Minimālā alga Rumānijā
Information for this page was compiled during December 2025 and early 2026. Most Member States had already transposed the EU minimum wage directive at this point. Those that had not yet fully completed transposition or where the information was not yet publicly available include Bulgaria, Cyprus, Luxemburg, Poland and Portugal. These profiles will be updated consecutively as the information becomes available. Users are invited to contact our experts on minimum wage if they are aware of changes.
Šajā profilā ir aprakstīts, kā Rumānijā tiek regulēta un noteikta minimālā alga. To var lasīt kā pamatinformāciju Eurofound ikgadējā pārskatā par minimālās algas noteikšanu. Rumānijā ir likumā noteiktā minimālā alga (salariul de bază minim brut pe țară garantat în plată), kas ir piemērojama visiem darbiniekiem.
Darba kodeksa 164. pants un Likums Nr. 283/2024 nosaka, ka valdība nosaka minimālo algu, izmantojot procedūru, kas ietver vairākus kritērijus (sk. turpmāk), un tā ietver aptuvenu atsauces līmeni attiecībā pret vidējo algu. Valdības lēmums 35/2025 nosaka, ka minimālā alga tiek palielināta ar procentu likmi, kas vienāda ar inflācijas un reālā darba ražīguma pieauguma summu nākamajam gadam, kā prognozē Valsts stratēģijas un prognožu komisija.
Teorētiski saskaņā ar Likumu Nr. 174/2020 iztikas minimuma alga ir minimālās algas politikas prioritārais mērķis. Likums Nr. 174/2020 paredz iztikas minimuma aprēķināšanas metodi valsts līmenī un nosaka, ka minimālā alga būtu jānosaka, ņemot vērā šo aplēsi. Tas arī nosaka, ka Nacionālajam statistikas institūtam periodiski jāaprēķina un oficiāli jāpublicē iztikas minimuma aprēķins. Lai gan likums Nr. 174/2020 tika pieņemts, izmantojot parasto parlamentāro procedūru ar Sociāldemokrātiskās partijas atbalstu, kas tagad ir pie varas un ir spēkā kopš 2020. gada, tam nav bijusi nekāda ietekme uz valsts minimālās algas politiku. Nacionālais statistikas institūts ir atteicies publicēt iztikas minimuma aprēķinu, apgalvojot, ka tehniskas kļūdas likuma tekstā to neļauj. Tā kā nav oficiālu skaitļu, valdības amatpersonas ir ignorējušas Likuma 174/2020 noteikumus. Tādējādi tikai daļa arodbiedrību kustības joprojām uzstāj, lai Likums Nr. 174/2020 būtu funkcionāls.
Minimālo algu nosaka valdība pēc apspriešanās ar nacionāli reprezentatīvām darba devēju un arodbiedrību konfederācijām Nacionālajā trīspusējā sociālā dialoga padomē. Šī prakse atbilst Darba kodeksa 164. pantam. Organizācijas ir šādas:
Arodbiedrības:
Alfa karteļa Nacionālā arodbiedrību konfederācija (Confederația Națională Sindicală Cartel Alfa, CNS Cartel Alfa)
Nacionālais arodbiedrību bloks (Blocul Național Sindical, BNS)
Rumānijas Nacionālā brīvo arodbiedrību konfederācija – Frăția (Confederația Națională a Sindicatelor Libere din România, CNSLR Frăția)
Rumānijas Demokrātiskā arodbiedrību konfederācija (Confederația Sindicatelor Democratice din România, CSDR)
Meridiāna Nacionālā arodbiedrību konfederācija (Confederația Sindicală Națională Meridian, CSN Meridian)
Darba devēji:
Konkordijas Darba devēju konfederācija (Confederația Patronală Concordia, CP Concordia)
Nacionālā mazo un vidējo uzņēmumu padome (Consiliul Național al Întreprinderilor Private Mici și Mijlocii din România, CNIPMMR)
Darba kodekss paredz tikai to, ka valdībai pirms minimālās algas noteikšanas ir jākonsultējas ar darba devēju organizācijām un arodbiedrībām. Saskaņā ar Sociālā dialoga likumu (Likums Nr. 367/2022, ar ko aizstāj Likumu Nr. 62/2011) apspriešanās notiek Nacionālās trīspusējās padomes ietvaros. Līdz 2025. gadam Padomes sanāksmju darba kārtību pilnībā noteica valdība, kas nozīmē, ka nav oficiāla noteikta noteikuma attiecībā uz minimālās algas atjaunināšanu, piemēram, nebija regulēta kalendāra un garantijas, ka minimālā alga tiks iekļauta darba kārtībā. Praksē līdz 2025. gadam minimālā alga tika atjaunināta vismaz reizi gadā gada beigās vai sākumā, iepriekš apspriežoties Nacionālajā trīspusējā padomē. Šim noteikumam bija reti izņēmumi, piemēram, 2020. gads. Sākot ar 2025. gada janvāri, minimālā alga ir juridiski jānosaka reizi gadā, janvāra sākumā.
Valdība 2025. gada februārī pieņēma minimālās algas noteikšanas un atjaunināšanas mehānisma piemērošanas kārtībuopens in new tab, kurā precīzi noteikts, kādā veidā un kad būtu jānosaka minimālā alga. Procedūra nosaka konkrētus minimālās algas noteikšanas kritērijus, kā arī atsauces vērtības attiecībā pret vidējo algu.
Likums Nr. 283/2024, ar ko groza Darba kodeksu un transponē Eiropas direktīvu par adekvātu minimālo algu, nosaka, ka valdība nosaka minimālo algu, izmantojot procedūru, kas ietver vairākus kritērijus:
Minimālās algas pirktspēja un dzīves dārdzība
Vispārējais darba samaksas līmenis un algu sadalījums
Kopējais darba samaksas pieaugums
Darba ražīguma līmenis un attīstība valsts līmenī ilgtermiņā.
Likums nav skaidrs, kā šie aspekti tiek mērīti un kā tie tiek ņemti vērā valdības lēmumā par minimālās algas noteikšanu. Likumā arī minēts, ka tiks veikts minimālās algas politikas sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējums, un tas tiks ņemts vērā, nosakot minimālo algu. Saskaņā ar Likumu Nr. 283/2024 minimālās algas noteikšanai būtu jābalstās uz "pētniecības institūta, kas specializējas darba tirgus politikas analīzē un ietekmes novērtējumā", analīzi; Šim pētniecības institūtam ir jāveic ietekmes novērtējums un, kā tiek saprasts, jāsniedz minimālās algas noteikšanas kritēriju analīze. Likums arī nosaka, ka likumā noteiktā minimālā alga tiek noteikta saskaņā ar "aptuveno" (orientativ rumāņu) atsauces līmeni "47–52 % no vidējās algas".
Vidējā alga, kas tiek ņemta vērā, nav pamatalga; Tas ietver visus algu elementus, kas aprēķināti pēc pilnas slodzes ekvivalenta. Tas nav skaidri noteikts likumā, bet tas ir veids, kā iestādes, kas atbild par datu sniegšanu (Valsts statistikas institūts un Valsts stratēģijas un prognožu komisija), aprēķina vidējo algu.
Valdības lēmumā Nr. 35/2025 ir minēti divi minimālās algas palielināšanas kritēriji: prognozētā inflācija un prognozētais reālā darba ražīguma pieaugums. Katru gadu minimālā alga tiek palielināta par šo divu rādītāju procentuālo summu. Ja summa ir mazāka par 1%, formula netiek ņemta vērā un minimālā alga netiek palielināta. Tas nozīmē arī to, ka to nevar samazināt nominālā izteiksmē, pamatojoties uz formulu. Minimālajai algai, kas izriet no formulas piemērošanas, jābūt vismaz 47% no prognozētās gada vidējās algas. Ja iegūtā minimālā alga ir mazāka par 52 % no vidējās algas, lēmumā ir noteikts, ka sociālie partneri var vienoties par papildu palielinājumu Valsts trīspusējā sociālā dialoga padomē.
Likums norāda uz 47-52% no vidējās algas kā aptuvenām vērtībām. Pašreizējā minimālās algas noteikšanas sistēma nenosaka konkrētu procedūru atbilstības novērtēšanai. Likums Nr. 174/2020, kas paredzēts, lai salīdzinātu minimālo algu ar iztikas minimumu, nedarbojas.
Minimālā alga ir vispārēji saistoša saskaņā ar Darba kodeksa 164. pantu. Visi darbinieki ir apdrošināti.
Pilnas slodzes darbiniekam nav juridiskas iespējas nopelnīt mazāk par minimālo algu. Vienīgā iespēja darbiniekam nopelnīt mazāk par minimālo algu ir strādāt nepilnu darba laiku. Nepilna laika darbiniekiem minimālo algu aprēķina, reizinot nostrādāto stundu skaitu mēnesī ar stundas minimālo likmi, kas noteikta jaunākajā valdības lēmumā.
Reaģējot uz minimālo algu pelnošo darbinieku skaita ievērojamo pieaugumu, valdība ieviesa grozījumus Darba kodeksā (164. pants), kas nosaka, ka minimālo algu darbiniekam var izmaksāt tikai par individuālā darba līguma pirmajiem 24 mēnešiem. Šī politika tiek piemērota no 2022. gada 1. janvāra, un tās ietekme vēl nav izvērtēta.
Augstākas minimālās algas ir juridiski noteiktas būvniecības nozarē, un tās vēl nesen pastāvēja arī lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā. Augstāka minimālā alga būvniecībai tika ieviesta 2019. gada janvārī (valdības ārkārtas rīkojums Nr. 114/2018, 71. pants), savukārt lauksaimniecībai un pārtikas rūpniecībai tā ir spēkā kopš 2022. gada jūnija (Likums Nr. 135/2022, pants. III). Tehniski runājot, tie tiek izskatīti atsevišķi no likumā noteiktās minimālās algas. To ieviešana tika pamatota ar apgalvoto nepieciešamību turpināt atbalstīt darbību šajās nozarēs un izvairīties no iespējamām negatīvām sekām valsts ekonomikai. Pēdējos gados augstākās minimālās algas lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā tika pakāpeniski atceltas: tās netika palielinātas atbilstoši valstī noteiktajai minimālajai algai, kas galu galā tās pārsniedza. Šķiet, ka valdībai ir tāds pats nodoms attiecībā uz būvniecības nozari, kur minimālā alga nav palielināta kopš 2023. gada. Šīs augstākās nozaru minimālās algas sākotnēji tika atbalstītas ar atbrīvojumiem no sociālajām iemaksām, bet kopš 2025. gada 1. janvāra tas vairs nenotiek, un sociālās iemaksas tiek veiktas pilnā apmērā par algām būvniecības nozarē.
Valdības lēmumos, kas nosaka minimālo algu, parasti to definē gan kā mēneša, gan stundas likmi, norādot arī "normālo" nostrādāto stundu skaitu mēnesī - piemēram, 2026. gadam tas ir 166,667 stundas mēnesī; Tas katru gadu mainās atkarībā no likumā noteikto darba dienu skaita. Pilnas slodzes darbiniekiem parasti tiek izmantota mēneša likme, un stundas likme galvenokārt tiek izmantota, lai palīdzētu aprēķināt nepilnas slodzes darbiniekus. Minimālās algas saņēmēji saņem 12 maksājumus gadā, pa vienam katram gada mēnesim.
Minimālā alga ir juridiski definēta kā pamatalga (Darba kodeksa 164. un 165. pants), tāpēc tā nevar ietvert nekādas prēmijas vai citus elementus. Nav arī atskaitījumu iespēju, ko skaidri aizliedz Darba kodekss (164. un 165. pants). Pilns minimālās algas juridiskais nosaukums Rumānijā ir "valsts mēroga minimālā bruto bruto alga, ko garantē maksāt" (salariul de bază minim brut pe țară garantat în plată).
Saskaņā ar Darba kodeksa 165. pantu darbiniekiem, kuru darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai individuālo darba līgumu nodrošina viņiem pārtiku, izmitināšanu vai citas iespējas, naudas summa, kas pienākas par paveikto darbu, nedrīkst būt mazāka par likumā noteikto minimālo bruto algu katrā valstī.
Sākot ar 2025. gadu, Nacionālajam zinātniskās pētniecības institūtam darba un sociālās aizsardzības jomā (Institutul Național de Cercetare Științifică în Domeniul Muncii și Protecției Sociale, INCSMPS) tiek lūgts veikt ikgadēju minimālās algas palielināšanas ietekmes novērtējumu, kas kalpotu par ieguldījumu valdības minimālās algas politikā. Ziņojums nav publiski pieejams. Neregulāri pētījumi ir ierobežoti.
Ikgadēju iztikas minimuma atjauninājumu saskaņā ar Likumu 174/2020 neatkarīgi publicē Friedrich Ebert Stiftungopens in new tab.
Blocul Național Sindical (2024), Transpunerea în România a Directivei 2041/2022 privind salariile minime adecvatePDFopens in new tab, Bukareste.
Confederația Patronală Concordia (2024), Politica salariului minim în Româniaopens in new tab, Bukareste.
Guga, S. (2021), Salariul minim și traiul minim decent,PDFopens in new tab Bukareste.
Confederația Patronală Concordia un Consilium politikas padomnieku grupa (2020), Considerații asupra politicii salariului minim în RomâniaPDFopens in new tab, Bukareste.
Frank Heemskerk, Liviu Voinea un Alexandra Cojocaru (2018), Mīta iznīcināšana: minimālās algas palielināšanas ietekme: Rumānijas pieredzeopens in new tab, Vašingtona.
Cristian Socol un Marius Marinas (2017), Salariul minim ca instrument de politici publice – pro sau contra?PDFopens in new tab, Bukareste.
