Pāriet uz galveno saturu
Šī lapa ir tulkota, izmantojot mašīntulkojumu. Lūdzu, skatiet oriģinālo versiju angļu valodā un iepazīstieties ar Eurofound valodu politiku.
Minimālās algas valsts profils Luksemburgā
Valsts profils
Pēdējoreiz atjaunināts: 30 June 2026

Minimālā alga Luksemburgā

Kristell Leduc

Information for this page was compiled during December 2025 and early 2026. Most Member States had already transposed the EU minimum wage directive at this point. Those that had not yet fully completed transposition or where the information was not yet publicly available include Bulgaria, Cyprus, Luxemburg, Poland and Portugal. These profiles will be updated consecutively as the information becomes available. Users are invited to contact our experts on minimum wage if they are aware of changes.

Šie profili apraksta, kā tiek regulēta un noteikta minimālā alga. Tie ir pieejami visās ES valstīs un Norvēģijā.

Šajā profilā ir aprakstīts, kā Luksemburgā tiek regulēta un noteikta minimālā alga. To var lasīt kā pamatinformāciju Eurofound ikgadējā pārskatā par minimālās algas noteikšanu. Luksemburgā ir likumā noteiktā minimālā alga, ko dēvē par "minimālo sociālo algu" (Salaire Social Minimum, VUM). Turklāt augstāka likme ir noteikta arī kvalificētiem darbiniekiem.

Ar 2006. gada 31. jūlija likumu tika ieviests Darba kodekss, kas ietvēra VUM regulas reformu. Darba kodeksa konsolidētajā redakcijā, kas ir spēkā 2024. gadā, VUM regulē pants. L. 222-1 un turpmāk.

Pašlaik VUM tiek veikta divu veidu pārvērtēšana (1. regulāras korekcijas, ko veic reizi divos gados, un 2) korekcijas, kuru pamatā ir indeksācijas mehānisms), kas sīkāk izskaidrotas sadaļā "Minimālās algas noteikšanas process". VUM līmenis, ko nosaka regulārā korekcija, kas notiek reizi divos gados, ir noteikts pantā. Darba kodeksa L. 222-9. Šai likmei jāpievieno iespējamās korekcijas, kas balstītas uz indeksāciju, kas notikušas pēc pēdējās regulārās atjaunināšanas.

Otrais sākās 2025. gada 1. maijā pēc Darba kodeksa un pielāgošanas ar Darba kodeksa "mobilo algu skalu" (échelle mobile des salaires) (III nodaļa, 223.1 pants – Darba kodekssopens in new tab, 2025. gada 19. decembra redakcija).

Attiecībā uz ES direktīvu 2024. gadā darba ministrs Georges Mischo 2024. gada 30. augustā iesniedza Parlamentārajai administrācijai likumprojektu Nr. 8437, ar ko groza Darba kodeksu, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Direktīvu (ES) 2022/2041 par pienācīgu minimālo algu Eiropas Savienībā. Savus atzinumus ir iesniegušas piecas Luksemburgas palātas un organizācijas: Darba ņēmēju palāta (2024. gada 23. oktobris), Arodpalāta (2024. gada 10. decembris), Civildienesta ierēdņu un valsts darbinieku palāta (2024. gada 6. decembris), Valsts padome (2024. gada 10. decembris), Tirdzniecības palāta (2025. gada 13. janvāris). 2025. gada maijā likumprojekts Nr. 8437 tika apturēts, kamēr valdība gaidīja Dānijas un Zviedrijas apelācijas sūdzības iznākumu Eiropas Savienības Tiesā (EST), kurā tika apstrīdēts direktīvas juridiskais pamats. EST 2025. gada 11. novembra spriedums novērsa šo neskaidrību un pavēra ceļu jaunām debatēm. Atjaunināšanas brīdī (2025. gada 16. decembrī) likums joprojām ir projekta statusā.

Nesenie grozījumi Luksemburgas Darba kodeksā, lai tos saskaņotu ar Direktīvu (ES) 2022/2041, ir vērsti uz minimālās algas izmaiņām, nevis darba koplīguma slēgšanas sarunām. Galvenie atjauninājumi ietver:

  1. Minimālās algas korekcijas kritēriji: algu korekcijām jāņem vērā jauni faktori, piemēram, pirktspēja, algu sadalījums, izaugsmes tempi un nacionālās produktivitātes tendences.

  2. Kavētas algas piemērošanas atcelšana: L. 222-6. pants, kas ļāva darba devējiem atlikt minimālās algas ieviešanu īpašos apstākļos, ir atcelts neatbilstības risku un neizmantošanas dēļ.

  3. Aizsardzība pret netaisnīgu atlaišanu: atlaišana, kas saistīta ar minimālās algas tiesību izmantošanu, ir aizliegta. Pārkāpumu rezultātā tiek atcelta atlaišana, un 15 dienu laikā tiek paātrināts atjaunošanas process.

  4. Padomdevēja institūcija minimālās algas jautājumos: jauna struktūra, kas sastāv no arodbiedrību, darba devēju un iestāžu pārstāvjiem, uzraudzīs algu attīstību, apmainīsies ar datiem un sniegs pētījumus un norādījumus valdībai.

Minimālās algas noteikšanai ir nepieciešama vairāku dalībnieku sadarbība.

Trīspusējā koordinācijas komiteja risina sociālās sarunas par minimālo algu. Sociālajās sarunās piedalās valdība un sociālie partneri, tostarp darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji. Šo sarunu rezultātā var tikt panākta vienošanās par minimālo algu, kas pēc tam tiek izskatīta korekcijas procesā. Šī komiteja ir izveidota ar Lielhercoga 1978. gada 26. janvāra noteikumiem.

Komitejas sastāvā ir:

  • Četri valdības locekļi: valsts ministrs, kas ir prezidents, tautsaimniecības ministrs, darba un sociālā nodrošinājuma ministrs un finanšu ministrs.

  • Četri darba devēju delegāti, no kuriem divus ieceļ Tirdzniecības palāta, vienu – Arodpalāta un vienu – Centrālā lauksaimnieku asociācija, kas darbojas kā Lauksaimniecības palāta.

  • Četri delegāti, kurus ieceļ reprezentatīvākās arodbiedrības valsts līmenī, tostarp viens civildienesta pārstāvis.

Nacionālais statistikas un ekonomisko pētījumu institūts (STATEC) ir atbildīgs par patēriņa cenu indeksa publicēšanu katru mēnesi. Tas var ietekmēt algu skalu un izraisīt jaunu minimālās sociālās algas indeksāciju, ja indekss iepriekšējā pusgadā palielinās vai samazinās par 2,5%.

Citas padomdevējas struktūras: "Comité de conjuncture" ("Uzņēmējdarbības cikla komiteja") un Ekonomikas un sociālo lietu padome regulāri pārskata ekonomiskos apstākļus. Viņi var sniegt atzinumus vai ieteikumus par jautājumiem, kas saistīti ar minimālo sociālo algu, tostarp korekcijām, pamatojoties uz dažādiem faktoriem, piemēram, inflāciju un dzīves dārdzību. Konjunktūras komitejas locekļi pārstāv darba ņēmējus un darba devējus, kā arī dažādas ministrijas un valdības departamentus.

Tādēļ valdība un sociālie partneri ir galvenie dalībnieki, kas iesaistīti likumā noteikto algu noteikšanā, piedaloties iepriekš minētajās struktūrās un izmantojot

Minimālās algas pielāgošanas mehānisms Luksemburgā lielā mērā balstās uz sociālo dialogu un apspriedēm starp sociālajiem partneriem, kas nozīmē, ka lēmumi par minimālo sociālo algu (VUM) bieži tiek pieņemti kolektīvi, aktīvi piedaloties arodbiedrībām un darba devēju organizācijām. Apsvērumi, kas noved pie VUM korekcijas, var būt balstīti uz dažādiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, piemēram, inflāciju, dzīves dārdzību, produktivitāti, darba tirgus apstākļiem un valdības politiku nodarbinātības un sociālās labklājības jomā.

Precīza minimālās algas noteikšanas procedūra var atšķirties, bet parasti valdība ierosinās likumā noteiktās minimālās algas palielināšanu pēc attiecīgo datu pārbaudes un apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Arodbiedrības un darba devēju organizācijas var uzaicināt piedalīties sarunās vai diskusijās, lai panāktu vienprātību par ierosināto palielinājumu. Kad vienošanās ir panākta, valdība var formalizēt likumā noteiktās minimālās algas palielināšanu ar tiesību aktiem vai noteikumiem.

Attiecībā uz laiku tas var atšķirties atkarībā no konkrētajiem apstākļiem. Process parasti ietver vairākus soļus:

  • Datu analīze: ekonomiskie un sociālie dati, piemēram, inflācijas līmenis un produktivitātes rādītāji, tiek vākti un analizēti, lai izprastu ekonomiku un darba tirgu.

  • Apspriešana: Valdība apspriežas ar sociālajiem partneriem (arodbiedrībām, darba devēju asociācijām) par iespējamām minimālās sociālās algas (VUM) korekcijām, ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus.

  • Sarunas: notiek diskusijas starp valdību, arodbiedrībām un darba devēju organizācijām, lai vienotos par izmaiņām likumā noteiktajā minimālajā algā, tostarp par palielinājuma apmēru un īstenošanas detaļām.

  • Likumdošanas darbība: tiklīdz ir panākta vienošanās, valdība var grozīt normatīvos aktus, lai formalizētu VUM palielinājumu.

  • Ieviešana: Apstiprinātās izmaiņas tiek īstenotas, piemēram, atjaunināt algu sistēmas un informēt darba devējus un darba ņēmējus par jaunām algu likmēm. Tiek nodrošināta atbilstība jaunajiem noteikumiem.

Kā minēts sadaļā "Minimālās algas regulējums", VUM tiek koriģēts divos veidos:

  1. Pirmo VUM pārvērtēšanas veidu (ko paredz Darba kodeksa L. 222-2. panta 2. punkts), kas notiek reizi divos gados, veic valdība, kas iesniedz Deputātu palātai ziņojumu par vispārējo ekonomisko apstākļu un ienākumu attīstību, vajadzības gadījumā pievienojot likumprojektu, kas paaugstina minimālās sociālās algas līmeni. Izstrādātās metodoloģijas pamatā ir Luksemburgas "vispārējā vidējā" alga kā rādītājs, lai novērtētu, vai un par cik lielu likmi paaugstināt. Tomēr ierobežojums ir tāds, ka katrai korekcijai ir jābūt atkarīgai no pieejamiem datiem, kas parasti iegūti pirms pusotra gada. Tiek ņemtas vērā dažādas ienākumu sastāvdaļas, piemēram, pamatalgas, prēmijas un aizvietojošie ienākumi, kas tieši saistīti ar algām (piemēram, slimības pabalsts). Algas tiek aprēķinātas līdz septiņām reizēm lielākai par minimālo sociālo algu (VUM, likumā noteiktā minimālā alga), un zemākie 20% un augstākie 5% no algas netiek iekļauti. Atsauces populācijā ietilpst personas vecumā no 20 līdz 65 gadiem, kas saistītas ar Valsts pensiju apdrošināšanas fondu, un valsts sektora darbinieki. Nav iekļautas pašnodarbinātas personas, bērna kopšanas atvaļinājumā esošās personas un dažas neaktīvas personas. Rādītājs ir vidējā stundas alga, ko aprēķina, dalot kopējo algu ar atsauces populācijā nostrādāto stundu summu.

  2. Otrs VUM pārvērtēšanas veids ir indeksācijas mehānisms, kura pamatā ir automātiska korekcija atbilstoši dzīves dārdzības izmaiņām, ko aprēķina, pamatojoties uz patēriņa cenu indeksa izmaiņām. Pašreizējais juridiskais pamats tam ir pants. Darba kodeksa L. 222-3. pants, kas nosaka, ka, neskarot pirmo pārvērtēšanas veidu, VUM pielāgošana svērtajam patēriņa cenu indeksam tiek veikta saskaņā ar L. 223-1. pantu, kas savukārt paredz, ka algas likmes, kas izriet no likuma, koplīguma un individuālā darba līguma, ir pielāgotas dzīves dārdzības izmaiņām, saskaņā ar likumu, ar ko nosaka valsts civildienesta ierēdņu atalgojuma režīmu. Parastais noteikums ir tāds, ka, ja STATEC aprēķinātais patēriņa cenu indekss (PCI) palielinās vai samazinās par vairāk nekā 2,5%, visas algas tiek palielinātas vai samazinātas par 2,5%.

Criterion

How is this defined/operationalised?

Regulation or practice

Biennial adaptation of the SSM

  • Average wage or salaries
  • total wages of the reference population
  • Sum of the hours worked by the reference population

The reference population taken into account is represented by all employees aged 20 to 65 who are compulsorily affiliated to the National pension insurance fund as well as employees aged 20 to 65 in the public sector. This reference population, therefore, does not include self-employed workers, contributors on parental leave, ‘inactive’: unemployed, early retirees, beneficiaries of a re-employment allowance.

The salaries taken into account include wages and all kinds of bonuses up to seven times the SSM. Replacement income linked directly to wages (e.g. cash sick pay or maternity pay) are treated as wages. But in this methodology, 20% of the lowest salaries and 5% of the highest salaries are eliminated in order to exclude the influence of an increase in the reference minimum wage during the wages observation period. The reference population is reduced to 75% of its initial size, resulting in a set of salaries that are not directly tied to the minimum wage.

Article 2 of the law of 12 March 1973: a new legal basis and a biennial adjustment.

The data used come from the monthly declaration of wages at the Joint Social Security Centre (CCSS).

Wage indexation

The consumer price index that impacts the wage scale

A new indexation is triggered when the semi-annual average of the Consumer Price Index, linked to the base date of 1 January 1948, rises or falls by 2.5% from the last expiration rating. The new application rating takes effect the following month, resulting in a 2.5% adjustment to wages, salaries, and pensions.

In calculating this consumer price index, the fundamental principle is to track the monthly evolution of prices for the same product or service at the same point of sale, allowing for a relevant assessment of price changes. STATEC monitors prices for various brands, types, sizes, and across different stores. Before 2018, individuals physically inspected prices in stores (7,700 prices of various goods and services being recorded). Since 2018, electronic files are now directly transmitted by several supermarkets to STATEC. In 2023, an extra 90,000 varieties were included in the calculation of the Consumer Price Index.

Henceforth, all wages and salaries in the private and public sectors, pensions, accident pension, apprenticeship & family allowances and the social inclusion income (REVIS) are adjusted to the changes in prices (Law of 27 May 1975 generalising the sliding scale of wages and salaries).

Law of 28 April 1972 (year of change). Adjustments were no longer based on a points system, but on a percentage system. From then on, each indexation bracket amounted to 2.5%.

Law of 27 May 1975 generalising the sliding scale of wages and salaries.

Līdz 2025. gada beigām Eiropas direktīva par minimālo algu vēl nebija transponēta Luksemburgas tiesību aktos, jo likumprojekts Nr. 8437, kura mērķis ir grozīt Darba kodeksu, lai tas atbilstu direktīvai, joprojām tika izskatīts Parlamenta Darba komitejā un vēl nebija galīgi pieņemts. Līdz ar to Luksemburgā pašlaik nav oficiālas procedūras, lai novērtētu minimālās algas atbilstību.

Saskaņā ar pieejamajiem dokumentiem, tostarp likumdošanas materiāliem un piecu palātu un organizāciju atzinumiem, pašreizējā Luksemburgas minimālā alga neatbilst nevienai no direktīvā minētajām atsauces robežvērtībām, piemēram, 60 % no vidējās algas vai 50 % no vidējās algas. Valsts padome apšauba, kādi kritēriji galu galā tiks izmantoti, lai novērtētu minimālās algas atbilstību.

Pēc darba ministra maiņas 2025. gada decembrī valdība atsāks diskusijas un izstrādās pieeju Eiropas prasību pielāgošanai nacionālajam kontekstam. Tas ietvers debates par to, kādi rādītāji būtu jāizmanto, piemēram, vai iekļaut valsts sektora algas un kādus komponentus izslēgt, kā arī par to, kā aprēķināt pirktspēju.

Minimālā alga ir obligāta visiem Luksemburgā reģistrētiem uzņēmumiem atkarībā no darbinieka kvalifikācijas līmeņa un vecuma. Uzņēmumiem nav atļauts maksāt mazāk par minimālo algu. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad ārvalstu darba ņēmēji tiek norīkoti uz Luksemburgu.

Atkarībā no vecuma un kvalifikācijas ir dažādas likmes, kas definētas kā procentuālā daļa no sociālās minimālās algas likmes.

Groups of workers

% of SSM full rate

Workers aged 15 to less than 17 years old

75

Workers aged 17 to less than 18 years old

80

Pupils and students during the school holidays employed in seasonal employment

80

Non-qualified workers aged 18+

100

Employees with professional qualification aged 18+ (art. 222-4 (1) Labour Code)

120

Māksla. Darba kodeksa L. 211-5 nosaka, ka darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas dienā un 40 stundas nedēļā (izņemot gadījumus, ja piemērojamais koplīgums var noteikt zemākus ierobežojumus).

Sociālā minimālā alga tiek noteikta gan pēc mēneša likmes (t.i., 173 stundas mēnesī), gan pēc stundas likmes (mēneša likme dalīta ar 173 – Darba kodeksa 222.-9. pants). Turklāt Luksemburgā darba ņēmējiem, kas vecāki par 12 mēnešiem (ja vien piemērojamajā koplīgumā nav noteikts citādi), tiek izmaksātas algas (tostarp VUM), un viņiem papildus var būt arī prēmijas, dzeramnaudas vai maksājumi, kas sadalīti papildu mēnešos.

Māksla. Darba kodeksa L. 221-1 nosaka, ka "noteiktā alga tiek izmaksāta katru mēnesi, vēlākais attiecīgā kalendārā mēneša pēdējā dienā" un pants. Darba kodeksa L. 222-9 teikts, ka "stundas likmi, kas atbilst 1. punktā paredzētajai mēneša likmei, iegūst, dalot šo mēneša likmi ar simt septiņdesmit trim".

Darba devēji Luksemburgā nevar maksāt darbiniekam, kas ir zemāks par minimālo algu, neatkarīgi no saimnieciskās darbības un visām prēmijām papildus minimālajai algai (ITM vadlīnijasopens in new tab, Darba kodeksa L. 222-1. pantsopens in new tab).

Luksemburgā pabalstus natūrā (mājoklis, uzņēmuma automašīnas, bezmaksas vai subsidēta ēdināšana, veselības apdrošināšana utt.) var iekļaut algā vai izmaksāt papildus algai (Darba kodeksa L. 221-1. pantsopens in new tab). Tas ir atkarīgs no darba devēja prakses un līgumiem starp darba devēju un darbinieku. Šos pabalstus var uzskatīt par daļu no darbinieka kopējās atlīdzības paketes vai piedāvāt atsevišķi no naudas kompensācijas. Konkrēti noteikumi un nosacījumi atšķiras atkarībā no uzņēmuma politikas un piemērojamiem koplīgumiem.

Atsākot, šeit ir komponenti, kas tiek ieskaitīti minimālajā algā

Component

Description

Basic salary

Defined in the contract as the agreed monthly/hourly pay.

Bonuses

Usually in addition, unless explicitly included in the basic wage. It depends on employer-employee agreement or collective agreement

Overtime allowances

No, it is paid on top of the minimum wage.

Likumā atļautie atskaitījumi:

Deduction type

Description

Board and lodging provided by employer

Deduction allowed if agreed in the contract but must not reduce wage below legal minimum.

Social security contributions

Deduction allowed - Mandatory deductions

Taxes

Deduction allowed - Mandatory deductions

Other deductions

Only if legally permitted or contractually agreed and must respect statutory minimum wage.

Avots: Luksemburgas Darba un raktuvju inspekcija (Inspection du Travail et des Mines – ITM) – informācija par algāmopens in new tab un minimālās atlīdzības apmēruopens in new tab, tīmekļa vietne, atjaunināta 2025. gada decembrī.

Darbinieku palāta (CSL) - atalgojuma jēdziena definīcijaopens in new tab

Darba kodekss, L. 221-1, 222-1. pantsopens in new tab, atjaunināts 2025. gada decembrī.

Katru mēnesi, pat ja pārvērtēšana nav notikusi, Sociālā nodrošinājuma ministrija un Vispārējā sociālā nodrošinājuma inspekcija (IGSS) publicē sociālos parametrus, kas ir spēkā vismaz no pašreizējā perioda.

Luksemburgas Darba ņēmēju palāta (Chambre des Salariés du Luxembourg, CSL) katru gadu publicē ziņojumu, kurā sniegts pārskats par sociālo situāciju valstī saistībā ar minimālās algas tēmu. Viena no tām ir veltīta "nabadzībai un nevienlīdzībai", un viena sadaļa ir vērsta uz iedzīvotājiem, kuri saņem sociālo minimālo algu.

2023. gadā Luksemburgas Darba ņēmēju palāta veica nozīmīgu darbu, publicējot visaptverošu ziņojumu par personām, kas pelna algas tuvu minimālajai algai (VUM). Šī publikācija piedāvā gan aprakstošu, gan laika analīzi par šo demogrāfisko daļu. Turklāt tajā ir ietverta nekvalificētas minimālās algas (VUM-NQ) salīdzinoša pārbaude gan valstu, gan Eiropas līmenī, skaidri uzsverot, ka tā neatbilst starptautiski atzītiem standartiem. Turklāt ziņojumā ir iepazīstinātas ar divām jaunām un iespaidīgām analīzēm, kas iepriekš nebija izpētītas Luksemburgā.

Jāatzīmē, ka iepriekšēju pētījumu ar līdzīgu nosaukumu 1996. gadā veica Vispārējās sociālās apdrošināšanas inspekcijas (IGSS) autors.

1 September 2026
Minimālās algas 2026. gadā: gada pārskats
Minimālās algas noteikšana visā ES ir kļuvusi par arvien dinamiskāku un cieši uzraudzītu politikas jomu, ko veidojusi ES Minimālās algas direktīvas transponēšana un desmit gadu ilgs ilgstošs likumīgo likmju reālais pieaugums. Šis ziņojums analizē algu noteikšanas diskusijas, kas notika dalībvalstīs un Norvēģijā 2025. gadā, koncentrējoties uz valstīm ar un bez nacionālās minimālās algas, minimālās algas un kolektīvo sarunu mijiedarbību zemu apmaksātās nozarēs, kā arī indikatīvo atsauces vērtību pieaugošo lomu nacionālo lēmumu veidošanā.
Read more
Pētījuma ziņojums
30 January 2026
Reāls minimālās algas pieaugums 2026. gadā, ņemot vērā gan progresu, gan dalībvalstu ambīciju samazināšanu
Lielākā daļa ES dalībvalstu no 2026. gada 1. janvāra mainīja savu valsts minimālās algas līmeni, un, tāpat kā iepriekšējā gadā, vispārējā aina ir par būtisku pieaugumu – kas būtiski pārsniedz cenu pieaugumu.
Read more
Raksts
Flag of the European UnionThis website is an official website of the European Union.
European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions
The tripartite EU agency providing knowledge to assist in the development of better social, employment and work-related policies

All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.

See all EU institutions and bodies