Minimālās algas pilotprojekts (2021–2023)
Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma un Eiropas Komisijas lēmuma Eurofound no 2021. līdz 2023. gadam īsteno pilotprojektu "Minimālās algas loma Vispārējās darba garantijas izveidē" ES.
Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma un Eiropas Komisijas lēmuma Eurofound no 2021. līdz 2023. gadam īstenoja pilotprojektu "Minimālās algas loma Universālās darba garantijas izveidē" ES.
Šī pilotprojekta mērķis bija sniegt datus un pētījumu pierādījumus, lai veicinātu Komisijas iniciatīvas uzraudzību par pietiekamu minimālo alguopens in new tab. Galvenie mērķi tika izskatīti trīs atšķirīgos moduļos:
1. modulis: Minimālās algas uzraudzība un atbilstība – nodrošinot minimālās algas regulējuma atbilstības mērījumu un apspriežot metodoloģiskos un politikas jautājumus, kas saistīti ar šo mērījumu
2. modulis: Datubāze par minimālās algas likmēm, kas piemērojamas zemu apmaksātiem darbiem – datubāzes veidošana par minimālajām algām kolektīvajos līgumos
3. modulis: Minimālie tarifi kolektīvajos līgumos – lai pārbaudītu minimālo tarifu esamību pašnodarbinātajiem kolektīvajos līgumos
Tika izveidotas divas ekspertu grupas, lai atbalstītu darbu pie šī pilotprojekta visā tā darbības laikā. Šīs grupas apvienoja ES līmeņa ekspertīzi minimālās algas ievērošanas uzraudzības jomā (1. modulis) vai kolektīvo sarunu/kolektīvo līgumu jomā (2. un 3. modulis). Grupas sastāvēja no ekspertiem no arodbiedrībām, darba devēju organizācijām un valdībām, kuras nominēja Eurofound vadības padome, praktiķiem, kas pārvalda kolektīvo līgumu nacionālos datu reģistrus, akadēmiskiem ekspertiem un ekspertiem no Starptautiskās Darba organizācijas (SDO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Kopīgā pētniecības centra (JRC) un Eiropas Komisijas.
1. modulis bija veltīts minimālās algas izpildes uzraudzībai un ievērošanai. Izpilde kopumā ir nozīmīgs jautājums, īpaši ņemot vērā darba un sociālos noteikumus. Atbilstība minimālās algas regulējumam ir svarīga, lai garantētu darbinieku tiesības un aizsardzību, kā arī nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējdarbībai un godīgai konkurencei.
Pilotprojekta 1. modulis sastāvēja no trim savstarpēji saistītiem darbu komplektiem, kas tiks veikti no 2021. līdz 2023. gadam.
Darba pakete 1 – Pieejas neatbilstības apjoma novērtēšanai: Pirmā darba pakete sākās 2021. gada vidū un izpētīja, kas (jau) ir zināms par likumā noteikto un kolektīvi vienoto minimālo algu neievērošanas pakāpi ES dalībvalstīs. Tā identificēja nacionālos avotus un metodes, kas tiek izmantotas, lai novērtētu minimālās algas noteikumu neievērošanas apmēru, un apsprieda izaicinājumus, kas saistīti ar uzticamu novērtējumu iegūšanu. Papildus nacionālajām pieejām tā sniedza metodoloģisku diskusiju par problēmām, lai kvantificētu neatbilstību un izpētītu ES mēroga (harmonizētu) datu avotu izmantošanas iespējamību – lai novērtētu minimālās algas noteikumu neievērošanas apmēru. Atkarībā no iespējamības un atrunām tika veikti neatbilstības apjoma novērtējumi.
Darba pakete 2 – Izpildes institūciju, politiku un prakses kartēšana: Otrā darba pakete sākās 2021. gada beigās un izpētīja rīkus, institūcijas un noteikumus, ko dalībvalstis izmanto, lai uzraudzītu, īstenotu un veicinātu minimālās algas regulējumu ievērošanu. Tā izpētīja galvenās kontroles institūcijas, to kapacitāti un resursus, sociālo partneru lomu atbilstības uzraudzībā, koordināciju starp dažādiem dalībniekiem, kā arī piemēroto stratēģiju un pasākumu veidus, tostarp sankcijas. Šīs politikas un prakses jāvērtē minimālās algas likumdošanas vai citu regulējumu kontekstā un izpildes iestādēs. Šis darba komplekts balstījās uz Eurofound korespondentu tīklu (NEC) un viņu intervijām ar attiecīgajiem nacionālajiem dalībniekiem.
Darba pakete 3 – Politikas analīze izvēlētajiem sektoriem: Trešā darba pakete, kas tika uzsākta 2022. gada vidū, noslēdza kvalitatīvo pētījumu. Tā balstījās uz pirmā un otrā darba paketes rezultātiem un centās padziļināti izpētīt neatbilstības virzītājfaktorus un šķēršļus, kuri politikas pasākumi kādā kontekstā darbojas labi, kāpēc vai kāpēc ne, un vai dažus politikas pasākumus var pārnest uz citām valstīm un kādos apstākļos. Tāpat tika mēģināts vispārīgāk mācīties no politikas pasākumiem par neatbilstību citās jomās. Konkrētāk, politikas analīze koncentrējās tikai uz izvēlētām nozarēm, dažās izvēlētās valstīs.
Galīgais integrētais ziņojums, kas aptver visas trīs jomas, tika publicēts 2023. gada novembrī.
Minimum wages: Non-compliance and enforcement across EU Member States – Comparative report
In the EU, non-compliance with statutory or negotiated minimum wages averages 6.93% or 1.3%, depending on the statistics used. The lowest national estimate is 0.01% in Belgium and the highest is 11.59% in Hungary. It mostly affects young workers, those on fixed-term or part-time contracts and those working for small companies. It is more common in services than in manufacturing, and is characterised by shorter working time. Member States monitor, enforce and promote compliance in similar ways, although with some differences. This report identifies hindering and enabling factors. Some countries focus on specific economic sectors, such as construction, domestic work, platform work, agriculture and meat processing. National authorities often enforce minimum wages indirectly by helping employers comply, raising workers’ awareness, and helping stakeholders increase cooperation and develop faster procedures. Combining these soft initiatives with tougher measures increases the effectiveness of inspectorates’ actions in enforcing compliance with minimum wages.
Otrajā modulī tika izstrādāta un izmēģināta datubāze ar kolektīvi saskaņotām minimālajām algām, kas saistītas ar zemu un vidēji apmaksātām darbavietām un nozarēm.
Darbs pie šī moduļa sākās 2021. gadā ar koncepcijas piezīmes izstrādi. Piezīmē tika izklāstīts, kā var izvēlēties zemu līdz vidēji apmaksātu darbu vai nozaru kopumu un kā izveidot reprezentatīvu kolektīvo līgumu izlasi, kas saistītas ar šīm profesijām vai nozarēm. Balstoties uz nacionālo kolektīvo līgumu reģistru pieejamību un pieejamību, tā piedāvāja valstij specifiskas izlases pieejas. Tāpat tika aprakstīts, kuri parametri tiks iekļauti datu vākšanā.
Paralēli konceptuālajam darbam 2021. gadā projekta komanda sadarbojās ar nacionālajiem kolektīvo līgumu reģistriem un datu nodrošinātājiem, lai noteiktu savu datubāzu apjomu un pieejamību, kā arī meklētu sadarbību.
2022. gadā Eurofound sāka izstrādāt tiešsaistes datubāzu infrastruktūru, kas ļāva kodēt atalgojuma likmes, kas iekļautas kolektīvajos līgumos no 2015. līdz 2022. gadam, kā arī visu citu būtisko informāciju.
Kodēšanas metodoloģija un indikatoru kopums par kolektīvi vienoto minimālās algas likmju attīstību tika aprakstīts galīgajā konsolidētajā ziņojumā.
Valstu specifika un citi metadati tika dokumentēti 27 valstu darba dokumentos, kas tika publicēti 2024. gada martā.
Konsolidēts galīgais ziņojums tika publicēts 2024. gada janvārī, kam sekoja datubāze 2024. gada februārī.
Datubāze tika atjaunināta 2025. gadā saskaņā ar jaunu pakalpojumu līmeņa līgumu ar Eiropas Komisiju.
Minimum wages for low-paid workers in collective agreements
In this pilot project, Eurofound successfully established the feasibility of, and piloted, an EU-wide database of minimum pay rates contained in collective agreements related to low-paid workers. A conceptual and measurement framework was devised, a total of 692 collective agreements – related to 24 low-paid sectors of interest – were selected to be ‘fully coded’ and representative data on negotiated minimum pay were compiled for 24 EU Member States. Based on more than 3,202 renewal texts, time series of collectively agreed minimum rates were created from 2015 to 2022 for 19 countries. This is the first time that an EU-wide data collection has provided comparative time series on negotiated pay. Key findings are is that in some countries outdated agreements contain rates below the applicable statutory minima, and that the potential of collective agreements to regulate pay generally or for employees earning higher wages than the minimum pay is not always fully capitalised on.
See also the national country reports (Eurofound papers), providing meta-data for the data collection, at the end of this web page.
Database on minimum wages for low-paid workers in collective agreements
The database was developed and is maintained by Eurofound. It covers collective agreement texts from 2015 to 2025 related to a selection of low-paid sectors from all 27 EU Member States, except for Poland where data is only available until 2022. In summer 2025 the database contains coded minimum wage rates from 678 series of collective agreement texts (and where available, also the highest rates in these agreements were coded).Trešais modulis tika uzsākts 2021. gadā, lai kartētu nacionālās/nozares pieejas minimālās algas vai citu atalgojuma formu (algu likmes, tarifi, maksas, cenas) regulēšanai pašnodarbinātajiem, lai saprastu, kā tās var pielāgot konkrētiem darbiem vai profesijām nozarēs ar augstu brīvmākslinieku/neaizsargāto un slēpto pašnodarbināto līmeni.
Šī moduļa galvenie pētniecības jautājumi bija šādi:
Vai ir likumīgi iespējams, ka pašnodarbinātie var pievienoties arodbiedrībām vai tikt pārstāvētiem citās darbinieku pārstāvības formās nacionālā līmenī?
Vai ir konkrēti piemēri arodbiedrībām vai citām darbinieku pārstāvniecības formām pašnodarbinātajiem nacionālā līmenī?
Vai nacionālā līmenī ir kolektīvas sarunas un vienošanās pašnodarbinātajiem?
Vai pastāv likumi un/vai noteikumi un regulas par minimālo algu un citām atalgojuma formām (piemēram, algu likmēm, tarifiem, maksām, cenām) pašnodarbinātajiem?
Vai pastāv kolektīvas sarunas un/vai vienošanās par minimālo algu un citiem atalgojuma veidiem pašnodarbinātajiem (piemēram, algu likmes, tarifi, maksas, cenas)?
Šī moduļa ziņojums tika publicēts 2022. gada novembrī.
Regulating minimum wage and other forms of pay for the self-employed
This report is carried out in the context of the three-year pilot project (2021–2023), ‘Role of the minimum wage in establishing the Universal Labour Guarantee’, mandated to Eurofound by the European Commission. Its focus is module 3 of the project, investigating minimum wages and other forms of pay for the self-employed. Out of concern for the challenging conditions faced by certain groups of self-employed workers, some Member States have established or are in discussions about proposing some statutory forms of minimum pay for selected categories of the self-employed. The main objective of the report is to understand how minimum wages, wage rates, tariffs, fees and other forms of pay could be fixed for specific jobs or professions in sectors having a high level of ‘vulnerable’ workers, as well as ‘concealed’ self-employed. While the majority of Member States allow trade union representation, the right to collective bargaining for the self-employed is much more limited. Only a small number of Member States provide examples of collectively agreed minimum wages or other forms of pay for the self-employed.
All content
This list provides access to all Eurofound outputs published on this subject.
Eurofound expert
Christine Aumayr-Pintar
Senior research managerKristīne Aumaira-Pintara ir Eurofound Darba dzīves nodaļas vecākā pētniecības vadītāja. Viņa koordinē Eurofound pētījumus par sociālo dialogu un darba attiecībām un pārrauga Eurofound korespondentu tīklu (NEC). Viņas primārā pētniecības pieredze, kas aplūkota no salīdzinoša ES mēroga viedokļa, koncentrējas uz minimālo algu, kolektīvi apspriestu darba samaksu un vīriešu un sieviešu darba samaksas pārredzamību. Pirms pievienošanās Eurofound 2009. gadā viņa bija darba tirgu un reģionālās ekonomikas pētniece uzņēmumā Joanneum Research Austrijā. Viņa ieguvusi maģistra grādu ekonomikā un doktora grādu sociālajās zinātnēs/ekonomikā, studējot ekonomiku Grācā, Vīnē un Jönköpingā.
