas, tika publicēts 2023. gada novembrī.
27 November 2023
In the EU, non-compliance with statutory or negotiated minimum wages averages 6.93% or 1.3%, depending on the statistics used. The lowest national estimate is 0.01% in Belgium and the highest is 11.59% in Hungary. It mostly affects young workers, those on fixed-term or part-time contracts and those working for small companies. It is more common in services than in manufacturing, and is characterised by shorter working time. Member States monitor, enforce and promote compliance in similar ways, although with some differences. This report identifies hindering and enabling factors. Some countries focus on specific economic sectors, such as construction, domestic work, platform work, agriculture and meat processing. National authorities often enforce minimum wages indirectly by helping employers comply, raising workers’ awareness, and helping stakeholders increase cooperation and develop faster procedures. Combining these soft initiatives with tougher measures increases the effectiveness of inspectorates’ actions in enforcing compliance with minimum wages.
Otrajā modulī tiek konceptualizēta un izmēģināta datubāzes izveide par koplīgumā noteikto minimālo algu saistībā ar zemi un vidēji apmaksātām darbvietām un nozarēm.
Darbs pie šī moduļa sākās 2021. gadā, izstrādājot konceptuālu piezīmi. Piezīmē izklāstīts, kā var atlasīt zemu un vidēji apmaksātu darbvietu vai nozaru kopumu un kā var izveidot reprezentatīvu koplīgumu izlasi, kas saistīti ar šīm darbavietām vai nozarēm. Pamatojoties uz valstu koplīgumu reģistru pieejamību un pieejamību, tajā ir ierosinātas katrai valstij specifiskas izlases pieejas. Tajā arī aprakstīts, kuri parametri tiks iekļauti datu vākšanā.
Paralēli konceptuālajam darbam 2021. gadā projekta komanda sazinājās ar valstu reģistriem un koplīgumu datu sniedzējiem, lai noteiktu to datubāzu apjomu un pieejamību un meklētu sadarbību.
2022. gadā Eurofound sāka izstrādāt tiešsaistes datubāzes infrastruktūru, kas ļauj kodēt darba samaksas likmes, kas ietvertas koplīgumos laikposmā no 2015. līdz 2022. gadam, kā arī visu pārējo attiecīgo informāciju.
Kodēšanas metodoloģija un rādītāju kopums par kolektīvi saskaņotu minimālās algas likmju attīstību ir aprakstīts galīgajā konsolidētajā ziņojumā.
Valstu īpatnības un citi metadati ir dokumentēti 27 valstu darba dokumentos, kas tiks publicēti 2024. gada martā.
2024. gada janvārī tika publicēts konsolidēts galīgais ziņojums, kam sekoja datubāze 2024. gada februārī
26 January 2024
In this pilot project, Eurofound successfully established the feasibility of, and piloted, an EU-wide database of minimum pay rates contained in collective agreements related to low-paid workers. A conceptual and measurement framework was devised, a total of 692 collective agreements – related to 24 low-paid sectors of interest – were selected to be ‘fully coded’ and representative data on negotiated minimum pay were compiled for 24 EU Member States. Based on more than 3,202 renewal texts, time series of collectively agreed minimum rates were created from 2015 to 2022 for 19 countries. This is the first time that an EU-wide data collection has provided comparative time series on negotiated pay. Key findings are is that in some countries outdated agreements contain rates below the applicable statutory minima, and that the potential of collective agreements to regulate pay generally or for employees earning higher wages than the minimum pay is not always fully capitalised on.
See also the national country reports (Eurofound papers), providing meta-data for the data collection, at the end of this web page.
Trešais modulis sākās 2021. gadā, lai apzinātu valsts/nozaru pieejas pašnodarbināto minimālās algas vai citu atalgojuma veidu (algu likmes, tarifi, maksas, cenas) regulēšanai, lai saprastu, kā tos var noteikt konkrētām darbvietām vai profesijām nozarēs, kurās ir augsts ārštata darbinieku/neaizsargātu un slēptu pašnodarbināto personu skaits.
Šī moduļa galvenie pētniecības jautājumi ir šādi:
Vai pašnodarbinātām personām ir juridiski iespējams iestāties arodbiedrībās vai tikt pārstāvētām ar citiem darba ņēmēju pārstāvības veidiem valsts līmenī?
Vai ir konkrēti piemēri par arodbiedrībām vai citiem pašnodarbināto darbinieku pārstāvības veidiem valsts līmenī?
Vai valsts līmenī notiek kopsarunas un līgumi pašnodarbinātām personām?
Vai ir likumi un/vai noteikumi un noteikumi par minimālo algu un citiem darba samaksas veidiem (piemēram, algu likmēm, tarifiem, nodevām, cenām) pašnodarbinātām personām?
Vai notiek kolektīvas sarunas un/vai vienošanās par minimālo algu un citiem darba samaksas veidiem pašnodarbinātām personām (piemēram, algu likmēm, tarifiem, maksām, cenām)?
Ziņojums par šo moduli tika publicēts 2022. gada novembrī.
30 November 2022
This report is carried out in the context of the three-year pilot project (2021–2023), ‘Role of the minimum wage in establishing the Universal Labour Guarantee’, mandated to Eurofound by the European Commission. Its focus is module 3 of the project, investigating minimum wages and other forms of pay for the self-employed. Out of concern for the challenging conditions faced by certain groups of self-employed workers, some Member States have established or are in discussions about proposing some statutory forms of minimum pay for selected categories of the self-employed. The main objective of the report is to understand how minimum wages, wage rates, tariffs, fees and other forms of pay could be fixed for specific jobs or professions in sectors having a high level of ‘vulnerable’ workers, as well as ‘concealed’ self-employed. While the majority of Member States allow trade union representation, the right to collective bargaining for the self-employed is much more limited. Only a small number of Member States provide examples of collectively agreed minimum wages or other forms of pay for the self-employed.
All content
This list provides access to all Eurofound outputs published on this subject.
Eurofound expert
Christine Aumayr-Pintar
Senior research managerKristīne Aumaira-Pintara ir Eurofound Darba dzīves nodaļas vecākā pētniecības vadītāja. Viņa koordinē Eurofound pētījumus par sociālo dialogu un darba attiecībām un pārrauga Eurofound korespondentu tīklu (NEC). Viņas primārā pētniecības pieredze, kas aplūkota no salīdzinoša ES mēroga viedokļa, koncentrējas uz minimālo algu, kolektīvi apspriestu darba samaksu un vīriešu un sieviešu darba samaksas pārredzamību. Pirms pievienošanās Eurofound 2009. gadā viņa bija darba tirgu un reģionālās ekonomikas pētniece uzņēmumā Joanneum Research Austrijā. Viņa ieguvusi maģistra grādu ekonomikā un doktora grādu sociālajās zinātnēs/ekonomikā, studējot ekonomiku Grācā, Vīnē un Jönköpingā.
Topics of expertise
