Darba devēju organizāciju un arodbiedrību iesaiste Eiropas semestrī 2024.–2025. gadā
Publicēts: 31 August 2026
Dati: viens attēls and 44 tabulas
Šis ziņojums aplūko, kā nacionālās darba devēju organizācijas un arodbiedrības bija iesaistītas dažādos Eiropas semestra aspektos no 2024. līdz 2025. gadam. Tajā tiek vērtēts, vai tās tika konsultētas vai informētas no nacionālajām valdībām par vidēja termiņa fiskāli-strukturālajiem plāniem (MTFSP), kas tika iesniegti 2024. gada beigās. Līdzīga analīze tiek veikta arī 2025. gada ikgadējiem progresu ziņojumiem par MTFSP ieviešanu. Rezultāti liecina, ka sociālo partneru iesaiste MTFSP un 2025. gada gada progresu pārskatos tiek uzskatīta par ierobežotu. Tas būtiski atšķiras no Eiropas Komisijas organizētajām faktu vākšanas misijām, kurās nacionālās sociālo partneru organizācijas ziņoja par lielāku iesaisti. Šajā ziņojumā tiek ņemtas vērā arī nacionālo sociālo partneru organizāciju prioritātes un spējas sniegt ieguldījumu kopējā Eiropas semestra procesā, kā arī Eiropas līmeņa sociālo partneru iesaisti. Metodoloģiskie apsvērumi attiecībā uz informācijas vākšanu palīdz interpretēt iesniegtos secinājumus.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka lielākā daļa Eurofound publikāciju ir pieejamas tikai angļu valodā, un tās pašlaik netiek tulkotas automātiski.
Sociālo partneru iesaiste Eiropas semestrī joprojām ir nevienmērīga dalībvalstīs un procesos. Arodbiedrības un darba devēju organizācijas piedalās dažādos posmos, ar ievērojamām atšķirībām to iesaistes apjomā un kvalitātē.
Konsultācijas par jaunajiem fiskālajiem plāniem bieži aprobežojas ar informācijas apmaiņu vai ir vairāk formālas, nevis nozīmīgas iesaistes. Lai gan dažas valdības ziņoja par inovatīvām pieejām, tikai arodbiedrība Maltā un darba devēju organizācijas Austrijā, Bulgārijā, Čehijā un Francijā ziņoja par nozīmīgu līdzdalību.
Sociālo partneru skatījums uz savu iesaisti atšķiras atkarībā no tā, vai nacionālās valdības vai Eiropas Komisija ir atbildīgas par iesaisti. Viņi pozitīvāk vērtē savu iesaisti Komisijas vadītos procesos, piemēram, faktu noskaidrošanas misijās, valstu ziņojumos un valstu specifiskos ieteikumos, nekā valdības vadītos fiskāli strukturālos plānos un ikgadējos progresa ziņojumos.
Ierobežotā kapacitāte un Eiropas semestra sarežģītība turpina ierobežot nozīmīgu sociālo partneru iesaisti. Sociālie partneri ziņo par nepieciešamību pēc lielākas ekspertīzes, stabiliem resursiem un skaidrākas informācijas, lai gan ES finansējums jau atbalsta kapacitātes stiprināšanas centienus. Ne visi sociālie partneri vēl ir pazīstami ar nesen izveidoto Sociālās konverģences ietvaru.
Lielākā daļa darba devēju organizāciju un arodbiedrību sagaida lielāku iesaisti Eiropas semestrī. Pieaugot sociālo partneru iesaistei un strukturētiem atgriezeniskās saites mehānismiem, tiek prognozēts, ka Eiropas semestra īpašumtiesības, leģitimitāte un efektivitāte uzlabosies.
Eurofound jau ilgu laiku uzrauga sociālo partneru iesaisti Eiropas semestrī. Nesen Eiropas ekonomiskās pārvaldības ietvaram tika pievienoti daži jauni elementi. 2024. gada beigās valdības pirmo reizi iesniedza vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānus (MTFSP). Tāpat pirmo reizi tika sagatavoti ikgadējie progresa ziņojumi (APR) par savu MTFSP īstenošanu 2025. gadā. Sociālās konverģences ietvara (SCF) izveide ir vēl viens attīstības posms. Vienlaikus turpinājās labi izveidotās prakses, kas saistītas ar Eiropas semestra faktu vākšanas misiju vadīšanu, saistīto valstu ziņojumu un valstu specifisku ieteikumu sagatavošanu.
Šis ziņojums aplūko, kā sociālie partneri bija iesaistīti šajos Eiropas semestra aspektos. Tas apvieno informāciju no dokumentu analīzēm un ekspertu intervijām ar informāciju, ko tieši sniegušas nacionālās valdības, kā arī nacionālo darba devēju organizāciju un arodbiedrību pārstāvji. Informācija tiek analizēta salīdzinošā skatījumā un apkopota katrai ES dalībvalstij valstu fišos ietvaros.
2024. gada aprīlī stājās spēkā jauns Eiropas makroekonomiskās pārvaldības koordinācijas ietvars, ieviešot Regulu (ES) 2024/1263. Šis regulējums ietver atsauci 11. panta 3. punktā uz sociālo partneru konsultācijām par MTFSP, kā arī atsauci 21. panta 5. punktā uz APR par šo MTFSP īstenošanu. Valstu ziņojumi un valsts specifiskie ieteikumi ir balstīti Eiropas Savienības darbības līguma 121. un 148. pantā, kā arī Padomes regulā (EK) Nr. 1466/97 un Regulā (ES) 1176/2011. SCF balstās uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru un balstās uz sociālo rezultātu tablo ikgadējā kopīgajā nodarbinātības ziņojumā. To uzrauga Nodarbinātības komiteja, kas ir konsultatīvā komiteja nodarbinātības un sociālo lietu ministriem Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu padomē (EPSCO) un Sociālās aizsardzības komitejā. Padomes loma saskaņā ar Eiropas Savienības darbības līguma 148. pantu ir veicināt nodarbinātības un darba tirgus politiku koordināciju gan Eiropas, gan nacionālā līmenī. Padomes 2023. gada 12. jūnija ieteikums par sociālā dialoga stiprināšanu Eiropas Savienībā veicina sociālo partneru lomu SCF īstenošanā un Eiropas semestrī kopumā.
MTFSP no 15 dalībvalstīm norāda, ka konsultācijas notika par to formulējumu, kā minēts Regulas (ES) 2024/1263 11. panta 3. punktā. Piecas dalībvalstis (Kipra, Dānija, Nīderlande, Polija un Portugāle) norādīja, ka par plānu izstrādi konsultācijas nenotika; tomēr tās ziņoja, ka konsultāciju vietā tika organizētas diskusijas. Par pārējām septiņām dalībvalstīm MTFSP netika iekļauta informācija par to, vai konsultācija notika, lai gan tas ir prasība Regulas (ES) 2024/1263 13. panta g)(vi) punktā.
Eurofound korespondentu tīkla iegūtā informācija apstiprināja atšķirības starp dalībvalstīm. Dažās dalībvalstīs valdības ziņoja, ka nav konsultējušās ar sociālajiem partneriem; citās tās konsultējās par MTFSP daļām, bet ne par visu MTFSP. Dažām dalībvalstīm tika izmantota specifiska ad hoc pieeja, lai informētu vai konsultētu sociālos partnerus, bet citās dalībvalstīs diskusija notika nacionālajā ekonomikas un sociālo lietu padomē. Bulgārijā, Čehijā un Somijā tika ziņots par daudzslāņu konsultāciju praksi.
Nacionālo darba devēju organizāciju un arodbiedrību sniegtais kvalitātes novērtējums parādīja, ka tikai dažas organizācijas novērtēja savu iesaisti kā nozīmīgu: viena arodbiedrība no Maltas un četras darba devēju organizācijas no Austrijas, Bulgārijas, Čehijas un Francijas. Darba devēju organizācijas un arodbiedrības no daudzām dalībvalstīm norādīja, ka tās nav iesaistītas MTFSP izstrādē, vai ka informācija ar tām tika tikai dalīta, vai arī notikušā konsultācija bija formalitāte, kas neļāva tām ierosināt izmaiņas. Nacionālo darba devēju organizāciju un arodbiedrību iesaiste pirmo APR sagatavošanā MTFSP īstenošanai (2025. gadā) tika novērtēta kā līdzīgā līmenī.
Tika ziņots par augstāku sociālo partneru iesaisti attiecībā uz Eiropas semestra faktu vākšanas misijām. Gandrīz visās dalībvalstīs sociālie partneri novērtēja savu iesaisti šajās misijās. Ir ziņots par zināmām atšķirībām attiecībā uz faktu vākšanas misiju laiku, tikšanos ar sociālajiem partneriem organizēšanas veidu un to, kā tas var ietekmēt sociālo partneru iesaisti un novērtējumu.
Atšķirība pieejā starp MTFSP izstrādi un faktu noskaidrošanas misiju veikšanu, kad runa ir par sociālo partneru uztverto iesaisti, ir ievērojama. Faktu noskaidrošanas misijās Eiropas Komisija tieši sadarbojas ar nacionālajām darba devēju organizācijām un arodbiedrībām, ko vada Ekonomikas padomnieki to dalībvalstīs. Savukārt attiecībā uz MTFSP atbildība pilnībā gulstas uz dalībvalstu iestādēm, saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1263, bez tiešas lomas Eiropas Komisijas pakalpojumiem.
Daudzas sociālo partneru organizācijas norādīja, ka tām nepieciešams lielāks atbalsts kapacitātes stiprināšanai, lai stiprinātu kompetenci un izpratni par dažādiem Eiropas semestra aspektiem.
Sociālo partneru iesaistes objektīva mērīšana Eiropas semestrī ir izaicinoša. Secinājumi ir niansēti un jāinterpretē, ņemot vērā informācijas vākšanas kontekstu.
Agrāks MTFSP un APR izstrādes procesa sākums nodrošina vairāk laika konsultācijām ar sociālajiem partneriem.
Lielākajā daļā dalībvalstu tieši finanšu ministrija vada MTFSP un APR izstrādi. Varētu apsvērt arī citu ministriju, piemēram, nodarbinātības vai sociālo lietu ministrijas, iesaisti, jo tām var būt lielāka pieredze sociālo partneru konsultācijās.
Sociālie partneri norāda uz nepieciešamību uzlabot caurspīdīgumu konsultāciju procedūrās, tostarp vadlīnijas par pareizo laiku, kad sniegt savu viedokli.
Sociālie partneri norādīja uz strukturētu atgriezeniskās saites mehānismu nozīmi, kas ļauj viņiem redzēt, kā viņu ieguldījums ir ietekmējis rezultātus.
Sociālo partneru organizāciju atbalsta nepieciešamība kapacitātes stiprināšanai tiek uzsvērta daudzu dalībvalstu sociālo partneru vidū.
MTFSP, 2025. gada APR un SCF netika plaši apspriesti. Zināšanas par saistītajiem pārvaldības procesiem ir ierobežotas nelielam ekspertu lokam, jo procesi ir sarežģīti un grūti izskaidrojami. Sabiedrības informētības veicināšana un sociālo partneru izpratnes uzlabošana par mērķiem un metodēm varētu arī veicināt procesu īpašumtiesību uzlabošanu un palielināt visas ekonomiskās pārvaldības sistēmas leģitimitāti un efektivitāti.
Šajā sadaļā ir sniegta informācija par šajā publikācijā ietvertajiem datiem.
Eurofound iesaka šo publikāciju citēt šādi.
Eurofound (2026), Darba devēju organizāciju un arodbiedrību iesaiste Eiropas semestrī 2024.–2025. gadā, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.
