Minimālās algas pieaug: sekas un politikas mācības no desmit gadu pārmaiņām

ES valdību pieeja minimālajām algām sāka mainīties gadsimta mijā. Nacionālie minimumi ir strauji pieauguši, īpaši kopš 2010. gadu vidus, kļūstot saistošāki un plašāk veidojot algu dinamiku. Balstoties uz nesenajiem Eurofound pētījumiem, šis politikas pārskats analizē, kā nacionālie minimumi var ietekmēt darbinieku atalgojuma līmeni, algu nevienlīdzību, kolektīvās sarunas un plašāku nodarbinātības struktūru. Rezultāti rāda ievērojamas sekas algu sadalījumā, algu nevienlīdzības samazināšanos apakšā (īpaši pēc lieliem nacionālo minimumu paaugstinājumiem), plaisas sašaurināšanos ar kolektīvi saskaņotajām algu grīdām un saistību ar pāreju uz labāk apmaksātām darba vietām nodarbinātības struktūrā. Tomēr nacionālie minimumi nav jāuzskata par patstāvīgu risinājumu nabadzībai vai plašākām nevienlīdzībām. Jāapsver arī iespējamie bezdarba efekti.