Pāriet uz galveno saturu
Šī lapa ir tulkota, izmantojot mašīntulkojumu. Lūdzu, skatiet oriģinālo versiju angļu valodā un iepazīstieties ar Eurofound valodu politiku.
Minimālās algas valsts profils Latvijā
Valsts profils
Pēdējoreiz atjaunināts: 30 June 2026

Minimālā alga Latvijā

Kriss Karnitis

Information for this page was compiled during December 2025 and early 2026. Most Member States had already transposed the EU minimum wage directive at this point. Those that had not yet fully completed transposition or where the information was not yet publicly available include Bulgaria, Cyprus, Luxemburg, Poland and Portugal. These profiles will be updated consecutively as the information becomes available. Users are invited to contact our experts on minimum wage if they are aware of changes.

Šie profili apraksta, kā tiek regulēta un noteikta minimālā alga. Tie ir pieejami visās ES valstīs un Norvēģijā.

Šajā profilā ir aprakstīts, kā Latvijā tiek regulēta un noteikta minimālā alga. To var lasīt kā pamatinformāciju Eurofound ikgadējā pārskatā par minimālās algas noteikšanu. Latvijā ir valsts līmeņa likumā noteiktā minimālā alga ("minimālā alga" vai "minimālā darba alga").

2022. gada 27. oktobrī grozījumi pirmo reizi ieviesa normu par minimālās darba algas palielināšanu Darba likumā (Pārejas noteikumi Nr. 26 un 27). Noteikumi nosaka, ka Ministru kabinets, kā ierasts, noteiks minimālo mēneša darba algu par normālo darba laiku, bet nosaka, ka minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par 620 eiro, sākot ar 2023. gada 1. janvāri (pārejas noteikums Nr. 26), un 700 eiro no 2024. gada 1. janvāra (pārejas noteikums Nr. 27).

Grozījumi Darba likumā attiecībā uz minimālās algas pamatregulējumu ir ieviesti 2002. gada 12. decembrī, 2014. gada 23. oktobrī un 2021. gada 27. maijā.

Minimālās algas ikgadējās izmaiņas nosaka Ministru kabineta ikgadējie noteikumi.

Pēc 2015. gada jauno minimālās mēneša algas apmēru nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 656. Grozījumi pieņemti 2016. gada 25. oktobrī (Noteikumi Nr. 683, spēkā no 2017. gada 1. janvāra); 2017. gada 29. augusts (Noteikumi Nr. 511, spēkā no 2018. gada 1. janvāra); 2020. gada 24. novembris (Noteikumi Nr. 707, spēkā no 2021. gada 1. janvāra); 2022. gada 13. decembris (Noteikumi Nr. 788, spēkā no 2023. gada 1. janvāra); un 2023. gada 14. novembrī (Noteikumi Nr. 657, spēkā no 2024. gada 1. janvāra). 2019., 2020. un 2022. gadā minimālā mēneša darba alga netika mainīta.

2025. gadā valdība ieviesa pirmos darbaspēka nodokļu reformas pasākumus. Reformas ietvaros tika mainīta minimālās algas apmēra un noteikšanas kārtības un kritēriju noteikšana, lai pielāgotos Minimālās algas direktīvas prasībām (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par pienācīgu minimālo algu Eiropas Savienībā).

Šī iemesla dēļ 2024. gadā tika izstrādāti un pieņemti divi jauni normatīvie akti: Ministru kabineta noteikumi Nr. 730 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība" un Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laikā un minimālās stundas likmes aprēķināšanu".

Minimālās algas likme 2026. gadam tiek noteikta saskaņā ar Darba likumu un trim Ministru kabineta noteikumiem:

  1. Ministru kabineta 2015. gada 24. novembrī pieņemtie noteikumi Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laikā un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu", kas izdoti saskaņā ar Darba likuma 61. panta otro daļu.

Noteikumi nosaka minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laikā un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību (formulu). Noteikumi grozīti ar Ministru kabineta 2025. gada 19. novembra noteikumiem Nr. 680. Pašreizējā redakcija nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laikā ir 780 eiro

  1. Ministru kabineta 2024. gada 19. novembrī pieņemtie noteikumi Nr. 730 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība", kas izdoti saskaņā ar Darba likuma 61. panta trešo daļu.

  2. Ministru kabineta noteikumi Nr. 680 "Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laikā un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu", kas izdoti saskaņā ar Darba likuma 61. panta otro daļu 2025. gada 19. novembrī

Grozījumi nosaka, ka minimālajai mēneša darba algai normālā darba laikā jābūt 780 eiro un (2. punkts), ka noteikumi stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Labklājības ministrijai ir jāizstrādā sākotnējais priekšlikums par minimālās algas apmēru, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai jāsagatavo ekonomiskās prognozes un rādītāji un informācija par gaidāmajām izmaiņām nodokļos, Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) un Valsts ieņēmumu dienestam ir jāsniedz plašs statistikas datu klāsts. Sociālo partneru – Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību konfederācijas (LBAS) – loma ir īpaši noteikta noteikumu Nr. 730 5. pantā.

Trīspusējā sadarbības padome kā konsultāciju platforma ir iesaistīta arī minimālās algas noteikšanā. Tā ir vieta, kur likumā noteikto minimālo algu koordinē nacionālā līmeņa sociālie partneri – valdība, LBAS un LDDK. Koordinācijas rezultāti tiek fiksēti sanāksmju protokolos. Padome pati neizstrādā priekšlikumus par gada minimālo algu.

Lai aprēķinātu izstrādātā minimālās mēneša darba algas priekšlikuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, CSP, Valsts kancelejai un Tieslietu ministrijai ir jāiesniedz papildu informācija Labklājības ministrijā.

Aktieru saraksts un viņu lomas ir noteiktas tiesību aktos.

Ja vien sociālie partneri un valdība nav vienojušies citādi, likumā noteiktā minimālā alga katru gadu mainās. No minimālās algas atvasinātās algu kategorijas tiek koriģētas atbilstoši minimālās algas izmaiņām. Pēdējo piecu gadu laikā (2018–2025) minimālā alga ir palikusi nemainīga visu gadu.

Pašreizējam likumā noteiktās minimālās algas noteikšanas procesam ir svarīgi divi priekšnosacījumi. Pirmais ir sociālā dialoga iestāžu un infrastruktūras pastāvēšana, un otrais ir juridiskais pamats sociālo partneru iesaistīšanai.

Kopumā minimālās algas noteikšanas process nav mainījies kopš divu svarīgu sociālā dialoga infrastruktūras daļu – nacionālā līmeņa darba devēju organizācijas LDDK (1993. gadā) un Latvijas Darba devēju, valsts un arodbiedrību trīspusējās konsultatīvās padomes (arī 1993. gadā), kas 1998. gadā tika pārveidota par Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi (NTSP), izveides. Tolaik jau pastāvēja nacionālā līmeņa arodbiedrība LBAS. Tātad tiek radīts pirmais priekšnosacījums. NTSP ir attiecīgā "konsultatīvā struktūra" attiecībā uz minimālās algas direktīvu - tā iesaista sociālos partnerus un konsultē valdību visos minimālās algas jautājumos (vērtība un noteikšanas process). NTSP ir 10 tematiskās apakšpadomes, kuras vada tās pārstāvētās nozares ministri. Pašu NTSP vada premjerministrs. NTSP un apakšpadomes tiek veidotas, pamatojoties uz visu partiju paritāti. Ministrijas izvirza deviņus pārstāvjus NTSP un NTSP vadītāju, un sociālie partneri arī izvirza deviņus pārstāvjus katrs no savas puses. Padome un apakšpadomes darbojas saskaņā ar saviem statūtiem. Sociālo partneru pārstāvjus NTSP un tās apakšpadomēs izvirza sociālo partneru organizāciju vadība (padomes vai padomes). Balsstiesības NTSP un tās apakšpadomēs nav ierobežotas.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 606 ("Ministru kabineta reglaments") paredz, ka ikvienai ministrijai ir jāinformē sabiedrība par nozarei nozīmīgu un sabiedrības interesēm nozīmīgu Ministru kabineta izskatīto dokumentu saturu un būtiskām izmaiņām tajos (51. pants). Turklāt noteikumos ir noteikts, ka atbildīgajai ministrijai ir jāvada līguma projekta sagatavošana, norādot ministrijas vai iestādes, kurām šis projekts būtu jāsaskaņo. To vidū noteikumos uzskaitītas "Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes – Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību konfederācijas – organizācijas, ja projekts skar darba devēju un darba ņēmēju intereses" (52.2.7. pants).

Iesaistītā ministrija vai institūcija attiecīgo informāciju saņem Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP portālā). TAP portāls ir valsts informācijas sistēma, kas tiek izmantota, lai nodrošinātu Ministru kabineta darbību, informētu sabiedrību un piedalītos tiesību akta izstrādē. To pārvalda Valsts kanceleja (VK). Tātad ir noteikts arī otrais priekšnoteikums.

Minimālās darba algas noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 730 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība" un Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laikā un minimālās stundas likmes aprēķināšanu". Process notiek vairākos posmos.

Diskusijas par minimālo algu starp sociālajiem partneriem un valdību sākas pavasarī vai pat agrāk, parasti pirms diskusijām par valsts budžetu. Saskaņā ar noteikumiem Nr. 730 Labklājības ministrija sagatavo priekšlikumu par minimālo algu budžeta gadam (pirmais solis), un sociālie partneri izskata savu priekšlikumu (otrais solis). Pēc tam priekšlikumi tiek apspriesti dažādos veidos (trešais solis) un visbeidzot Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē (ceturtais solis). Galīgo lēmumu pieņem valdība un noformē ikgadējos Ministru kabineta noteikumos (piektais posms).

Bija tikai viens izņēmums – divu jaunu normu ieviešana Darba likuma pārejas noteikumos, kas uzlika par pienākumu Ministru kabinetam noteikt minimālo algu 2023. un 2024. gadā noteiktā apmērā. Tomēr šīs summas pirms grozījumu pieņemšanas (2022. gadā) tika apspriestas arodbiedrībās, darba devēju un valdībā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 730 Labklājības ministrija katru gadu izstrādā priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas apmēru (līdz jebkuram veselam skaitlim ar precizitāti viens euro) nākamajam gadam, ņemot vērā tabulā uzskaitītos rādītājus:

Criterion

How is this defined/operationalised?

Regulation or practice

Reference value

Determined at 46% of the average gross salary calculated by the Central Statistical Bureau (CSP) for the last 12 available months

Regulations of Cabinet of Ministers No. 730 'Procedures for the determination and review of the minimum monthly salary' (Cabinet of Ministers, 2024)

Art 2, part 2.1.

Macroeconomic forecasts and assessments of changes in the economic situation for the previous year, including the development of labour productivity

Should be prepared by the Ministry of Economics and the Ministry of Finance

Art.2, part 2.2.

Possible changes to the tax system for the next two years

Information provided by the Ministry of Finance regarding possible changes to personal income tax rates, the amount of the non-taxable minimum of the personal income tax and the amount of the relief for dependents

Art. 2, part 2.3

The minimum income level and the poverty risk threshold

Calculated for the last available year from CSP

Art. 2, part 2.4.1

Changes in the labour cost index compared to the corresponding period of the previous year

Calculated by CSP

Art. 2, part 2.4.2

The ratio calculated for the last available month: the number of employees whose employment income is equal to or less than the minimum monthly wage, to the total number of employees (at national and regional levels)

Calculated by CSP

Art. 2, part 2.4.3

The average change in consumer prices calculated for the latest available period over the 12 months compared to the previous 12 months

Calculated by CSP

Art. 2, part 2.4.4

Unemployment rate indicators for the previous year (national and regional levels)

CSP data

Art. 2, part 2.4.5.1

The average monthly gross salary in the country and in the private sector in the previous year (at the national and regional levels and by sector)

CSP data

Art. 2, part 2.4.5.2

Indicators of the population's risk of poverty and social exclusion for the last available year

CSP data

Art. 2, part 2.4.5.3.

Average gross employment income and hours worked

Calculated by CSP, using information from the State Revenue Service on employees' employment income and the number of hours worked per month in the previous calendar year in accordance with the information indicated in employers' reports on mandatory state social insurance contributions from employees' employment income, personal income tax and the state duty of the business risk in the reporting month

Art. 2, part 2.4.6

The number of unemployed people in the previous year

Information from the State Employment Agency

Art. 2, part 2.6

Summary of the minimum monthly gross wage published on the website of the European Union's statistical office Eurostat and its possible changes in the coming year in other European Union countries, as well as a comparison of the ratio of the minimum monthly wage to the average wage in these countries

Prepared by the Ministry of Welfare's

Art. 2, part 2.10

Avots: Ministru kabineta noteikumi Nr. 730 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība".

Minimālā alga 2025. un 2026. gadam (pēc jaunā normatīvā regulējuma pieņemšanas minimālās algas reformas ietvaros, kuras mērķis ir tuvināties ES minimālās algas direktīvai) tiek noteikta saskaņā ar jauno metodiku, kuras pamatā ir 13 kritēriju izmantošana.

Tabulā ir norādīts, kādi gada minimālās algas aprēķināšanas kritēriji būtu obligāti jāņem vērā. No tiem vissvarīgākais ir pirmais kritērijs, ko uzskata par "atsauces vērtību". Atsauces vērtība tika ieviesta ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 730 (pieņemti 2024. gadā). Citi kritēriji tika ieviesti agrāk (sk., piemēram, MK noteikumus Nr. 563 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība" (desmit kritēriji). Tomēr praksē šie kritēriji netika ievēroti.

  • Ministru kabineta 2016. gada 18. augustā pieņemtie noteikumi Nr. 563 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība",

Starp obligātajiem kritērijiem, kas jāņem vērā, pirmais ir atsauces vērtība. Šis kritērijs nav oficiāli definēts kā minimālās algas pietiekamības rādītājs, bet tas ir saistīts ar reālistisku ienākumu kritēriju, kas saistīts ar labklājības jēdzienu.

Saskaņā ar noteikumiem Nr. 730 minimālā alga ir jānosaka 46% apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem 12 pieejamajiem mēnešiem. Šis noteikums pirmo reizi tika piemērots, aprēķinot minimālo algu 2025. gadam, kas tika noteikta 2024. gadā (pieņemta 2024. gada 19. novembrī). Finanšu ministrija sniedz šādu informāciju par pārskata perioda noteikšanu: pamatojoties uz CSP aprēķināto vidējo bruto darba samaksu par pēdējiem 12 pieejamajiem mēnešiem, t.i., 1 685 eiro par 2024. gadu, minimālā alga 2026. gadam tiktu noteikta 775,1 eiro apmērā un noapaļota līdz 780 eiro, kas ir par 5,4% augstāka nekā 2025. gadā.

Priekšlikums 2026. gadam tika izstrādāts laikā, kad bija pieejami CSP dati par vidējo bruto darba samaksu no 2024. gada aprīļa līdz 2025. gada martam. Vēlāk kļuva pieejami dati par periodu no 2024. gada jūlija līdz 2025. gada jūnijam. Vidējā bruto alga šajā periodā bija 1,753 eiro (46% = 806 eiro). Tā kā NTSP jau bija panākta vienošanās par summu 780 eiro apmērā, tā netika mainīta.

Minimālās algas attiecību pret vidējo algu var uzskatīt par atbilstības novērtējumu. Tabulā redzamas attiecīgās Latvijas tiesību normas.

Katru gadu (jau pirms direktīvas pieņemšanas) Labklājības ministrija sagatavo ziņojumu "Par minimālās algas situāciju [attiecīgajā gadā]" (Ziņojums "Par minimālās algas situāciju 2025. gadā"). To var uzskatīt par galveno analītisko dokumentu par minimālo algu Latvijā, jo tas apkopo datus par darba samaksas attīstību, makroekonomiskajiem apstākļiem un sociālajiem rādītājiem un veido pamatu ikgadējam Ministru kabineta lēmumam par likumā noteiktās minimālās algas apmēru.

Tomēr, vērtējot atbilstību, tika ņemti vērā vēl divi finanšu aspekti: tautsaimniecības stiprums un valsts un pašvaldību budžetu spēja maksāt minimālo algu.

Visiem darbiniekiem, kas strādā uz darba līguma pamata, tiek piemērota minimālā alga. Tas izriet no divām Darba likuma normām: pirmkārt, ka Darba likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības ir balstītas uz darba līgumu (2.panta 1.punkts); un, otrkārt, ka minimālā alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimālo līmeni (61. panta 1. punkts).

Ir tikai viena likumā noteiktā minimālā mēneša likme, ko nosaka attiecīgajā gadā piemērojamie Ministru kabineta noteikumi. Darba likums nosaka īsāku darba laiku dažām darba ņēmēju kategorijām. Ar īpašu risku saistītu darbinieku regulārais darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā, ja viņi šo darbu veic ne mazāk kā 50% no normālā dienas vai nedēļas darba laika. Ministru kabinets var noteikt regulāru saīsināto darba laiku arī citām darbinieku kategorijām (131.panta 3.punkts). Personām, kas jaunākas par 18 gadiem, nedrīkst pārsniegt piecu dienu darba nedēļu (132.panta 1.punkts). Bērnus, kuri sasnieguši 13 gadu vecumu, nedrīkst nodarbināt ilgāk par divām stundām dienā un vairāk par 10 stundām nedēļā, ja darbu veic mācību gada laikā; un ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā, ja darbu veic laikā, kad izglītības iestādē ir brīvdienas, bet, ja bērns sasniedzis 15 gadu vecumu, — vairāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā (132.panta 2.daļa). Pusaudžus nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā (132. panta 3. punkts).

Dažām darba ņēmēju kategorijām ir īpašas algu shēmas, kas ietver minimālo līmeni, bet tās netiek uzskatītas par likumā noteikto minimālo algu. Katrai darba samaksas kategorijai, kas attiecas uz noteiktiem darba ņēmēju kvalifikācijas līmeņiem, ir noteikti atšķirīgi minimumi. Zemāko algu kategoriju minimālie līmeņi būtu jāsaskaņo ar likumā noteikto minimālo algu, bet nav prasīts, lai tā būtu vienāda ar likumā noteikto minimālo algu. Darba samaksas noteikšana šādām darbinieku grupām ir noteikta 2009. gadā pieņemtajā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, bet bieži vien mainītajā. Likums attiecas uz darbiniekiem 22 valsts un pašvaldību institūcijās.

Notiesātā minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa atbilstoši viņa veiktajam darbam un resocializācijas mērķiem ir šāda:

1. 50% no valstī noteiktās minimālās stundas tarifa likmes un minimālās mēneša darba samaksas par standarta darba laiku – notiesātajam, kurš sodu izcieš slēgtajā cietumā vai daļēji slēgtajā cietumā;

2. ekvivalents valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei — notiesātajam, kurš sodu izcieš atklātajā cietumā;

3. 50% no valstī noteiktās minimālās stundas tarifa likmes nepilngadīgajam pusaudzim – nepilngadīgajam notiesātajam.

Jaunākie noteikumi nosaka tikai minimālās mēneša algas apmēru. Ministru kabineta 2015. gada 24. novembrī pieņemtie noteikumi Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laikā un minimālās stundas likmes aprēķināšanu" noteica jaunus minimālās darba algas noteikšanas principus. Līdz 2015.gadam Ministru kabineta ikgadējie noteikumi noteica minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laikā un minimālās stundas darba algas apmēru (piemēram, Ministru kabineta 2013.a noteikumi Nr.665), savukārt noteikumi Nr.656 nosaka minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laikā un minimālās stundas likmes aprēķināšanas kārtību (formulu). Minimālo stundas likmi aprēķina no minimālās mēneša darba algas apmēra, dalot to ar normālā darba laika stundu skaitu attiecīgajā mēnesī (piecu dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā vai piecu dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā vai sešu dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā vai sešu dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā). Tas nozīmē, ka minimālā stundas likme var mainīties katru mēnesi un gadu pat tad, ja minimālā mēneša darba alga paliek nemainīga.

Mēneša likme ir 12 maksājumi gadā.

Tikai vienu minimālās algas līmeni nosaka Ministru kabineta noteikumi. Nav papildu darba samaksas komponentu, kas tiktu ieskaitīti minimālajā algā.

Gaballikmes algas, kas ir maksājumi, kuru pamatā ir konkrēta darba apjoma pabeigšana, nevis laiks, kas nepieciešams, lai to pabeigtu, arī tiek regulēti ar minimālās algas likumiem. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) datiem šī sistēma paredz kompensēt darbiniekiem paveikto darbu apjomu neatkarīgi no patērētā laika. Tomēr saskaņā ar šo sistēmu darba devējiem joprojām ir jānodrošina, ka darbinieki saņem norunāto darba apjomu noteiktajā darba laikā, pamatojoties uz apstiprinātām uzdevumu cenām. Šīm cenu struktūrām ir jāgarantē, ka normālā darba laika robežās darbinieks ar atbilstošu kvalifikāciju saprātīgas intensitātes apstākļos saņem vismaz valsts noteikto minimālo algu un spēj nopelnīt vairāk. Ja darbinieks pabeidz darbu normālā darba laikā, bet aprēķinātā alga ir zemāka par valstī noteikto minimālo algu, darba devējam ir pienākums kompensēt starpību līdz minimālajai algai.

Darba devējam ir jānodrošina precīza darbinieka veiktā darba uzskaite un samaksa. Lai gan gabalalga tiek aprēķināta neatkarīgi no laika, kurā tā tiek izmaksāta, pat gabalalgas gadījumā darba devējam ir jāievēro Darba likumā noteiktais pienākums precīzi uzskaitīt darbinieka faktiski nostrādātās stundas, kas ir būtiski, lai identificētu iespējamo virsstundu darbu, nakts darbu, un brīvdienās veiktais darbs, par kuru darbiniekam jāizmaksā papildu atlīdzība (piemaksa).

Ne Darba likums, ne Ministru kabineta noteikumi Nr. 656 vai Nr. 563 nepieļauj atskaitījumus no minimālās algas kā tādas. Visas minimālās algas atkarīgās vērtības tiek aprēķinātas no minimālās algas nominālās summas.

Vērtības, kas tiek ieskaitītas minimālajā algā, ir noteiktas vairākos likumos, kas neietilpst darba tiesību aktu darbības jomā. Tie ir apkopoti šajā tabulā:

Component

Normative regulation

Social insurance payment

Law On State Social Insurance (Latvian Saeima, 1997)

Personal income tax

Law On Personal income tax (Latvian Saeima, 1993)

Avots: Dārziņa L., (2023), attiecīgais normatīvais regulējums.

Oficiālās statistikas birojs (CSP) sniedz periodisku atjauninājumu par minimālās algas apmēru un piedāvā dažādus statistikas datus par darbinieku ienākumu sadalījumu vairākās kategorijās. Tie ietver darba ņēmēju sadalījumu, pamatojoties uz viņu vidējiem mēneša bruto ienākumiem divus gadus pēc kārtas, dzimumu un vecuma grupas, nozares un saimnieciskās darbības veidus. Tomēr šie dati parasti nenošķir minimālās algas saņēmējus, izņemot gadījumus, kad ienākumu grupas atbilst minimālās algas slieksnim.

Katru gadu Labklājības ministrija apkopo un savā mājaslapā publicē ziņojumu par minimālās algas situāciju. Ierosinot izmaiņas Ministru kabinetā, ministrija iekļauj anotētu likumprojektu, kas satur īpaši sagatavotus statistikas datus par algotiem darba ņēmējiem, kuri saņem minimālo algu vai mazāk.

1 September 2026
Minimālās algas 2026. gadā: gada pārskats
Minimālās algas noteikšana visā ES ir kļuvusi par arvien dinamiskāku un cieši uzraudzītu politikas jomu, ko veidojusi ES Minimālās algas direktīvas transponēšana un desmit gadu ilgs ilgstošs likumīgo likmju reālais pieaugums. Šis ziņojums analizē algu noteikšanas diskusijas, kas notika dalībvalstīs un Norvēģijā 2025. gadā, koncentrējoties uz valstīm ar un bez nacionālās minimālās algas, minimālās algas un kolektīvo sarunu mijiedarbību zemu apmaksātās nozarēs, kā arī indikatīvo atsauces vērtību pieaugošo lomu nacionālo lēmumu veidošanā.
Read more
Pētījuma ziņojums
30 January 2026
Reāls minimālās algas pieaugums 2026. gadā, ņemot vērā gan progresu, gan dalībvalstu ambīciju samazināšanu
Lielākā daļa ES dalībvalstu no 2026. gada 1. janvāra mainīja savu valsts minimālās algas līmeni, un, tāpat kā iepriekšējā gadā, vispārējā aina ir par būtisku pieaugumu – kas būtiski pārsniedz cenu pieaugumu.
Read more
Raksts
Flag of the European UnionThis website is an official website of the European Union.
European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions
The tripartite EU agency providing knowledge to assist in the development of better social, employment and work-related policies

All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.

See all EU institutions and bodies