Minimālā alga Portugālē
Information for this page was compiled during December 2025 and early 2026. Most Member States had already transposed the EU minimum wage directive at this point. Those that had not yet fully completed transposition or where the information was not yet publicly available include Bulgaria, Cyprus, Luxemburg, Poland and Portugal. These profiles will be updated consecutively as the information becomes available. Users are invited to contact our experts on minimum wage if they are aware of changes.
Šajā profilā ir aprakstīts, kā Portugālē tiek regulēta un noteikta minimālā alga. To var lasīt kā pamatinformāciju Eurofound ikgadējā pārskatā par minimālās algas noteikšanu. Portugāle kopš 1974. gada demokrātiskās revolūcijas ir ieviesusi valsts likumā noteikto minimālo algu (Retribuição Mínima Mensal Garantida, RMMG), kas ir gandrīz vispārpiemērojama. Līdz 1990. gadam lauksaimniecībā strādājošo likumā noteiktās minimālās algas līmenis bija zemāks par vispārējo līmeni. Kopš 1991. gada darbības nozares netiek diferencētas.
Portugāles parlaments: Constituição da República PortuguesaPDFopens in new tab
Portugāles valdība: Darba kodekss – Likums Nr. 7/2009, 2009. gada 12. februārisopens in new tab
Portugāles valdība: 2023. gada 17. novembra Dekrētlikums Nr. 107/2023PDFopens in new tab
Portugāles valdība: 19. decembra Dekrētlikums Nr. 112/2024opens in new tab
Portugāles valdība: 29. decembra Dekrētlikums Nr. 132/2025PDFopens in new tab
Portugāles valdība: Anteprojeto de Lei da Reforma da Legislação Laboral -Trabalho XXI,opens in new tab 2025. gada 24. jūlijs.
Likumā noteiktās minimālās algas noteikšanas process notiek saskaņā ar Darba kodeksā noteikto standarta procedūru (Likums Nr. 7/2009, 273. panta 1. punkts), saskaņā ar kuru minimālās algas līmeni nosaka valdība ar dekrētlikumu pēc apspriešanās ar trīspusējo sociālās saskaņošanas komisiju (CPCS). Šādas apspriešanās rezultāts valdībai nav stingri juridiski saistošs, lai gan praksē ir maz ticams, ka valdība būtiski atkāptos no apspriešanās rezultātiem.
Pēc obligātās minimālās algas ārkārtas iesaldēšanas saskaņā ar trijotnes memorandu 2012., 2013. un 2014. gadā ar valdības vienpusēju lēmumu tika atjaunots konsultāciju process un ikgadējā minimālās algas līmeņa atjaunināšana. Pēdējo 10 gadu laikā apspriešanās procesā CPCS ietvaros tika noslēgti trīspusēji nolīgumi, kuros īpaša uzmanība tika pievērsta obligātai minimālās algas palielināšanai (2015. un 2016. gadam), kā arī tika noslēgti plašāka spektra trīspusēji nolīgumi, tostarp minimālās algas atjaunināšana (2017., 2023. un 2024. gadam) plašāka spektra trīspusējo nolīgumu (CES, 2014, 2016, 2017, 2022, 2023). No otras puses, 2016. gada trīspusējā nolīgumā (CES, 2016) tika noteikts mērķis regulāri uzraudzīt un novērtēt minimālās algas palielināšanas ietekmi nākamajos gados (GEP/MTSSS, 2016; 2017; 2018; 2019; 2021).
Kopš 2022. gada trīspusējās saistības ietver gan atsauces uz vidējās algas palielināšanu, kas nosaka darba koplīguma slēgšanas sarunas, gan minimālās algas palielināšanu, kas nozīmē, ka pēdējā ņem vērā vispārējo algas pieaugumu. Turklāt trīspusējos nolīgumos paredzētās vidējās algas un minimālās algas atgūšanas trajektorijas kopš 2022. gada trīspusējās vienošanās ir pamatotas ar mērķi mazināt nabadzību, apkarot nevienlīdzību un palielināt darbaspēka īpatsvaru, lai sasniegtu Eiropas vidējo rādītāju.
CES [Conselho Económico e Social] (2014), Acordo relativo à atualização da Retribuição Mínima Mensal Garantida, competitividade e promoção do empregoPDFopens in new tab, Conselho Económico e Social, 2014. gada 24. septembris.
CES [Conselho Económico e Social] (2016), Acordo relativo à atualização da Retribuição Mínima Mensal Garantida para 2016PDFopens in new tab, Conselho Económico e Social, 2016. gada 22. janvāris.
CES [Conselho Económico e Social] (2017), Compromisso Tripartido para um Acordo de Concertação de Médio PrazoPDFopens in new tab, 2017. gada 17. janvāris.
CES [Conselho Económico e Social] (2022), Acordo de Médio Prazo de Melhoria dos Rendimentos, dos Salários e da CompetitividadePDFopens in new tab, Conselho Económico e Social, 2022. gada 9. oktobris.
CES [Conselho Económico e Social] (2023), Reforço do Acordo de Médio Prazo, dos Salários e da Competitividadeopens in new tab, Conselho Económico e Social, 2023. gada 7. oktobris.
CES [Conselho Económico e Social] (2024), Acordo Tripartido sobre Valorização Salarial e Crescimento Económico 2025-2028PDFopens in new tab, Conselho Económico e Social, 2024. gada 1. oktobris.
Portugāles Konstitūcijā (59. panta 2. punkta a) apakšpunkts) ir noteikts valsts pienākums noteikt un atjaunināt obligāto valsts minimālo algu, cita starpā ņemot vērā darba ņēmēju vajadzības, dzīves dārdzības pieaugumu, ražošanas jaudu attīstības līmeni, ekonomiskās un finansiālās stabilitātes un uzkrāšanas prasības attīstībai. Saskaņā ar Darba kodeksu (273. pants), nosakot minimālo algu, jāņem vērā darba ņēmēju vajadzības, dzīves dārdzības pieaugums un produktivitātes attīstība, lai pielāgotos ienākumu un cenu politikas kritērijiem.
2016. gada trīspusējā nolīgumā un turpmākajos ikgadējos minimālās algas atjauninājumos tika ņemta vērā arī minimālās algas ietekme uz konkurētspējas, ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības attīstību, kā arī mērķis apkarot nabadzību un sociālo atstumtību un samazināt darba samaksas nevienlīdzību (GEP/MTSSS, 2016, 2017, 2018, 2021). Kopš 2019. gada valdības algu noteikšanas politikas mērķis bija palielināt darbaspēka īpatsvaru, lai tas tuvinātos ES vidējam rādītājam, kas tika atlikts pandēmijas krīzes dēļ, kas tika risināts ar 2022. gada trīspusējo nolīgumu (Caldas, 2019).
Criterion | How is this defined/operationalised? | Regulation or practice |
Developments of wages | Evolution of median and average hourly and monthly wage (base and gain). Sources: Personnel data mandatory Survey (Quadros de Pessoal, GEP/MTSSS); Earnings and Working Duration Survey (Inquérito aos Ganhos e à Duração do Trabalho, IGDT/ GEP/MTSSS); Monthly statement of workers' earnings by firms to Social Security (Declarações de Remunerações da Segurança Social, DRSS/Instituto de Informática da Segurança Social). | Labour Code (Article 273) ILO Convention 131 Tripartite concertation |
Productivity | Productivity rate Sources: European Commission forecasts. | Portuguese Constitution Labour Code (Article 273, paragraph 2) Tripartite concertation |
Inflation | Inflation rate (past and foreseen) Sources: European Commission Forecasts; Statistics Portugal (INE), Harmonized Consumer Price Index (IPC). | Portuguese Constitution Labour Code (Article 273, paragraph 2) ILO Convention 131 Tripartite concertation |
Evolution of employment | Employment growth (in %) – European Commission forecasts; Statistics Portugal (INE), Labour Force Survey (Quarterly). | Government guidelines/tripartite concertation Background and impact of minimum wage on employment evolution (GEP/MTSSS, 2016, 2017, 2018, 2021). |
Evolution of unemployment | Unemployment rate variation (in %) – European Commission forecasts; Statistics Portugal (INE), Labour Force Survey (Quarterly). | Government guidelines/tripartite concertation Background and impact of minimum wage on unemployment (GEP/MTSSS, 2016, 2017, 2018, 2021). |
Economic growth | GDP growth rate (in % in real terms) – European Commission forecasts. Statistics Portugal (INE), National Accounts (Quarterly) | Portuguese Constitution Background and impact of minimum wage on economic developments (GEP/MTSSS, 2016, 2017, 2018, 2021). |
Wage inequality | Gini coefficient; ratio S80/S20 Source: Survey on Income and Living Conditions (EU-SILC). Ratios S80/S20; S90/S10 and P90/P10, P90/P50 and P50/P10 Source: Earnings Declaration to Social Security (Declarações de Remunerações da Segurança Social, DRSS/Instituto de Informática da Segurança Social). | Since 2016 – Government guidelines/tripartite concertation (GEP/MTSSS, 2016, 2017, 2018, 2021). |
Poverty | Employed persons at-risk-of poverty rate. Source: Survey on Income and Living Conditions (EU-SILC). Poverty risk threshold, population at risk of poverty and social exclusion Source: Statistics Portugal (INE) Rate of low wage workers; low wages threshold (GEP/MTSSS). | Since 2016 – government guidelines and recommendations of tripartite agreements (GEP/MTSSS, 2016, 2017, 2018, 2021). |
Functional income distribution | Labour share (see sources for GDP and wages) | Guidelines of Tripartite Agreement 2022 |
Nav indikatīvas atsauces vērtības, kas ļautu novērtēt atbilstību. Jaunākie trīspusējie nolīgumi (2022., 2023. un 2024. gads) nosaka minimālās algas pieauguma tempu virs vidējās algas likmes pieauguma, kas balstās uz inflācijas un produktivitātes rādītājiem. Mērķis ir samazināt nabadzību un nevienlīdzību un palielināt darbaspēka īpatsvaru, lai sasniegtu Eiropas vidējo rādītāju. Trīspusējā vienošanās 2025.–2028. gadam paredz ikgadēju minimālās mēneša algas palielinājumu par 50 eiro kopš 2025. gada, lai 2028. gadā sasniegtu 1 020 eiro. 2026. gadam tā paredz vidējās algas pieaugumu par 4,7%, sasniedzot 1 731 eiro, un minimālās algas pieaugumu par 5,7%, sasniedzot 920 eiro (sk. iepriekšējo sadaļu).
Obligātā minimālā alga ir vispārpiemērojama. Izņēmumu nav. Darba ņēmējiem nevar maksāt zemāku par minimālo algu. Minimālās algas neievērošana tiek uzskatīta par ļoti smagu pārkāpumu, un var tikt piemērots naudas sods.
Saskaņā ar Darba kodeksu (Likums 7/2009, 275. pants) obligātā minimālā alga tiek samazināta šādos gadījumos: asistentiem, mācekļiem un praktikantiem, kas apgūst sertificētu apmācību, summa tiek samazināta par 20%, ne ilgāk kā vienu gadu; un darba ņēmējiem ar samazinātām darbspējām (invaliditātes dēļ) ir samazinājums, kas atbilst starpībai starp pilnu darbspēju un faktisko darbspēju koeficientu darbam, kuram darbinieks tika pieņemts darbā, ja starpība ir lielāka par 10 %, bet ne vairāk kā 50 %. Efektīvās darbspējas koeficienta sertifikāciju pēc darba ņēmēja, darba meklētāja vai darba devēja pieprasījuma veic valsts nodarbinātības dienests vai veselības dienesti.
No otras puses, darba ņēmējiem Madeiras autonomajā reģionā un Azoru salu autonomajā reģionā ir tiesības uz reģionālām piemaksām, kas papildina valsts minimālo algu, kas izriet no 2009. gada Darba kodeksa pielāgojumiem, ko veic šo divu reģionu likumdošanas asamblejas, kuras katru gadu nosaka tā apmēru, ņemot vērā šo teritoriju izolētības izmaksas (Assembleia da República, 2020).
Assembleia da República (2020), Salário Mínimo Nacional – Enquadramento NacionalPDFopens in new tab, Assembleia da República/Divisão de Informação Legislativa Parlamentar.
Minimālās algas likme tiek noteikta katru mēnesi un atjaunināta katru gadu. Saskaņā ar likumu minimālā mēneša alga ir jāmaksā par 14 mēneša maksājumiem, jo visiem darbiniekiem ir tiesības uz Ziemassvētku prēmiju (13. mēneša maksājumu) un atvaļinājuma prēmiju (14. mēneša maksājumu, kas tiek izmaksāts papildus atlīdzībai par atvaļinājuma periodu).
Saskaņā ar Darba kodeksu (Likums Nr. 7/2009, 274. panta 1. punkts) obligātās minimālās algas apmērs ietver: pabalsta natūrā, proti, pārtikas vai mājokļa, vērtību, kas darba ņēmējiem pienākas apmaiņā pret viņu parasto darbu; komisijas maksas par pārdošanu vai produktivitātes piemaksu; un regulārā piemaksa, kas klasificēta kā atalgojums (saskaņā ar 260. pantu). Pabalsta natūrā vērtību aprēķina saskaņā ar pašreizējām cenām reģionā un nedrīkst pārsniegt šādas minimālās mēneša algas summas vai procentus (274. panta 2. punkts): 35 % pilnvērtīgām maltītēm; 15% pārtikai, kas sastāv no galvenās ēdienreizes; 12% strādnieku izmitināšanai; EUR 27,36 par istabu darba ņēmēja un viņa ģimenes izmitināšanai; 50 % no kopējiem pabalstiem natūrā. Aplūkojamā summa par istabu tiek aktualizēta, piemērojot mājokļa īres maksas aktualizācijas koeficientu, kad tiek palielināta minimālās algas vērtība.
Minimālās mēneša darba algas apmērā neietilpst subsīdijas, prēmijas, prēmijas vai citi pabalsti, kas piešķirti laiku pa laikam vai ilgāk par vienu mēnesi.
Component | Description |
Value of benefit in kind | Food or accommodation, owed to the worker in return for their normal work |
Regular premium | Commission for sales or productivity |
Regular bonus | When considered remuneration |
Laikā no 2016. līdz 2021. gadam Darba, solidaritātes un sociālā nodrošinājuma ministrijas Stratēģijas un plānošanas birojs publicēja regulārus ziņojumus, kuros uzrauga un novērtē minimālās algas ietekmi. Kopš 2021. gada notiekošā valdības pārstrukturēšana un pārmaiņas, kā arī diskusijas par minimālās algas direktīvu un vidēja termiņa trīspusējiem nolīgumiem kopš 2022. gada, koncentrējoties ne tikai uz minimālo algu, bet arī uz kopējo algu un darba koplīguma slēgšanas sarunām, uzsvaru liek uz visaptverošu darba tirgus pārskatu sniegšanu, nevis atsevišķiem ziņojumiem par konkrētām tēmām, piemēram, atsevišķu "minimālās algas ziņojumu". , kas atbalstīja informācijas par šo tēmu integrēšanu plašākā darbaspēka, ienākumu un nevienlīdzības analīzē.
Félix, S. un Martins, F. (2025), "A retribuição mínima mensal garantida em Portugal", Boletim EconómicoPDFopens in new tab, 2025. gada marts, Banco de Portugal.
Banco de Portugal (2024), Instituição do salário mínimo nacionalopens in new tab, Banco de Portugal.
PlanAPP (2024). Evolução dos salários por nível de ensino em Portugal: dinâmicas recentesPDFopens in new tab, Nota de Análise 11, Centro de Competências de Planeamento, de Políticas e de Prospetiva da Administração Pública, PlanAPP
PlanAPP (2023), Os salários em Portugal: evolução na última décadaPDFopens in new tab, Nota de Análise, Centro de Competências de Planeamento, de Políticas e de Prospetiva da Administração Pública, PlanAPP.
DGERT (Direção-Geral do Emprego e das Relações de Trabalho) (2025), Relatório sobre a Negociação Coletiva em PortugalPDFopens in new tab, DGERT/MTSSS.
CRL (Centro de Relações Laborais) (2024), 2024. gada ziņojums par darba koplīguma slēgšanas sarunu attīstībuopens in new tab, CRL/MTSSS.
GEP/MTSSS (2021), Retribuição Mínima Mensal Garantida 2021opens in new tab, Darba, solidaritātes un sociālā nodrošinājuma ministrijas Stratēģijas un plānošanas birojs, 2021. gada novembris.
GEP/MTSSS (2019), Salário Mínimo Nacional 45 anos depoisopens in new tab, Darba, solidaritātes un sociālā nodrošinājuma ministrijas Stratēģijas un plānošanas birojs, 2019. gada novembris.
GEP/MTSSS (2018), Retribuição Mínima Mensal Garantida 2018 – Acompanhamento do Acordo sobre a Retribuição Mínima Mensal Garantidaopens in new tab, Darba, solidaritātes un sociālā nodrošinājuma ministrijas Stratēģijas un plānošanas birojs, 2018. gada novembris.
GEP/MTSSS (2017), Retribuição Mínima Mensal Garantida 2017 – Acompanhamento do Acordo sobre a Retribuição Mínima Mensal Garantidaopens in new tab, Darba, solidaritātes un sociālā nodrošinājuma ministrijas Stratēģijas un plānošanas birojs, 2017. gada decembris.
GEP/MTSSS (2016), Retribuição Mínima Mensal Garantida 2016 – Acompanhamento do Acordo sobre a Retribuição Mínima Mensal Garantidaopens in new tab, Darba, solidaritātes un sociālā nodrošinājuma ministrijas Stratēģijas un plānošanas birojs, 2016. gada decembris.
Darba, solidaritātes un sociālā nodrošinājuma ministrijas (MTSSS) Nodarbinātības un darba attiecību ģenerāldirektorātā (DGERT)opens in new tab ir saite uz informāciju par obligāto minimālo alguopens in new tab.
Darba, solidaritātes un sociālā nodrošinājuma ministrijas (MTSSS) Stratēģijas un plānošanas birojā (GEP) ir saite uz ziņojumiem par obligāto minimālo alguopens in new tab.
Alexandre, F., Bação, P., Cerejeira, J., Costa, H. un Portela, M. (2022), "Minimālā alga un finansiāli grūtībās nonākušie uzņēmumi: vēl viens iekod putekļus", Darba ekonomika 74 (2022) 102088.
Banco de Portugal (2024), Instituição do salário mínimo nacionalopens in new tab, Banco de Portugal.
Caldas, J. C. (2019), "Negociação salarial: o que está em jogo?PDFopens in new tab" Barómetro das krīzes/20. Coimbra: Observatório sobre as Crises e alternativas.
Campos Lima, M. P., Martins, D., Costa, A.C., Velez, A. (2021), "Iekšējā devalvācija un ekonomiskā nevienlīdzība Portugālē: darba attiecību problēmas krīzes un atveseļošanās laikāopens in new tab", Transfer: European Review of Labour and Research, 27. sējums (1) 47–73.
Cantante, F. (koord.) (2024), Trabalho, emprego e proteção social 2024opens in new tab. Līdzdarbs.
Cantante, F. (2026), "Rendimentos", in Adão e Silva, P. (coord.) Panorama 2026 - Política, Economia e Sociedade em PortugalPDFopens in new tab, Lisboa: IPPS-ISCTE.
Cantante, F. un Estêvão, P. (2022), "Os salários em Portugal: padrões de evolução, inflação e desigualdadesopens in new tab", Estudos CoLABOR, N.º 5. Līdzdarbs.
Cantante, F., Santi, J., Estêvão, P. un Almeida, T. (2024), Toolkit das desigualdades: aplicação experimental ao aumento da Retribuição Mínima Mensal GarantidaPDFopens in new tab, CoLABOR / PLANAPP.
CES (2023b), Parecer de Iniciativa sobre a Produtividade e Qualidade do EmpregoPDFopens in new tab, Conselho Económico e Social, 2023. gada 13. oktobris.
Félix, S. un Martins, F. (2025), "A retribuição mínima mensal garantida em Portugal", Boletim EconómicoPDFopens in new tab, 2025. gada marts, Banco de Portugal.
SDO (2018), Pienācīgs darbs Portugālē 2008.–2018. gadā: no krīzes līdz atveseļošanaiPDFopens in new tab, Starptautiskais Darba birojs, Ženēva, 124.–127. lpp.
Lagoa, S. un Campos Lima, M. P. (2023), "Crise, recuperação económica e mudança institucional: a reconfiguração das práticas salariais e das relações laborais ao nível sectorial" in Campos Lima, M. P. un Caldas J. C. (coord.) A persistência da desvalorização do trabalho e a urgência da sua Revalorização. Almedina, (121.-166. lpp.).
Martins, D. (2019), "Quando a decisão pública molda o mercado: a relevância do salário mínimo em tempos de estagnação salarialPDFopens in new tab'PDFopens in new tab, Cadernos do Observatório # 14, 2019. gada oktobris, Observatório sobre as Crises e as Alternativas.
Oliveira, C. (2023), "Minimālā alga un algu sadalījums Portugālē", Darba ekonomikaopens in new tab, 85. sējumsopens in new tab, 2023. gada decembris, 102459.
ONLCP (2022), Pobreza e Exclusão Social em Portugal- Relatório 2022opens in new tab, Observatório Nacional de Luta contra a Pobreza, Lisabona, 2022. gada oktobris.
Peralta, S., Carvalho, BP un Esteves, M. (2022), Portugāle, Balanço Social 2021PDFopens in new tab, Nova Biznesa un ekonomikas skola.
Peralta, S., Carvalho, BP, Esteves, M. un Fonseca, M. (2022), Pobreza no trabalho: O papel dos rendimentos e da situação familiaropens in new tab, Nova Biznesa un ekonomikas skola.
Pereira, C. A. (2025), "Cerca de 1,5 milhões de trabalhadores ganham até 920 euro",opens in new tab Jornal de Negócios, 2025. gada 29. decembris.
Pereirinha, J., Pereira, E., Branco, F., Amaro, I. un Costa, D. (2020), Rendimento Adequado em Portugal - um estudo sobre o rendimento suficiente para viver com Dignidade em Portugal, Edições Almedina, Coimbra.
Pereirinha, J. A. Branco, F., Pereira, E. un Amaro, M. I. (2020), Garantētais minimālais ienākums Portugālē: universāls drošības tīkls politiskā un finansiālā spiediena apstākļos, Sociālā politika un administrācija 54 (2020): 574-586.
Pereirinha, J.A. un Pereira, E. (2023), "Iztikas minimums Portugālē: meklējot cieņu polarizētā darba tirgū", Sociālā politika un administrācija 57 (2023): 481–496.
Tavares, I. un Carmo, R. M. (2023), Análise da Pobreza, Privação e Desigualdades em Portugal: Tendências recentes num país persistentemente desigualPDFopens in new tab, Observatório das Desigualdades, CIES-ISCTE.
