Pāriet uz galveno saturu
Šī lapa ir tulkota, izmantojot mašīntulkojumu. Lūdzu, skatiet oriģinālo versiju angļu valodā un iepazīstieties ar Eurofound valodu politiku.
Minimālās algas valsts profils Horvātijai
Valsts profils
Pēdējoreiz atjaunināts: 30 June 2026

Minimālā alga Horvātijā

Predrag Bejaković,
Irena Klemenčić

Information for this page was compiled during December 2025 and early 2026. Most Member States had already transposed the EU minimum wage directive at this point. Those that had not yet fully completed transposition or where the information was not yet publicly available include Bulgaria, Cyprus, Luxemburg, Poland and Portugal. These profiles will be updated consecutively as the information becomes available. Users are invited to contact our experts on minimum wage if they are aware of changes.

Šie profili apraksta, kā tiek regulēta un noteikta minimālā alga. Tie ir pieejami visās ES valstīs un Norvēģijā.

Šajā profilā ir aprakstīts, kā Horvātijā tiek regulēta un noteikta minimālā alga. To var lasīt kā pamatinformāciju Eurofound ikgadējā pārskatā par minimālās algas noteikšanu. Horvātija pašlaik ir viena no dalībvalstīm, kas pieņēmusi likumā noteikto minimālo algu (horvātu valodā "minimalna plaća"). Tāpēc minimālā alga ir noteikta ar likumu un papildināta ar koplīgumiem.

Minimālās algas likmes noteikšanas (koriģēšanas) process, kā arī iesaistītie dalībnieki un korekcijas kritēriji ir būtiski mainījušies, salīdzinot ar sākotnējo ieviešanu 2008. gada 1. jūlijā. 2013. gada reforma bija tā, kas visvairāk ietekmēja procesu, kritērijus un iesaistītos dalībniekus. Turpmākajos gados (2018., 2019. un 2021. gadā) notikušajām turpmākajām izmaiņām kopumā ir bijusi vismazākā ietekme uz likuma konceptuālo ietvaru, ar vienu ļoti svarīgu izņēmumu: ekspertu komisijas izveide likumā tika paredzēta tikai ar tās jauno formulējumu 2018. gada decembrī (līdz ar to ministra lēmums par tās izveidi ir datēts pavisam nesen, 2019. gadā).

Ar grozījumiem Likumā par minimālo algu (Zakon o izmjenama i dopunama Zakona o minimalnoj plaći – OG 152/24) Horvātijas likumdevējs transponē un īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par pienācīgu minimālo algu Eiropas Savienībā (OV L 275/33, 2022. gada 25. oktobris) noteikumus.

Dekrēti par minimālo algu:

Galvenie dalībnieki likumā noteiktās minimālās algas noteikšanā Horvātijā saskaņā ar Minimālās algas likumā noteikto procedūru ir pārstāvēti (6. un 7. pants):

  1. Valdība, kas katru gadu nosaka minimālās algas līmeni ar regulējumu.

  2. Par darbu atbildīgais ministrs, kurš ir atbildīgs par minimālās algas apmēra priekšlikumu un ekspertu komisijas izveidi un darba kārtību (minēts turpmāk).

  3. Sociālie partneri, kas piedalās minimālās algas noteikšanā un korekcijās, izmantojot obligātās konsultācijas (kas notiek pirms ministra priekšlikumiem) un piedalās ekspertu komisijā (šeit izklāstīta turpmāk).

  4. Ministra izveidota ekspertu komisija, kuras uzdevums ir uzraudzīt un analizēt. Komisijas sastāvu saskaņā ar Minimālās algas likumu nosaka ministrs, un likumā nav skaidri noteikta sociālo partneru pārstāvība.

Ministra lēmums par komisijas izveidi tika pieņemts 2019. gada 11. aprīlī ("Odluka o osnivanju stručnog povjerenstva za praćenje i analizu kretanja minimalne plaće", Nr. 37/2019), kvalificējot Komisiju kā ministra padomdevēju struktūru minimālās algas jautājumos (pants. II). Tās sastāvā ir desmit locekļi: ministrijas iekšējās struktūrvienības vadītājs (arī institūcijas priekšsēdētājs), trīs akadēmiskās aprindas pārstāvji, divi darba devēju organizāciju pārstāvji, divi arodbiedrību pārstāvji un divi Darba un pensiju sistēmas ministrijas pārstāvji (pants. III). Tādēļ sociālo partneru pārstāvība ir garantēta, ja ne skaidri noteikts Minimālās algas likumā, bet ar ministra lēmumu (pārstāvjus ieceļ arī paši, kas liecina par viņu autonomijas garantiju šajā izvēlē) (pants. IV).

Sākotnēji atšķirības minimālās algas noteikšanas procesā bija saistītas ar iesaistīto dalībnieku atšķirībām, un Valsts statistikas birojs sākotnēji bija vienīgais atbilstošais subjekts, kas "publicēs minimālās algas apmēru "Narodne novine" [Oficiālajā Vēstnesī] (Zakon o minimalnoj plaći OG 67/08 4. panta 4. punkts).

No procesuālā viedokļa Minimālās algas likums (6. un 7. pants) paredz, ka minimālās algas apmēru katram kalendārajam gadam nosaka valdība ar regulu saskaņā ar darba ministra ierosinājumu. Nominālā bruto likme nevar būt zemāka par summu, kas noteikta iepriekšējam gadam. Tas jākoriģē katru gadu (ne vēlāk kā 31. oktobrī) nākamajam kalendārajam gadam (5. pants). Sākotnēji attiecīgais mēnesis ikgadējai korekcijai bija jūnijs ( Zakon o minimalnoj plaći OG 67/08 4. panta 1. punkts). Kopš 2019. gada oktobris ir kļuvis par atsauces mēnesi.

Sociālo partneru loma minimālās algas noteikšanas procesā ir uzsvērta pašā Minimālās algas likumā, kas paredz, ka ministram pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem ir jāierosina valdībai minimālās algas apmērs, kas tāpēc šķiet obligāts solis, neraugoties uz to, ka šīs apspriešanas veids un laiks nav stingri reglamentēts. Minimālās algas likums vienkārši paredz, ka ikgadējā apspriešanās ar sociālajiem partneriem "parasti notiek" septembrī un oktobrī (t. i., mēnešos tieši pirms valdības regulas, ar ko oficiāli koriģē likmi).

Ir nepieciešams izveidot arī ekspertu komisiju, kuras konkrētais mērķis ir uzraudzīt un analizēt minimālās algas svārstības. Šādu komisiju izveido darba ministrs, kurš ar lēmumu nosaka tās sastāvu, uzdevumus, darba kārtību un locekļu atlīdzību (jau aplūkots iepriekšējā sadaļā).

Grozītais 2024. gada Minimālās algas likums paredz par darbu atbildīgās ministrijas pienākumu reizi divos gados līdz pārskata gada 1. oktobrim iesniegt Eiropas Komisijai pieejamos statistikas datus vai informāciju par darba koplīgumu slēgšanas sarunu apjomu un attīstību un likumā noteiktās minimālās algas līmeni un darba ņēmēju īpatsvaru, uz kuriem tā attiecas.

Likumā noteiktās minimālās algas noteikšanas kritēriji ir norādīti Minimālās algas likumā. Sākot ar tās jaunāko redakciju, izņemot juridisko prasību izteikt bruto summu un pilnas slodzes ekvivalentu (3. pants, kas savukārt liek domāt, ka stundas noteikšana kaut kādā veidā būtu pretrunā tiesību normai un līdz ar to ir netieša tieksme uz mēneša likmi), un paturot prātā juridisko aizliegumu pazemināt tās līmeni (6. panta 1. punkts), Likums paredz ņemt vērā šādus rādītājus (6. panta 3. punkts), kas tika grozīts 2024. gadā (OG 152/24). Grozītie kritēriji ir atzīmēti ar zvaigznīti*

  • Minimālās algas īpatsvara pieaugums juridiskajās personām izmaksātajā vidējā bruto algā no kārtējā gada janvāra līdz jūlijam.

  • Inflācijas līmenis vai minimālās algas pirktspējas izmaiņas*.

  • Algu attīstība.

  • Bezdarba un nodarbinātības tendences.

  • Demogrāfiskās tendences.

  • Produktivitātes attīstība*

  • Vispārējais ekonomikas stāvoklis.

Turklāt, ņemot vērā vispārējo tautsaimniecības stāvokli, ir noteikta "īpaša uzmanība" darbībām ar zemām algām un neaizsargātām darbinieku grupām. Tekstā nav sniegta sīkāka informācija par šo kritēriju ieviešanu.

Minimālās algas noteikšanas un pielāgošanas procesu laika gaitā būtiski ietekmēja izmaiņas, kas savukārt ietekmēja attiecīgos kritērijus, kuru izmaiņas laika gaitā ir būtiskas. Sākotnēji (Zakon o minimalnoj plaći OG 67/08) tā pieaugums bija cieši saistīts ar "reālo IKP pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, saskaņā ar Valsts statistikas biroja publikāciju" (4. panta 1. punkts): lai gan alga pirmajā periodā (no 2008. gada jūlija līdz 2009. gada maijam) pēc likuma stāšanās spēkā bija paredzēta 39 % apmērā no valsts vidējās mēneša bruto algas (4. panta 2. punkts), kontekstuāli bija paredzēts, ka "katram nākamajam viena gada periodam [tas] tiks koriģēts reālā IKP pieaugumam iepriekšējā gadā tā, lai minimālās algas īpatsvars Horvātijas Republikas juridisko personu vidējā bruto algā iepriekšējā gadā palielinātos par reālā IKP pieauguma procentuālo daļu iepriekšējā gadā, saskaņā ar Valsts statistikas biroja publikāciju" (4. panta 3. punkts). Pašreizējais process, kura pamatā ir apspriešanās ar sociālajiem partneriem – ministra priekšlikums – valdības regulējums, tika ieviests 2013. gadā ( Zakon o minimalnoj plaći 2013 7. pants). Minimālās algas korekciju aprēķināšanas pamats 2013. gadam tika noteikts "kā reizinājums no mēneša nabadzības riska sliekšņa vienas personas mājsaimniecībai un vidējās mājsaimniecības locekļu skaita koeficienta Horvātijas Republikā, dalīts ar nodarbinātības koeficientu un koriģēts, ņemot vērā preču patēriņa cenu indeksa vidējās izmaiņas" (5. panta 4. punkta 2. apakšpunkts). Sākot ar 2013. gadu, valdības noteikumi kļuva par oficiālu avotu, ar kura palīdzību bija jāpieņem minimālās algas grozījumi ( Zakon o minimalnoj plaći 2013 6. pants). Tomēr tajā pašā 2013. gada reformā minētie kritēriji tika sasaistīti tikai ar 2013. gada korekciju, lai ieviestu pašreizējo modeli, kas balstīts uz sociālo partneru apspriešanos un ministra priekšlikumu tajā pašā tekstā, no turpmākajām ikgadējām pārskatīšanām ( Zakon o minimalnoj plaći 2013 7. pants).

Horvātijā nav veikts oficiāls īpašs minimālās algas pietiekamības novērtējums, kā arī nav pieejama informācija par indikatīvām atsauces vērtībām minimālās algas tiesību aktos. Tomēr, nosakot 2026. gada minimālo algu, Minimālās algas tendenču uzraudzības un analīzes ekspertu komiteja cita starpā ņēma vērā 2024. gadā sasniegto 54 % no vidējās bruto algas un:

"ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par pienācīgu minimālo algu Eiropas Savienībā minimālās algas indikatīvā vērtība, kas tiek uzskatīta par atbilstošu, ir vai nu 50 % no vidējās bruto algas, vai 60 % no vidējās bruto algas" (Ministarstvo rada, mirovinskoga sustava, obitelji i socijalne politike, 2025).

Neraugoties uz Horvātijas likumā noteiktās minimālās algas universālo un obligāto raksturu, par ko liecina, pirmkārt, Minimālās algas likuma (OG 118/18opens in new tab, 120/21opens in new tab un 152/24opens in new tab) 3. panta 1. punkta formulējums, saskaņā ar kuru tiesības uz minimālo algu ir visiem Horvātijas Republikā nodarbinātajiem darba ņēmējiem neatkarīgi no darba devēja mītnes vai reģistrācijas (4. panta 1. punkts), un, otrkārt, ar skaidru aizliegumu noslēgt līgumus, kas atceļ tiesības uz minimālo algu (3. panta 8. punkts), likums tomēr paredz izņēmumu iespēju.

Minimālās algas likums pats par sevi paredz izņēmumus vismaz divos aspektos. Pirmkārt, tajā ir paredzēts, ka izņēmuma kārtā minimālo algu var saprast kā zemāko mēneša bruto algas apmēru, kas atbilst pilnas slodzes darba sarežģītībai, kas paredzēta koplīgumā, kura piemērošana ir paplašināta saskaņā ar vispārējiem darba tiesību aktiem (3. panta 2. punkts). Otrkārt, likums neattiecas uz darba ņēmēju, kas ir vienīgais darba devēja darbinieks un vienlaikus ir vadības loceklis, izpilddirektors, kooperatīva vadītājs, likvidators vai līdzīgu funkciju veicējs saskaņā ar īpašiem noteikumiem (4. panta 2. punkts).

Svarīgi ir tas, ka Minimālās algas likums vairs neļauj koplīgumos noteikt minimālo algu, kas ir zemāka par likumā noteikto minimālo algu. Iepriekšējos tiesību aktos šāda iespēja bija paredzēta, bet kopš tā laika tā ir atcelta. Konkrētāk, ar grozījumiem Likumā par minimālo algu (OG 152/24), kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, tika atcelts likuma 8. pants. Šī tiesību norma iepriekš bija ļāvusi koplīgumos noteikt minimālo algu, kas ir zemāka par likumā noteikto minimālo algu, ar nosacījumu, ka tā nav mazāka par 95 % no valdības noteikumos noteiktās summas. Tās atcelšana nozīmē, ka darba koplīguma slēgšanas sarunas vairs nevar kalpot par pamatu likumā noteiktās minimālās algas samazināšanai. Šīs izmaiņas apstiprina minimālās algas obligāto ius cogens raksturu Horvātijas tiesību aktos.

Atbrīvojumi no minimālās algas saistībām nav paredzēti tikai Minimālās algas likumā. Lai identificētu papildu gadījumus, kad minimālās algas saistības netiek piemērotas daļēji vai pilnībā, ir nepieciešama plašāka citu attiecīgo darba tiesību avotu analīze.

Svarīgs izņēmums izriet no Darba likuma ("Zakon o raduopens in new tab", OG 93/14, 127/17, 98/19, 151/22, 64/23) un attiecas uz praktikantiem. 59. pants nosaka, ka, ja profesionālā eksāmena nokārtošana vai darba pieredzes iegūšana likumā vai citos normatīvajos aktos ir noteikta kā prasība uzdevumu veikšanai konkrētā profesijā, darba devējs var uzņemt personu, kas ieguvusi attiecīgo izglītību, profesionālajā apmācībā, nenodibinot darba tiesiskās attiecības. Šo profesionālās apmācības periodu ieskaita praksē vai darba pieredzē, kas nepieciešama attiecīgajai profesijai, un tas nedrīkst pārsniegt noteikto ilgumu. Darba likums skaidri nosaka, ka uz šādām personām attiecas noteikumi par darba tiesiskajām attiecībām, izņemot noteikumus par darba līguma noslēgšanu, darba samaksu un darba samaksas kompensāciju un darba attiecību izbeigšanu. Ar algu saistītu noteikumu izslēgšana padara šo kārtību par būtisku izņēmumu minimālās algas aizsardzībai, jo īpaši ņemot vērā, ka prakses ilgums var ilgt līdz vienam gadam (57. pants).

Lai gan šajos Darba likuma noteikumos šāds izņēmums ir pieļaujams tikai tad, ja profesionālā izglītība ir juridisks priekšnoteikums profesijas praktizēšanai, Likums par darba tirgu ("Zakon o tržištu radaopens in new tab"), OG 118/18, 32/20, 18/22, 156/23) paplašina šo iespēju, attiecinot to arī uz noteiktām bezdarbnieku kategorijām pat tad, ja šāda priekšnosacījuma nav. Šādos gadījumos profesionālās apmācības ilgums īpašos apstākļos var ilgt līdz 24 mēnešiem (37.–38. pants un 40. panta 1. punkts). Tomēr šis pasākums ir kvalificējams kā aktīvas darba tirgus politikas instruments, un saņēmējam ir tiesības saņemt valsts finansiālu atbalstu minimālās algas apmērā, kas samazināta ar obligātajām apdrošināšanas iemaksām proporcionāli profesionālajā apmācībā pavadītajām dienām (41. panta 1. punkts).

Horvātijas tiesību aktos nav konstatētas likumā noteiktās minimālās algas atšķirības šaurā nozīmē, proti, zemākas likumā noteiktās minimālās likmes, kas piemērojamas konkrētām darba ņēmēju kategorijām. Plašākā nozīmē agrākos mehānismus, kas ļāva koplīgumos noteikt algas, kas ir zemākas par likumā noteikto minimālo algu, varēja raksturot kā zemākus par minimālajiem. Tomēr pēc Minimālās algas likuma 8. panta atcelšanas šādi pasākumi vairs nav juridiski pieļaujami. Mūsdienās koplīgumos var paredzēt darba ņēmējiem labvēlīgākas algas, bet nedrīkst paredzēt algas, kas ir zemākas par likumā noteikto minimālo algu. Jebkurš šāds noteikums būtu spēkā neesošs, un likumā noteiktā minimālā alga tiktu piemērota automātiski.

Minimālās algas likumā minimālā alga ir definēta kā "zemākā mēneša bruto algas summa, ko darba ņēmējam izmaksā par pilnas slodzes darbu" (3. panta 1. punkts), kas noteikta obligāti (3. panta 3. punkts) bruto apmērā (sankcijas ir skaidri paredzētas pašā likumā šādas prasības pārkāpuma gadījumā (10. panta 1. punkta b) apakšpunkts), kas izriet no vispārēja pienākuma, kas paredzēts Darba likumā (90. panta b) punkta 1. apakšpunkts), saskaņā ar kuru alga ir " jāsaskaņo, jānosaka vai jānosaka" bruto apmērā).

Iepriekš aprakstītā minimālā likme nevar ietvert prēmijas, kas saistītas ar virsstundu darbu, sarežģītiem darba apstākļiem, nakts darbu un darbu svētdienās, svētku dienās vai jebkurā citā dienā, kas saskaņā ar likumu ir kvalificēta kā brīvdiena (Minimālās algas likuma 3. panta 4. punkts).

Minimālās algas tendenču uzraudzības un analīzes ekspertu komiteja sniedz ieteikumu par minimālās algas apmēru nākamajam gadam; Šis ieteikums netiek publiskots.

Starp attiecīgajiem valstu resursiem par minimālo algu ir identificēti nesen publicēti akadēmiskie raksti. Jo īpaši žurnāls Radno Pravo ir publicējis attiecīgus rakstus; Tiek sniegts dažu pēdējo publicēto saraksts:

1 September 2026
Minimālās algas 2026. gadā: gada pārskats
Minimālās algas noteikšana visā ES ir kļuvusi par arvien dinamiskāku un cieši uzraudzītu politikas jomu, ko veidojusi ES Minimālās algas direktīvas transponēšana un desmit gadu ilgs ilgstošs likumīgo likmju reālais pieaugums. Šis ziņojums analizē algu noteikšanas diskusijas, kas notika dalībvalstīs un Norvēģijā 2025. gadā, koncentrējoties uz valstīm ar un bez nacionālās minimālās algas, minimālās algas un kolektīvo sarunu mijiedarbību zemu apmaksātās nozarēs, kā arī indikatīvo atsauces vērtību pieaugošo lomu nacionālo lēmumu veidošanā.
Read more
Pētījuma ziņojums
30 January 2026
Reāls minimālās algas pieaugums 2026. gadā, ņemot vērā gan progresu, gan dalībvalstu ambīciju samazināšanu
Lielākā daļa ES dalībvalstu no 2026. gada 1. janvāra mainīja savu valsts minimālās algas līmeni, un, tāpat kā iepriekšējā gadā, vispārējā aina ir par būtisku pieaugumu – kas būtiski pārsniedz cenu pieaugumu.
Read more
Raksts
Flag of the European UnionThis website is an official website of the European Union.
European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions
The tripartite EU agency providing knowledge to assist in the development of better social, employment and work-related policies

All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.

See all EU institutions and bodies