Minimālā alga Beļģijā

Beļģijā nav likuma, kas noteiktu minimālo algu privātajā sektorā. Tā vietā tiesiskais regulējums darba koplīguma slēgšanas sarunām ir izveidots ar 1968. gada Likumu par koplīgumiem un apvienotajām komitejām, kas ļauj slēgt darba koplīgumus par starpnozaru "valsts minimālo algu", no vienas puses, un par nozaru algu minimumu, no otras puses.

Pēc parakstītāju pieprasījuma nozaru nolīgumi tiek juridiski pagarināti ar karaļa dekrētu. Sarunas par valsts minimālo algu notiek Nacionālajā darba padomē, savukārt nozaru algu shēmas apspriež aptuveni 100 apvienotās komitejas (+ 70 apvienotās apakškomitejas).

Divi citi likumi papildina darba koplīguma slēgšanas sarunu sistēmu: 1965. gada Likumā par darba ņēmēju darba samaksas saglabāšanu algas ir definētas kā paredzami darba ienākumi, kas jāmaksā naudā, tādējādi aizliedzot (minimālās algas) algu izmaksu natūrā vai algas atskaitījumus. Visbeidzot, 1996. gada Likums par nodarbinātības veicināšanu un konkurētspējas preventīvu saglabāšanu, kas pārskatīts 2017. gadā, nosaka maksimālo rezervi reālās algas palielinājumam reizi divos gados, kas pazīstama kā "algas norma".

Papildus šai normai, kas atbilst divu gadu sarunu ciklam, nav noteiktas procedūras algu līmeņa noteikšanai. Stingrāka 1996. gada likuma pārskatīšana 2017. gadā, iespējams, bija visnozīmīgākās izmaiņas un attīstība pēdējo 10 gadu laikā.

Primārais nacionālais, starpnozaru koplīgums (CA), kas nosaka valsts minimālo algu, ir CA Nr. 43. Turklāt CA Nr. 50 nosaka valsts minimālo algu citām darbinieku kategorijām, piemēram, tiem, kas jaunāki par 18 gadiem vai strādā saskaņā ar studentu līgumu.

Algas valsts sektorā nosaka likums. Ņemot vērā minimālās algas direktīvas īstenošanu, Karaļa 2024. gada 10. jūlija dekrētā minimālā alga publiskajā sektorā ir pielīdzināta "garantētajai atlīdzībai", kas izmantota agrākajos tiesību aktos, un ir atsauce uz algas definīciju publiskajās tiesībās. Karaļa dekrēts pievieno valsts sektora algu koriģēšanas procedūru, kas būtu jāpārskata ik pēc četriem gadiem, pamatojoties uz četriem kritērijiem: pirktspēju, vispārējo algu līmeni un sadalījumu, algu pieauguma tempu, ilgtermiņa valsts produktivitātes līmeni un izaugsmi. Tas arī pilnvaro Apvienoto sabiedrisko pakalpojumu komiteju sniegt konsultācijas par šiem atkārtotiem novērtējumiem.

Bija nepieciešamas papildu izmaiņas, lai nodrošinātu atbilstību ES minimālās algas direktīvai un tās transponēšanai. Par šīm izmaiņām tika panākta vienošanās un tās tika ieviestas 2024. gada 31. decembrī. Likumā noteiktā minimālā alga ir definēta kā: "likumā noteiktā minimālā alga: minimālā alga, kas noteikta ar likumu vai saskaņā ar likumu, izņemot minimālo algu, kas noteikta darba koplīgumos, kas pasludināti par vispārsaistošiem (saskaņā ar Darba koplīgumu likuma 2. nodaļas 5. iedaļu)".

Attiecīgie koplīgumi

• Koplīgums Nr. 43 par minimālo alguPDFopens in new tab

• Koplīgums Nr. 43 par minimālo algu (konsolidētā versija)PDFopens in new tab

• Koplīgums Nr. 50 par jauniešu minimālo alguPDFopens in new tab

Attiecīgie tiesību akti (un dekrēti)

• 1965. gada 12. aprīļa Likums par darba ņēmēju darba samaksas aizsardzībuopens in new tab

• 1968. gada 5. decembra Likums par darba koplīgumiem un apvienotajām komisijāmPDFopens in new tab

• 1996. gada 26. jūlija Likums par nodarbinātības veicināšanu un konkurētspējas preventīvu saglabāšanuopens in new tab

• Likums (2024. gada 17. decembris) par minimālās algas direktīvas daļēju īstenošanuopens in new tab

• Karaļa dekrēts (2024. gada 10. jūlijs) par garantēto atalgojumu sabiedrisko pakalpojumu darbiniekiemopens in new tab

Valsts līmenī dažādi reprezentatīvie sociālie partneri apspriež un nosaka valsts minimālo algu, kas Beļģijā pazīstama kā "garantētais minimālais vidējais mēneša ienākums" (GAMMI). Tas ir divpusējs process Valsts darba padomē, kas ir galvenā divpusējā sociālā dialoga struktūra Beļģijā.

Arodbiedrību pusē ir pārstāvētas šādas organizācijas:

• Vispārējā kristīgo arodbiedrību konfederācija (Algemeen Christelijk Vakverbond, ACV-CSC)

• Liberālo arodbiedrību vispārējā konfederācija (Algemene Centrale der Liberale Vakverbonden, ACVLB-CGSLB)

• Beļģijas Vispārējā arodbiedrību konfederācija (Algemeen Belgisch Vakverbond, ABVV-FGTB)

• No darba devēju asociāciju puses ir pārstāvētas šādas organizācijas:

• Beļģijas Uzņēmumu federācija (Verbond van Belgische Ondernemingen, VBO-FEB)

• Boerenbond

• Vidusšķiras savienība (Union des Classes Moyenne, UCM)

• Pašnodarbināto uzņēmēju apvienība (Unie van Zelfstandige Ondernemers, Unizo)

Valsts minimālā alga Beļģijā ir pazīstama kā "garantētais vidējais mēneša minimālais ienākums" ("Gewaarborgd gemiddeld minimummaandinkomen" jeb GGMMI), un tā ir izklāstīta koplīgumā (CBA) 43. Tas attiecas uz privātā sektora darbiniekiem, kas vecāki par 18 gadiem un kuriem ir darba līgums.

GAMMI iestatījumam nav īpašas rutīnas; Vienīgā regulārā paaugstināšana ir automātiskā indeksācija.

Šī GAMMI indeksācijas sistēma ir balstīta uz "pivot" mehānismu. Pivot indekss izmanto iepriekš noteiktus sliekšņus ar 2% pieaugumu, ar kuriem tiek salīdzināts "izlīdzinātais veselības indekss". Ja pivot indekss ir sasniegts vai pārsniegts, algas vai pabalsti tiek koriģēti.

Sarunas par GAMMI ir sociālo partneru kompetencē valsts līmenī. Šīs sarunas notiek Nacionālajā darba padomē (NAR-CNT) uz ad hoc pamata. Pēdējais reālais GAMMI palielinājums notika 2024. gada maijā. Bruto pieaugums bija 35 eiro, kas valdībai būtu jāpalielina līdz 50 eiro neto. 2026. un 2028. gadā plānoti vēl divi bruto reālie palielinājumi par 35 EUR. De Wever valdības vienošanās mērķis ir pielīdzināt bruto un neto algas minimālās algas darbiniekiem.

Svarīgi ir tas, ka papildus valsts/starpnozaru GAMMI, kas attiecas uz aptuveni 3 % darbaspēka, ir nozaru minimālās algas, kas vidēji ir par aptuveni 19 % augstākas nekā GAMMI. Nozaru algu sarunu rezerves reizi divos gados nosaka tā dēvētās G10 grupas sociālie partneri, kā rezultātā tiek noslēgts starpnozaru nolīgums jeb IPA. Sarunu pamatā ir Centrālās ekonomikas padomes (CRB-CCE) sagatavošanas darbs, kurai ik pēc diviem gadiem jāsagatavo tehniskais ziņojums, kurā noteikta maksimālā algu palielināšanas rezerve. "Algu norma", par kuru ir panākta vienošanās IPA, nedrīkst būt lielāka par šo maksimālo rezervi. Nacionālā darba padome 2025. gada 28. janvārī ir publicējusi arī ieteikumu par GAMMI attīstību, izvērtējot sociālā nodrošinājuma iemaksu samazinājumu ļoti zemu atalgotiem darba ņēmējiem, darba ņēmēju īpatsvaru zem GAMMI, pie un virs GAMMI, kā arī salīdzinot GAMMI attīstību ar valsts minimālās algas attīstību Vācijā.

• Karaļa dekrēts (1993. gada 24. decembris), ar ko īsteno 1989. gada 6. janvāra likumu par valsts konkurētspējas saglabāšanuopens in new tab

• Nacionālās darba padomes 2023. gada 6. aprīļa vienošanās par valstī noteiktās minimālās algas palielināšanuPDFopens in new tab

• Valsts darba padomes 2025. gada 28. janvāra Ieteikums Nr. 2440 par minimālās algas vienošanās regulējuma izvērtēšanuPDFopens in new tab

• Karaļa dekrēts (2024. gada 10. jūlijs), ar ko groza Karaļa 1973. gada 29. jūnija dekrētu, ar ko dažiem federālo sabiedrisko dienestu darbiniekiem piešķir garantētu atalgojumuopens in new tab

Privātajā sektorā nav noteikti kritēriji vai atsauces vērtības, jo minimālā alga netiek uzskatīta par likumā noteiktu, bet gan par sarunu procedūru, un Beļģija uzskata, ka tā atbilst ES Pienācīgas minimālās algas direktīvas kritērijiem, jo darba koplīgumu tvēruma līmenis pārsniedz 80 %.

Publiskajā sektorā četri "objektīvi kritēriji" minimālās algas noteikšanai ir uzskaitīti Karaļa 2024. gada 10. jūlija dekrētā. Tas ietver pirktspēju (ņemot vērā cenu līmeni), vispārējo algu līmeni un sadalījumu, algu pieauguma tempu, ilgtermiņa valsts produktivitātes līmeni un attīstību. Tam pievieno "indikatīvo" mērķi 50 % apmērā no vidējās algas valsts un privātajā sektorā. Likums pilnvaro visu sabiedrisko pakalpojumu apvienoto komiteju (A komiteju) veikt novērtējumu un ļauj ierosināt citas atsauces vērtības.

Valsts minimālā alga (GAMMI), kā noteikts koplīgumā Nr. 43, attiecas uz privātā sektora darbiniekiem, kas vecāki par 18 gadiem ar darba līgumu. Beļģijas gadījumā darba koplīgumu tvēruma līmenis ir svarīgs aspekts saistībā ar minimālās algas segumu, jo GAMMI nav paredzēts tiesību aktos, bet gan valsts līmenī, starpnozaru koplīgumā, par kuru vienojušies un parakstījuši sociālie partneri. Tātad tas, ka uz lielāko daļu darba ņēmēju Beļģijā attiecas (vismaz) GAMMI, galvenokārt ir saistīts ar augsto darba koplīgumu īpatsvaru, kas ir aptuveni 96 %. Tas attiecas arī uz visiem darba ņēmējiem un darba ņēmējiem, kas strādā privātajā sektorā.

Dažas konkrētas kategorijas, kas nav ietvertas, ietver:

• Personas, kas nodarbinātas ģimenes uzņēmumā, kuru pārvalda tikai viens no vecākiem.

• Darbinieki, kuri parasti strādā mazāk nekā mēnesi.

• Sākuma darbs: shēma darba ņēmējiem, kas vecāki par 18 gadiem un jaunāki par 21 gadu un kuriem ir neliela darba pieredze. Bruto alga tiek samazināta, lai samazinātu darbaspēka izmaksas, ko pilnībā kompensē neto summa, par kuru darba devēja iemaksas nav jāveic.

• Publiskajā sektorā nodarbinātie darbinieki.

• Ārštata darbinieki un platformu darbinieki.

• Darbvietas apkaimē ("wijkwerken"): shēma atgriešanai darba tirgū, izmantojot nelielas darba vietas apkaimē ilgstošajiem bezdarbniekiem.

Ir svarīgi atzīmēt, ka, neskatoties uz augsto pārklājuma līmeni, tikai salīdzinoši neliela darbinieku grupa paļaujas uz GAMMI. Pamatojoties uz Centrālās ekonomikas padomes aprēķiniem, aptuveni 3% darbinieku saņem minimālo algu.PDFopens in new tab Nacionālās darba padomes 2025. gada analīze liecina, ka šis skaitlis ir samazinājies.PDFopens in new tab Uz minimālās algas darba ņēmējiem vai nu neattiecas nozares koplīgums, vai arī nozares koplīgumā ir atsauce uz GAMMI.

2015. gada aprīlī vecuma kritēriji valsts minimālajai algai, nozaru minimālajai algai un darba stāža shēmām lielā mērā tika atcelti vai aizstāti ar pieredzes kritērijiem. Tomēr dažos gadījumos gados jauniem darba ņēmējiem joprojām var piemērot atšķirīgu minimālo algu atkarībā no viņu vecuma un statusa.

Ja nav nozaru nolīgumu par minimālo algu darba ņēmējiem, kas jaunāki par 21 gadu vecumu, gados jauniem darba ņēmējiem, kas jaunāki par 18 gadiem, vai darba ņēmējiem ar studenta līgumu tiek noteikta zemāka valsts minimālā alga, kā noteikts koplīgumā Nr. 50:

• Ne vairāk kā 16 gadus vecs: 67% no valstī noteiktās minimālās algas

• 17 gadus vecs: 73% no valstī noteiktās minimālās algas

• 18 gadi: 79% no valstī noteiktās minimālās algas

• 19 gadi: 85% no valstī noteiktās minimālās algas

• 20 gadus vecs: 90% no valstī noteiktās minimālās algas

2022. gada aprīlī pēc pārskatītā 2022. gada 9. marta koplīguma Nr. 43/16 beidzot tika atcelti atlikušie darba stāža kritēriji darba ņēmējiem, kas jaunāki par 21 gadu vecumu, kā rezultātā darba ņēmējiem ar regulāru darba līgumu vecumā no 18 gadiem tagad ir tiesības uz 100 % no valstī noteiktās minimālās algas, tāpat kā darba ņēmējiem, kas vecāki par šo vecumu.

Studentiem, kuru darbs ir daļa no viņu apmācības ("pārmaiņus mācīšanās") un kuriem nav darba līguma, koplīgumi Nr. 43 un Nr. 50 netiek piemēroti, bet ir noteikumi par obligātu likumā noteikto (vai reģionālo) kompensāciju.

Valsts minimālā alga tiek aprēķināta kā vidējais no visiem darba ienākumiem viena gada laikā un izteikta kā mēneša ienākumi. Tāpēc, lai gan maksājums vienā mēnesī var būt zemāks par valstī noteikto minimālo algu, to var kompensēt ar kompensāciju citos mēnešos vai ar citām izmaksām, piemēram, uz uzdevumiem balstītām prēmijām vai gada beigu prēmijām.

"Noklusējuma" GAMMI parasti tiek formulēta, pamatojoties uz 38 stundu darba nedēļu, bet ir arī stundas likmes 39 un 40 stundu darba nedēļām. Nepilna laika darba ņēmējiem valstī noteiktā minimālā alga tiek piemērota proporcionāli.

Maksājumu temps nav noteikts CA 43, bet 1965. gada Algu saglabāšanas likums paredz vismaz divus algu maksājumus mēnesī, ar daudziem izņēmumiem, kas ļauj vismaz vienu algas maksājumu. Summa var atšķirties, bet visiem maksājuma veidiem vai algām, ko saņem darbinieks, vidēji jāatbilst vismaz GAMMI. Piemēram, darbinieks var saņemt divpadsmit mēnešalgas GAMMI līmenī vai divpadsmit algas zem GAMMI ar atvaļinājuma pabalstu, prēmijām un gada beigu prēmiju, kas kompensē.

Parasti visi atalgojuma komponenti veicina GAMMI izpildi. Starp ievērojamākajām sastāvdaļām ir gada beigu prēmija un 13. mēneša maksājums. Nacionālais koplīgums paredz vispārēju noteikumu, ka tiek piemērotas naudas un bezskaidras naudas algas, fiksētās un mainīgās algas, kā arī prēmijas un pabalsti, uz kuriem darbiniekam ir tiesības. Visi šie faktori skaitās, ciktāl tie ir saistīti ar darbinieka normālu darba izpildi.

Nozarēm ir atļauts mainīt komponentus, kas veicina GAMMI izpildi savā nozarē, izmantojot koplīgumu, ievērojot labvēlīguma principu: koplīgumi zemākā līmenī (t. i., nozaru salīdzinājumā ar valsts) nevar negatīvi atkāpties no augstāka līmeņa nolīguma nosacījumiem.

Pabalstu natūrā saraksts, kas palīdz izpildīt GAMMI, ir formalizēts 1965. gada Algu aizsardzības likumā. Tas ietver:

• Mājoklis

• Gāze, elektroenerģija, apkure un kurināmais (novērtēts pēc izmaksām)

• Zemes izmantošana

• Darba vietā patērētā pārtika

• Instrumenti un dienesta vai darba apģērbs, kā arī to apkope, ja neviens normatīvs noteikums nepieprasa darba devējam tos nodrošināt vai uzturēt

• Darbam nepieciešamās iekārtas vai materiāli, par kuriem darbinieks ir atbildīgs atbilstoši viņa nodarbinātībai vai lietojumam

Nav regulāru ziņojumu, kas būtu īpaši vērsts uz valsts minimālo algu Beļģijā.

Centrālā ekonomikas padome 2022. gadā izdeva ziņojumu par minimālo algu.

Ir vispārējs tehniskais ziņojums, kurā sniegta sīkāka informācija par to, kā viņi aprēķina maksimālo algas normu.

• CCERB (2022): Technisch Verslag 2022opens in new tab.

Papildu ziņojumā īpaši aplūkots globālais algu handikaps starp Beļģiju un tās kaimiņvalstīm.

• CCERB (2022 ): Loonhandicap 2022. gads.PDFopens in new tab

CRB (2018), Het minimuminkomen in België (Documentatienota Nr. 2018–2768; 25. lpp.), Centrale Raad voor het Bedrijfsleven.

Dorssemont, F. (2022), "Algu noteikšana un algu mērenība Beļģijā: nebeidzams un jau vecs stāsts pēc "jaunās Eiropas ekonomikas pārvaldības", Eiropas Darba tiesību žurnāls, 13. sējums, Nr. 2, 156.–169. lpp.

Pulignano, V., Marà, C., Franke, L., Domecka, M., Bertolini, A. un Graham, M. (2022), Fairwork Belgium Ratings 2022: Ceļā uz pienācīgu darbu platformu ekonomikā, Lēvena, Beļģija; Oksforda, Apvienotā Karaliste; Berlīne, Vācija.

Vandekerckhove, S. un Van Herreweghe, D. (2023), Minimālās algas Beļģijā, Eurofound raksts.

Vandekerckhove, S., Desiere, S. un Lenaerts, K. (2020), Minimālās algas un algu saspiešana Beļģijas rūpniecībā, Beļģijas Nacionālā banka, darba dokuments Nr. 387; 39. lpp.

Vandekerckhove, S. un Lenaerts, K. (2023), Darba koplīguma slēgšanas sarunas un nevienlīdzība Beļģijā (BFORE – Bargaining for Equality, 61. lpp.) [Nacionālais ziņojums], HIVA Darba un sabiedrības pētniecības institūts.

Vandekerckhove, S. un Lenaerts, K. (2024), Loonvorming in België: Componenten, uitkomst en impact.