Living conditions and quality of life
Sociālie pakalpojumi Eiropā: Pielāgošanās jaunai realitātei
Published:
16 August 2023
Research report
Abstract
Šajā ziņojumā ir aplūkota Covid-19 krīzes ietekme uz sociālajiem pakalpojumiem Eiropas Savienībā. Lai gan pandēmija negatīvi ietekmēja sociālos pakalpojumus, no tās tomēr tika gūta mācība par to pielāgošanu, reaģējot uz jaunām problēmām un sociālajiem riskiem. Piemēram, viena no mācībām ir politikas nostādņu izstrāde, lai nozarē labāk izmantotu digitalizāciju, uzlabotu piekļuvi jaunām tehnoloģijām un apmācībai gan darbinieku, gan pakalpojumu mērķa grupām. Turklāt vissvarīgākā ir skaidru ārkārtas rīcības plānu un finansējuma nepieciešamība adaptācijai krīzes laikā.
Būtiski svarīga daļa bija publisko izdevumu palielināšana sociālajai aizsardzībai, veselības aprūpei un izglītībai, reaģējot uz pandēmiju. Tomēr pastāv neskaidrība par sociālo pakalpojumu turpmāko attīstību saistībā ar visaptverošām politikas interesēm un ieguldījumiem zaļajā un digitālajā pārkārtošanā. Tas nozīmē, ka politikas debatēs ir jāsaglabā sociālo pakalpojumu ieguldījums Eiropas sabiedrības noturības veicināšanā un vēl vairāk jāprecizē politikas jomas.
Key findings
ES ir pilnībā apņēmusies risināt sociālos jautājumus, un 2020. gadā valsts izdevumi sociālajiem pakalpojumiem – sociālajai aizsardzībai, izglītībai un veselības aprūpei – veidoja ievērojamus 35 % no ES IKP. Šī spēcīgā sociālā dimensija izriet no iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā īstenotās taupības politikas un dalībvalstu pierādītās spējas efektīvi sadalīt resursus un mazināt krīzes ietekmi.
Nesenā pandēmija parādīja, cik būtisks ir sociālo pakalpojumu ieguldījums Eiropas sabiedrības noturības nodrošināšanā. Krīzes laikā šie pakalpojumi nodrošināja palīdzību un tīklu, lai cilvēki spētu pārvarēt ārkārtas ierobežojumus, ar kuriem viņi saskārās ikdienas dzīvē. Šo pakalpojumu būtiskā nozīme izpaudās arī kā to neesamība, kad to trūkuma dēļ nebija iespējams pienācīgi atbalstīt cilvēkus, kuriem tas bija nepieciešams.
Strukturālās problēmas, piemēram, darbinieku trūkums, slikti darba apstākļi un digitalizācijas trūkums, ierobežoja sociālo dienestu spēju pildīt savu misiju pandēmijas laikā, un daudziem dienestiem, kuri bija slikti sagatavoti Covid-19 pandēmijai, bija grūti reorganizēt savu darbību. Ja šīs strukturālās problēmas, no kurām daudzas ir saistītas ar darbu sociālajos pakalpojumos, kas ir saspringti, saspīlēti un nepietiekami nodrošināti, netiks steidzami risinātas, tās saglabāsies arī nākotnē.
Digitalizācijas trūkums sociālo pakalpojumu nozarē nozīmē to, ka darbiniekiem izpaliek apmācības un kvalitātes celšanas iespējas, jo apmēram piektdaļa sociālās aprūpes darbinieku Eiropas Savienībā savā darbā nekad neizmanto digitālās ierīces. Tas ir jārisina, lai nozare varētu novērst nākotnes problēmas, jo digitalizācija izrādījās īpaši svarīga pandēmijas laikā, kad digitālajām ierīcēm bija būtiska nozīme saziņā.
Lai gan pandēmija radīja grūtības, tā deva vērtīgu impulsu sociālo pakalpojumu attīstībai. Tika pieliktas lielas pūles, arī improvizētā veidā, lai organizētu darbu attālināti, kā arī nodrošinātu pakalpojumus un atbalstu ar jauniem paņēmieniem, par ko liecina daudzās palīdzības līnijas un lietotnes. Kļuva arī skaidrs, cik vērtīga ir sadarbība ar ieinteresētajām personām un primārajiem (neformālajiem) aprūpētājiem. Tomēr vēl nav skaidrs, kā gūtā pieredze tiek īstenota, un pieredzes izmantošanai ir jābūt ieinteresēto personu un lēmumu pieņēmēju prioritātei, ja nozarei efektīvi jārisina nākotnes problēmas.
The report contains the following lists of tables and figures.
List of tables
- Table 1: NACE sectors used in the analysis of working conditions
- Table 2: Receipt of training, by sector and subsector, EU27 (%)
- Table 3: Workers who never use digital devices at work, by sector and subsector, EU27, 2021 (%)
List of figures
- Figure 1: Proportion of social services workers who reported adverse social behaviour, by sector, EU27, 2021 (%)
- Figure 2: Proportion of social services workers in selected subsectors who reported adverse social behaviour, EU27, 2021 (%)
- Figure 3: Proportion of workers in selected occupations who reported adverse social behaviour, EU27, 2021 (%)
- Figure 4: Relationship between prevalence of training and non-use of digital devices at work in subsectors of social services, EU27 (%)
- Figure 5: Use of digital devices at work, by sector, EU27, 2021 (%)
- Figure 6: Proportion of workers in six job quality categories, by long-term care and healthcare sectors, EU27 (%)
- Figure 7: Proportion of social services workers who feel that they do useful work, by sector, EU27, 2021 (%)
- Figure 8: Unmet need for various healthcare services, EU27, 2021–2022 (%)
- Figure 9: Unmet need for mental healthcare, by age group, EU27, 2021–2022 (%)
- Figure 10: Change in total expenditure on social protection per capita, EU27, 2009–2020
- Figure 11: Total expenditure on social protection as a percentage of GDP, rate of change in total expenditure on social protection and rate of change in GDP, EU27, 2008–2020 (%)
- Figure 12: Breakdown of social protection expenditure on benefits, by function, EU27, 2008–2021 (%)
- Figure 13: General government expenditure on social protection, healthcare and education as a proportion of GDP, EU27, 2004–2021 (%)
- Figure 14: General government expenditure on social protection functions as a proportion of GDP, EU27, 2004–2021 (%)
- Figure 15: Social protection expenditure, by benefits in cash and benefits in kind, six Member States, 2006–2021 (€ million)
- Figure 16: Benefits in kind as a proportion of total social benefits expenditure, six Member States, 2006–2021 (%)
- Figure 17: Average expenditure on social protection as a share of GDP (%) and standard deviation, EU27, 2004–2021
- Figure 18: General government expenditure on education functions as a share of GDP, EU27, 2004–2021 (%)
- Figure 19: General government expenditure on healthcare functions as a share of GDP, EU27, 2004–2021 (%)
- Figure 20: Share of national RRF funds allocated to the green transition, the digital transition and other aspects of socioeconomic resilience, 2020 (%)
- Number of pages
-
64
- Reference nº
-
EF22007
- ISBN
-
978-92-897-2339-8
- Catalogue nº
-
TJ-09-23-280-EN-N
- DOI
-
10.2806/347055
- Permalink
Cite this publication
Eurofound (2023), Social services in Europe: Adapting to a new reality, Publications Office of the European Union, Luxembourg.