Minimālā alga Kiprā
Information for this page was compiled during December 2025 and early 2026. Most Member States had already transposed the EU minimum wage directive at this point. Those that had not yet fully completed transposition or where the information was not yet publicly available include Bulgaria, Cyprus, Luxemburg, Poland and Portugal. These profiles will be updated consecutively as the information becomes available. Users are invited to contact our experts on minimum wage if they are aware of changes.
Šajā profilā ir aprakstīts, kā Kiprā tiek regulētas un noteiktas minimālās algas. To var lasīt kā pamatinformāciju Eurofound ikgadējā pārskatā par minimālās algas noteikšanu. Kopš 2023. gada 1. janvāra Kiprā ir likumā noteikts minimālās algas režīms, kas attiecas uz gandrīz visām saimnieciskajām darbībām.
Dekrēts par minimālo algu neattiecas uz izmitināšanas darbībām, kurām minimālās algas likmes ir noteiktas ar atsevišķu dekrētu (KDP 06/2020), kas ieviests 2020. gada janvārī. KDP 06/2020 nosaka minimālās algas likmes 13 nozares profesijām. Šis dekrēts 2023. gadā tika aizstāts arī ar jaunu dekrētu (KDP 268/2023), palielinot minimālās algas likmes šīm profesijām. Pašreizējais dekrēts (KDP 55/2025) par izmitināšanas nozari tika izdots 2025. gada februārī un ir piemērojams no 2025. gada 1. janvāra.
Darba un sociālās apdrošināšanas ministrija 2024. gada rudenī ir uzsākusi procesu, lai nacionālajos tiesību aktos iekļautu 2022. gada Direktīvu (ES) 2041 par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, izveidojot trīspusēju tehnisko komiteju. Komiteja sagatavo priekšlikumu likumprojekta veidā, ko iesniedz tālākai apspriešanai Darba padomdevējai institūcijai, valsts augstākajai sociālās partnerības institūcijai. Kiprai, tāpat kā jebkurai citai dalībvalstij, direktīva bija jātransponē līdz 2024. gada 15. novembrim. Līdz 2025. gada janvāra beigām process nebija pabeigts. Darba un sociālās apdrošināšanas ministrija 2026. gada janvārī nosūtīja jaunu likumprojektu trīspusējās tehniskās komitejas locekļiem, lai to izskatītu nākamajā sēdē 2026. gada 19. janvārī.
Atšķirībā no iepriekšējā minimālās algas režīma jaunais minimālās algas dekrēts (KDP 350/2022) paredz sociālo partneru divkāršu līdzdalību minimālās algas noteikšanas procesā:
Ministru padome ir iecēlusi pārstāvjus Minimālās algas korekcijas komitejā (MWRC, 6. pants) no trim arodbiedrību konfederācijām – Pankiprijas Darba federācijas (PEO), Kipras Darba ņēmēju konfederācijas (SEK) un Kipras Demokrātiskās darba federācijas (DEOK) un divām darba devēju organizācijām – Kipras Darba devēju un rūpnieku federācijas (OEB) un Kipras Tirdzniecības un rūpniecības kameras (CCCI).
Iepriekš minētās sociālo partneru organizācijas ir iesaistītas minimālās algas noteikšanas procesā, arī piedaloties Darba padomdevēju struktūrā (LAB, 7. pants), kas ir valsts visaptveroša un ilgstoša sociālā dialoga institūcija. Sociālos partnerus LAB pārstāv to attiecīgie vadītāji, pamatojoties uz atšķirīgiem tiesību aktiem. Papildu dalībnieki ir neatkarīgi akadēmiķi vai eksperti, kurus Ministru padome ieceļ MWRC. Galīgie noteicošie dalībnieki ir darba un sociālās apdrošināšanas ministrs un Ministru padome. Viņu process un loma ir sīkāk izskaidrota nākamajā sadaļā.
"Minimālās algas korekcijas komiteja" (MWRC) sagatavo un iesniedz darba un sociālās apdrošināšanas ministram korekcijas priekšlikumu divus mēnešus pirms minimālās algas korekcijas termiņa, balstoties uz kritēriju kopumu (aprakstīts nākamajā sadaļā). MWRC korekcijas priekšlikums tiek sagatavots un iesniegts ziņojuma veidā. Dekrēts neparedz nekādas konkrētas procedūras detaļas par to, kā komitejai jānoslēdz ieteikums. Praksē komiteja divos darba ciklos (no 2023. gada oktobra līdz decembrim un no 2025. gada novembra beigām līdz decembra vidum) iesniedza ziņojumus, tostarp visus tās locekļu izteiktos viedokļus. Jaunais dekrēts neparedz arī nekādus resursus pētniecībai vai pētījumiem. Tomēr Darba un sociālās apdrošināšanas ministrija ir lūgusi komiteju turpināt darbu neatkarīgi no paredzētā korekcijas cikla un paudusi nodomu nodrošināt finanšu līdzekļus jebkuram pētījumam, ko komiteja uzskata par nepieciešamu.
Ministrs no savas puses iekļauj MWRC ziņojumu LAB darba kārtībā. Saskaņā ar jauno dekrētu (KDP 350/2022, 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) LAB locekļi izskata MWRC ziņojumu un pauž savu viedokli par to. Ministrs pēc LAB pausto viedokļu izskatīšanas sagatavo un iesniedz Ministru padomei pamatotu ieteikumu par minimālās algas līmeņa koriģēšanu, tostarp iespējamu ieteikumu par nulles korekciju. Pēdējai ir formālas pilnvaras pieņemt galīgo lēmumu (un teorētiski tā var atkāpties no iepriekš minētajiem ieteikumiem). Regulēšanas process notiek divreiz gadā. Korekcijas process pirmo reizi tika aktivizēts 2023. gada oktobrī, un pirmā korekcija stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī. 2025. gada beigās korekcijas process tika aktivizēts otro reizi, un tas stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Minimālās algas noteikšana izmitināšanas nozarē nenotiek saskaņā ar regulētu procesu vai grafiku. Attiecīgais dekrēts (KDP 06/2020) tika ieviests pēc valsts nozaru koplīguma parakstītāju pušu kopīga pieprasījuma. Tādējādi minimālās algas likmju koriģēšana izmitināšanas nozarē notiek pēc nozares sociālo partneru iniciatīvas. Tā tas bija ar dekrētu KDP 268/2023, ar kuru no 2023. gada 1. jūnija tika palielinātas minimālās algas likmes, un ar dekrētu KDP 55/2025, ar ko likmes palielināja no 2025. gada 1. janvāra.
Minimālās algas dekrēts ietver piecus parametrus, kas minimālās algas korekcijas komitejai būtu jāņem vērā, izstrādājot jautājumu par minimālās algas palielināšanu. Tomēr dekrēts ir diezgan neskaidrs attiecībā uz to, kā šie kritēriji būtu jāizvērtē. Praksē 2023. gadā komiteja pārskatīja šos parametrus, lai noteiktu, vai minimālās algas palielinājums ir pamatots. Tomēr nebija saskaņotas vai iepriekš noteiktas metodes katra kritērija aprēķināšanai. Tāpēc komiteja nevarēja izdarīt secinājumu par šī pamatotā palielinājuma apmēru.
Turpmākajā tabulā ir uzskaitīti pieci parametri, kas minēti Dekrēta KDP 350/2022 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Šie parametri neattiecas uz izmitināšanas nozari (uz kuru neattiecas KDP 350/2022, bet gan KDP 55/2025), jo jebkura korekcija notiek pēc nozaru sociālo partneru pieprasījuma.
Criterion | How is this defined/operationalised? | Regulation or practice |
Purchasing power of minimum wage under consideration of cost of living variations | Just a general reference. The decree does not define how the criterion should be taken into consideration. In practice, the MWRC employs Consumer price index statistics (Statistical Service) | Minimum Wage Decree, Regulation 7.1.a.i |
Trends of the levels of employment and unemployment | Just a general reference. The decree does not define how the criterion should be taken into consideration. In practice, the MWRC employs Labour Force Survey statistics (Statistical Service) | Minimum Wage Decree, Regulation 7.1.a.ii |
Variation of economic development and of the level of productivity | Just a general reference. The decree does not define how the criterion should be taken into consideration. In practice, the MWRC employs the National Accounts statistics (Statistical Service) and productivity statistics of Eurostat. | Minimum Wage Decree, Regulation 7.1.a.iii |
Variation of and trends of general wage levels and their distribution | Just a general reference. The decree does not define how the criterion should be taken into consideration. In practice, the MWRC employs the earnings and distribution of earnings statistics (Statistical Service, source of the statistics: Social Insurance Fund' records) | Minimum Wage Decree, Regulation 7.1.a.iv |
Impact of any minimum wage change may have on the level of employment, absolute and relative poverty indicators, cost of living and competitiveness of the economy | Just a general reference. The decree does not define how the criterion should be taken into consideration. In the MWRC there was no particular discussion over statistical sources. The members of the committee resorted to rather general assessments. | Minimum Wage Decree, Regulation 7.1.a.iv |
Kipras minimālās algas režīms, kas noteikts gan ar vispārējo minimālās algas dekrētu, gan dekrētu par izmitināšanas darbībām, šobrīd neparedz nekādas indikatīvas atsauces vērtības, kas būtu norādes tā atbilstības novērtēšanai.
Kipras minimālās algas režīms, kas piemērojams no 2023. gada 1. janvāra ar dekrēta KDP 350/2022 izdošanu, neattiecas uz darba ņēmējiem lauksaimniecības un jūrniecības darbībās, kā arī uz mājsaimniecību kā darba devēju darbībām. Minimālās algas noteikumi neattiecas uz praktikantiem un personām, kas apgūst profesionālo izglītību.
Visbeidzot, dekrēts neattiecas uz izmitināšanas darbībām, jo uz tām attiecas cits dekrēts par minimālo algu (KDP 55/2025). Pēdējais attiecas uz 13 izmitināšanas nozares profesijām.
Vispārējais minimālās algas dekrēts (KDP 350/2022, kas grozīts ar dekrētiem KDP 402/2023 un KDP 427/2025) paredz sākuma likmi un augstāku darba stāžu pēc sešiem nodarbinātības mēnešiem. Turklāt jaunais dekrēts paredz 75 % mazāko minimumu, kas attiecas uz personām, kas jaunākas par 18 gadiem, gadījuma darbam, kas nepārsniedz divus nepārtrauktus mēnešus.
Dekrēts par minimālo algu izmitināšanas nozarē (KDP 268/2023) paredz arī paaugstinātas minimālās algas pēc trīs vai sešu mēnešu darba stāža, kā arī izņēmumu no dekrēta noteikumiem visiem pēcvidusskolas studentiem viesnīcu skolās, kuri studiju ietvaros tiek nodarbināti apmācībai darba vietā. Dekrēts ir piemērojams tikai 13 nozares profesijām.
Vispārējā minimālās algas dekrētā (KDP 350/2022) ir noteiktas 12 mēneša likmes, nenorādot konkrētu darba stundu skaitu. Tas nozīmē, ka dažādu nozaru darbiniekiem var būt jāstrādā no 38 līdz 48 stundām nedēļā, lai saņemtu pilnu minimālo algu, jo Kiprā nav vienotas likumā noteiktas maksimālā dienas un nedēļas darba laika definīcijas.
Minimālās algas dekrēts izmitināšanas nozarē (KDP 268/2023) nosaka 12 ikmēneša maksājumus. Likmes 13 aptvertajām profesijām ir noteiktas gan mēneša, gan stundas izteiksmē, pamatojoties uz 38 stundu darba nedēļu, kas sadalīta piecās dienās.
Vispārējā minimālās algas dekrētā (KDP 350/2022) minimālā alga ir definēta kā kopējā bruto mēneša alga, ko darbinieks saņem par pilnas slodzes darbu (5. pants). Virsstundu samaksa, darbs ārpus parastā laika, svētku dienas samaksa un citi pabalsti netiek iekļauti minimālās algas aprēķinā (9. pants). Dekrēts pieļauj samazinājumu 15 % un/vai 10 % apmērā, ja darbinieki saņem ēdināšanu un/vai izmitināšanu, noslēdzot vienošanos ar darba devēju (10. pants). Ja darbinieks saņem abus, minimālās algas likmi var samazināt līdz 75 % no pilnas likmes (11. pants). Dažām minimālās algas saņēmēju grupām var būt tiesības uz papildu pabalstiem, piemēram, svētku dienām, samaksu par virsstundām utt., pamatojoties uz citiem tiesību aktiem, kas nosaka minimālos nodarbinātības standartus noteiktās saimnieciskajās darbībās.
Izmitināšanas nozares dekrētā (KDP 268/2023) norādīts, ka minimālā alga 13 reglamentētajām profesijām ietver pamatalgu, dzīves dārdzības pabalstu un pakalpojumu maksu. Šajā dekrētā nav aplūkota samaksa par virsstundām un svētku dienu samaksa. Tomēr atsevišķs likums garantē visiem izmitināšanas nozares darbiniekiem 15 apmaksātas svētku dienas gadā un virsstundu samaksu pusotras likmes apmērā (1,5:1).
Kiprā šāds ziņojums nav publicēts. Iepriekšējās iedaļās minētie "Minimālās algas korekcijas komitejas" (MWRC) ziņojumi attiecas uz minimālās algas noteikšanas procesu, taču pašlaik tie nav publiski pieejami.
