Minimālā alga Austrijā
Information for this page was compiled during December 2025 and early 2026. Most Member States had already transposed the EU minimum wage directive at this point. Those that had not yet fully completed transposition or where the information was not yet publicly available include Bulgaria, Cyprus, Luxemburg, Poland and Portugal. These profiles will be updated consecutively as the information becomes available. Users are invited to contact our experts on minimum wage if they are aware of changes.
Šajā profilā ir aprakstīts, kā Austrijā tiek regulēta un noteikta minimālā alga. To var lasīt kā pamatinformāciju Eurofound ikgadējā pārskatā par minimālās algas noteikšanu. Austrijā nav likumā noteiktās minimālās algas; Minimālās algas ir noteiktas koplīgumos, gandrīz tikai nozaru līmenī.
Darba konstitūcijas likums (Arbeitsverfassungsgesetz §2 (2)/2) nosaka, ka koplīgumos var regulēt "darba devēju un darba ņēmēju savstarpējās tiesības un pienākumus, kas izriet no darba attiecībām". Tas ietver darbinieka pienākumu strādāt un darba devēja pienākumu maksāt algu un nodrošināt aprūpi.
Saskaņā ar šiem tiesību aktiem (4. pants) darba devēju un darba ņēmēju likumiskajām interešu grupām ir tiesībspēja noslēgt koplīgumus, ja tās ir neatkarīgas no sarunu partneriem un ir atbildīgas par darba apstākļu regulēšanu. Neatkarība no otras puses nozīmē, ka ir jābūt iespējai skaidri iedalīt organizāciju darba devēju vai darba ņēmēju pusē. Tādējādi koplīgumi tiek noslēgti starp darba devēju pārstāvjiem un darba ņēmēju pārstāvjiem, kuriem ir tiesības noslēgt šādus līgumus. Likumā noteiktās interešu grupas, kas ir tiesīgas slēgt koplīgumus, ir Darba palāta (AK) no darba ņēmēju puses, kā arī Federālā ekonomikas palāta (WKO) un brīvo profesiju palātas (piemēram, ārsti, juristi) no darba devēju puses. Tomēr turklāt darba devēju un darba ņēmēju brīvprātīgajām profesionālajām asociācijām un dažām citām apvienībām tiesības slēgt koplīgumus var piešķirt arī Federālais šķīrējtiesas birojs (Bundeseinigungsamt), kas ir pastāvīga trīspusēja struktūra Federālajā darba, sociālo lietu, veselības aprūpes, aprūpes un patērētāju aizsardzības ministrijā, kā arī ar tiesību aktiem (piemēram, Austrijas Federālā skaitļošanas centra gadījumā). Brīvprātīgām profesionālajām apvienībām ir juridiska prioritāte salīdzinājumā ar likumā noteiktajām asociācijām; tādējādi darba ņēmēju koplīgumus paraksta Austrijas Arodbiedrību federācija (ÖGB) kā brīvprātīga organizācija, kurai ir prioritāte salīdzinājumā ar likumā noteikto AK. Praksē sarunas vada atsevišķas ÖGB nozaru arodbiedrības (no kurām ir septiņas).
Koplīgumiem ir normatīvs spēks to piemērošanas jomā, jo tie rada saistošus tiesību aktus darba devējiem un darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas piemērošanas joma (Darba konstitūcijas likuma 11. pants). Koplīgums ir saistošs visiem darba devējiem, kas ir parakstītājas organizācijas biedri, kā arī visiem darbiniekiem, kas strādā šajos darba devēju uzņēmumos. Tas ir neatkarīgi no tā, vai šie darbinieki ir vai nav arodbiedrības biedri, ko sauc par nebiedru efektu (Außenseiterwirkung) (§12).
Tajā pašā laikā nepastāv salīdzināms mehānisms, kas automātiski attiecinātu to uz darba devējiem, uz kuriem neattiecas līgums, vai nu tāpēc, ka tie nav saistīti ar parakstītāju darba devēju apvienību, vai arī vispār nav koplīguma, jo nav tādas darba devēju apvienības, kas varētu noslēgt šādu līgumu. Šādos gadījumos Darba konstitūcijas likums (18. pants) paredz tā saukto pagarināšanas rīkojumu (Satzungserklärung), saskaņā ar kuru Federālā šķīrējtiesa var paplašināt koplīgumu, lai iekļautu būtībā tāda paša rakstura darba attiecības, uz kurām neattiecas līgums. Pagarinājuma rīkojumiem ir tāds pats juridiskais spēks kā atsauces koplīgumiem. Tos var izdot pēc darba devēju vai darba ņēmēju organizācijas rakstiska pieprasījuma, ja koplīgumam ir dominējoša nozīme attiecīgajā darba attiecību jomā. Darba apstākļiem pagarinājuma rīkojumā būtībā jābūt tādiem pašiem kā koplīgumā.
Darba ņēmēju grupām, attiecībā uz kurām nevar noslēgt koplīgumu (vai nu tāpēc, ka darba devēju pusē nav organizāciju, kas varētu noslēgt koplīgumus, vai nav izdots rīkojums par koplīguma pagarināšanu), minimālās algas tarifu (Mindestlohntarif) var noteikt ar Federālās šķīrējtiesas starpniecību. Šādi minimālās algas tarifi ir spēkā tikai dažām darba ņēmēju grupām, tostarp mājsaimniecībās nodarbinātiem darbiniekiem, bērnu aprūpes darbiniekiem privāttiesību iestādēs, viesauklēm vai sētniekiem. Saskaņā ar juridisko viedokli minimālās algas tarifs ir likumā noteikta minimālā alga Minimālās algas direktīvas izpratnē. Tādējādi būtu piemērojamas Minimālās algas direktīvas 5. panta prasības. Saskaņā ar Darba konstitūcijas likumu (ArbVG, 23. pants), nosakot minimālās algas, ir jāņem vērā minimālās algas "adekvātums"; Tas attiecas uz koplīgumu(-iem) algu(-ām) par salīdzināmām darbībām vai parasto vietējo algu. Minimālās algas direktīvā ir atsauce arī uz minimālās algas "atbilstību" un ietver konkrētas atsauces vērtības. Tādējādi attiecīgais Darba konstitūcijas likuma 23. pants būs jāinterpretē saskaņā ar direktīvas 5. pantu, ja tas netiks tieši transponēts.
Publiskajā sektorā tika veikti nelieli tiesību aktu pielāgojumi attiecībā uz darba samaksas noteikumiem sakarā ar Minimālās algas direktīvas piemērošanu: tika veiktas nelielas izmaiņas attiecībā uz diskriminācijas aizliegumu. Turklāt juridiskās informācijas sistēma rāda, ka vairākiem tiesību aktiem attiecībā uz Minimālās algas direktīvu ir pievienota īstenošanas piezīme.
Austrijā aptuveni 98 % darba ņēmēju ir pakļauti koplīgumiem (ESAO/AIAS ICTWSS). Šī darba koplīguma slēgšanas sarunu darbības joma galvenokārt izriet no uzņēmumu obligātās dalības likumā noteiktajā darba devēju organizācijā WKO un (kā minēts iepriekš) darba koplīguma slēgšanas sarunu tvēruma juridiskās paplašināšanas, attiecinot to arī uz darbiniekiem, kuri nav arodbiedrības biedri: Saskaņā ar likumu visiem uzņēmumiem, kuru darbība ietilpst WKO pārstāvības jomā, ir pienākums būt kameras un tās nozaru apakšvienību biedriem. Koplīgums ir saistošs visiem darba devējiem, kas ir parakstītājas organizācijas biedri, kā arī visiem darbiniekiem, kas strādā šajos darba devēju uzņēmumos. Pēdējos gados un desmitgadēs (piemēram, lielajā sociālās aprūpes nozarē vai privātajā izglītības sektorā) ir novērstas tvēruma nepilnības, tāpēc tikai ļoti nedaudzām (galvenokārt mazām) nozarēm nav koplīgumu; to vidū ir reklāmas un komunikācijas nozare lielākajā daļā Austrijas (Vīnē ir tikai viens reģionālais nolīgums), un dažos reģionos nav arī koplīgumu fitnesa centru darbiniekiem vai advokātu darbiniekiem. 2025. gada oktobrī arodbiedrība atcēla velosipēdu kurjeru koplīgumu (kas savulaik bija pirmais šāds koplīgums pasaulē) pēc tam, kad gandrīz trīs gadus tas nebija atkārtoti apspriests.
No 2026. gada 1. janvāra koplīgumos var iekļaut tā dēvētos ārštata darba ņēmējus (freie Dienstnehmer:innen), kuru darba attiecības ir līdzīgas darba ņēmējiem un kuri bieži vien ir zemi atalgoti darba ņēmēji. Tas attiecas arī uz platformu ekonomikas darbiniekiem.
Minimālās algas parasti nosaka koplīgumos, kas noslēgti starp attiecīgo darba devēju organizāciju (galvenokārt obligātās WKO nozaru apakšgrupas, bet dažkārt arī brīvprātīgās darba devēju organizācijas, sk. iepriekš) un attiecīgajām nozaru arodbiedrībām.
Darba koplīguma slēgšanas sarunas parasti notiek nozares līmenī un ir diezgan cieši koordinētas un sinhronizētas nozarēs un starp tām. Pēdējo gadu laikā ir nedaudz zaudējusi pozīciju "modeļu sarunu" prakse, kurā metālapstrādes nozare uzņemas vadošo lomu kā pirmā lielā nozare, kas rudenī ikgadējā sarunu procesā ved sarunas par algām. Tomēr šo nozaru algu sarunu rezultātiem joprojām ir ievērojama signāla ietekme uz citām nozarēm, ciktāl tās tiek uzskatītas par paraugu. Tomēr praksē metālrūpniecības nolīgumi bieži iezīmē vienu no lielākajiem pieaugumiem salīdzinājumā ar citām (arī zemi apmaksātām) nozarēm, jo metālstrādnieku arodbiedrības ir relatīvi spēcīgas. Papildus rudens sarunu kārtām pavasara sarunu kārtas ir ieguvušas arvien lielāku nozīmi, apspriežot nolīgumus vairākās lielās nozarēs. Neraugoties uz augsto sarunu koordinācijas pakāpi, Austrijas darba koplīgumu sistēmu neraksturo centralizēta, trīspusēja algu saskaņošana; To atspoguļo augsta darba samaksas nevienlīdzība starp nozarēm (sk. iepriekš), dzimumu un darba ņēmēju statusu, kā arī elastība.
Parasti darba koplīguma slēgšanas sarunas notiek katru gadu; tomēr īpašos apstākļos (piemēram, Covid-19 pandēmija vai nestabila ekonomiskā situācija Krievijas iebrukuma Ukrainā un tai sekojošās enerģētikas krīzes dēļ) pēdējos gados dažās nozarēs ir noslēgti divreiz gadā noslēgti nolīgumi.
Minimālie rādītāji koplīgumos galvenokārt attiecas uz mācekļu atalgojumu un parasti nošķir māceklības gadu, kur viszemākais atalgojums ir pirmajā un augstākais māceklības apmācības pēdējā gadā. Turklāt subminimums bieži attiecas uz praktikantiem vai skolēniem, kas strādā vasaras brīvlaikā (sezonas/vasaras praktikanti). Tās bieži ir atkarīgas arī no māceklības rādītājiem (piemēram, otrā gada māceklības atalgojuma saņemšana). Alternatīvi likmes praktikantiem var noteikt procentos no parastās minimālās algas (piemēram, Sarkanā Krusta koplīguma gadījumā).
Pamatlikme attiecas uz attiecīgajā koplīgumā noteikto minimālo algu; prēmijas, atvaļinājuma un Ziemassvētku pabalsti, kā arī citas algas piemaksas (piemēram, par nakts/svētdienas darbu vai tā sauktie pabalsti par netīrumiem, briesmām un grūtībām) netiek ieskaitīti minimālajā algā. Ja tiek piemērota gabalalga, kopējā saņemtā alga nedrīkst būt zemāka par koplīgumā noteikto minimālo algu. Saskaņā ar judikatūru (Augstākā tiesa) minimālajai algai ir jāpaliek darbinieka brīvā rīcībā. "Aizlieguma atskaitīt pabalstus natūrā no minimālās algas pārkāpšana ir pieļaujama tikai tad, ja tas ir paredzēts pašā koplīgumā un ja ir ievērots arī sociāli politiskais mērķis nodrošināt iztikas līdzekļus."
Minimālās algas tarifā mājsaimniecībās nodarbinātajiem ir paredzētas divas atsevišķas minimālās algas; viena tiem, kas nedzīvo klienta telpās, un otra likme tiem, kas dzīvo klienta telpās un saņem tur papildus izmitināšanai.
Minimālās pamatalgas apmērs līgumā ir atkarīgs no darba klasifikācijas (vairāk/mazāk kvalificēta, zemāka/augstākā izglītība) un darba stāža (darba stāža).
Judikatūra (Augstākā tiesa)opens in new tab (OGH | 9 ObA 92/15t)
Austrijas statistika sniedz minimālo darba koplīgumu indeksu, tā saukto tarifu indeksu, kas ir reprezentatīvs koplīgumu paraugs, darba līgumi, kas ir vienādi ar koplīgumiem un likumā noteiktajiem algu noteikumiem. Indekss tiek aprēķināts katru mēnesi un gadu, un tas nošķir nodarbinātības grupas (strādnieki, darba ņēmēji, valsts darbinieki) un nozares. Izmantojot šo indeksu, var novērot minimālās algas attīstību.
WKO koplīgumu datubāzeopens in new tab (pārvalda WKO, bezmaksas)
ÖGB koplīgumu datubāzeopens in new tab (ÖGB pārvaldīta, bezmaksas)
ÖGB Verlag koplīgumu datubāzeopens in new tab (ko pārvalda ÖGB, ietver arī vecākas koplīgumu versijas, kas balstītas uz maksu)
GPA (2023), Pressekonferenz: Der Kollektivvertrag bringt's! Ökonomische Effekte von Kollektivvertragsabschlüssen [Koplīgumsopens in new tab dod rezultātus! Koplīguma rezultātu ekonomiskā ietekme], 2023. gada 20. jūnijs.
Sturn, J. un Picek, O. (2023), Höhere Löhne durch einen höheren Mindestlohnopens in new tab [Augstākas algas ar augstāku minimālo algu], Policy Brief 6/2023, Momentum Institut, 2023. gada oktobris.
Titelbach, G./Ertl, M. un Forstner, S. (2024), Effekte einer allgemeinen Lohnuntergrenze für Österreichopens in new tab [Vispārējās algu minimālās likmes ietekme Austrijā], Wirtschaft und Gesellschaft 50 (2): 19-43, 2024. gada janvāris.
