Pāriet uz galveno saturu
Šī lapa ir tulkota, izmantojot mašīntulkojumu. Lūdzu, skatiet oriģinālo versiju angļu valodā un iepazīstieties ar Eurofound valodu politiku.
Cheerful group of mature people laughing sitting at cafeteria bar table
Tēma
Pēdējoreiz atjaunināts: 10 October 2025

Subjektīvā labklājība

Subjektīvā labklājība attiecas uz to, kā cilvēki uztver savas dzīves kvalitāti. Iedzīvotāju labklājības veicināšana ir viens no galvenajiem ES mērķiem, un pēdējo desmit gadu laikā tas ir kļuvis nozīmīgs sociālās politikas programmā. Tas ietver atšķirības vai nevienlīdzību veselības jomā.

Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.

10 October 2025
The roots of Europe's mental health crisis run deep
This article looks at the trends, the groups at risk, the services and policies in the area of mental health. The European Commission’s communication on a comprehensive approach to mental health, adopted in June 2023, aims to place mental health on an equal footing with physical health and ensure a new, cross-sectoral approach to mental health issues. But, solutions must be sought not only narrowly within mental health care, but also in improving living and working conditions and facilitating social and economic inclusion.
Hans Dubois
Raksts
13 January 2025
Quality of life in the EU in 2024: Results from the Living and Working in the EU e-survey

Eurofound’s e-survey captures the situation of European respondents and their post-pandemic concerns. This factsheet outlines the most recent data on the main challenges faced by Europeans, with a particular emphasis on the rising cost of living, health and mental health, access to healthcare services, work–life balance, and changes in telework opportunities. View the publication or read the findings in digital format via the related content.

Daphne Ahrendt+3
Otrs
21 May 2024
Becoming adults: Young people in a post-pandemic world

During the pandemic, many young people had to change their plans for the future. While at the end of 2023 young people’s labour market situation was more favourable than it had been in recent years, many obstacles remained on their route to independence, such as the rising cost of living and inability to move out of the parental home. This report explores young people’s wishes and plans for the future – and the well-being outcomes related to these plans – in the context of the current labour market and housing situation and progress on the implementation of the EU’s reinforced Youth Guarantee.

Eszter Sándor+5
Pētījuma ziņojums

Eiropas dzīves kvalitātes apsekojums

Eurofound Eiropas dzīves kvalitātes apsekojumā (EQLS) ir unikāli liels subjektīvās labklājības rādītāju kopums (26 rādītāji 2016. gada apsekojumā). Lai uztvertu vispārējo subjektīvo labklājību, parasti tiek iekļauti divi globāli pasākumi:

  • apmierinātība ar dzīvi, kas ļauj cilvēkiem sniegt vispārēju savas dzīves novērtējumu

  • vispārējā laime, kas ļauj cilvēkiem emocionālāk novērtēt to, kā viņi jūtas

Labklājības rādītāji

Eurofound 2003. gadā uzsāka savu pirmo EQLS, 2016. gadā pabeidzot ceturto apsekojumu. EQLS izmantotais konceptuālais satvars kopumā atbilst ESAO pamatnostādnēm. Tas risina subjektīvo labklājību, izmantojot trīs rādītāju grupas:

  • Vērtējošā labklājība – apmierinātība ar dzīvi un apmierinātība ar dzīves jomām

  • pozitīva un negatīva ietekme – laime, vitalitāte, miera sajūta, jautrība, depresija

  • Eudaimoniskā labklājība – optimisms, autonomija, mērķa sajūta, laiks baudīt dzīvi un izturība

EQLS rezultāti liecina, ka spēcīgākie faktori, kas nosaka augstāku apmierinātību ar dzīvi un laimi, ir mērķa sajūta, kam seko optimisms par savu nākotni un autonomiju.

Veselība ir vēl viens svarīgs labklājības faktors. EQLS dati sniedz skaidrību par izmaiņām ES iedzīvotāju veselības stāvoklī kopumā un saistībā ar grupām, kas rada īpašas bažas. Attiecībā uz garīgo veselību un labklājību EQLS uzdod vairākus jautājumus, kurus var izmantot, lai izveidotu PVO garīgās labklājības indeksu (PVO-5).

EQLS 2016 ietvēra divus papildu elementus, kas mēra noturību, lai uztvertu uztverto spēju risināt problēmas un laiku, kas nepieciešams, lai atgūtos. Uztvertā izturība pozitīvi korelē ar garīgās labklājības mainīgajiem lielumiem.

Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā ir uzsvērts, cik svarīgi Eiropas Savienībai ir veicināt savu tautu labklājību un strādāt Eiropas ilgtspējīgas attīstības labā. Eiropas sociālo tiesību pīlārā šis mērķis ir atkārtoti uzsvērts un uzsvērts, ka spēcīga sociālā Eiropa nozīmē cilvēku un viņu labklājības izvirzīšanu centrā. Laba veselība un labklājība ir arī viens no 17 ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Lai aptvertu mūsdienu sabiedrības sarežģītību, Eiropas Komisijas iniciatīvas "Ārpus IKP" mērķis ir novērtēt progresu, patiesu labklājību un labklājību, izstrādājot rādītājus, kas papildina IKP rādītājus, bet vairāk ietver progresa vides un sociālos aspektus. Turklāt Eurostat dzīves kvalitātes rādītāji sniedz jaunākos statistikas datus par dažādām dzīves kvalitātes dimensijām ES, papildinot arī tradicionāli izmantoto IKP rādītāju.

PVO Eiropas rīcības programma garīgās veselības un labklājības jomā 2021.–2025. gadam, ko līdzfinansē Komisija, palīdz ES dalībvalstīm pārskatīt savu politiku un dalīties pieredzē politikas efektivitātes un efektivitātes uzlabošanā.

Globālā kontekstā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir izstrādājusi vadlīnijas par subjektīvās labklājības mērījumu vākšanu un izmantošanu.

Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.

Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.

Eszter Sándor

Senior research manager
Social policies research

Eszter Sandor ir Eurofound Sociālās politikas nodaļas vecākais pētniecības vadītājs. Viņai ir pieredze apsekojumu metodoloģijā un statistiskajā analīzē, viņa ir strādājusi pie Eiropas dzīves kvalitātes apsekojuma un nesen dzīves, darba un Covid-19 e-apsekojuma sagatavošanas un pārvaldības, un ir atbildīga par datu kopu kvalitāti. Viņas pētniecības jomas ir jauniešu labklājība un dzīves kvalitāte mājsaimniecībās un ģimenēs, tostarp subjektīvā labklājība, darba un privātās dzīves līdzsvars un dzīves apstākļi. Iepriekš viņa ir strādājusi par ekonomikas konsultanti Skotijā, koncentrējoties uz ekonomiskās ietekmes novērtējumiem, novērtējumiem un ielaides-izlaides analīzi. Viņai ir maģistra grāds ekonomikā un starptautiskajās attiecībās Budapeštas Corvinus universitātē.

Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.

Flag of the European UnionThis website is an official website of the European Union.
European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions
The tripartite EU agency providing knowledge to assist in the development of better social, employment and work-related policies

All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.

See all EU institutions and bodies