Termins “minimālā alga” apzīmē dažādus normatīvus ierobežojumus, ar ko nosaka zemāko algas likmi, kas darba devējiem jāmaksā darba ņēmējiem. Ar likumu noteiktās minimālās algas apmēru regulē oficiāli tiesību akti vai statūti. Minimālās summas, par ko panākta kopīga vienošanās, nosaka darba koplīgumos starp arodbiedrībām un darba devējiem.
Vairumā ES dalībvalstu ir ar likumu noteikta minimālā alga, ko piemēro visā valstī, tomēr tās apmērs, koriģēšanas mehānismi un tvērums atšķiras. Austrijā, Dānijā, Somijā, Itālijā un Zviedrijā minimālā alga ir noteikta darba koplīgumos, savukārt Kiprā ir dažāds ar likumu noteikts minimālās algas apmērs dažādām profesijām.
ES iestādes 2017. gada novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā ir noteikta ES apņemšanās nodrošināt darba ņēmējiem taisnīgu algu. Tas cita starpā nozīmē nodrošināt darba ņēmējiem tādu algu, ar ko pietiek, lai viņi varētu sev un savai ģimenei nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni, un arī saglabāt mazkvalificētu un gados jaunu darba ņēmēju iespējas atrast darbu, vienlaikus padarot darbu finansiāli pievilcīgu.
Jaunā Eiropas Komisija, kas sāka darbu 2019. gada decembrī, apstiprināja šo apņemšanos, ieplānojot ES minimālās algas reformas iniciatīvu. Komisijas redzējums par spēcīgu sociālo Eiropu bruģē ceļu uz rīcības plānu, ar ko īsteno sociālo tiesību pīlāru . Komisija, divās kārtās februārī un jūnijā apspriedusies ar sociālajiem partneriem, 2020. gada 28. oktobrī nāca klajā ar priekšlikumu ES direktīvai par adekvātu minimālo algu. Mērķis ir līdz 2024. gadam panākt, ka visi darba ņēmēji Eiropas Savienībā nopelna taisnīgu un adekvātu algu neatkarīgi no viņu dzīvesvietas.
Eurofound darbs minimālās algas jautājumos ir saistīts ar Komisijas 2019.–2024. gada prioritāti par ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā.
· Lielākā daļa minimālās algas saņēmēju gandrīz visās dalībvalstīs ir sievietes neatkarīgi no tā, kā ir definēti minimālās algas saņēmēji.
· 2017. gadā desmitajai daļai darba ņēmēju ES alga bija aptuveni minimālās algas apmērā (+/–10 %).
· 2019. gadā daudzās ES valstīs norisinājās diskusijas par minimālās algas turpmāku būtisku palielināšanu pēc 2020. gada — daļēji relatīvā, daļēji absolūtā izteiksmē.
· Salīdzinot ar likumu noteikto minimālo algu ar visu darba ņēmēju medianālo algu, jāsecina, ka ar likumu noteiktā minimālā alga salīdzinājumā ar pārējām darba ņēmēju algām kopš tūkstošgades sākuma ir kļuvusi taisnīgāka.
· Lai gan minimālajai algai ir tendence augt, vairumā valstu tā joprojām ir mazāka par 60 % vai pat 50 % no medianālās algas. Tas jo īpaši attiecas uz Centrāleiropas un Austrumeiropas ES dalībvalstīm, kurās tūkstošgades sākumā minimālā alga bija salīdzinoši ļoti zemā līmenī un kuru noteikumos par minimālo algu noteiktais mērķrādītājs joprojām ir ap 50 % vai mazāks.
· Kopumā 7 no katriem 10 darba ņēmējiem, kuri saņem minimālo algu, norāda vismaz uz nelielām grūtībām nodrošināt iztiku, atšķirībā no pārējiem darba ņēmējiem, kuru vidū šis rādītājs ir mazāk nekā 5 no katriem 10. Tomēr šie skaitļi ievērojami atšķiras atkarībā no valsts. Piemēram, Dānijā, Somijā, Vācijā un Zviedrijā mazāk nekā 10 % no darba ņēmējiem, kuri saņem minimālo algu, uzskata, ka viņiem ir grūti vai ļoti grūti nodrošināt iztiku. Salīdzinājumam — šis rādītājs Bulgārijā, Horvātijā un Kiprā ir 50–60 %, bet Grieķijā — 80 %.
· Eiropas valstu valdības reaģē, ieviešot ienākumu stabilizācijas pasākumus tiem, kurus skārusi Covid-19 krīze. Minimālā alga var būt viens no politikas pasākumiem, ar ko stabilizēt ienākumus un tādējādi palīdzēt novērst situācijas pasliktināšanos līdz recesijai vai depresijai.
· Eurofound datubāze “EU PolicyWatch” arī liecina, ka valstu valdības bieži vien ir ņēmušas vērā ar likumu noteikto minimālo algu, nosakot augstāko vai zemāko robežu ienākumu pabalstiem, ko izmaksā, piemēram, daļēja bezdarba gadījumā.
· Covid-19 pandēmija ir īpaši smagi skārusi nozares un profesijas, kurās strādā lielāks minimālās algas saņēmēju īpatsvars; lauksaimniecības strādnieki (15 % minimālās algas saņēmēju visā nozarē un aptuveni 20 % dažos lauksaimniecības darbos), mazumtirdzniecības darbinieki (13 %) vai apkopēji un palīgi (25 %) ir vieni no tiem, kas palīdz sabiedrībai turpināt darboties sociālās distancēšanās un pārvietošanās ierobežojumu laikā.
· Citas nozares un profesijas ar salīdzinoši lielu minimālās algas saņēmēju īpatsvaru, īpaši izmitināšanas un viesmīlības (16 %), mākslas, izklaides, atpūtas nozare vai mājsaimniecībās strādājošie (14 %) vai individuālo pakalpojumu sniedzēji (16 %), bija vienas no tām, kas sabiedrības veselības pasākumu sekas izjuta jau pašā Covid-19 pandēmijas sākumā.
Most EU Member States have a statutory minimum wage. But its level, adjustment mechanisms and coverage vary.
Eurofound’s e-survey on Living, working and COVID-19 shows that nearly half of households are struggling to make ends meet.
Eurofound provides regular updates on pay in the EU, including an annual study on how minimum wage rates have developed across the EU (as well as Norway and the UK), reviewing how national governments and social partners engage in setting new rates. It also looks at the concept of a living wage, aimed at guaranteeing workers and their families a decent level of living and social participation in response to the inadequacy of income for many working households reliant on existing statutory minimum wage rates.
The annual review on minimum wages for 2023 summarises how minimum wage rates were set during 2022.
In an earlier study on pay in Europe in the 21st century , Eurofound explored the implications of a hypothetical scenario of a minimum wage coordinated at EU level and set at 60% of the median national wage.
COVID-19 is likely to impact the ongoing minimum wage debate, as many workers delivering essential services during the pandemic are at the bottom of the pay ladder, like workers in retail, food-supply chains or care roles. Others low-wage workers, like workers in the accommodation and food sector, or in leisure and entertainment services, have been the first affected by unemployment. With unemployment on the rise, it will be important to see how minimum wages can contribute to the policy mix governments and social partners are currently applying to cushion the economic and social impacts. Eurofound’s e-survey on Living, working and COVID-19 shows that nearly half of households are already struggling to make ends meet. Minimum wages could play a policy role in stabilising incomes.
Most EU countries have a statutory minimum wage. A related but distinct concept is that of a living wage, which is a wage designed to secure a basic but acceptable standard of living for its earner (and, in some cases, household dependents). The living wage rate is based on a detailed, regularly updated costing of the basic services and goods required for such a standard of living and is intended in part to reflect the inadequacy of prevailing statutory minima for that end. Living wage campaigns are generally voluntary and rely on coalitions of interest groups, trade unions and employers working together. These campaigns can take on an advocacy role (Ireland) as well as an accreditation role (UK) where organisations are formally accredited as living wage employers. In line with the fair wage provisions set out in the Social Pillar, Eurofound research aims to provide policymakers with a practical guide to the living wage concept.
Most EU Member States have a statutory national minimum wage in place, although its level, adjustment mechanisms and coverage vary. Austria, Denmark, Finland, Italy and Sweden have minimum wages set within collective agreements, while Cyprus has statutory rates for different occupations.
The EU institutions jointly proclaimed the European Pillar of Social Rights in November 2017, setting out the EU’s commitment to fair wages for workers. This includes ensuring adequate wages for workers to allow them and their families to have a decent standard of living, safeguarding the ability of the low-skilled and young workers to find employment, while also making work financially attractive.
The new European Commission, which took office in December 2019, reiterated this commitment, putting a reform initiative for an EU minimum wage on the agenda. The Commission’s vision for a strong social Europe prepares the way for an Action Plan to implement the Social Pillar. On 28 October 2020, the Commission put forward a proposal for an EU Directive on adequate minimum wages. This was followed by a political agreement between the European Parliament and the Member States on 7 June 2022. The Minimum Wages Directive was adopted in October 2022. The aim is that by 2024 all workers in the EU should earn a fair and adequate wage, no matter where they live.
Eurofound’s work on minimum wages links in with the Commission’s 2019–2024 priority on an economy that works for people.
Eurofound regulāri sniedz jaunāko informāciju par darba samaksu ES, tostarp ik gadu veic pētījumu par to, kā visā ES (un arī Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē) ir mainījies minimālās algas līmenis un kā valstu valdības un sociālie partneri iesaistās jauna algas apmēra noteikšanā. Tas aplūko arī iztikas minimuma jēdzienu. Iztikas minimuma mērķis ir garantēt darba ņēmējiem un viņu ģimenēm pienācīgu dzīves līmeni un iespējas piedalīties sabiedrības norisēs, un tas mēģina atrisināt problēmu, ka daudzām mājsaimniecībām, kuru locekļi strādā un saņem ar likumu noteikto minimālo algu, ienākumi nav pietiekami.
2021. gada pārskatā par minimālo algu ir rezumēts, kā minimālās algas līmenis tika noteikts 2020. gadā, ko iezīmēja Covid-19 pandēmija. Tajā ir aplūkotas grūtības, ar kurām saskārās valstu lēmumu pieņēmēji, un tas, kā viņi reaģēja uz pandēmijas ekonomiskajām un sociālajām sekām, pieņemot lēmumus par minimālo algu. Tas atspoguļo, cik lielā mērā minimālās algas tika minētas ar Covid-19 saistītajos atbalsta pasākumos. Tajā aplūkoti panākumi, kas gūti saistībā ar ES iniciatīvu par adekvātu minimālo algu, un atspoguļotas ES līmeņa sociālo partneru un valstu lēmumu pieņēmēju reakcijas.
Kādā agrākā pētījumā par darba samaksu Eiropā 21. gadsimtā Eurofound izpētīja, kādas sekas varētu būt hipotētiskam scenārijam, saskaņā ar kuru minimālā alga būtu saskaņota ES līmenī un tās līmenis būtu noteikts 60 % apmērā no valsts medianālās algas.
Covid-19, visticamāk, ietekmēs pašreizējās diskusijas par minimālo algu, jo daudzi darbinieki, kas sniedz pamatpakalpojumus pandēmijā, ir darba samaksas skalas pašā apakšā, piemēram, darbinieki mazumtirdzniecības sektorā, pārtikas piegādes ķēdēs vai aprūpes nozarē. Citi darbinieki, kas saņem mazu algu, piemēram, darbinieki izmitināšanas un ēdināšanas nozarē vai brīvā laika un izklaides pakalpojumu nozarē, bija pirmie, kas palika bez darba. Augot bezdarba līmenim, būs svarīgi pievērst uzmanību tam, kādu ieguldījumu minimālā alga var sniegt politikas pasākumu kopumā, ko valdības un sociālie partneri patlaban īsteno, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās sekas. Eurofound elektroniskais apsekojums Dzīve, darbs un Covid-19 liecina, ka gandrīz pusei mājsaimniecību jau ir grūti nodrošināt sev iztiku. Minimālā alga varētu būt politisks pasākums ienākumu stabilizēšanai.
Vairumā ES valstu ir ar likumu noteikta minimālā alga. Ar to saistīts, bet atsevišķs jēdziens ir iztikas minimums, kas ir tāda alga, kura nodrošina vienkāršus, bet pieņemamus dzīves apstākļus tās saņēmējam (un dažos gadījumos arī apgādājamām personām tai pašā mājsaimniecībā). Iztikas minimuma apmēru aprēķina, pamatojoties uz detalizēti noteiktām un regulāri atjauninātām izmaksām, kas rodas par šādu dzīves apstākļu nodrošināšanai nepieciešamajiem pamata pakalpojumiem un precēm, un viens no tā mērķiem ir parādīt, ka spēkā esošā ar likumu noteiktā minimālā alga šim mērķim nav pietiekama. Iztikas minimuma kampaņas parasti ir brīvprātīgas un ir atkarīgas no interešu grupu koalīciju, arodbiedrību un darba devēju sadarbības. Šīs kampaņas var izpausties kā interešu aizstāvība (Īrija) vai kā akreditācija (Apvienotā Karaliste), t. i., organizācijas tiek oficiāli akreditētas kā darba devēji, kas nodrošina iztikas minimumu. Saskaņā ar sociālo tiesību pīlārā izklāstītajiem noteikumiem par taisnīgu algu Eurofound pētījumu mērķis ir sniegt politikas veidotājiem praktiskus norādījumus par iztikas minimuma jēdzienu.
Pēc Eiropas Parlamenta un Komisijas pieprasījuma Eurofound īstenos pilotprojektu, kas attiecas uz minimālās algas izmaiņām ES no 2021. līdz 2023. gadam. Sīkāku informāciju skatiet sadaļā “Patlaban notiekošais darbs” (“Ongoing work”) zemāk.
