Minimālā alga Itālijā
Information for this page was compiled during December 2025 and early 2026. Most Member States had already transposed the EU minimum wage directive at this point. Those that had not yet fully completed transposition or where the information was not yet publicly available include Bulgaria, Cyprus, Luxemburg, Poland and Portugal. These profiles will be updated consecutively as the information becomes available. Users are invited to contact our experts on minimum wage if they are aware of changes.
Šajā profilā ir aprakstīts, kā Itālijā tiek regulēta un noteikta minimālā alga. To var lasīt kā pamatinformāciju Eurofound ikgadējā pārskatā par minimālās algas noteikšanu.
Itālijā nav likumā noteiktās minimālās algas. Minimālo algu nosaka koplīgumi nozaru līmenī, un uz lielāko daļu darba ņēmēju Itālijā attiecas koplīgums, kurā tiek noteiktas algas.
Valsts līmenī parakstītie nozaru koplīgumi, neraugoties uz centieniem panākt lielāku decentralizāciju, joprojām ir centrālais darba koplīgumu līmenis, jo īpaši attiecībā uz minimālajām likmēm.
Starpkonfederālie nolīgumi (augstākais sarunu līmenis) daļēji kompensē tiesību aktu regulējuma trūkumu, paredzot noteikumus un mehānismus, kas sociālajiem partneriem jāievēro, attīstot darba attiecības un darba koplīguma slēgšanas sarunas. Tomēr tie ir saistoši tikai parakstītājpusēm.
Uzņēmumu līmeņa un teritoriālie nolīgumi (zemāks sarunu līmenis) papildina nozaru koplīgumus vietējā līmenī. Lielākajā daļā gadījumu tie neregulē jautājumu par pamata minimumiem.
Saskaņā ar jaunākajām autoritatīvām aplēsēm Itālijā ir nedaudz vairāk nekā 1000 nozaru koplīgumu, no kuriem 62 %, kas aptver aptuveni 45 % darbinieku, nav atjaunoti pēc to derīguma termiņa beigām (CNEL, 2025). Dažās nozarēs koplīgumu izplatīšanās turpinās un ir izteikta, piemēram, tirdzniecības nozarē vien šobrīd ir spēkā vairāk nekā 300 nolīgumu. Šī situācija ne tikai potenciāli veicina minimālās algas līmeņa samazināšanās tendenci, bet arī apgrūtina pilnīgu pārskatu par nozaru minimālo algu.
Parlaments 2025. gada 26. septembrī apstiprināja Likumu Nr. 144/2025, kas cita starpā paredz visplašāk piemērotajos koplīgumos noteikto minimālo ekonomisko nosacījumu attiecināšanu uz darba ņēmējiem, uz kuriem neattiecas nozaru sarunas. Šajā nolūkā likums deleģē valdībai noteikt visplašāk piemērotos koplīgumus katrai nozarei un darba ņēmēju kategorijai. Valdībai tas ir jādara, pieņemot likumdošanas dekrētus sešu mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā.
Attiecībā uz konstitucionālā līmeņa noteikumiem, kas saistīti ar minimālās algas tēmu, jāpiemin:
Itālijas Konstitūcijas 36. panta 1. punktā ir noteikts, ka darba ņēmējam ir tiesības uz atalgojumu, kas ir samērīgs ar viņa darba kvantitāti un kvalitāti ("samērīguma" princips) un jebkurā gadījumā pietiekams, lai nodrošinātu brīvu un cieņpilnu dzīvi sev un savai ģimenei ("pietiekamības" princips).
Konstitūcijas 39. panta 1. punkts, kas atzīst arodbiedrību brīvību (interpretēts gan darba ņēmēju, gan darba devēju pusē).
Konstitūcijas 39. panta 2., 3. un 4. punkts, saskaņā ar kuru reģistrētas arodbiedrības var noteikt koplīgumus, kas ir obligāti piemērojami visai kategorijai, uz kuru tās attiecas. Tomēr šie īpašie noteikumi nekad nav tikuši piemēroti. Arodbiedrību reģistrācija faktiski nav nepieciešama, un koplīgumu obligātā efektivitāte attiecībā uz visu kategoriju paliek nepiemērota.
Citas atsauces:
CNEL (2025), XXVI Rapporto sul mercato del lavoro e sulla contrattazione collettivaPDFopens in new tab [XXVI ziņojums par darba tirgu un darba koplīguma slēgšanas sarunām], Asambleja, 2025. gada 23. aprīlis.
2025. gada 26. septembra pilnvarojuma akts Nr. 144opens in new tab
Jaunākajā CNEL (Valsts ekonomikas un darba padomes) 2025. gada 24. septembra ziņojumā ir sniegta visaptveroša analīze par darba koplīgumu tvērumu Itālijā, uzsverot, ka tas ir tuvu 100 %, tādējādi ievērojot ES direktīvas 80 % kritēriju, kas atbrīvo Itāliju no papildu atbalsta pasākumu ieviešanas darba koplīguma slēgšanas sarunās, kas paredzēti direktīvas 4. panta 2. punktā. Ziņojumā minēti pašreizējie centieni novērst datu trūkumus lauksaimniecības un mājsaimniecības nozarē – līdz šim darba devēji, kas darbojas šajās divās nozarēs, ir atbrīvoti no ziņošanas pienākuma saskaņā ar piemēroto koplīgumu. Vēl 4 % darba ņēmēju ir nodarbināti publiskajā sektorā, lai gan viņu īpašie koplīgumi nav deklarēti. Pētījumā norādīts, ka tikai 1% privātā sektora darbinieku, izņemot lauksaimniecībā un mājsaimniecībās strādājošos, ir nezināms līgumu segums. Šis nelielais procentuālais īpatsvars ir saistīts ar kavēšanos atjaunināt jaunus kodus Uniemens sistēmā (administratīvā obligātā ziņošanas sistēma darba devējiem) vai darba devējiem, kas izmanto vispārēju kodu, neskatoties uz to, ka piemēro īpašu koplīgumu.
Minimālā alga ir arodbiedrību un darba devēju organizāciju prerogatīva. Minimālo likmju pielāgošana ir atkarīga no sociālo partneru gribas un jo īpaši no līgumiskajām pilnvarām.
Ar pieņēmumu, ka biedru skaita statistika ir balstīta uz arodbiedrību pašdeklarācijām, CGIL (Confederazione Italiana Generale del Lavoro) pasludina vislielāko biedru skaitu, kam seko CISL (Confederazione Italiana Sindacati Lavoratori) un UIL (Unione Italiana del Lavoro). Tās neapšaubāmi ir galvenās Itālijas arodbiedrības, kas pārstāv darba ņēmējus visās Itālijas ekonomikas nozarēs un vada darba koplīgumu slēgšanas procesus praktiski visās nozarēs un nozarēs. To sociālā, politiskā un arodbiedrību ietekme ir lielāka nekā visām citām arodbiedrību organizācijām, arī teritoriālās nostiprināšanas un spēju risināt sarunas ar darba devēju organizācijām. Tās ir nozaru arodbiedrību federāciju konfederācijas.
Darba devēju organizāciju ainava ir ļoti sadrumstalota. Confindustria neapšaubāmi ir visreprezentatīvākā biedru skaita ziņā, pārstāvot to uzņēmumu daļu, kas nodarbina lielāko daļu Itālijas darbaspēka. Tas pārstāv visu veidu uzņēmumus, lai gan vēsturiski koncentrējas uz lieliem ražošanas uzņēmumiem. Citas ļoti lielas organizācijas, kas iesaistītas nozaru darba koplīgumos (un līdz ar to minimālās algas noteikšanā), var klasificēt pēc nozarēm, nozarēm un pārstāvēto uzņēmumu veidiem (ražošana, terciārā izglītība, lauksaimniecība vai transports, lieli uzņēmumi vai MVU, kooperatīvi, banku un kredītiestāžu iestādes utt.).
Visaptverošu arodbiedrību un darba devēju organizāciju sarakstu, kā arī sīkāku informāciju par to nozaru darbības jomu sk. Eurofound, Pārstāvība sociālajiem partneriem Eiropas starpnozaru sociālajā dialogā (94.–95. lpp.).
Eurofound, (2014) Sociālo partneru pārstāvība Eiropas starpnozaru sociālajā dialogā
Sociālajiem partneriem ir jāizmanto papildu sarunu kārtas par minimālās algas korekcijām. Tas notiek reizi trijos gados, lai atjaunotu koplīgumu ekonomisko un normatīvo daļu (saskaņā ar 2009. gada 15. aprīļa starpkonfederālo nolīgumu). Tomēr lielākajā daļā nozaru nolīgumu ir paredzēta klauzula, kas paredz noteikumu ultra-aktivitāti novēlotas atjaunošanas gadījumā. Tāpēc algu minimālās robežvērtības ir saistošas, lai gan tās netiek palielinātas, ja tiek kavēta atjaunošana.
Attiecībā uz koplīgumu atjaunošanu nesenais Likums Nr. 144/2025 paredz ieviest mehānismus, lai atbalstītu koplīgumu savlaicīgu atjaunošanu saskaņā ar sociālo partneru noteiktajiem termiņiem. Paredzams, ka aizkavētas vai neveiksmīgas atjaunošanas gadījumā Darba un sociālās politikas ministrija iejauksies, lai noteiktu atbilstošus ar algu saistītus pasākumus.
Itālijā ir īpašas algu lietas, kuru pamatā ir vairāki darba ņēmēju veidi. Piemēram, prakses atalgojums tiek diferencēts pēc prakses veida un reģiona. Mācību prakse, kas saskaņota ar izglītības programmām, var negarantēt algu atkarībā no reģionālajiem noteikumiem. Turpretī ārpusskolas praksei, kas ir vērsta uz neseno absolventu, bezdarbnieku, personu ar invaliditāti un citu nelabvēlīgu kategoriju profesionālo izaugsmi, ir nepieciešama obligāta minimālā atlīdzība (formāli "pabalsts") ar konkrētu apmēru, kas noteikts reģionālajos tiesību aktos. Saskaņā ar pamatnostādnēm, kas 2013. gadā tika izstrādātas, vienojoties starp valstu valdībām un reģioniem (tā dēvētajā "Valsts un reģionu konferencē") (un pārskatītas 2017. gadā), katrs reģions vai autonomā province šo pabalstu nevar noteikt mazāku par 300 EUR bruto mēnesī. Atkarībā no reģiona piešķirtais pabalsts svārstās no 300 līdz 800 eiro bruto mēnesī.
Vēl viens gadījums, kad minimālā alga var atšķirties, ir māceklības līgums. Māceklība Itālijā ir vērsta uz jauniešu apmācību un nodarbinātību, kas aptver trīs kategorijas personām vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Tie ietver kvalifikāciju darba vidē, profesionālo izglītību un augstākās izglītības un pētniecības iespējas. Uzņēmumi, kas pieņem darbā mācekļus, gūst labumu no algas un iemaksu priekšrocībām, piemēram, zemākiem algu līmeņiem salīdzinājumā ar koplīgumiem (iespēja klasificēt darba ņēmēju līdz pat 2 līmeņiem zem līmeņa, uz kuru viņam ir tiesības saskaņā ar attiecīgo valsts koplīgumu) vai procentuāli balstītu algu, kas saistīta ar nostrādātajiem gadiem, kā arī labvēlīgu iemaksu režīmu. Mācekļu algas parasti nosaka nozaru koplīgumos, taču pastāv vispārējs tiesību aktu regulējums, un pašlaik to pārstāv Likuma Nr. 81/2015 41.–47. pants.
Visbeidzot, darba ņēmējiem, uz kuriem neattiecas darba koplīguma slēgšanas sarunas, iesaistītās puses var brīvi vienoties par algu, tomēr tām ir jāievēro Konstitūcijā noteiktais adekvātuma un proporcionalitātes princips, nodrošinot, ka darba ņēmējs un viņa ģimene var uzturēt cilvēka cienīgu dzīves līmeni (36. panta 1. punkts). Ja rodas strīdi par algām, darba ņēmēji var lūgt tiesu iejaukšanos. Darba tiesas, ja nav tiesību normu, kas reglamentētu šo jautājumu, saskaņā ar konsolidēto judikatūru ir izmantojušas pamatalgu, kas paredzēta attiecīgajā nozares koplīgumā, ko parakstījušas "salīdzinoši reprezentatīvākās arodbiedrību organizācijas valsts līmenī", kā parametru, lai novērtētu darba samaksas atbilstību Konstitūcijā noteiktajiem principiem.
Debates par minimālo algu attīstījās Itālijā, piedāvājot divus jēdzienus: minimālo ekonomisko režīmu (Trattamento Economico Minimo, TEM) un visaptverošu ekonomisko režīmu (Trattamento Economico Complessivo, TEC). Tie ir daļa no plašākas darba attiecību modeļa reformas, kuras mērķis ir modernizēt darba koplīgumu sistēmu un uzlabot koplīgumus. TEM un TEC jēdzienus 2018. gada 28. februārī ar Starpkonfederālo nolīgumu formalizēja sociālie partneri (Confindustria, CGIL, CISL, UIL).
TEM ir pamatalgas līmenis, kas jānosaka valsts koplīgumos pa nozarēm. TEP sastāv no TEM un visiem pārējiem ekonomiskajiem režīmiem, kas paredzēti valsts koplīgumā, kas ir kopīgs visiem nozares darba ņēmējiem.
Kopumā var apgalvot, neraugoties uz skaidru definīciju, kurai trūkst ekspertu vienprātības , ka minimālā pamatalga Itālijā, ko reglamentē koplīgumi, sastāv no šādiem elementiem:
"PAGA bāze": pamatlikme, kas saistīta ar darba ņēmēja profesionālās klasifikācijas līmeni, ko paredz koplīgums.
"indennità di contingenza": šis algas elements tika ieviests, lai algas atbilstu augstajai inflācijai, kas raksturīga Itālijas ekonomikai līdz 80. gadiem. Sākot ar 1992. gadu, sociālie partneri un valdība, noslēdzot vienošanos, nolēma izbeigt šādu atjaunināšanas mehānismu: tolaik spēkā esošā summa joprojām tiek izmaksāta šodien, nepalielinot to turpmāk.
"elemento distinto della retribuzione": 10,33 euro apmērā, kas ieviests tajā pašā 1992. gadā un ar tādu pašu vienošanos kā kompensācija par iepriekš minētā "indennità di contingenza" atjaunināšanas mehānisma atcelšanu. Summa 10,33 eiro apmērā joprojām tiek maksāta bez papildu palielināšanas.
Šie pirmie trīs elementi līdz šim atkarībā no koplīguma ir vai nu atsevišķi paredzēti, vai apvienoti visaptverošā pamatlikmē.
"scatti di anzianità", t.i., darba stāža pabalsts, kas paredzēts katrā koplīgumā.
"altri elementi" (citi algas elementi, ko var paredzēt katrā koplīgumā un kas attiecas uz visu darba ņēmēju kategoriju) nenosaka minimālo algu.
Valstu nozaru koplīgumos ir definēti posteņi, kas kopā veido TEM un TEC.
CNEL (Valsts ekonomikas un darba padome) publicē visaptverošu un detalizētu gada ziņojumu "Ziņojums par darba tirgu un darba koplīguma slēgšanas sarunām". Tas aptver visas ar darba tirgu saistītās jomas, sniedzot autoritatīvu atjauninātu informāciju par nodarbinātību un bezdarbu (ar sadaļām par konkrētām kategorijām, piemēram, gados jauniem darba ņēmējiem, sievietēm vai imigrantiem), aktīvu darba tirgus politiku, endogēniem un ārējiem faktoriem, kas ietekmē darba tirgu, nozaru darba koplīguma slēgšanas sarunām, vietējām darba koplīguma slēgšanas sarunām, likumdošanas attīstību un sociālā nodrošinājuma pasākumiem.
Valsts koplīgumu reģistrs, kas tiek īstenots datubāzes veidā, nodrošina publiski pieejamu dokumentāciju par nozaru koplīgumiem. Sociālie partneri sniedz koplīgumu pilnu tekstu, un datubāze sniedz informāciju par parakstītājiem, derīguma termiņu un nozari. Katram nozares koplīgumam tiek piešķirts kods, lai atvieglotu pētniecību.
Vēl viens noderīgs publiski pieejams instruments ir administratīvie dati par segumu, pamatojoties uz obligātajām deklarācijām, ko darba devēji iesniedz Uniemens sistēmā un kas pieejami CNEL oficiālajā tīmekļa vietnē. To atjaunina katru gadu. Galvenais ierobežojums ir datu trūkums par darba ņēmējiem publiskajā sektorā un par lauksaimniecībā un mājsaimniecībās nodarbinātajiem (līdz šim darba devēji, kas darbojas šajās divās nozarēs, ir atbrīvoti no ziņošanas pienākuma par piemēroto koplīgumu).
Akadēmiskais diskurss par minimālo algu pēdējos gados ir bijis ārkārtīgi dinamisks, ņemot vērā sabiedrības interešu attīstību un politiskos priekšlikumus par likumā noteiktās minimālās algas ieviešanu. Publikāciju skaits par šo tēmu ir plašs, tāpēc nav iespējams tos visus visaptveroši uzskaitīt. Ir vērts pieminēt, ka starp visu jaunākās literatūras kopumu ir visaptveroša publikācija no 2023. gada, kas ietver rakstu kolekciju, kuras autori ir vadošie akadēmisko aprindu pārstāvji, eksperti un lielāko sociālo partneru pārstāvji. Šie ieguldījumi izrietēja no konferences, kas notika Pizas Universitātē 2023. gada februārī. Tas ir publiski pieejams un pilnībā veltīts minimālās algas jautājumam.
Albi, P. [redaktors], (2023), Salario minimo e salario giustoPDFopens in new tab, Collana del Dipartimento di Giurisprudenza dell'Università di Pisa, G. Giappichelli Editore.
Starp publiski pieejamiem un brīvi pieejamiem žurnāliem, kas pēdējos gados ir bijuši visaktīvākie, publicējot rakstus, kas saistīti ar minimālo algu, jāpiemin:
Rivista Sintesiopens in new tab, ko tiešsaistes izdevumā izveidoja un izplatīja Milānas Darba konsultantu ordeņa provinces padome un Nacionālās darba konsultantu asociācijas Milānas provinces birojs.
Visbeidzot, Darba tiesību un darba attiecību starptautisko un salīdzinošo pētījumu asociācija (ADAPT) ir nozīmīgs forums ar minimālo algu saistītiem jautājumiem (starp vairākiem citiem jautājumiem darba attiecību un darba tiesību jomā). Sniegtie materiāli, raksti un publikācijas ir publiski pieejami.
