Minimālā alga

25 Janvāris 2022

Image of young female worker in a café

Termins “minimālā alga” apzīmē dažādus normatīvus ierobežojumus, ar ko nosaka zemāko algas likmi, kas darba devējiem jāmaksā darba ņēmējiem. Ar likumu noteiktās minimālās algas apmēru regulē oficiāli tiesību akti vai stRead more

Termins “minimālā alga” apzīmē dažādus normatīvus ierobežojumus, ar ko nosaka zemāko algas likmi, kas darba devējiem jāmaksā darba ņēmējiem. Ar likumu noteiktās minimālās algas apmēru regulē oficiāli tiesību akti vai statūti. Minimālās summas, par ko panākta kopīga vienošanās, nosaka darba koplīgumos starp arodbiedrībām un darba devējiem.

Read less

Jaunākās izmaiņas

Watch the webinar - #AskTheExpert: Gender equality – It’s not all about pay

Date: 10 November 2021 - Time: 14.00 – 15.00 GMT (15.00 – 16.00 CET) Hot on the heels of the European Parliament’s...

Minimum wage – Yet another gender divide?

While the number of employees earning the minimum wage has increased across Europe over the last decade, spurred by...

Minimālās algas 2021. gadā: gada pārskats

Šajā ziņojumā ir apkopots, kā minimālās algas likmes 2021. gadam tika noteiktas 2020. gadā — gadā, ko iezīmēja COVID-19...

ES konteksts

Top

Minimum wages infographic
Infografika

 

Vairumā ES dalībvalstu ir ar likumu noteikta minimālā alga, ko piemēro visā valstī, tomēr tās apmērs, koriģēšanas mehānismi un tvērums atšķiras. Austrijā, Dānijā, Somijā, Itālijā un Zviedrijā minimālā alga ir noteikta darba koplīgumos, savukārt Kiprā ir dažāds ar likumu noteikts minimālās algas apmērs dažādām profesijām.

ES iestādes 2017. gada novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā ir noteikta ES apņemšanās nodrošināt darba ņēmējiem taisnīgu algu. Tas cita starpā nozīmē nodrošināt darba ņēmējiem tādu algu, ar ko pietiek, lai viņi varētu sev un savai ģimenei nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni, un arī saglabāt mazkvalificētu un gados jaunu darba ņēmēju iespējas atrast darbu, vienlaikus padarot darbu finansiāli pievilcīgu.

Jaunā Eiropas Komisija, kas sāka darbu 2019. gada decembrī, apstiprināja šo apņemšanos, ieplānojot ES minimālās algas reformas iniciatīvu. Komisijas redzējums par spēcīgu sociālo Eiropu bruģē ceļu uz rīcības plānu, ar ko īsteno sociālo tiesību pīlāru . Komisija, divās kārtās februārī un jūnijā apspriedusies ar sociālajiem partneriem, 2020. gada 28. oktobrī nāca klajā ar priekšlikumu ES direktīvai par adekvātu minimālo algu. Mērķis ir līdz 2024. gadam panākt, ka visi darba ņēmēji Eiropas Savienībā nopelna taisnīgu un adekvātu algu neatkarīgi no viņu dzīvesvietas.

Eurofound darbs minimālās algas jautājumos ir saistīts ar Komisijas 2019.–2024. gada prioritāti par ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā.

Read less

Izpēte

Top

Eurofound regulāri sniedz jaunāko informāciju par darba samaksu ES, tostarp ik gadu veic pētījumu par to, kā visā ES (un arī Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē) ir mainījies minimālās algas līmenis un kā valstu valdības un sociālie partneri iesaistās jauna algas apmēra noteikšanā.Read more

Eurofound regulāri sniedz jaunāko informāciju par darba samaksu ES, tostarp ik gadu veic pētījumu par to, kā visā ES (un arī Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē) ir mainījies minimālās algas līmenis un kā valstu valdības un sociālie partneri iesaistās jauna algas apmēra noteikšanā. Tas aplūko arī iztikas minimuma jēdzienu. Iztikas minimuma mērķis ir garantēt darba ņēmējiem un viņu ģimenēm pienācīgu dzīves līmeni un iespējas piedalīties sabiedrības norisēs, un tas mēģina atrisināt problēmu, ka daudzām mājsaimniecībām, kuru locekļi strādā un saņem ar likumu noteikto minimālo algu, ienākumi nav pietiekami.

Darba samaksas izmaiņas

2021. gada pārskatā par minimālo algu ir rezumēts, kā minimālās algas līmenis tika noteikts 2020. gadā, ko iezīmēja Covid-19 pandēmija. Tajā ir aplūkotas grūtības, ar kurām saskārās valstu lēmumu pieņēmēji, un tas, kā viņi reaģēja uz pandēmijas ekonomiskajām un sociālajām sekām, pieņemot lēmumus par minimālo algu. Tas atspoguļo, cik lielā mērā minimālās algas tika minētas ar Covid-19 saistītajos atbalsta pasākumos. Tajā aplūkoti panākumi, kas gūti saistībā ar ES iniciatīvu par adekvātu minimālo algu, un atspoguļotas ES līmeņa sociālo partneru un valstu lēmumu pieņēmēju reakcijas.

Kādā agrākā pētījumā par darba samaksu Eiropā 21. gadsimtā Eurofound izpētīja, kādas sekas varētu būt hipotētiskam scenārijam, saskaņā ar kuru minimālā alga būtu saskaņota ES līmenī un tās līmenis būtu noteikts 60 % apmērā no valsts medianālās algas.

Covid-19 ietekme uz cilvēkiem ar mazu algu

Covid-19, visticamāk, ietekmēs pašreizējās diskusijas par minimālo algu, jo daudzi darbinieki, kas sniedz pamatpakalpojumus pandēmijā, ir darba samaksas skalas pašā apakšā, piemēram, darbinieki mazumtirdzniecības sektorā, pārtikas piegādes ķēdēs vai aprūpes nozarē. Citi darbinieki, kas saņem mazu algu, piemēram, darbinieki izmitināšanas un ēdināšanas nozarē vai brīvā laika un izklaides pakalpojumu nozarē, bija pirmie, kas palika bez darba. Augot bezdarba līmenim, būs svarīgi pievērst uzmanību tam, kādu ieguldījumu minimālā alga var sniegt politikas pasākumu kopumā, ko valdības un sociālie partneri patlaban īsteno, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās sekas. Eurofound elektroniskais apsekojums Dzīve, darbs un Covid-19 liecina, ka gandrīz pusei mājsaimniecību jau ir grūti nodrošināt sev iztiku. Minimālā alga varētu būt politisks pasākums ienākumu stabilizēšanai.

Minimālā alga salīdzinājumā ar iztikas minimumu

Vairumā ES valstu ir ar likumu noteikta minimālā alga. Ar to saistīts, bet atsevišķs jēdziens ir iztikas minimums, kas ir tāda alga, kura nodrošina vienkāršus, bet pieņemamus dzīves apstākļus tās saņēmējam (un dažos gadījumos arī apgādājamām personām tai pašā mājsaimniecībā). Iztikas minimuma apmēru aprēķina, pamatojoties uz detalizēti noteiktām un regulāri atjauninātām izmaksām, kas rodas par šādu dzīves apstākļu nodrošināšanai nepieciešamajiem pamata pakalpojumiem un precēm, un viens no tā mērķiem ir parādīt, ka spēkā esošā ar likumu noteiktā minimālā alga šim mērķim nav pietiekama. Iztikas minimuma kampaņas parasti ir brīvprātīgas un ir atkarīgas no interešu grupu koalīciju, arodbiedrību un darba devēju sadarbības. Šīs kampaņas var izpausties kā interešu aizstāvība (Īrija) vai kā akreditācija (Apvienotā Karaliste), t. i., organizācijas tiek oficiāli akreditētas kā darba devēji, kas nodrošina iztikas minimumu. Saskaņā ar sociālo tiesību pīlārā izklāstītajiem noteikumiem par taisnīgu algu Eurofound pētījumu mērķis ir sniegt politikas veidotājiem praktiskus norādījumus par iztikas minimuma jēdzienu.

Minimālās algas izmaiņu pilotprojekts

Pēc Eiropas Parlamenta un Komisijas pieprasījuma Eurofound īstenos pilotprojektu, kas attiecas uz minimālās algas izmaiņām ES no 2021. līdz 2023. gadam. Sīkāku informāciju skatiet sadaļā “Patlaban notiekošais darbs” (“Ongoing work”) zemāk.

Read less

Galvenie vēstījumi

Top

· Lielākā daļa minimālās algas saņēmēju gandrīz visās dalībvalstīs ir sievietes neatkarīgi no tā, kā ir definēti minimālās algas saņēmēji.

Read more

· Lielākā daļa minimālās algas saņēmēju gandrīz visās dalībvalstīs ir sievietes neatkarīgi no tā, kā ir definēti minimālās algas saņēmēji.

· 2017. gadā desmitajai daļai darba ņēmēju ES alga bija aptuveni minimālās algas apmērā (+/–10 %).

· 2019. gadā daudzās ES valstīs norisinājās diskusijas par minimālās algas turpmāku būtisku palielināšanu pēc 2020. gada — daļēji relatīvā, daļēji absolūtā izteiksmē.

· Salīdzinot ar likumu noteikto minimālo algu ar visu darba ņēmēju medianālo algu, jāsecina, ka ar likumu noteiktā minimālā alga salīdzinājumā ar pārējām darba ņēmēju algām kopš tūkstošgades sākuma ir kļuvusi taisnīgāka.

· Lai gan minimālajai algai ir tendence augt, vairumā valstu tā joprojām ir mazāka par 60 % vai pat 50 % no medianālās algas. Tas jo īpaši attiecas uz Centrāleiropas un Austrumeiropas ES dalībvalstīm, kurās tūkstošgades sākumā minimālā alga bija salīdzinoši ļoti zemā līmenī un kuru noteikumos par minimālo algu noteiktais mērķrādītājs joprojām ir ap 50 % vai mazāks.

· Kopumā 7 no katriem 10 darba ņēmējiem, kuri saņem minimālo algu, norāda vismaz uz nelielām grūtībām nodrošināt iztiku, atšķirībā no pārējiem darba ņēmējiem, kuru vidū šis rādītājs ir mazāk nekā 5 no katriem 10. Tomēr šie skaitļi ievērojami atšķiras atkarībā no valsts. Piemēram, Dānijā, Somijā, Vācijā un Zviedrijā mazāk nekā 10 % no darba ņēmējiem, kuri saņem minimālo algu, uzskata, ka viņiem ir grūti vai ļoti grūti nodrošināt iztiku. Salīdzinājumam — šis rādītājs Bulgārijā, Horvātijā un Kiprā ir 50–60 %, bet Grieķijā — 80 %.

· Eiropas valstu valdības reaģē, ieviešot ienākumu stabilizācijas pasākumus tiem, kurus skārusi Covid-19 krīze. Minimālā alga var būt viens no politikas pasākumiem, ar ko stabilizēt ienākumus un tādējādi palīdzēt novērst situācijas pasliktināšanos līdz recesijai vai depresijai.

· Eurofound datubāze “EU PolicyWatch” arī liecina, ka valstu valdības bieži vien ir ņēmušas vērā ar likumu noteikto minimālo algu, nosakot augstāko vai zemāko robežu ienākumu pabalstiem, ko izmaksā, piemēram, daļēja bezdarba gadījumā.

· Covid-19 pandēmija ir īpaši smagi skārusi nozares un profesijas, kurās strādā lielāks minimālās algas saņēmēju īpatsvars; lauksaimniecības strādnieki (15 % minimālās algas saņēmēju visā nozarē un aptuveni 20 % dažos lauksaimniecības darbos), mazumtirdzniecības darbinieki (13 %) vai apkopēji un palīgi (25 %) ir vieni no tiem, kas palīdz sabiedrībai turpināt darboties sociālās distancēšanās un pārvietošanās ierobežojumu laikā.

· Citas nozares un profesijas ar salīdzinoši lielu minimālās algas saņēmēju īpatsvaru, īpaši izmitināšanas un viesmīlības (16 %), mākslas, izklaides, atpūtas nozare vai mājsaimniecībās strādājošie (14 %) vai individuālo pakalpojumu sniedzēji (16 %), bija vienas no tām, kas sabiedrības veselības pasākumu sekas izjuta jau pašā Covid-19 pandēmijas sākumā.

Read less

Publikācijas un dati

Top

Zemākajās sadaļās ir pieejamas dažādas publikācijas, dati un pašlaik veiktais darbs par šo jautājumu. 

  • Publikācijas (148)
  • Dati
  • Pašreiz notiekošais darbs (1)

Pašreiz notiekošais darbs

Research continues in this topic on a variety of themes, which are outlined below with links to forthcoming titles. 

Pilot project on minimum wages

Following a request from the European Parliament and decision from the European Commission, Eurofound will carry out a pilot project on minimum wages in the EU from 2021 to 2023. The purpose of this pilot project is to provide data and research evidence that will feed into the monitoring of the European Commission’s initiative on adequate minimum wages. The main objectives will be examined in three distinct modules:

  • Module 1: Enforcement of minimum wages and compliance – providing a measurement of compliance with minimum wage regulation and discussing the methodological and policy issues related to this measurement
  • Module 2: A database on minimum wage rates applicable to low-paid jobs – building a database on minimum wages in collective agreements
  • Module 3: Minimum tariffs in collective agreements – to verify the presence of minimum tariffs for self-employed in collective agreements

Minimum wages in 2022: Annual review

Publication Jūnijs 2022