Minimālā alga Čehijā
Information for this page was compiled during December 2025 and early 2026. Most Member States had already transposed the EU minimum wage directive at this point. Those that had not yet fully completed transposition or where the information was not yet publicly available include Bulgaria, Cyprus, Luxemburg, Poland and Portugal. These profiles will be updated consecutively as the information becomes available. Users are invited to contact our experts on minimum wage if they are aware of changes.
Šajā profilā ir aprakstīts, kā Čehijā tiek regulēta un noteikta minimālā alga. To var lasīt kā pamatinformāciju Eurofound ikgadējā pārskatā par minimālās algas noteikšanu.
Čehijas Republikā Valsts likumā noteikto minimālo algu katru gadu nosaka Darba un sociālo lietu ministrijas paziņojums likumu apkopošanā. Šī regula nosaka arī tā saukto garantēto algu. Kopš 2025. gada garantētās algas privātajā sektorā ir atceltas, un tiek piemērota tikai likumā noteiktā minimālās algas likme. Garantētās algas publiskajā sektorā paliek spēkā, kur kopš 2025. gada 1. janvāra sākotnējo astoņu vietā tiek piemērotas tikai četras garantēto algu grupas. Šīs grupas tiek diferencētas atkarībā no sarežģītības, atbildības un piepūles, kas nepieciešamas veiktajam darbam. Zemākais garantētās algas līmenis pirmajā darba grupā atbilst minimālās algas pamatlīmenim.
Līdztekus sociālajiem partneriem starp attiecīgajiem dalībniekiem, kas iesaistīti likumā noteiktās minimālās algas noteikšanā, jāmin arī Čehijas Republikas Finanšu ministrija un Darba un sociālo lietu ministrija.
Visbeidzot, Darba un sociālo lietu ministrija ir tiesīga ar paziņojumu noteikt minimālās algas līmeni.
Čehijas Republikas Ekonomikas un sociālo nolīgumu padomeopens in new tab
Čehijas Republikas Rūpniecības konfederācija (Svaz průmyslu a dopravy ČR, SP ČR)opens in new tab
Neatkarīgo arodbiedrību asociācija (Asociace samostatných odborů, ASO)opens in new tab
Čehijas Republikas valdība (Vláda České republiky)opens in new tab
Čehijas Republikas Finanšu ministrija (Ministerstvo financí ČR, MF ČR)opens in new tab
Pamatojoties uz grozīto Likuma Nr. 262/2006 Coll. (Darba kodekss) 111. pantu, Finanšu ministrijai līdz 23. augustam ir jāizdod paziņojums, paredzot vidējo bruto algu nākamajam kalendārajam gadam. Pēc tam ar regulu pēc iepriekšējas apspriešanās ar sociālajiem partneriem Čehijas Republikas Ekonomikas un sociālo lietu nolīguma padomē, ņemot vērā atbilstības analīzi, valdība noteica koeficientu minimālās algas aprēķināšanai nākamajiem diviem gadiem, ar kuru reizina vidējās bruto algas prognozi. Visbeidzot, Darba un sociālo lietu ministrija līdz 30. septembrim publicē Likumu krājumā minimālās algas apmēru, kas aprēķināts, pamatojoties uz minēto prognozi, reizinātu ar koeficientu. 2026. gadā valdība izmantos to pašu procedūru, lai noteiktu minimālās algas aprēķināšanas koeficientus 2027. un 2028. gadam.
Pašreizējā tiesiskajā regulējumā Likuma Nr. 262/2006 Coll. (Darba kodekss) 111. pantā ir minēts aprēķinātās minimālās algas adekvātuma mērķis. Jo īpaši tas tiks noteikts attiecībā uz dzīves dārdzību, vispārējo algu līmeni un to sadalījumu, algu pieauguma tempu un ilgtermiņa produktivitātes līmeni. Lai novērtētu minimālās algas atbilstību, tika noteikta indikatīvā atsauces vērtība 47% apmērā no vidējās bruto darba samaksas tautsaimniecībā.
Criterion | How is this defined/operationalised? | Regulation or practice |
Indicators and trends of the national economy | The resulting minimum wage should be adequate, in particular in relation to the purchasing power of the minimum wage with regard to the cost of living, to the general level of wages and their distribution, to the rate of wage growth and to the long-term rate of productivity. | Section 111, paragraph 1, letter a 3 of the Labour Code. |
Minimum wage/average wage ratio | To assess the adequacy of the minimum wage, an indicative reference value of 47% of the average gross wage in the national economy shall be used. | Section 111, paragraph 1, letter a 3 of the Labour Code. |
Saskaņā ar Darba un sociālo lietu ministrijas izvirzīto mērķi minimālās algas īpatsvaram vidējā bruto darba samaksa turpmākajos gados pakāpeniski jāpalielinās. 2024. gadā tas bija 41,2%, 2025. gadā aptuveni 42,2% un 2026. gadā tam vajadzētu palielināties līdz aptuveni 43,5%. Paredzams, ka tā ik gadu pieaugs par aptuveni 1,2 procentpunktiem, lai 2029. gadā sasniegtu iepriekš minēto 47 % mērķi.
Minimālā alga attiecas uz visiem darbiniekiem. Darba kodeksā (§ 111) minimālā alga ir definēta kā zemākā pieļaujamā darba samaksas summa standarta darba attiecībās. Neatkarīgi no maksājuma termina (alga, alga vai atlīdzība no līguma) gan privātajā, gan publiskajā sektorā tā nevar būt zemāka par minimālo algu. Uz vienošanos balstīts atalgojums attiecas uz konkrētiem nodarbinātības noteikumiem, piemēram, darba līgumiem vai darba aktivitātēm.
Čehijas Republikā ir jēdziens, ko sauc par garantēto algu (Darba kodekss, 112. pants). Saskaņā ar likumu tā zemākais līmenis (kas atbilst pirmajai darba grupai) nevar būt zemāks par minimālo algu. Augstāks garantētās algas līmenis tiek noteikts, pamatojoties uz sarežģītību, atbildību un piepūli, kas nepieciešama veiktajam darbam.
Kopš 2025. gada 1. janvāra garantētās algas privātajā sektorā ir atceltas. Tāpēc šeit tiek piemērots tikai minimālās algas ierobežojums. Tomēr garantētās algas valsts sektorā paliek spēkā, kur sākotnējo astoņu vietā piemērotas tikai 4 garantēto algu grupas. Minētās četras darba vietu grupas ar diferencētu minimālo algu ir noteiktas, pamatojoties uz valdības noteikumiem Nr. 222/2010 Coll. par darba vietu katalogu sabiedriskajos pakalpojumos un pārvaldē.
Attiecīgajā Darba un sociālo lietu ministrijas paziņojumā minimālā alga ir noteikta gan kā mēneša, gan stundas likme. Šīs likmes attiecas uz standarta 40 stundu darba nedēļu.
Darba kodekss (§ 111) precizē, ka minimālā alga neietver samaksu par virsstundām, papildu samaksu par darbu brīvdienās, naktīs, sarežģītā darba vidē vai sestdienās un svētdienās.
Līdzīgi kā lielākas algas, darba devēji var atskaitīt ēdināšanas un izmitināšanas izmaksas no minimālās algas, bet tikai ar darbinieka piekrišanu.
Nodokļu atskaitījumus nosaka Likums par ienākuma nodokli (Likums Nr. 586/1992 Coll.). Šis likums nenošķir minimālās algas saņēmējus un tos, kas saņem augstākas algas, kad runa ir par atskaitījumiem.
Likums par ienākuma nodokli (Likums Nr. 586/1992 Coll.opens in new tab)
Darba un sociālo lietu pētniecības institūts veic minimālās algas adekvātuma analīzi no 2024. gada. Turpmāka analīze, kas novērtēs minimālo algu 2024. un 2025. gadā, tiks veikta 2026. gadā.
Špeciánová, J., Beran, V., Vyhlídal, J., Bílková, D. (2024), Metodika hodnocení přiměřenosti minimální mzdy v České republicePDFopens in new tab. [Minimālās algas adekvātuma novērtēšanas metodika Čehijas Republikā.], RILSA.
Špeciánová, J., Beran, V., Petřeková, V., Vyhlídal, J. (2024), Analýza přiměřenosti minimální mzdy v ČR: 2023PDFopens in new tab. [Minimālās algas adekvātuma analīze Čehijas Republikā: 2023.], RILSA.
Bittner, J. (2023), "Kā minimālās algas izmaiņas ietekmē mājsaimniecību patēriņuopens in new tab". Statistika - Statistikas un ekonomikas žurnāls, Nr. 1, 5.–29. lpp.
Fialová, K. (2022), Nízké mzdy v Česku: Ekonomické a sociální souvislostiPDFopens in new tab, (Zemas algas Čehijas Republikā: ekonomiskais un sociālais konteksts), Národohospodářský ústav Josefa Hlávky, Prāga.
Fialova, K. un Mysikova, M. (2021), "Vai zemas minimālās algas nekalpo darbiniekiem? Čehijas un Slovākijas Republikas gadījuma izpēteopens in new tab", Baltic Journal of Economics, 21. sēj., Nr. 1, 43.–59. lpp.
TREXIMA, (2021),Vliv minimální mzdy a návrh řešení přetrvávajících problémů (Minimālās algas ietekme un priekšlikums pastāvīgu problēmu risinājumiem)PDFopens in new tab",PDFopens in new tab TREXIMA, Prāga.
Chytilová, H. un Frejlich, P. (2020), "Minimālās algas strīda jēdziens: Čehijas Republikas gadījumsopens in new tab", Politická ekonomie, 68. sējums, Nr. 4, 423.–442. lpp.
Grossmann, J., Jurajda, Š. un Smolka, V. (2019), Minimālās algas pieauguma ietekme uz nodarbinātību un algām Čehijas Republikāopens in new tab, Institut pro demokracii a ekonomickou analýzu (IDEA – CERGE EI), Prāga.
Schulz, J. (2018), "Minimālās algas motivācijas funkcija: Čehijas Republikas gadījuma izpēteopens in new tab", FÓRUM sociální politiky, 12. sējums, Nr. 6, 2.–10. lpp.
Pavelka, T., Skála, M. un Čadil, J. (2014), Atsevišķi minimālās algas jautājumi Čehijas RepublikāPDFopens in new tab, E a M: Ekonomie a Management, 17. sējums, Nr. 4, 30.–45. lpp.
Čehijas Republikas valdības biroja Analīzes un informācijas departaments (2014), Minimālās algas ietekme uz bezdarbu Čehijas RepublikāPDFopens in new tab, Čehijas Republikas valdības birojs, Prāga.
Duspivová, K., Kantorová, P., Matějka, M., Spáčil, P., Smolka, V., Šustová, Š. et al (2013), Hodnocení vlivu minimální mzdy na sociálně ekonomický vývoj ČRopens in new tab (Minimālās algas ietekmes novērtējums), TREXIMA.
Fialová, K. un Mysíková, M. (2009), "Minimālā alga: darba tirgus sekas Čehijas RepublikāPDFopens in new tab", Finance a Úvěr - Čehijas Ekonomikas un finanšu žurnāls, 59. sējums, Nr. 3, 255.–274. lpp.
