Pārlekt uz galveno saturu
Abstract

Ziņojumā aplūkots, kā iedzīvotāju uzticēšanās iestādēm, tostarp valstu valdībām, ES, zinātnei un medijiem, mainījās COVID-19 pandēmijas laikā 2020. un 2021. gadā. Tiek analizēta mediju loma, īpaši sociālo mediju izmantošanas saistība ar uzticēšanos un maldinošas informācijas (nepareizas vai maldinošas informācija) un dezinformācijas (apzināti maldinošas informācijas) ietekmi krīzes periodā. Balstoties uz plašu literatūras apskatu, ziņojumā ir aprakstītas COVID-19 politikas pasākumu izraisītās sekas, galveno uzmanību pievēršot iedzīvotāju uzticībai savas valsts iestādēm un ES. Ziņojumā ir izklāstīta uzticēšanās un neapmierinātības dinamika saistībā ar pandēmiju, tostarp vakcinācijas ieviešanas ietekme.

Key findings

Pandēmijas laikā uzticēšanās līmenis uzlabojās, jo īpaši attiecībā uz valsts iestādēm, izraisot augstāku apmierinātības līmeni ar valdības politisko reaģēšanu uz COVID-19, apliecinot uzticības izšķirošo lomu efektīvā krīzes pārvaldībā. Izpratne par to, cik nozīmīgas ir sabiedrības ar augstu savstarpējās uzticēšanās līmeni, kā arī uzticības ietekmi ir ļoti svarīga nākotne krīžu pārvarēšanai.

Pilsoņu ekonomiskie apsvērumi ir ļoti būtiski, lai izveidotu sabiedrību ar augstu savstarpējās uzticēšanās līmeni. Šiem centieniem būtiska ir taisnīga un iekļaujoša atgūšanās no pandēmijas, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju izglītībai un apmācībām, nodarbinātībai, pieejamu mājokli un sociālo nodrošinājumu, jo īpaši taisnīgas pārkārtošanās satvarā, saskaņā ar kuru neviena persona vai reģions netiek atstāti novārtā.

Rezultāti apstiprina, ka visticamāk personas ar augstu uzticēšanās līmeni piedalīsies imunizācijas kampaņās, uzsverot, ka efektīvai reaģēšanai uz veselības krīzi sabiedrībā nepieciešams augsts uzticēšanās līmenis. Šajās attiecībās liela nozīme ir uzticībai iestādēm.

COVID-19 pandēmijas laikā personas ar zemu uzticēšanās līmeni iestādēm, piemēram, valdībai, zinātnes un medicīnas iestādēm, bija saistītas ar zemu vakcinācijas līmeni. Ņemot vērā to, ka uzticēšanās veselības aprūpes sistēmai un farmācijas nozarei šajā sakarā ir īpaši būtiska, ļoti svarīgi, lai politikas veidotāji skaidri un nepārtraukti sniegtu informāciju par vakcīnām un to blakusparādībām.

Rezultāti atklāj, ka respondentiem, kas dod priekšroku sociālajiem medijiem kā galvenajam ziņu avotam, bija zemāka uzticēšanās iestādēm un mazāka apmierinātība ar valdības īstenotajiem pasākumiem COVID-19 ierobežošanai nekā tiem, kuri dod priekšroku tradicionālajiem medijiem. Tāpēc gan ES, gan dalībvalstu prioritātei ir jābūt cīņai pret nepareizu vai maldinošu informāciju, kā arī apzināti maldinošas informācijas atspēkošanai sociālo mediju platformās.

The report contains the following lists of tables and figures

List of tables

  • Table 1: Definitions of digitisation technologies
  • Table 2: Overview of the digitisation case studies
  • Table 3: Most relevant sectors for technology uptake and use cases
  • Table 4: Drivers of and barriers to the adoption of digitisation technologies
  • Table 5: Overview of approaches to digitisation across the establishments investigated
  • Table 6: Areas of work organisation most impacted by the use of digitisation technologies
  • Table 7: Elements of job quality impacted by the use of digitisation technologies
  • Table 8: Specific impacts of digitisation technologies on skills and discretion

List of figures

  • Figure 1: Analytical model for digital technologies
  • Figure 2: Adoption by enterprises of IoT and 3D printing by size and sector, EU27, 2020 (%)
  • Figure 3: Advanced technology use by enterprises (with at least 10 employees) by country, EU27, 2020 (%)
  • Figure 4: Distribution of IoT clusters in Europe, 2019
  • Figure 5: Key elements for successful technology implementation
Number of pages
74
Reference nº
EF22001
ISBN
978-92-897-2291-9
Catalogue nº
TJ-03-22-045-EN-N
DOI
10.2806/707872
Permalink

Cite this publication

Disclaimer

When freely submitting your request, you are consenting Eurofound in handling your personal data to reply to you. Your request will be handled in accordance with the provisions of Regulation (EU) 2018/1725 of the European Parliament and of the Council of 23 October 2018 on the protection of natural persons with regard to the processing of personal data by the Union institutions, bodies, offices and agencies and on the free movement of such data. More information, please read the Data Protection Notice.