ES ir jāorientējas sabiedrības viedoklī par Eiropas e-automobiļa ceļu uz realitāti
Eiropas Komisijas redzējums par kontinentu, ko darbina tīri, cenas ziņā pieejami, Eiropā ražoti elektriskie transportlīdzekļi – iniciatīva "Mazi cenas ziņā pieejami automobiļi" – ir cēls. Tomēr pāreja uz zaļās mobilitātes nākotni ir atkarīga ne tikai no tehnoloģiskajām prasmēm un vērienīgiem mērķiem, bet arī no ekonomiskās realitātes, ar ko saskaras parastās mājsaimniecības. Tā kā daudzi eiropieši vēl nav pārliecināti pāriet uz EV, tas varētu būt bedrains ceļš uz priekšu.
Darbojas tukšā stāvoklī
gaidāmo e-aptauju "Dzīve un darbs ES (LWE) 2025" satriecoši 51 % iedzīvotāju norādīja, ka neiegādātos EV (1. attēls).
Gatavība maksāt par elektrisko transportlīdzekli
Iedzīvotāju procentuālā daļa, kas ziņo, ka ir gatavi maksāt par elektrisko transportlīdzekli (EV) salīdzinājumā ar parasto iekšdedzes dzinēju (ICEV).
Source: Living and Working in the EU e-survey, 2025 wave
Visnozīmīgākais šķērslis masveida EV ieviešanai ir finansiāls. Laikā, kad mājsaimniecības cīnās ar pastāvīgu dzīves dārdzības krīzi, elektrisko transportlīdzekļu cena daudziem joprojām ir pārmērīga.
Priekšsēdētāja fon der Leiena pati savā runā par stāvokli Savienībā(opens in new tab)This link opens in a new tab paziņojot par iniciatīvu, teica: "Miljoniem eiropiešu vēlas iegādāties Eiropas automobiļus par pieņemamu cenu."
Vairāk nekā 60 % eiropiešu(opens in new tab)This link opens in a new tab kā galveno EV trūkumu min augstās cenas. To pastiprina plašāks finansiālais spiediens: gandrīz trešdaļai Eiropas mājsaimniecību ir grūti iztikt, kā atklāja LWE 2024
Respondentu ar dzīves dārdzības grūtībām īpatsvars ES 2023.–2025. gadā (%)
Source: Living and Working in the EU e-survey, 2024
Šīs grūtības iztikt skaidri redzamas arī to cilvēku skaitā, kuri nākamo trīs mēnešu laikā sagaida grūtības apmaksāt automašīnas ekspluatācijas izmaksas: vidēji 19 % apgalvo, ka tas tā ir, un vairāk cilvēku to norāda kā problēmu lauku apvidos (21 %) nekā pilsētās (17 %). Tā kā elektromobiļa ekspluatācijas izmaksas ir potenciāli zemākas, tieši šie cilvēki gūtu labumu no piekļuves EV tirgum, ja tiktu risinātas bažas par uzlādes infrastruktūru un pirkuma cenu.
Tas nozīmē, ka nedaudz vairāk nekā 1 no 10 iegādātos EV, ja tas būtu par tādu pašu cenu vai lētāks nekā parastā automašīna ar dzinēju. No tiem, kas ziņo par gatavību maksāt vairāk, lielākā daļa (20%) ziņoja, ka viņi būtu gatavi maksāt 20% cenu piemaksu par elektrisko transportlīdzekli salīdzinājumā ar parasto automašīnu. Tomēr, kad šī prēmija sasniedz 30%, gatavība maksāt strauji samazinās.
Iestrēdzis neitrālā stāvoklī
Neraugoties uz šīm finansiālajām problēmām, sabiedrības atbalsts monetāriem stimuliem, piemēram, nodokļu kredītiem vai cenu prēmijām, ir dažāds. Lai gan 56 % eiropiešu ir "par", ievērojami 44 % ir vai nu divdomīgi, vai "pret". Šis skaidra apstiprinājuma trūkums atkal ir acīmredzamāks lauku apvidos (3. attēls), kurpaļaušanās uz automašīnām ir visaugstākā.
Atbalsts finansiāliem stimuliem mazāk piesārņojošiem automobiļiem pēc urbanizācijas pakāpes, ES-27 vidēji
Iedzīvotāju procentuālā daļa, kas ziņo, ka viņi "nedaudz" vai "stingri" atbalsta cenas prēmiju (vai nodokļu kredītu) par mazāk piesārņojošas automašīnas iegādi.
Source: Living and Working in the EU e-survey, 2025 wave
Lauku iedzīvotāji mēdz braukt lielākus attālumus, potenciāli palielinot bažas, ka elektroauto akumulators beigsies, pirms viņi sasniedz galamērķi vai uzlādes punktu - sajūta, kas pazīstama kā "diapazona trauksme". Papildus bažām par nepietiekamu uzlādes infrastruktūru ārpus lielākajām pilsētām pētījumi liecina, (opens in new tab)This link opens in a new tab ka zaļās pārkārtošanās politika var veicināt lauku un pilsētu plaisu, atstājot lauku iedzīvotājiem sajūtu, ka viņi tiek atstāti novārtā procesā, kas gaidāms "taisnīgs".
Apgriezieni
Lai gan nākotnē var gadīties, ka zaļā enerģija virzīs Eiropas ekonomiku, šodien šķiet, ka vēl nav apstākļu, lai cilvēki varētu pāriet no ilgstoša dzinēja.
Plānotais 2035. gada aizliegums jauniem iekšdedzes dzinēju automobiļiem(opens in new tab)This link opens in a new tab , kas paredzēti, lai paātrinātu zaļo pārkārtošanos, ir saskāries ar ievērojamu sabiedrības pretestību, balstoties uz automobiļu nozares un dažu valstu valdību jau paustajām sūdzībām. Tikai katrs piektais eiropietis atbalsta ierosināto aizliegumu, bet ievērojami 42 % ir "stingri pret to". Šī pretestība ir vēl izteiktāka lauku kopienās, kur pat puse iedzīvotāju ir pret šo pasākumu.
Iebildumi pret likumu, ar ko aizliedz pārdot jaunus iekšdedzes dzinējus, ES-27 vidējais rādītājs
Iedzīvotāju procentuālais daudzums, kas ziņo, ka viņi ir "stingri pret" likumu, kas aizliedz jaunu iekšdedzes dzinēju (benzīna vai dīzeļdegvielas) transportlīdzekļu pārdošanu.
Source: Living and Working in the EU e-survey, 2025 wave
Nozares izaugsmes palēnināšanās
Šī attieksme sāk parādīt reālu ietekmi uz Eiropas autobūves nozari.
Lai gan pilnībā elektrisko transportlīdzekļu skaits no 2019. līdz 2024. gadam pieauga desmitkārtīgi, gada pieauguma temps samazinājās no maksimuma 85% līdz tikai 32% pagājušajā gadā, liecina Eurostat(opens in new tab)This link opens in a new tab.
Elektrisko transportlīdzekļu ieviešana ES: izaugsme turpinās, bet temps palēninās, 2018.–2024. gads
Source: Eurostat (road_eqs_zev)
Tas atspoguļo galvenās bažas, kas tika aplūkotas Eurofound informatīvajā piezīmē "Nodarbinātība ES autobūves nozarē" šā gada sākumā, piemēram: EV pārdošanas apjoma palēnināšanās; pastiprināt starptautisko konkurenci; aizkavētas tehnoloģiskās investīcijas; un draudošie liela mēroga darbinieku atlaišanas draudi.
Eurofound Eiropas pārstrukturēšanas pārraudzības ziņojums (VKM) nesen atklāja, ka pirmo reizi vairāku gadu laikā lielu uzņēmumu pārstrukturēšanas notikumi, kas saistīti ar zaļo pārkārtošanos, ir radījuši neto JO zaudējumus(6. attēls).
Darbvietu pieaugums un zaudēšana liela mēroga pārstrukturēšanas paziņojumos, ES27, 2021.–2024. gads
Gadījumi, kad uzņēmumi kā pārstrukturēšanas iemeslu minēja zaļo pārkārtošanos.
Source: European Restructuring Monitor
Šo lejupslīdi lielā mērā ir veicinājusi nodarbinātības samazināšanās, kas saistīta ar "elektrifikāciju", kas izraisīja 21 334 lob zaudējumu pieaugumu tikai 2024. gadā. Lielākā daļa VKM reģistrēto "elektrifikācijas" gadījumu (34 %) bija saistīti ar elektriskajiem automobiļiem. Šo tendenci vēl vairāk apliecina jaunākie pētījumi, kuros norādīts, ka automobiļu nozares neto darbavietu zaudējumi ir 13,142 EV pārdošanas palēnināšanās un konkurences pieauguma dēļ. Ir skaidrs, ka kaut kas ir jādara, lai nepieļautu, ka šis pasludinātais "mūsu ekonomikas pīlārs(opens in new tab)This link opens in a new tab" sabruks.
Ceļš uz priekšu
Eiropas Komisijas iniciatīvai "Mazi cenas ziņā pieejami automobiļi" ir jāpiešķir prioritāte pieejamībai – tā ir tieši virsrakstā. E-automobiļa vīzija virza Eiropu pareizajā virzienā, taču tai ir jāatzīst galvenais šķērslis, kas ir sabiedrības praktiskais skepticisms attiecībā uz politiku, kas nespēj novērst reālos šķēršļus EV ieviešanai - skepticisms, kas mazāk attiecas uz pretestību vides mērķiem un vairāk par vilcināšanos pieņemt politiku, kas vienkārši neatspoguļo eiropiešu dzīves realitāti.
Tas nebūs viegli. Ne burkāns (finansiālie stimuli), ne nūja (iekšdedzes dzinēju aizliegums) līdz šim nav guvuši lielu nozīmi, kamēr Eiropas automobiļu rūpniecība turpina ciest. Tas liek domāt, ka ir jāpieliek ievērojamas pūles un jāpieņem jauna, iekļaujoša politika.
Savā runā par stāvokli Savienībā priekšsēdētāja fon der Leiena runāja par iniciatīvu izveidot tīru, cenas ziņā pieejamu Eiropas e-automašīnu, kas Eiropu aizvestu uz elektrisku nākotni; Šeit ceram, ka tam būs diapazons, lai mūs tur nokļūtu.
Attēls: © Best_Seller/Adobe Stock
Autori
Marianna Baggio
Research officerMarianna Baggio ir Eurofound Sociālās politikas nodaļas pētniece, kas strādā pie Eiropas dzīves kvalitātes apsekojuma (EQLS) aspektiem, kā arī pie tēmām par vīriešu un sieviešu darba samaksas pārredzamību un neformālo aprūpi. Pirms pievienošanās Eurofound viņa strādāja par politikas analītiķi Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra Uzvedības ieskatu kompetenču centrā. Viņa ir strādājusi par pēcdoktorantūru Universitātē Vita-Salute San Raffaele (Milāna) un Trento Universitātē. Viņai ir arī plaša pieredze iepriekšējā korporatīvās sociālās atbildības (KSA) amatpersonas amatā Dienvidāfrikā. Marianna ir ieguvusi doktora grādu ekonomikā un vadībā Trento Universitātē, specializējoties uzvedības ekonomikā.
Marie Hyland
Research officerMarie Hyland pievienojās Eurofound kā pētniece Sociālās politikas nodaļā 2023. gadā. Pirms tam Marija vairākus gadus strādāja par ekonomisti Pasaules Bankā, kur strādāja pie dažādiem jautājumiem, tostarp dzimuma, klimata pārmaiņu un privātā sektora attīstības. Marijas pētījumā ir aplūkota juridiskās diskriminācijas ietekme uz sieviešu ekonomisko iespēju nodrošināšanu, apsvērta uzņēmuma lieluma un vadības prakses loma produktivitātē un ekonomikas attīstībā, kā arī analizēta klimata pārmaiņu mazināšanas politikas ekonomika. Marija ir ieguvusi doktora grādu ekonomikā Dublinas Trīsvienības koledžā.
Related content
27 November 2025
E-survey 2025
18 September 2025
Uzņēmumu pārstrukturēšana un divējāda pārkārtošanās: Eiropas Pārstrukturēšanas pārskata dati
29 June 2025
Narrowing the digital divide: Economic and social convergence in Europe’s digital transformation
Digitalisation has been on the EU policy agenda since 2000. While great strides have been made in this area over the past two decades, the digital transformation is not yet complete. This report seeks to deepen our understanding of the evolution towards a digital Europe. By applying the lens of convergence, the report assesses the progress of Member States towards the EU’s policy targets, where Member States are growing together and where digital gaps are expanding. It also considers the gaps in the progress of digitalisation between socioeconomic groups and regions.
According to almost all indicators analysed, historically lower-performing Member States have been catching up with the digital leaders. However, at a more granular level, digitalisation of businesses has been uneven and significant inequalities persist between regions and socioeconomic groups. The report shines a light on the role of digitalisation in the EU’s economic convergence and considers the progress in and benefits of digitalisation for the private sector.
The findings show that access is still an issue for vulnerable groups, in particular low-income households, older individuals and those with lower levels of education. Importantly, these are the groups that are more reliant on public services, and they may struggle to access e-government. While progress is being made, some groups remain at risk of being left behind in the digital transition. Considering this, the report highlights a range of policy approaches being deployed across Europe that aim to narrow the digital divide.
27 January 2025
