ES konteksts
Eiropas sociālās, ekonomiskās un tehnoloģiskās pārmaiņas ir veicinājušas jaunu nodarbinātības veidu attīstību Eiropā. Covid-19 pandēmija ir arī palielinājusi jaunu nodarbinātības veidu mērogu un tvērumu. Daudzi no tiem ļoti atšķiras no tradicionāla “darba”. Tie pārveido tradicionālās “viens pret vienu” attiecības starp darba devējiem un darbiniekiem. Tiem ir arī raksturīgi netradicionāli darba modeļi un darbavietas.
ES politikas veidotāji vēlas zināt, kā šie jaunie nodarbinātības veidi var palīdzēt veidot elastīgāku un iekļaujošāku darba tirgu. Diskusija arī izvēršas par to, kā nodrošināt atbilstošu sociālo aizsardzību un pienācīgus darba apstākļus. Šajās debatēs vissvarīgākais ir jautājums par to, kā panākt, lai šie jaunie nodarbinātības veidi darbiniekiem nebūtu nelabvēlīgāki par tradicionālākiem nodarbinātības veidiem.
Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Padome 2017. gadā izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru, nosakot 20 pamatprincipus, kas ir būtiski labi funkcionējošiem darba tirgiem. Pievienotajā 2021. gada rīcības plānā ir norādīts, ka digitalizācija un izmaiņas, ko pandēmija radījusi darba pasaulē, attaisno plašas politikas debates, kurās galvenā uzmanība tiks pievērsta ne tikai līdzdalības līmenim darba tirgū, bet arī pienācīgiem darba apstākļiem, nodrošinot kvalitatīvas darbvietas.
Komisija jautājumu par darba apstākļiem izvirzīja arī paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”. Labi darba apstākļi ir pamatā sekmīgai digitālai pārveidei, kas veicinātu inovāciju un tehnoloģiju izplatīšanu.
Eurofound darbs pie jauniem nodarbinātības veidiem saistībā ar Komisijas 2019.–2024. gada prioritāti par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu
Galvenie vēstījumi
- Standarta nodarbinātība joprojām dominē visā ES, bet Eiropas darba tirgiem ir raksturīgi arvien daudzveidīgāki nodarbinātības veidi.
- Joprojām paredzams dažu jaunu nodarbinātības veidu pieaugums, ņemot vērā divējādo pāreju uz digitālo laikmetu un bezoglekļa ekonomiku. Tomēr Covid-19 ietekme uz ekonomiku un darba tirgu var negatīvi ietekmēt dažus jaunus nodarbinātības veidus.
- Darba devēju/klientu vai darbinieku elastības nepieciešamība veicina daudzus jaunus nodarbinātības veidus. Attīstot jaunus nodarbinātības veidus, ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka šī elastība nemazina darbinieku aizsardzību.
- Attiecībā uz vairākiem jauniem nodarbinātības veidiem, tostarp uz IKT balstītu mobilo darbu, platformu darbu, gadījuma darbu un uz kuponu sistēmu balstītu darbu, ir jādomā par darba laiku, pārstāvību, kā arī veselību un drošību.
- Attiecībā uz dažiem jauniem nodarbinātības veidiem darbinieku nodarbinātības statusa nenoteiktība varētu veicināt darba tirgus segmentāciju.