Darba attiecības un sociālais dialogs

Galvenie secinājumi, kas izriet no Eurofound pētījumiem, palīdz politikas veidotājiem risināt dažas no būtiskākajām problēmām šajā jomā.

• Sociālo partneru dalībai darba koplīguma slēgšanas sarunās ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret Eiropas darba ņēmējiem un stabilu un paredzamu sistēmu darba devējiem.
• Efektīvas darba koplīguma slēgšanas sarunas nodrošina iespēju uzņēmumiem savstarpējā konkurencē pievērsties galvenokārt efektivitātes palielināšanai, nevis ekspluatēt darbaspēku, nosakot vienādus darba samaksas noteikumus un darba apstākļus.
• Līdz ar pārmaiņām sabiedrībā, darba tirgos un darba organizācijā darba attiecību sistēmas kļūst aizvien apdraudētākas. Līdz ar to dalībvalstu darba attiecību sistēmu galvenajiem rīcībspēkiem ar to esošajām spējām ir grūti darboties šādos apstākļos.
• Atalgojuma ziņā konstatēts, ka septiņi no 10 darba ņēmējiem, kuri ES saņem minimālo algu, atzīst mazākas vai lielākas grūtības „savilkt kopā galus”, bet starp citiem darba ņēmējiem šādas grūtības atzīst mazāk nekā pieci no 10 strādājošajiem. Tomēr šie skaitļi ievērojami atšķiras atkarībā no valsts. Pandēmijas apstākļos minimālās algas var izmantot kā vienu no politikas pasākumiem, lai stabilizētu ienākumus un tādējādi arī pieprasījumu, novēršot tik strauju situācijas pasliktināšanos, kas izraisītu recesiju vai ekonomikas lejupslīdi.
• Efektīvs Eiropas sociālais dialogs ir atkarīgs no ciešas dalībvalstu iesaistes, tāpēc ES programma joprojām ir aktuāla un ES autonomie nolīgumi tiek jēgpilni īstenoti valstu līmenī.
• Lai gan Eiropas sociālā dialoga rezultātā tika izstrādātas vairākas kopīgas iniciatīvas, noslēgti ir tikai daži nolīgumi. Dažas nozares ir nobažījušās par to, ka sociālo partneru lūgumi īstenot nolīgumus, paredzot to Eiropas tiesību aktos, tika noraidīti un uzstāj, ka jāstiprina saiknes starp ES un valstu līmeni.
• Daudzās dalībvalstīs bažas rada arodbiedrību blīvuma samazināšanās tendences. Mazāk nekā vienā no trim darbavietām (ar vairāk nekā 10 darbiniekiem) Eiropas Savienībā (29 %) ir kaut kādā veidā nodrošināta darba ņēmēju pārstāvība. Tiesību aktu prasības ir galvenais virzītājspēks pārstāvības nodrošināšanai.
• ES darba attiecību sistēmu pamatā joprojām ir darba koplīguma slēgšanas sarunas. Politikas veidotājiem būtu jāizmanto Covid-19 krīzes sniegtā iespēja ieviest jaunas iniciatīvas, lai veicinātu, stiprinātu un atbalstītu sarunas par darba koplīguma slēgšanu.
• Lai nodrošinātu efektīvu sociālo dialogu un labi funkcionējošas darba attiecības, nepietiek tikai ar sociālo partneru centieniem vien – ir jāsaņem valsts līdzekļi un valsts iestāžu atbalsts. Politikas veidotājiem būtu jāapsver jauni veidi, kā īstenot zināšanu pārnesi, nodrošināt resursus un panākt sociālo partneru iesaisti gan ES, gan valsts līmenī.
• Lai nodrošinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi un sociālo progresu Eiropas Savienībā, ir būtiski saglabāt un veicināt taisnīgas, labi funkcionējošas un līdzsvarotas darba attiecības. Situācijā pēc Covid-19 tas ļoti noderēs politikas veidotājiem arī ES sociālās un ekonomiskās dimensijas integrācijā, ko paredz Eiropas sociālo tiesību pīlārs.