Minimālā alga Vācijā

• Likums, kas reglamentē vispārējo minimālo algu (Minimālās algas likums)opens in new tab

• Minimālās algas komisijas reglamentsPDFopens in new tab (2025. gada 21. janvāris)

• 2025. gada 9. septembra rīkojums Nr. 5 par minimālās algas korekcijuPDFopens in new tab

• Darba koplīgumu likumsopens in new tab

• Likums par darba ņēmēju norīkošanu darbāopens in new tab

• Pagaidu nodarbinātības likumsopens in new tab

Likumā noteikto minimālo algu nosaka ar ministrijas rīkojumu pēc Minimālās algas komisijas priekšlikuma ik pēc diviem gadiem. Saskaņā ar Minimālās algas likumu (4. panta 2. punkts) Minimālās algas komisija tiek iecelta ik pēc pieciem gadiem. Tās sastāvā ir priekšsēdētājs un trīs locekļi no katras sociālo partneru puses. Sociālo partneru pārstāvjiem un priekšsēdētājam ir balsstiesības. Diviem papildu padomdevējiem no zinātnieku aprindām nav balsstiesību komisijas lēmumos. Tos ierosina sociālie partneri, bet tiem jābūt neatkarīgiem no sociālo partneru organizācijām (piemēram, viņus nedrīkst nodarbināt sociālo partneru organizācijas finansētos pētniecības institūtos). Federālā valdība ieceļ priekšsēdētāju pēc darba devēju organizāciju un arodbiedrību jumta organizāciju kopīga priekšlikuma. Minimālās algas komisiju atbalsta sekretariāts, kurā pašlaik ir astoņi darbinieki. Sekretariāts atrodas Federālajā darba drošības un veselības institūtā (BAUA) kā neatkarīga organizatoriska vienība, ko finansē federālā zeme (2024. gada budžets aptuveni 1,36 miljoni EUR). Tā cita starpā atbalsta Komisiju, veicot minimālās algas zinātnisko novērtējumu, un sniedz informāciju un padomus darbiniekiem un uzņēmumiem.

• Informācija par Minimālās algas komisijas darbuopens in new tab - Mindestlohnkommission

Saskaņā ar Minimālās algas likumu (9. pants) ik pēc diviem gadiem jūnijā Minimālās algas komisija pieņem rezolūciju ar priekšlikumu par minimālās algas līmeni nākamajiem diviem gadiem, sākot no nākamā gada janvāra. 10. pants nosaka, ka komisija pieņem lēmumu ar klātesošo locekļu balsu vienkāršu balsu vairākumu. Priekšsēdētājs vispirms atturas no balsošanas. Ja rezolūcijai nav balsu vairākuma, priekšsēdētājs iesniedz kompromisa priekšlikumu. Priekšsēdētājs balso tikai tad, ja pēc kompromisa priekšlikuma apspriešanas joprojām nav balsu vairākuma. Minimālās algas komisija var organizēt uzklausīšanu ar darba devēju organizāciju un arodbiedrību jumta organizācijām, nozaru darba devēju organizācijām un arodbiedrībām, baznīcu organizācijām saskaņā ar publiskajām tiesībām, labdarības asociācijām, apvienībām, kas pārstāv ekonomiskās un sociālās intereses, un citām personām, kuras skar minimālā alga. Tajā tiek izmantota arī informācija un ekspertu viedokļi no ārējām struktūrām. Turklāt 9. iedaļā ir noteikts, ka Komisijai ir jāsniedz rakstisks lēmuma pamatojums un kopā ar rezolūciju jāiesniedz ziņojums, kurā ir novērtējums par minimālās algas ietekmi uz darba ņēmēju aizsardzību, konkurenci, nodarbinātību noteiktās rūpniecības nozarēs un reģionos, kā arī produktivitāti.

Saskaņā ar 11. pantu, kad Minimālās algas komisija ir pieņēmusi rezolūciju, valdība izstrādā juridisku rīkojumu par minimālās algas noteikšanu. Pēc rīkojuma projekta publicēšanas sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir iespēja trīs nedēļu laikā iesniegt rakstiskus atzinumus par projektu. Tad valdība var noteikt minimālās algas korekciju, ko ierosinājusi Minimālās algas komisija, ar juridisku rīkojumu bez Bundesrāta (otrās federālās likumdošanas palātas, kas pārstāv Vācijas federālās zemes) piekrišanas. Federālā valdība var īstenot Minimālās algas komisijas priekšlikumu tikai nemainīgi un nevar noteikt citu summu. Ja lēmums netiks īstenots, pašreizējais minimālās algas līmenis paliktu.

Saskaņā ar Minimālās algas likuma 9. panta 2. punktu Minimālās algas komisija, nosakot minimālo algu, "pēc tam vadās no kolektīvās darba samaksas attīstības". Kolektīvās darba samaksas attīstības dati ir iegūti no Federālā statistikas biroja Kolektīvo sarunu algu indeksa (Tariflohnindex). Konkrēti, saskaņā ar likumā noteiktās minimālās algas definīciju kā stundas algu par pamatu tiek izmantota kolektīvā stundas izpeļņa.

Turklāt Minimālās algas komisija saskaņā ar to pašu Minimālās algas likuma 9. panta 2. punktu pieņem lēmumu, vispārēji izvērtējot šādus kritērijus:

• pienācīgs minimālais darba ņēmēju aizsardzības līmenis,

• neapdraud nodarbinātību

• godīgi un efektīvi konkurences apstākļi

Kopš 2025. gada 21. janvāra Minimālās algas komisijas reglamentā ir arī paredzēts, ka Komisija ņem vērā atsauces vērtību 60 % apmērā no pilnas slodzes darbinieku bruto vidējās algas saskaņā ar ES minimālās algas direktīvu.

Īstenojot iepriekš minētos juridiskos kritērijus, lai novērtētu likumā noteikto minimālās algas korekciju atbilstību, Minimālās algas komisija pēta zemu algu attīstību zem un virs likumā noteiktās minimālās algas, izmantojot datus no izpeļņas strukturālā apsekojuma (VSE) un izpeļņas apsekojuma (VE), ko papildina ceturkšņa izpeļņas apsekojuma (VVE) un sociālekonomiskās paneļa (SOEP) novērtējumi. Komisija turpina pētīt atbilstību likumā noteiktajai minimālajai algai, izmantojot datus no Muitas ģenerāldirektorāta struktūrvienības "Nedeklarēta darba finanšu kontrole", kas uzrauga minimālās algas ievērošanu. Lai pārbaudītu minimālās algas ietekmi uz sociālo pabalstu, īpaši minimālo ienākumu pabalstu, saņemšanu, pamatojoties uz Sociālo kodeksu II grāmatu, komisija iegūst datus no vairākiem Federālās nodarbinātības aģentūras statistikas datiem.

Attiecībā uz nodarbinātību (austrumi/rietumi; tikai nepilna laika darbinieki; darbinieki, uz kuriem attiecas sociālās apdrošināšanas iemaksas (izņemot praktikantus) un kuri strādā nelielu nepilnu darba laiku; darbinieki, uz kuriem attiecas sociālās apdrošināšanas iemaksas (izņemot praktikantus)) un bezdarba rādītāji (austrumi/rietumi; dalīti pēc dzimuma, vecuma, valstspiederības) Komisija izmanto Federālās nodarbinātības aģentūras datus.

Komisija pēta arī darba laika attīstību (Strukturālais izpeļņas apsekojums (VSE); Izpeļņas apsekojumi (VE); Sociālekonomiskā ekspertu grupa (SOEP), Nodarbinātības pētījumu institūta (IAB) izveides grupa, Federālā darba drošības un veselības institūta (BAuA) darba laika apsekojums), vakances darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma analīzei (Federālās nodarbinātības aģentūras statistika; IAB darba apsekojums), norises attiecībā uz māceklību un tālākizglītību (Federālās izglītības un pētniecības ministrijas statistika; IAB Job Survey) un pašnodarbinātības attīstību (Mannheim Company Panel (MUP); Sociāli ekonomisko ekspertu grupa (SOEP)).

Lai iegūtu datus par minimālās algas ietekmi uz konkurenci, Minimālās algas komisija izmanto datus no IAB darba apsekojuma, strukturālā izpeļņas apsekojuma (VSE) un Ipsos uzņēmumu apsekojuma. Darba ražīgums un darbaspēka izmaksas tiek aplūkotas, izmantojot Federālā statistikas biroja datus (darbaspēka izmaksu indekss, nacionālie konti). Citi izmantotie dati attiecas uz ieguldījumiem (IAB Establishment Panel), cenām (Federālā statistikas biroja statistika), privāto patēriņu (Federālā statistikas biroja statistika), peļņu (Federālā statistikas biroja statistika, nacionālie konti; IAB uzņēmumu panelis) un uzņēmējdarbības reģistrācijas un maksātnespējas statistika (Federālais statistikas birojs).

2025. gada 21. janvārī Minimālās algas komisija mainīja savu reglamentu, lai pielāgotos attiecīgajiem ES Minimālās algas direktīvas noteikumiem. Saskaņā ar 2. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktu "Likumā noteiktās minimālās algas pielāgošanas kritēriji" Komisija piebilda, ka papildus Vācijas Minimālās algas likumā noteiktajiem kritērijiem Komisija ņem vērā "atsauces vērtību 60 % apmērā no pilna laika darbinieku bruto vidējās algas" saskaņā ar ES minimālās algas direktīvu. Tomēr Minimālās algas komisija nepieņem lēmumu, pamatojoties tikai uz šo atsauces kritēriju, bet turpina veikt visu iepriekš minēto juridisko kritēriju vispārēju novērtējumu.

Saskaņā ar Minimālās algas likuma 1. panta 1. punktu "katram darba ņēmējam ir tiesības saņemt darba devēja atalgojumu, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru". Praktikanti kvalificējas kā darba ņēmēji, ja viņu prakse nav daļa no oficiālas izglītības programmas (piemēram, universitātes studijas, skola) un ja tā pārsniedz trīs mēnešus. Arī bērni, uz kuriem attiecas Likums par jauniešu nodarbinātības aizsardzību (Jugendarbeitsschutzgesetz) un kuri nav pabeiguši profesionālo izglītību, netiek uzskatīti par darba ņēmējiem šā likuma izpratnē. Turklāt mācekļi netiek definēti kā darba ņēmēji. Viņi saņem minimālo atalgojumu saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma (BBiG) 17. pantu.

Ilgstošie bezdarbnieki saskaņā ar definīciju Sociālā kodeksa III grāmatā (darba ņēmēji, kas ir bijuši bezdarbnieki 12 mēnešus vai ilgāk) nav likumīgi tiesīgi saņemt minimālo algu pirmajos sešos nodarbinātības mēnešos.

Cenas mācekļiem

Mācekļi saņem minimālo atalgojumu saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma (BBiG) 17. pantu:

• Profesionālās izglītības likums (BBiG)opens in new tab

Nozarei specifiskā likumā noteiktā minimālā alga

Papildus likumā noteiktajai minimālajai algai ir nozarei specifiskas minimālās algas ar algu līmeni, kas pārsniedz likumā noteikto minimālo algu, par kuru vienojušies darba koplīgumu partneri, un federālā valdība pasludināja par vispārsaistošiem saskaņā ar Darba ņēmēju norīkošanas likumu (AEntG), Pagaidu nodarbinātības likumu (AÜG) vai Koplīgumu likumu (TVG). Visiem darba devējiem, kas darbojas šādās nozarēs, ir vispārēji saistoši nolīgumi: pagaidu nodarbinātība, profesionālās apmācības un tālākizglītības pakalpojumi, jumta seguma tirdzniecība, elektrotirdzniecība, gaļas rūpniecība, ēku tīrīšana, krāsošana un lakošana, māsu rūpniecība, skursteņslauķu amatniecība.

Likumā noteiktā minimālā alga Vācijā ir definēta kā stundas alga neatkarīgi no nostrādāto stundu skaita. Netiek piemēroti noteikumi par ikmēneša maksājumu skaitu.

Vācijas likumā par minimālo algu nav definētas likumā noteiktās minimālās algas sastāvdaļas. Tāpēc juridiskā situācija ir atkarīga no judikatūras. Tas ne vienmēr ir skaidrs. Saskaņā ar jaunāko judikatūru situācija izskatās šāda (2025. gada janvāris).

Minimālajā algā netiek ieskaitīti dzeramnaudas, kapitālu veidojošie pabalsti, nakts darba piemaksas (ja tās tiek maksātas saskaņā ar Darba laika likumu) un īpaši maksājumi, piemēram, atvaļinājuma nauda, ja tie nav saistīti ar darba izpildi, bet gan ar tiesībām uz atvaļinājumu.

Nav skaidras juridiskās situācijas attiecībā uz pabalstiem natūrā.

Parasti maksājumi tiek ieskaitīti minimālajā algā, ja tie tiek veikti apmaiņā pret paveikto darbu, ieskaitot piemaksas par sniegumu, akorda algas, prēmijas par darbu svētdienās un svētku dienās, maiņu prēmijas, kā arī lojalitātes, pārstāvības un apmeklējuma prēmijas. Ziemassvētku un svētku nauda tiek kompensēta no minimālās algas, ja tās tiek maksātas par paveikto darbu. Darba devējs nevar vienpusēji nolemt iepriekšējās atvaļinājuma vai Ziemassvētku prēmijas pārvērst proporcionālos ikmēneša maksājumos, lai varētu tās proporcionāli laikam kompensēt no likumā noteiktās minimālās algas.

Atskaitījumi (piemēram, par ēdināšanu un izmitināšanu) nav atļauti.

• Vācijas muita – minimālās algas komponenti, piemaksas un piemaksasopens in new tab (skatīts 2025. gada 7. janvārī)

• Vācijas Bundestāga Zinātniskais dienests - Par atsevišķu atalgojuma sastāvdaļu un pabalstu natūrā ieskaitāmību likumā noteiktajā minimālajā algāPDFopens in new tab (2020. gads)

Ar katru lēmumu par minimālās algas līmeni Vācijas Minimālās algas komisija publicē obligātu ziņojumu (Minimālās algas likuma 9. panta 4. punkts) par "minimālās algas ietekmi uz darba ņēmēju aizsardzību, konkurences apstākļiem, nodarbinātību noteiktās rūpniecības nozarēs un reģionos, kā arī produktivitāti" (Minimālās algas likuma 9. panta 4. punkts), kas pievienots savam lēmumam:

• Minimālās algas komisijas pirmais ziņojumsopens in new tab federālajai valdībai saskaņā ar Minimālās algas likuma 9. panta 4. punktu par likumā noteiktās minimālās algas ietekmi (2016. gada 28. jūnijs) / kopsavilkums angļu valodāopens in new tab

• Minimālās algas komisijas otrais ziņojumsopens in new tab federālajai valdībai saskaņā ar Minimālās algas likuma 9. panta 4. punktu par likumā noteiktās minimālās algas ietekmi (2018. gada 26. jūnijs) / kopsavilkums angļu valodāopens in new tab

• Minimālās algas komisijas trešais ziņojumsopens in new tab federālajai valdībai saskaņā ar Minimālās algas likuma 9. panta 4. punktu par likumā noteiktās minimālās algas ietekmi (2020. gada 30. jūnijs) / kopsavilkums angļu valodāopens in new tab

• Minimālās algas komisijas ceturtais ziņojumsopens in new tab federālajai valdībai saskaņā ar Minimālās algas likuma 9. panta 4. punktu par likumā noteiktās minimālās algas ietekmi (2023. gada 26. jūnijs) / kopsavilkums angļu valodāopens in new tab

• Minimālās algas komisijas piektais ziņojumsopens in new tab federālajai valdībai saskaņā ar Minimālās algas likuma 9. panta 4. punktu par likumā noteiktās minimālās algas ietekmi (2025. gada 27. jūnijs) / kopsavilkums angļu valodāopens in new tab

Turklāt Hansa Boklera fonda Ekonomisko un sociālo pētījumu institūts (WSI) publicē ikgadēju ziņojumu par minimālās algas attīstību Vācijā un Eiropas Savienībā:

• WSI minimālās algas ziņojums 2018opens in new tab - Cenu tendences mazina reālās algas pieaugumu (2018. gada februāris) / Angļu valodas versijaPDFopens in new tab

• WSI 2019. gada ziņojums par minimālo alguopens in new tab – laiks būtiskam minimālās algas paaugstinājumam un Eiropas minimālās algas politikai (2019. gada marts) / angļu valodas versijaPDFopens in new tab

• WSI 2020. gada ziņojums par minimālo alguPDFopens in new tab – izrāviens Eiropas minimālās algas iniciatīvā? (2020. gada februāris) / Angļu valodas anotācijaopens in new tab

• WSI minimālās algas ziņojums 2021PDFopens in new tab - Vai Eiropa ir ceļā uz adekvātu minimālo algu? (2021. gada februāris) / angļu valodas versijaPDFopens in new tab

• WSI minimālās algas ziņojums 2022PDFopens in new tab - ceļā uz jaunu minimālās algas politiku Vācijā un Eiropā (2022. gada marts) / angļu valodas versijaPDFopens in new tab

• WSI minimālās algas ziņojums 2023opens in new tab - pirktspējas nodrošināšana kā centrālais uzdevums augstas inflācijas laikā (2023. gada februāris) / Angļu valodas anotācijaopens in new tab

• WSI 2024. gada minimālās algas ziņojumsPDFopens in new tab - reālie ieguvumi saistībā ar Eiropas Minimālās algas direktīvas īstenošanu (2024. gada februāris) / anotācija angļu valodāopens in new tab

• WSI 2025. gada minimālās algas ziņojumsopens in new tab - minimālās algas politikas pārorientācija noved pie reāla pieauguma (2025. gada aprīlis) / angļu valodas versijaopens in new tab

Katru gadu Vācijā tiek publicēts liels skaits pētniecības rakstu, kas orientēti uz minimālās algas tēmu. Papildus ziņojumiem, kas pievienoti katram lēmumam par minimālās algas noteikšanu (sk. iepriekš sadaļu), Minimālās algas komisija regulāri pasūta pētniecības projektus saistībā ar tās minimālās algas noteikšanas uzdevumiem.

Pētījumi par jautājumiem, kas saistīti ar minimālo algu, cita starpā tiek veikti arī Ekonomikas un sociālo pētījumu institūtā (WSI), Vācijas Ekonomikas institūtā (IW), Nodarbinātības pētījumu institūtā (IAB), ifo institūtā, Lietišķo ekonomisko pētījumu institūtā (IAW), Vācijas Ekonomikas pētījumu institūtā (DIW), Leibnica Ekonomisko pētījumu institūtā (RWI) vai Leibnica Eiropas Ekonomikas pētījumu centrā (ZEW).

Saite uz iepriekš minēto pētniecības institūtu ir sniegta zemāk.

• Minimālās algas komisijasopens in new tab pasūtītā izpēte

• Ekonomisko un sociālo pētījumu institūts (WSI) - Pētījumi par minimālo alguopens in new tab

• Vācijas Ekonomikas institūts (IW)opens in new tab

• Nodarbinātības pētījumu institūts (IAB) – Pētījumi par minimālo alguopens in new tab

• ifo institūtsopens in new tab

• Lietišķo ekonomisko pētījumu institūts (IAW) - Pētījumi par minimālo alguopens in new tab

• Vācijas Ekonomisko pētījumu institūtsopens in new tab (DIW)

• Leibnica Ekonomisko pētījumu institūtsopens in new tab (RWI)

• Leibnica Eiropas Ekonomikas pētījumu centrsopens in new tab (ZEW)