Inflācijas pieauguma problēmas risināšana nozaru koplīgumu sarunās par darba samaksu

•    Inflācija ir atgriezusies, un, lai gan sagaidāms, ka līdz 2025. gadam tā pakāpeniski samazināsies, prognozes liecina, ka vidējā termiņā cenu pieaugums saglabāsies. Kolektīvajās sarunās noteikto algu tendences 2022. gadā neatspoguļoja dzīves dārdzības pieaugumu, kā rezultātā darbinieku pirktspēja vēl vairāk samazinājās.
•    Darba koplīguma slēgšanas sarunu režīmi un darba samaksas noteikšanas mehānismi ES ievērojami atšķiras, un tajos vērojamas ievērojamas atšķirības starp nozarēm. Darba koplīgumi, kas analizēti četrās nozarēs — ķīmijas un farmācijas, metālapstrādes, viesmīlības un mājsaimniecības darba nozarēs — Francijā, Vācijā un Itālijā liecina, ka sarunās noteiktām algām ir bijis grūti tikt līdzi inflācijas tendencēm, galvenokārt tām pieaugot lēnāk nekā inflācijai.
•    Pēc inflācijas pieauguma likumā noteiktās minimālās algas pārskatīšanai analizētajos nozaru koplīgumos ir bijusi netieša, bet nozīmīga nozīme. Minimālās algas pieauguma ietekme parasti ir lielāka tiem darba ņēmējiem, kuriem ir zemākas algas, un principā tam ir pozitīva sadales ietekme, sašaurinot algu struktūru koplīgumos.
•    Jauni virzītājspēki, piemēram, darbaspēka un prasmju trūkums, var būtiski ietekmēt nozaru darba koplīguma slēgšanas sarunas. Lai gan darbaspēka trūkumu parasti saista ar darbavietām, kas saistītas ar zaļo un digitālo pāreju, arī pakalpojumu nozarē vērojams darbaspēka trūkums zemāk atalgotās darbavietās. Lai mazinātu darbaspēka trūkumu, būtu jāpalielina ieguldījumi kvalifikācijas celšanā un pārkvalificēšanā, apmācībās un darba stimulu uzlabošanā, kā arī citās mērķtiecīgās politikas jomās konkrētās nozarēs, kā ierosināts Eiropas 2023. Prasmju gadā.
•    Lai gan valdības ir uzsākušas plašus atvieglojumu pasākumus, lai mazinātu inflācijas ietekmi uz mājsaimniecībām, ģimenēm un nozarēm, gandrīz nekādi konkrēti pasākumi nav ietekmējuši sarunas par kolektīvajām algām, izņemot inflācijas pabalstu Vācijā.