Apsekojumi

Eurofound ir izstrādājis un regulāri veic trīs Eiropas mēroga apsekojumus, lai veicinātu labāku dzīves un darba apstākļu plānošanu un īstenošanu. Apsekojumi ir unikāls salīdzināmas informācijas avots par dzīves kvalitāti un darba apstākļiem ES. Apsekojumu datu detalizēta analīze ļauj Eurofound apzināt jaunās un nākotnes tendences, kā arī gūt dziļāku izpratni par Eiropas politikai svarīgiem jautājumiem. Apsekojumu rezultāti nodrošina politikas veidotājiem stabilu pamatu, lai apzinātu uzlabojumu iespējas un izstrādātu nākotnes perspektīvas. Apsekojumi ir viens no galvenajiem elementiem Eurofound uzdevumā nodrošināt kvalitatīvu informāciju un ieteikumus ES un valsts līmeņa politikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, pētniekiem un Eiropas iedzīvotājiem.

Eiropas uzņēmumu apsekojums (ECS)

Temati: ECS sniedz pārskatu par darbvietu praksi un ar to saistītajām sarunu procedūrām Eiropas uzņēmumos. Tajā atspoguļo gan vadītāju, gan darbinieku pārstāvju viedokļus.

Biežums: ik pēc četriem gadiem kopš 2004.–2005. gada.

Pirmais apsekojums: 2004.–2005. gads, tā nosaukums bija Eiropas apsekojums par darba laiku un darba un privātās dzīves līdzsvaru. Apsekojumā piedalījās 21 valsts, tostarp 15 vecās ES dalībvalstis un 6 jaunās dalībvalstis – Čehijas Republika, Kipra, Latvija, Polija, Slovēnija un Ungārija.

Otrais apsekojums: 2009. gads, tā jaunais nosaukums bija Eiropas uzņēmumu apsekojums, un tajā tika pievērsta uzmanība elastīgai pieejai un sociālā dialoga kvalitātei. Apsekojumā piedalījās 30 valstis, tostarp ES 27 dalībvalstis, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Horvātija un Turcija.

Trešais apsekojums: 2013. gads, 2015. gada martā publicēja Trešo ECS pārskata ziņojumu, kas bija veltīts tādiem jautājumiem kā darbvietas organizācija, inovācija, darbinieku līdzdalība un sociālais dialogs. Apsekojumā piedalījās 32 valstis, tostarp ES 27 dalībvalstis un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Horvātija, Islande, Melnkalne un Turcija. Sekundārā analīze turpinās.

Datu pārlūks: ECS interaktīvais datu vizualizācijas rīks.

Nākamais apsekojums: datu vākšanas posms ceturtajam ECS sākas 2019. gadā partnerībā ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop).

Pētījumi par dzīves kvalitāti Eiropā (EQLS)

Temati: EQLS sniedz visaptverošu pārskatu par dzīves apstākļiem Eiropas valstīs. Tajā ir ietverts plašs rādītāju diapazons par dažādiem dzīves kvalitātes aspektiem – gan objektīviem, gan subjektīviem. Ņemot vērā lielo interesi par Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, EQLS nozīme Eurofound ieguldījumā politiskajās un akadēmiskajās debatēs kļūst arvien svarīgāka.

Biežums: ik pēc četriem vai pieciem gadiem kopš 2003. gada.

Pirmais apsekojums: 2003. gads. Apsekojumā piedalījās 28 valstis, tostarp ES 25 dalībvalstis un 3 kandidātvalstis – Bulgārija, Rumānija un Turcija.

Otrais apsekojums: 2007. gads. Apsekojumā piedalījās 31 valsts, tostarp ES 27 dalībvalstis, Norvēģija un kandidātvalstis bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Horvātija un Turcija.

Trešais apsekojums: 2011. gads. Apsekojumā piedalījās 34 valstis, tostarp ES 27 dalībvalstis un 7 kandidātvalstis vai pirmspievienošanās valstis – bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Kosova, Melnkalne, Serbija un Turcija.

Ceturtais apsekojums: 2016. gads, šajā apsekojumā īpašu uzmanību pievērsa sabiedrisko pakalpojumu kvalitātei. Apsekojumā piedalījās 33 valstis, tostarp ES 28 dalībvalstis un 5 kandidātvalstis – Albānija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Serbija un Turcija.

Datu pārlūks: vizualizējiet, pētiet un salīdziniet ES un valstu datus par dzīves kvalitāti, sabiedrības un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, izmantojot mūsu EQLS interaktīvo datu vizualizācijas rīku.

Drīzumā: visus 2016. gada apsekojuma datus publicēs 2018. gada februārī/martā.

Eiropas darba apstākļu apsekojums (EWCS)

Temati: EWCS ir visilgākā vēsture, un tas ir kļuvis par drošu avotu informācijai par darba apstākļiem un darba un nodarbinātības kvalitāti. Šis apsekojums, ko veic kopš 1990. gada, ļauj uzraudzīt darba apstākļu ilgtermiņa tendences Eiropā. Tas aptver tādus tematus kā nodarbinātības statuss, darba laika režīms, darba organizācija, mācīšanās un apmācība, fiziskie un psihosociālie riska faktori, veselība un drošība, darbinieku līdzdalība, darba un privātās dzīves līdzsvars, ienākumi un finansiālā drošība, kā arī darba aizsardzība.

Biežums: ik pēc pieciem gadiem.

Pirmais apsekojums: 1990.–1991. gads. Apsekojumā piedalījās EK 12 valstis – Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija un Vācija.

Otrais apsekojums: 1995.–1996. gads. Apsekojumā piedalījās ES 15 valstis – Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Vācija un jaunās dalībvalstis Austrija, Somija un Zviedrija.

Trešais apsekojums: 2000. gads. Apsekojuma pirmajā posmā piedalījās ES 15 valstis un Norvēģija, bet otrajā posmā tika iesaistītas 12 jaunās dalībvalstis (2001. gadā) un Turcija (2002. gadā).

Ceturtais apsekojums: 2005. gads. Apsekojumā piedalījās ES 27 valstis, Horvātija, Norvēģija, Šveice un Turcija.

Piektais apsekojums: 2010. gads. Apsekojumā piedalījās ES 27 valstis, Albānija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Norvēģija un Turcija.

Sestais apsekojums: 2015. gads, Sesto EWCS pārskata ziņojumu publicēja 2016. gada novembrī, aptverot ES28 valstis, Albāniju, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Serbiju, Turciju, kā arī Norvēģiju un Šveici.

Datu pārlūks: EWCS interaktīvais datu vizualizācijas rīks.

Nākamais apsekojums: datu vākšanas posms septītajam EWCS notiks 2020. gadā.