Minimālā alga Ungārijā

• Darba kodekss (2012. gada I likums)opens in new tab

• Valdības dekrēts Nr. 426/2025 (XII.23)opens in new tab

2024. gada oktobrī tika ieviestas būtiskas izmaiņas minimālās algas noteikumos. Valdības dekrētā Nr. 308/2024 (X. 24.) "Par sīki izstrādātiem noteikumiem par obligātās minimālās algas un garantētās minimālās algas aplūkošanu un ar ko groza dažus valdības noteikumus, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par Eiropas Savienībā garantējamo minimālo algu" ir vairāki grozījumi. Svarīgākās izmaiņas ir:

• precizē VKF kā minimālās algas sarunu foruma juridisko statusu; partneru (darba devēju, darba ņēmēju pārstāvju un valdības) tiesības un pienākumi;

• nosaka kritērijus, kas jāņem vērā, nosakot minimālo algu

• nosaka precīzu procedūru un nosacījumus sarunām par minimālo algu

• norāda, ka minimālajai algai vajadzētu būt 50 % no vidējās regulārās bruto algas

Par gada minimālo algu vienojas Konkurētspējas nozares un valdības trīspusējais pastāvīgais konsultatīvais forums (VKF). VKF tika izveidots 2012. gadā. Tā darbojas kā konsultatīva struktūra, kas atbilst minimālās algas direktīvas prasībām.

VKF biedri ir valdība, trīs arodbiedrību konfederācijas un trīs galvenās darba devēju organizācijas. VKF locekļi tika izvirzīti 2012. gadā, pamatojoties uz principu, ka viņi ir lielākās organizācijas abās pusēs.

Arodbiedrības:

• Neatkarīgo arodbiedrību demokrātiskā līga (LIGA)

• Ungārijas Arodbiedrību konfederācija (MASZSZ)

• Nacionālā darba ņēmēju padomju federācija (MOSZ)

Darba devēju organizācijas:

• Vispārējā patēriņa kooperatīvu un tirdzniecības asociāciju nacionālā federācija (ÁFEOSZ-Coop Szövetség, KÉSZ)

• Nacionālā darba devēju un rūpnieku konfederācija (MGYOSZ)

• Nacionālā uzņēmēju un darba devēju asociācija (VOSZ)

Kopš tās dibināšanas VKF dalība nav mainījusies. Gada minimālā alga ir minēta VKF statūtos. Reglamenta 3. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka VKF locekļi apspriežas un vienojas "par ierosinātajiem valdības pasākumiem, kas ietekmē konkurētspējīgā nozarē strādājošo ienākumus (obligātā minimālā alga, garantētā minimālā alga, algas piemaksas) [..].'

Darba kodeksa 153. pantā ir paredzēta minimālās algas noteikšana, bet VKF nav minēts. Tā vietā ir noteikts, ka "valdība nosaka minimālo algu ar dekrētu pēc apspriešanās ar Valsts ekonomikas un sociālo lietu padomi (NGTT)". Patiešām, NGTT apspriež minimālās algas paaugstināšanas principus katru gadu, bet tā nelemj par minimālās algas palielinājuma līmeni. Tā arī nespēj to darīt, jo tā pārstāv ne tikai sociālos partnerus, bet arī akadēmiskās aprindas, baznīcas, mākslu un NVO.

Līdz 2024. gadam VKF nebija reglamentēts ar likumu. Tas tika iekļauts Ekonomikas attīstības ministrijas (Gazdaságfejlesztési Minisztérium, GFM) organizatoriskajos un darbības noteikumos.

Valdības dekrēts Nr. 308/2024 (X. 24.) 1. panta 1. punktā VKF ir noteikts par forumu sarunām par minimālo algu, radot skaidru juridisko pamatu sarunām par minimālo algu. VKF darbība, sastāvs un pilnvaras nav mainījušās, tikai tās juridiskais statuss.

Gada minimālās algas noteikšanas principi gan nekvalificētiem ("standarta"), gan kvalificētiem darba ņēmējiem ("garantēti") pēdējo 13 gadu laikā nav mainījušies. Darba kodeksa 153. pants piešķir valdībai pilnvaras noteikt minimālo algu pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem. Par minimālo algu VKF ietvaros galvenokārt vienojas darba devēju un darba ņēmēju organizācijas. Ja sociālie partneri panāk vienošanos, valdībai, nosakot korekciju ar dekrētu, ir saistošs līmenis, kas panākts ar sociālo partneru vienošanos. Ja sociālie partneri nepanāk vienošanos, valdība var vienpusēji noteikt minimālās algas līmeni. Tomēr pēdējo 13 gadu laikā tas nav noticis.

Valdības pieeja sarunām par minimālo algu pēdējos gados ir mainījusies. Ir bijuši gadi (piemēram, 2022. gadā), kad valdība ieradās sarunās ar konkrētu priekšlikumu (ko pieņēma sociālie partneri), un gadi, kad valdība vispār neiejaucās, neraugoties uz to, ka sociālie partneri nespēja panākt vienošanos. Piemēram, 2020. gadā minimālā alga beidzot stājās spēkā tikai nākamā gada februārī (2021. gadā). 2023.–2025. gadā sociālie partneri savlaicīgi panāca vienošanos, un attiecīgais valdības dekrēts decembrī tika publicēts Ungārijas Vēstnesī.

Likums Nr. 308/2024 paredz šādus noteikumus par minimālās algas noteikšanas procedūru

4. pants VKF lēmumam vai vienošanās ir nepieciešama katras puses darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvju vairākuma piekrišana un valdības pārstāvja piekrišana.

5. pants nosaka, ka ministrs katru gadu līdz 30. septembrim ierosina VKF uzraudzības komitejas pirmo sanāksmi apspriešanai par nākamā gada obligāto minimālo algu un garantēto minimālo algu un vienlaikus nosūta VKF locekļiem jaunākos datus un prognozes par makroekonomiskajiem rādītājiem. Šie rādītāji ir uzskaitīti tabulā nākamajā nodaļā.

6. pants: Pirmā sanāksme, lai apspriestos par minimālo algu un garantēto minimālo algu nākamajam gadam, notiek katru gadu ne vēlāk kā 15. oktobrī.

7. panta 1. punkts: Locekļi cenšas pabeigt apspriedes par nākamā gada minimālo algas likmi un garantēto minimālo algu, katru gadu līdz 1. decembrim rīkojot vajadzīgo sanāksmju skaitu.

7. panta 2. punkts: Ja tiek pārsniegts 1. punktā noteiktais termiņš, apspriedes pabeidz dienā, kad noslēgta vienošanās par minimālās algas apmēru un garantēto minimālo algu nākamajam gadam.

8. pants (1) VKF katru kalendāro gadu pārskata likumā noteiktās minimālās algas un garantētās minimālās algas apmēru, bet var tos pārskatīt arī kalendārā gada laikā.

8. panta 2. punkts Ja pārskatīšana tiek veikta kalendārā gada laikā, kā minēts (1) punktā, ministrs sniedz makroekonomiskos datus, kas pieejami konsultācijām.

8. panta 3. punkts Ja VKF nolemj kalendārā gada laikā palielināt likumā noteikto minimālo algu un garantēto minimālo algu, palielinājuma apmēru un spēkā stāšanās datumu nosaka valdība ar dekrētu 30 dienu laikā pēc vienošanās.

Saskaņā ar Darba kodeksu (153. panta 3. punkts), nosakot minimālo algu, jāņem vērā "valsts darba tirgus īpatnības, valsts ekonomikas stāvoklis, ekonomikas nozaru un ģeogrāfisko apgabalu situācija darba tirgū". Tas liecina, ka likums neizslēdz nozaru vai reģionālo minimālo algu noteikšanu, bet praksē šāda veida algas nekad netiek noteiktas. Attiecībā uz ekonomiskajiem rādītājiem likuma formulējums ir ļoti plašs.

2016. gadā sociālie partneri parakstīja sešu gadu trīspusēju darba samaksas nolīgumu, kurā tika noteikts mehānisms minimālās gada algas paaugstināšanai līdz 2022. gadam (pamatojoties uz vidējās algas pieaugumu, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu un sociālo iemaksu nodokļa samazinājumu). Tomēr pēc dažiem gadiem tas tika pārtraukts ekonomisko rādītāju drudžainās attīstības dēļ (un, piemēram, COVID ietekme). Bet no vienošanās ir saglabāts sociālo iemaksu nodokļa samazinājums katru gadu, ko valdība saglabāja līdz 2022. gadam. Šo sešu gadu laikā darba devēju veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas (Ungārijā – sociālās apdrošināšanas nodoklis) samazinājās no 27 % līdz 13 % no bruto algas.

Ekonomiskie mainīgie lielumi, kas tika aplūkoti apspriešanā par minimālo algu, ir atkarīgi no ekonomiskās situācijas īpatnībām attiecīgajā gadā. Līdz 2020. gadam zemas inflācijas periodā galvenie kritēriji bija vidējā darba samaksa un ekonomiskā izaugsme. 2021. gadā, Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās lejupslīdes gadā, galvenā dilemma bija darba devēju spēja paaugstināt algas. 2022. un 2023. gadā (ko raksturo ārkārtīgi augsta inflācija) mērķis bija saglabāt minimālās algas reālo vērtību. Tas ir novirzījis uzmanību uz inflācijas prognozi. 2025. gadā sarunās atkal galvenā uzmanība tika pievērsta ekonomiskajai situācijai. 2025. gadā Ungārijas ekonomika trīs gadus bija stagnējusi, bet inflācija bija ievērojami samazinājusies.

Valdības dekrēta Nr. 308/2024 (X. 24.) 9. pantā ir noteikts, ka VKF nosaka likumā noteiktās minimālās algas un garantētās minimālās algas apmēru, ņemot vērā šādus mērķus: pienācīga dzīves līmeņa sasniegšana, strādājošo nabadzības samazināšana un sociālās kohēzijas un augšupējas sociālās konverģences veicināšana, kā arī vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību samazināšana.

Nosakot minimālās algas un garantētās minimālās algas apmēru un apmēru, kā noteikts Likuma Nr. 308/2024 10. pantā, jāņem vērā šādi pamatprincipi:

a) Darba kodeksa noteikumus. Darba kodeksa 153. panta 3. punkts (valsts darba tirgus raksturojums, tautsaimniecības stāvoklis, tautsaimniecības nozaru un ģeogrāfisko teritoriju situācija darba tirgū,

b) likumā noteiktās minimālās algas pirktspēju, ņemot vērā dzīves dārdzību,

c) darba samaksas vispārējo līmeni un sadalījumu,

d) algu pieauguma tempu;

e) valsts produktivitātes ilgtermiņa līmeņi un tendences.

Saskaņā ar Likuma Nr. 308/2024 5. pantu valdība līdz 30. septembrim sarunu pusēm iesniedz šādus makroekonomiskos datus un prognozes.

Tikai šie pieci kritēriji ir uzskaitīti likumā, kā tie parādās pirmajā ailē, bez paskaidrojumiem. Otrajā ailē norādīts, kā šos rādītājus interpretē un precizē sarunu puses.

Sarunu laikā iepriekš minētie dati ir pieejami par dažādiem kārtējā gada periodiem: IKP un produktivitātes dati ir pieejami par gada pirmajiem trim ceturkšņiem, savukārt inflācijas, nodarbinātības un algu dati parasti ir pieejami par pirmajiem 8–9 mēnešiem. Prognozes sniedz valdība un nacionālā banka, bet sociālie partneri bieži vien apstrīd arī neatkarīgu analītiķu prognozes.

Nosakot minimālās algas, puses acīmredzot koncentrējas uz nākamā gada makroekonomiskajām prognozēm, bet ņem vērā arī vidēja termiņa tendences.

2024. gada novembrī sociālie partneri panāca vienošanos par 3 gadu minimālo algu. Saskaņā ar šo vienošanos minimālā alga palielināsies par 9% 2025. gadā, 13% 2026. gadā un 14% 2027. gadā. Reālie ekonomiskie apstākļi minimālās algas pieaugumam 2026. un 2027. gadā procentos ir šādi.

Līgums nosaka, ka, ja rādītāju noviržu aritmētiskā summa pozitīvi vai negatīvi pārsniedz vienu procentpunktu, pamatojoties uz vidējiem faktiskajiem datiem par pārskata gada pirmajiem trim ceturkšņiem, VKF locekļi atkārtoti apspriedīs minimālās algas pieauguma likmi 2026. un 2027. gadam.

Līgumā valdība ir vienojusies, ka darba devējiem no 2024. gada 1. septembra līdz 15. novembrim būs jāmaksā sociālo iemaksu nodoklis no iepriekšējā gada minimālās algas par tik daudz viņu darbinieku, cik nopelnījuši minimālo algu. Un tas pats 2026. un 2027. gadā, kad darba devējiem abos gados būs jāmaksā sociālo iemaksu nodoklis, kas vienāds ar iepriekšējā gada minimālās algas līmeni. Lai izmantotu šo iespēju, uzņēmumiem bija jāiesniedz pieteikums līdz 2024. gada beigām. Neliels skaits uzņēmumu (aptuveni 6 000) iesniedza šādus pieteikumus.

2025. gada pirmajos trijos ceturkšņos faktiskie makroekonomiskie dati atšķīrās no tiem, kas norādīti trīs gadu līgumā. Bruto nominālās darba samaksas pieaugums kopumā atbilda gaidām (9.1%), bet ekonomikas izaugsme (0.3%) bija ievērojami zemāka nekā gaidīts un inflācija bija augstāka (4.6%). Ungārijas ekonomika būtībā bija stagnējusi trīs gadus. Rādītāju starpību aritmētiskā summa bija mīnus 1,4 procentpunkti.

Tā kā starpība bija lielāka par 1 procentpunktu, pusēm bija jāpārrunā gada minimālās algas līgums. Visbeidzot, viņi vienojās par minimālās standartalgas palielinājumu par 11 % un garantētās minimālās algas palielināšanu par 7 % no 2026. gada 1. janvāra.

Valdības dekrēta Nr. 308/2024 11. pantā ir noteikts, ka sociālie partneri cenšas nodrošināt, lai likumā noteiktā minimālā alga sasniegtu 50 % no vidējās regulārās bruto izpeļņas , kas aprēķināta, pamatojoties uz Centrālā statistikas biroja rīcībā esošajiem datiem par iepriekšējo gadu. Tātad to var uzskatīt par indikatīvo atsauces vērtību, lai gan likums to neatsaucas.

Dekrētā nav noteikts termiņš, kurā minimālā alga sasniedz 50 % no vidējās regulārās bruto algas, bet tikai tas, ka tam vajadzētu būt mērķim nākotnē.

Likumā noteiktā minimālā alga attiecas uz visiem darba ņēmējiem Ungārijā, tostarp pašnodarbinātajiem. Vienīgais izņēmums ir valsts darbinieki, kuri var nopelnīt aptuveni pusi no minimālās algas (aptuveni 65 000 cilvēku 2024. gadā), un viņu skaits samazinās, jo valsts darbinieki arvien vairāk tiek absorbēti brīvajā darba tirgū.

Nepilna darba laika darba ņēmējiem tiek maksāta proporcionāla minimālā alga (nedēļas, dienas un stundas minimālo algu regulē arī likums).

Gabalalgas vai cita veida darba samaksas gadījumā izpildes prasība ir jānosaka tādā līmenī, lai, izpildot 100 % izpildes prasības, alga sasniegtu vismaz likumā noteikto minimālo algu (2012. gada Likuma I par Darba kodeksu 138. panta 5. punkts). Tas nozīmē, ka vismaz teorētiski darba ņēmēju algas, kas tiek kompensētas, pamatojoties uz darba samaksu, var samazināties zem minimālās algas līmeņa, ja tās nesasniedz 100% no izpildes prasībām. Konkrētāk, Darba kodeksa 138. panta 6. punkts nosaka, ka darbiniekiem, kuriem atlīdzība tiek izmaksāta, pamatojoties tikai uz darba samaksu, ir obligāti jānosaka minimālā alga, kas ir vismaz puse no pamatalgas (šim noteikumam jābūt pilnas slodzes ekvivalentam)

Likumā noteiktās minimālās algas izmaiņas Ungārijā nav zemākas minimālās algas, kas saistītas ar likumā noteikto minimālo algu. Tikai iepriekšējā punktā minētie valsts darbinieki var nopelnīt mazāk par likumā noteikto minimālo algu. Valsts darbinieku algas katru gadu vienpusēji nosaka valdība.

Ir divu veidu minimālās algas: "standarta" minimālā alga un "garantētā" minimālā alga, kas piemērojama personām ar vismaz vidējo izglītību un ieviesta 2006. gadā. Garantētā minimālā alga ir par aptuveni 25-30% augstāka nekā standarta minimālā alga.

Priekšlikums apvienot divus minimālās algas veidus pēdējos gados ir izteikts vairākas reizes. Tas būtu pamatots arī ar to, ka to cilvēku skaits, kas nodarbināti ar standarta minimālo algu, pastāvīgi samazinās (2024. gadā 230 000 cilvēku strādāja par minimālo algu, 414 000 par garantēto minimālo algu. Kopā ar tiem, kas pelna starp abiem, likumā noteiktās minimālās algas palielinājums ietekmē 17% (782 000) darbinieku.

Līdz šim nav panākta vienošanās, bet pēdējos gados minimālā standarta alga ir palielinājusies vairāk nekā garantētā minimālā alga, kas ir samazinājusi atšķirību starp abiem minimālās algas veidiem. Dažas arodbiedrības iebilst pret abu minimālo algu tuvināšanu, apgalvojot, ka tas nostāda kvalificētus darba ņēmējus neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar nekvalificētiem darbiniekiem, iespējams, atturot no dalības izglītībā.

Likumā noteiktā minimālā alga ietver 12 ikmēneša maksājumus gadā bez papildu ikmēneša prēmijas. Katru gadu valdības dekrēts par minimālo algu detalizēti regulē mēneša, nedēļas, dienas un stundas minimālo algu. Dienas likme ir 8 stundas, nedēļas likme 40 stundas un mēneša likme vienam kalendārajam mēnesim.

Ja dienas darba laiks ir mazāks par (vai vairāk par) astoņām stundām, dienas alga ir jāsamazina (vai jāpalielina) par minimālo algu stundā.

Valdības gada minimālās algas dekrēti neparedz nekādus atskaitījumus vai prēmijas. Arī Darba kodeksa 153. pants neparedz papildu pabalstus. Vienīgais nosacījums ir tas, ka darba samaksai ir jāsasniedz likumā noteiktā minimālā alga.

Minimālās algas darba ņēmējam ir tiesības uz virsstundu un atvaļinājuma naudu tāpat kā jebkuram citam darba ņēmējam. Šajā laikā viņiem tiek maksāta minimālā dienas vai stundas alga ar tādu pašu reizinātāju kā darba ņēmējiem, kas nav minimālās algas. Likumā nav minēti nekādi noteikumi par ēdināšanu un izmitināšanu, kas nozīmē, ka pret minimālās algas saņēmējiem izturas tāpat kā pret citiem darbiniekiem.

Nav regulāra ziņojuma par minimālās algas attīstību Ungārijā minimālās algas palielināšanas ietekmes analīzes nozīmē, jo nav organizācijas, kas būtu īpaši veltīta minimālās algas attīstībai. Pastāv tikai neatkarīgu pētnieku ad hoc pētījumi.

• Balatoni, A. (2020), " A hazai minimálbér szintje megfelel gazdasági fejlettségünknekPDFopens in new tab ". ("Iekšzemes minimālās algas līmenis atbilst mūsu ekonomiskajai attīstībai") Magyar Nemzeti banka. 18. novembris

• Gallai, S., Tóth, M.B. (2022), " Kinek fáj a minimálbér-emelés?opens in new tab " (Kam kaitē minimālās algas palielinājums?) Corvinák, 14. janvāris.

• Gáspár, A., Reizer, B. (2023), Újabb hozzászólás az ismét elmaradt minimálbérvitához (Vēl viens komentārs par aizkavētajām debatēm par minimālo algu). Közgazdasági Szemle LXX. ÉVF., 2023. gads. Április (365.–380. lpp.) https://www.kszemle.hu/tartalom/cikk.php?id=2116opens in new tab

• Gyulavári, T., Kártyás, G. (2023). A Kollektív szerződéses lefedettség csökkenése Magyarországon 2012-23. (Darba koplīgumu tvēruma samazināšanās Ungārijā 2012.–23. gadā). Friedrich Ebert Stiftung, Budapešta. https://library.fes.de/pdf-files/bueros/budapest/20640.pdfPDFopens in new tab

• Köllő, J. (2021), " Nálunk minden fordítva történtopens in new tab " (Pie mums viss ir bijis otrādi), Magyar Narancs, 11. oktobris.

• MKIK-GVI (2024), Minimālās algas un garantētās minimālās algas pieauguma ietekme uz vietējiem uzņēmumiemPDFopens in new tab. Ātrā analīze - 2024. gada 21. novembris.

• Molnár, D., Regős, G., (2023), A minimálbér emelés mint gazdaságpolitikai eszköz (Minimālās algas palielināšana kā ekonomikas politikas instruments), Polgári Szemle, 2023/1-3, 13.–30. lpp. " A minimálbér emelés, mint gazdaságpolitikai eszközPDFopens in new tab "

• Nábelek, F. (2022), A minimálbér és a garantált bérminimum emelésére adott vállalati válaszok, bérváltozások – 2022 (UzņēmējdarbībasPDFopens in new tab reakcija uz minimālo algu un garantēto minimālās algas palielinājumu, algu izmaiņas – 2022), MKIK-GVI, Ungārijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Ekonomikas un uzņēmējdarbības pētniecības institūts, Budapešta.

• Pogátsa, Z. (2022), " Az európai minimálbérre még éveket kell várniopens in new tab " (Eiropas minimālā alga joprojām ir gadiem tālu), Novekedes.hu, 20. jūnijs.

• Sipka, P., Zaccaria, M. L. (2022), Tisztességes munkáért méltányos bérezés kontra versenyképesség – az európai minimálbér-irányelv jelentősége és várható hatásaiopens in new tab. (Taisnīgs atalgojums par taisnīgu darbu salīdzinājumā ar konkurētspēju – Eiropas minimālās algas direktīvas nozīme un paredzamā ietekme). Munkajog. 2022/4. 1-8. o. 2022. gada decembris. Tisztességes munkáért méltányos bérezés kontra versenyképesség – article linkopens in new tab

• Scharle, Á., Váradi, B., Krekó, J. (2022a), " Mire és hogyan hat a minimálbér-emelés?opens in new tab " (Ko un kā ietekmē minimālās algas palielinājums?) G7 EKONOMI, 10. decembris.

• Scharle, Á., Váradi, B., Krekó, J, (2022b), Mire nem jó a minimálbér-emelés?opens in new tab (Kāds ir minimālās algas palielinājums, kas nav labs?) G7 EKONOMI, 14. decembris.

• Virovácz, P. (2021), " A túl magas minimálbér árát végül a háztartások fizetikopens in new tab " (Mājsaimniecības galu galā maksā pārmērīgi augstas minimālās algas cenu), Portfolio.hu, 23. jūnijs.