&w=3840&q=90)
Kolektīvās sarunas
Kolektīvās sarunas attiecas uz visām sarunām starp vienu vai vairākiem darba devējiem (vai viņu organizācijām) un vienu vai vairākām darbinieku organizācijām (arodbiedrībām) par darba apstākļu un nodarbinātības nosacījumu noteikšanu, tostarp jautājumiem, kas saistīti ar atalgojumu un darba laiku, kā arī par attiecību regulēšanu starp darba devējiem un darbiniekiem, kā noteikts SDO Konvencijā 154. Ir identificētas vairākas kolektīvo sarunu ('sarunu struktūras') dimensijas. Tās ietver aptvērumu, kas attiecas uz darbinieku procentuālo daļu, uz kuriem tieši attiecas vienošanās; līmeni, kurā notiek sarunas; tēmu apjomu vai tēmu loku, ko aptver sarunas; un dziļumu – tas ir, cik lielā mērā vienošanās tiek kopīgi īstenotas un pārskatītas.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
Rūpnieciskās attiecības: Diskurss un darba laika kārtības attīstība 2025. gadā
Izmaiņas darba laika kārtībā visā ES 2025. gadā atspoguļo nacionālo darba attiecību sistēmu daudzveidību un līmeņus, kuros notiek sociālais dialogs. Šis raksts analizē diskusiju un attīstību 2025. gadā saistībā ar virsstundām, laika uzskaiti, ikgadējo atvaļinājumu un darba laika samazināšanu.Nacionālā minimālā alga ES: politikas virzīta izaugsme, turpmāka konverģence un tuvums sarunām par algām
Pēdējā gada laikā valsts minimālās algas visā ES, īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, turpina mazināt reģionālās atšķirības. ES minimālās algas direktīva ir kļuvusi par nozīmīgu minimālās algas paaugstināšanas virzītājspēku daudzās valstīs, pārsniedzot inflācijas līmeni un pieaugot ātrāk nekā kolektīvi vienotie algu grīdi daudzās zemu apmaksātās nozarēs.Četru desmitgažu dati liecina, ka Eiropas darbaspēks ir pārveidots līdz nepazīšanai
Eurofound 2024. gada darba apstākļu apsekojumā atspoguļots, kā digitalizācija, demogrāfija un klimata pārmaiņas 35 gadu laikā ir mainījušas Eiropas darbaspēku.Eurofound vāc valstu līmeņa informāciju par kolektīvajām sarunām ES, izmantojot savu Eurofound korespondentu tīklu. Visā ES kolektīvo līgumu aptvērums ir ļoti daudzveidīgs, kā rāda Eurofound pētījumi. Aptuveni 60% darbinieku ir iekļauti kolektīvajās sarunās ES, taču tas svārstās no 80% vai vairāk dažās valstīs līdz mazāk nekā 10% citās (Eiropas Komisijas dati).
Kolektīvās pārrunas, kas ir organizēto darba attiecību kodols, notiek dažādās institucionālās vidēs. Nacionālās sistēmas atšķiras pēc kolektīvo līgumu un likumdošanas lomām darba tirgus regulēšanā, pēc līmeņiem, kuros notiek sarunas (starpsektoru, sektoru, uzņēmumu un darbavietu, reģionālajām, profesionālajām sarunām), kā arī pēc tā, kā sarunas dažādos līmeņos var savstarpēji saistīties (artikulācija). Kolektīvo sarunu centralizācijas un koordinācijas pakāpes – īpaši atalgojuma pārrunu – ir svarīgas sistēmas iezīmes, kas ietekmē gan darba tirgus, gan makroekonomiskos rezultātus. Kolektīvo līgumu iznākums parasti ir kolektīvais līgums. Šādi līgumi var regulēt gan attiecību procedūras starp parakstītājpusēm, gan to darbinieku nodarbinātības noteikumus un nosacījumus, uz kuriem līgums attiecas, piemēram, atalgojumu un darba laiku.
Lai gan Eiropas Savienības darbības līgums atzīst sociālo partneru autonomiju, īpaši attiecībā uz atalgojuma sarunām, ES politika tomēr būtiski ietekmē kolektīvās sarunas un plašāku darba attiecību sistēmu. Piemēram, Eiropas semestra ietvaros valsts specifiskie ieteikumi (CSR) ir risinājuši tādus jautājumus kā atalgojuma attīstības saskaņošana ar produktivitāti, minimālās algas noteikšana un atalgojuma indeksācijas sistēmas. Vispārīgāk kolektīvās sarunas notiek ietvaros, ko daļēji nosaka ES likumdošana, tostarp noteikumi par vienādu atalgojumu par vienādas vērtības darbu un Darba laika direktīvas un saistīto tiesību aktu prasībām.
Eiropas Komisija: Eiropas semestrisopens in new tab
Eiropas Komisija: Komisija atzinīgi vērtē politisko vienošanos par pietiekamu minimālo algu darbiniekiem ESopens in new tab
Eiropas Komisija: Darba laika direktīva (2003/88/EK)opens in new tab
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
26 January 2024
Minimum wages for low-paid workers in collective agreements
In this pilot project, Eurofound successfully established the feasibility of, and piloted, an EU-wide database of minimum pay rates contained in collective agreements related to low-paid workers. A conceptual and measurement framework was devised, a total of 692 collective agreements – related to 24 low-paid sectors of interest – were selected to be ‘fully coded’ and representative data on negotiated minimum pay were compiled for 24 EU Member States. Based on more than 3,202 renewal texts, time series of collectively agreed minimum rates were created from 2015 to 2022 for 19 countries. This is the first time that an EU-wide data collection has provided comparative time series on negotiated pay. Key findings are is that in some countries outdated agreements contain rates below the applicable statutory minima, and that the potential of collective agreements to regulate pay generally or for employees earning higher wages than the minimum pay is not always fully capitalised on.
See also the national country reports (Eurofound papers), providing meta-data for the data collection, at the end of this web page.
30 August 2022
Moving with the times: Emerging practices and provisions in collective bargaining
This report analyses recent developments and emerging practices in collective bargaining processes and outcomes, mainly in the private sector. The report covers collective bargaining systems in 10 EU Member States and is based on cases identified through interviews with key stakeholders and negotiating parties at national level. It analyses the effects of the COVID-19 pandemic and the subsequent economic and social crisis on collective bargaining dynamics and collective agreements. It also investigates practices and innovations that have emerged in response to structural drivers such as technological change, decarbonisation and climate-neutrality policies, and workforce ageing. It assesses the capacity of collective bargaining systems to adapt to structural changes in work, production and the labour market as well as medium-term trends.
4 March 2016
The importance of collective bargaining in establishing working time in Europe
1 March 2016
Working time developments in the 21st century: Work duration and its regulation in the EU
This report examines the main trends and milestones characterising the evolution of the most important aspects of collectively agreed working time in the European Union during the first decade of the 21st century. Drawing primarily on information collected by Eurofound across all EU Member States and Norway, it focuses in particular on five sectors: chemicals, metalworking, banking, retail and public administration. The report describes the institutional regimes of regulation and assesses the evolution of agreed working hours (hours expected to be spent on work according to collective agreements or agreed between employers and employees) and usual working hours (hours usually spent in practice in work activities) between 1999 and 2014. The report points to the tension that exists between the pressure for decreased working hours in favour of a better work–life balance and fewer health problems for workers and the need for working time flexibility to meet the demands of a modern world economy.
4 November 2015
Collective bargaining in Europe in the 21st century
Collective bargaining systems in the EU have undergone a steady change since the end of the 1990s. But as businesses across Europe struggle to respond to intensifying global competition, pressure from employers for greater flexibility in collective bargaining is increasing, especially since the 2008 economic crisis. This report sets out to map developments in all major aspects of collective bargaining (apart from pay and working time, which have been analysed separately by Eurofound) over the past 15 years. In doing so, it aims to distinguish long-term trends and to identify changes brought on by the crisis. It also aims to identify the directions collective bargaining is likely to take in the coming years. The study finds a common and strong trend of convergence across the EU towards decentralisation and more flexibility in collective bargaining processes, but with significant asymmetries in the timing and pace of change.
11 September 2015
Pay in Europe in different wage-bargaining regimes
National wage-bargaining institutions are crucial in achieving pay outcomes that help to increase employment and economic growth within the context of avoiding macroeconomic imbalances within the European Monetary Union. Using a large set of empirical macroeconomic data from a variety of sources, including Eurofound and the European Commission AMECO database, this report analyses how the institutional features of national wage bargaining regimes influence pay outcomes. These features include bargaining level, type and level of coordination, use of opening clauses and the existence of wage pacts. The impact of government intervention through extension and derogation clauses and tripartite councils is also examined. The results of the study indicate that the key institutional variables of the wage-bargaining regime that influence pay outcomes are the type of coordination (how coordination is achieved) and the bargaining level.
13 April 2014
Pay in Europe in the 21st century
The issue of wages has attracted particular attention at European level since the onset of the economic crisis. Changes in economic governance, notably within the European semester, have prompted discussions on wage‑setting mechanisms. While, overall, wage‑bargaining regimes have remained relatively stable over time in many countries, the most substantial changes were seen in Member States facing more difficult economic circumstances. This report provides comparative time series on wage‑bargaining outcomes across the EU Member States and Norway, discussing pay developments against the background of different wage‑bargaining regimes and looks into the link between pay and productivity developments. It also investigates the different systems and levels of minimum wages in Europe at present, carrying out an accounting exercise through a hypothetical scenario of a minimum wage set at 60% of the median national wage (with some alternative scenarios as well for comparison) in order to benchmark and evaluate minimum wage levels and systems in Europe, and to discuss the possibilities and difficulties of coordination in this matter.
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Christine Aumayr-Pintar
Senior research managerChristine Aumayr-Pintar ir vecākā pētniecības vadītāja Eurofound Darba dzīves nodaļā. Viņas galvenā pētniecības kompetence – pieejot no salīdzinošas ES mēroga perspektīvas – ir saistīta ar minimālo algu, kolektīvi sarunāto atalgojumu, sociālo dialogu un dzimumu atalgojuma caurspīdīgumu. Viņa ir līdzautore Eurofound ikgadējiem pārskatiem par minimālo algu pēdējo desmit gadu laikā, ir aizrautīga ar rūpniecisko attiecību datiem un izstrādājusi – starp citiem projektiem – datubāzi par minimālo algu kolektīvajos līgumos zemu atalgotajiem darbiniekiem un EU PolicyWatch datubāzi. No 2021. līdz 2026. gadam viņa arī koordinēja Eurofound pētījumus par sociālo dialogu un vadīja Eurofound korespondentu tīklu. Pirms pievienošanās Eurofound 2009. gadā viņa bija darba tirgu un reģionālās ekonomikas pētniece Joanneum Research Austrijā. Viņai ir maģistra grāds ekonomikā un doktora grāds sociālajās zinātnēs/ekonomikā, studējot ekonomiku Grācā, Vīnē un Jēnšēpingā.
Mária Sedláková
Research officerMária Sedláková ir pētniece Eurofound Darba dzīves vienībā, specializējoties salīdzinošajās rūpnieciskajās attiecībās, sociālajā dialogā un kolektīvajās sarunās. Viņai ir pieredze kolektīvo līgumu satura analīzē. Viņas pašreizējais darbs pēta sociālo partneru lomu valsts nodarbinātības dienestu un sociālās drošības institūciju pārvaldībā, kā arī sociālā dialoga lomu darba migrācijā. Viņa arī palīdz novērtēt ES līmeņa nozaru sociālo partneru pārstāvniecību un veicina divgadējo trīspusējo apmaiņas semināru organizēšanu. Pirms pievienošanās Eurofound Mária veica pētījumus par kolektīvo līgumu slēgšanu Starptautiskās Darba organizācijas Pārvaldības un tripartisma nodaļā Ženēvā (2020–2022), pēc pētnieces darba Centrāleiropas Darba studiju institūtā Bratislavā (2013–2020). Viņai ir politikas zinātnes maģistra grāds ar specializāciju salīdzinošajā Eiropas politikā no Centrāleiropas universitātes.
Victoria Cojocariu
Research officerViktorija Kojokariu ir pētniece Eurofound Darba dzīves nodaļā, strādājot pie sociālā dialoga un darba attiecībām. Viņa ir plaši iesaistīta pārstāvniecības pētījumos, ko Eurofound veic, lai atbalstītu Eiropas sociālo dialogu, kā arī pētījumos par sociālo partneru lomu nacionālā un Eiropas līmenī un kolektīvās līgumslēgšanas praksēm. Viņas pētniecības intereses ietver digitalizāciju, darba organizāciju un darba vietas praksi. Kopš 2025. gada Viktorija pārvalda ES PolicyWatch datubāzi. Pirms pievienošanās Eurofound 2019. gadā Viktorija bija pētniece Bukarestes Sabiedriskās inovācijas centrā un Atvērtās sabiedrības fondā Rumānijā, piedaloties nacionālos un starptautiskos pētniecības projektos migrācijas, izglītības, trešo valstu pilsoņu piekļuves darba tirgum un cilvēktiesību jomā. Viņai ir socioloģijas bakalaura un maģistra grādi.
Felix Appler
Research support officerFelikss Aplers ir pētniecības atbalsta speciālists Eurofound Darba dzīves nodaļā. Viņa darbs koncentrējas uz rūpnieciskajām attiecībām, minimālo algu un ar šīm tēmām saistītām būvniecības datubāzēm. Iepriekš viņš strādāja Vācijas Federālajā statistikas birojā (Destatis) un Pasaules bankā Austrumāfrikā, veicot mājsaimniecību aptaujas un pētījumus par darba tirgiem un nabadzību. Feliksam ir maģistra grāds ekonomikā no Bonnas Universitātes.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
