Minimālā alga Slovēnijā
Information for this page was compiled during December 2025 and early 2026. Most Member States had already transposed the EU minimum wage directive at this point. Those that had not yet fully completed transposition or where the information was not yet publicly available include Bulgaria, Cyprus, Luxemburg, Poland and Portugal. These profiles will be updated consecutively as the information becomes available. Users are invited to contact our experts on minimum wage if they are aware of changes.
Šajā profilā ir aprakstīts, kā Slovēnijā tiek regulēta un noteikta minimālā alga. To var lasīt kā pamatinformāciju Eurofound ikgadējā pārskatā par minimālās algas noteikšanu. Slovēnijā ir likumā noteiktā minimālā alga (minimalna plača), kas ir vispārpiemērojama.
Saskaņā ar Slovēnijas Minimālās algas likumu (4. un 6. pants) pirms minimālās algas noteikšanas un tās ikgadējās indeksācijas ir jāapspriežas ar sociālajiem partneriem (darba devēju organizācijām un arodbiedrībām). Apspriedes parasti notiek izveidotajā trīspusējā forumā – Ekonomikas un sociālo lietu padomē (ESS).
ESS pārstāvētās darba devēju organizācijas ir Slovēnijas Darba devēju asociācija (ZDS), Slovēnijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (GZS), Slovēnijas Amatniecības un mazo uzņēmumu kamera (OZS), Slovēnijas Amatniecības un mazo uzņēmumu darba devēju asociācija (ZDOPS) un Slovēnijas Tirdzniecības palāta (TZS).
ESS pārstāvētās arodbiedrības ir Slovēnijas Brīvo arodbiedrību asociācija (ZSSS), Slovēnijas Arodbiedrību konfederācija PERGAM, Slovēnijas Arodbiedrību konfederācija 90, Slovēnijas Jauno arodbiedrību konfederācija - INDEPENDENCE, Slovēnijas Arodbiedrību asociācija - ALTERNATIVE, Slovēnijas arodbiedrības SOLIDARITY un Slovēnijas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību konfederācija (KSJS).
Apspriedes var rīkot arī ad hoc pēc Darba ministrijas uzaicinājuma, ne vienmēr ar EDS starpniecību (šādā gadījumā uzaicinātie sociālie partneri parasti ir ESS locekļi).
Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2041 par pienācīgu minimālo algu 6. panta 5. punktu Ekonomikas un sociālo lietu padome (ESS) 2024. gada septembrī tika oficiāli iecelta par padomdevēju struktūru, kas ir atbildīga par konsultēšanu jautājumos, kas saistīti ar likumā noteikto minimālo algu, lai īstenotu direktīvu. Šis nosaukums turpināja pastāvošo praksi, jo ESS jau bija galvenais trīspusējais apspriežu forums, nemainot tās sastāvu vai reglamentu.
Minimālās algas līmeni nosaka, ņemot vērā minimālās dzīves dārdzības. Saskaņā ar Sociālās palīdzības maksājumu likumu (ZSVarPre, 8. pants) par sociālo labklājību atbildīgajai ministrijai vismaz reizi sešos gados ir jānosaka minimālā dzīves dārdzība, izmantojot salīdzināmu metodiku.
Salīdzināma metodoloģija tika definēta 2009. gadā pētījumā par minimālo dzīves dārdzību (Stropnik et al., 2009). Tas balstās uz iepriekšējiem pētījumiem par to pašu tēmu, jo īpaši Stanovnik un Stropnik (1998) pētījumiem. Pēc tam to atkal piemēroja 2017. gadā (Stropnik et al., 2017). Metodoloģija ir balstīta uz Ernsta Engela likumu, kas nosaka, ka mājsaimniecību labklājību var secināt no pārtikas izdevumu īpatsvara kopējā mājsaimniecību patēriņā (Stropnik, 1997). Jaunākais minimālo dzīves izmaksu aprēķins tika veikts 2025. gadā un publicēts Ekonomisko pētījumu institūta ziņojumā (Kump et al., 2025).
Minimālā alga parasti tiek koriģēta reizi gadā. To nosaka par darbu atbildīgais ministrs pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem. Lai gan šīs apspriešanās ir juridiski obligātas, to rezultāti nav saistoši, jo ministrs var atkāpties no sociālo partneru priekšlikumiem. Koriģēto minimālo algu publicē Slovēnijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī ne vēlāk kā kārtējā gada 31. janvārī un piemēro ar atpakaļejošu spēku darbam, kas veikts no 1. janvāra.
Sociālās palīdzības maksājumu likumsopens in new tab (ZSVarPre, Nr. 61/10, 40/11, 14/13, 99/13, 90/15, 88/16, 31/18, 73/18, 196/21 – ZDOsk un 84/23 – ZDOsk-1)
Stanovniks, T. un Stropniks, N. (1998). Raziskava o minimalnih življenjskih stroških (Pētījums par minimālajām dzīves dārdzībām). Ļubļanas Ekonomisko pētījumu institūts.
Stropniks, N. (1997). Revščina v Sloveniji: posledica ekonomske tranzicije (Nabadzība Slovēnijā: ekonomiskās pārejas sekas). Augstākās izglītības atbalsta programmas Pētniecības atbalsta shēmas finansētā pētniecības projekta noslēguma pārskats. Ļubļana.
Stropnik, N., Gregorič, M., Gabrijelčič Blenkuš, M., Rozman, U., Bočkaj, B. un Dobrila, I. (2009). Minimalni življenjski stroški (Minimālās dzīves izmaksas). Ļubļanas Ekonomisko pētījumu institūts.
Stropnik, N., Gregorič, M., Gabrijelčič Blenkuš, M., Robnik, M. un Švab, A. (2017). Minimalni življenjski stroški (Minimālās dzīves izmaksas). Ļubļanas Ekonomisko pētījumu institūts.
Stropniks, N. (2022). Minimalni življenjski stroškiPDFopens in new tab (Minimālās dzīves izmaksas). Ļubļanas Ekonomisko pētījumu institūts.
Kump, N., Bartolj, T., Gregorič, M., Škrlj, M., Fajdiga Turk, V., Valenčič, E. un Gabrijelčič Blenkuš, M. (2025). Izračun minimalnih življenjskih stroškov: končno poročilo o izračunuPDFopens in new tab (Minimālo dzīves izmaksu aprēķināšana: galīgais ziņojums). Ļubļanas Ekonomisko pētījumu institūts.
Minimālās algas noteikšanas tiesiskais regulējums Slovēnijā apvieno ikgadējo indeksāciju atbilstoši inflācijai ar skaidru atsauci uz minimālajām dzīves izmaksām.
Minimālās algas likums nosaka, ka bruto minimālo algu nosaka, atsaucoties uz minimālajām dzīves izmaksām. Neto minimālā alga ir jānosaka robežās no 120% līdz 140% no minimālajām dzīves izmaksām, kas tiek aprēķinātas vismaz reizi sešos gados. Turklāt likums paredz, ka minimālā alga tiek koriģēta katru gadu vismaz atbilstoši iepriekšējā gada inflācijai (iepriekšējā gada decembris / iepriekšējā gada decembris). Tāpēc papildus ikgadējai patēriņa cenu indeksācijai tiek koriģēta arī minimālā alga, lai nodrošinātu atbilstību minimālo dzīves izmaksu kritērijam. Likums arī ļauj ņemt vērā vispārējās algu tendences, ekonomiskos apstākļus vai ekonomisko izaugsmi un nodarbinātības tendences. Tomēr šie faktori nav definēti saistošā veidā, un to ņemšana vērā nav obligāta.
Lai gan indeksācija atbilstoši inflācijai ir ieviesta kopš Minimālās algas likuma pieņemšanas 2010. gadā, skaidra atsauce uz minimālajām dzīves izmaksām tika ieviesta ar grozījumiem, kas pieņemti 2018. gadā, un tā ir spēkā kopš 2021. gada. Kopš tā laika nav ieviestas būtiskas izmaiņas minimālās algas noteikšanā.
Criterion | How is this defined/operationalised? | Regulation or practice |
Growth in consumer prices | Year-on-year growth in consumer prices in December of the previous year. | Minimum Wage Act (Official Gazette, number 13/10, 92/15 in 83/18, art. 3(2) and 5). |
Overall wage growth | Not specifically defined | Minimum Wage Act (Official Gazette, number 13/10, 92/15 in 83/18, art. 3(2)). |
Economic conditions /economic growth | Not specifically defined | Minimum Wage Act (Official Gazette, number 13/10, 92/15 in 83/18, art. 3(2)). |
Employment growth | Not specifically defined | Minimum Wage Act (Official Gazette, number 13/10, 92/15 in 83/18, art. 3(2)). |
Nav vienas indikatīvas skaitliskās atsauces vērtības, ko izmantotu, lai novērtētu atbilstību. Slovēnijā atbilstības novērtējums galvenokārt balstās uz minimālo dzīves izmaksu aprēķinu, kas ir galvenais valsts rādītājs, kas nosaka minimālo algu. Atbalsta un kontekstuālos nolūkos var apsvērt arī tādus kritērijus kā 60 % no vidējās algas un 50 % no vidējās algas. Tomēr šie rādītāji nav saistoši, un tiem ir sekundāra nozīme salīdzinājumā ar minimālajām dzīves izmaksām.
Minimālā alga attiecas uz visiem darbiniekiem ar oficiālu darba līgumu bez izņēmumiem. Nepilna laika darbiniekiem minimālā alga tiek aprēķināta proporcionāli.
Tiesību akti paredz vienotu likumā noteikto minimālo algu. Nav zemākas vai augstākas likmes, kas tiktu piemērotas konkrētām darbinieku kategorijām. Minimālā alga ir vienāda visiem pilna laika darbiniekiem.
Minimālā alga ir ikmēneša summa, ko izmaksā darbiniekam, kas strādā pilnu slodzi saskaņā ar oficiālu darba līgumu. Pilnas slodzes darba laiks parasti ir 40 stundas nedēļā; Tomēr īsāku darba laiku (t. i., 36–39 stundas) var pielīdzināt pilnas slodzes darbam, ja to paredz tiesību akti vai koplīgumi. Darbiniekiem ir tiesības uz 12 ikmēneša maksājumiem gadā. Turklāt darba devējiem ir likumā noteikts pienākums maksāt obligāto ikgadējo atvaļinājuma pabalstu. Īpašās atvaļinājuma naudas summas nosaka nozaru koplīgumi; Ja šajos līgumos ir paredzētas lielākas summas, darba devējiem ir jāievēro šie noteikumi. Saskaņā ar Darba tiesisko attiecību likumu atvaļinājuma pabalsts nedrīkst būt mazāks par likumā noteikto minimālo algu, un tas jāizmaksā ne vēlāk kā kārtējā kalendārā gada 1. jūlijā. No 2025. gada decembra darbiniekiem ir tiesības uz jaunu likumā noteikto pabalstu – ziemas pabalstu, kas noteikts 50% apmērā no likumā noteiktās minimālās algas.
Ar grozījumiem Minimālās algas likumā, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, ir atjaunināta minimālās algas definīcija. Papildus samaksai par virsstundām no minimālās algas tika skaidri izslēgtas trīs papildu piemaksas, kas saistītas ar nelabvēlīgu darba laiku; Tie netiek ieskaitīti minimālajā algā, bet ir jāmaksā papildus tai. Šie papildu maksājumi bija nakts darba pabalsts, svētdienas darba pabalsts un pabalsts par darbu svētku dienās un likumā noteiktajās brīvdienās. Ar vēl vienu grozījumu, kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, no minimālās algas definīcijas tika izslēgti visi atlikušie papildinājumi. Šīs piemaksas nosaka likumi, citi normatīvie akti vai koplīgumi, kā arī darba samaksas un samaksas par uzņēmējdarbības rezultātiem komponente, par ko vienojas koplīgums vai darba līgums. Atvaļinājuma un ziemas pabalsti arī netiek ieskaitīti minimālajā algā. Darbiniekiem ir tiesības uz šiem pabalstiem vienu reizi gadā, kā noteikts likumā.
Slovēnijā netiek publicēti regulāri valsts ziņojumi par minimālās algas noteikšanu. Tomēr Ekonomikas pētījumu institūts ir sagatavojis virkni pētījumu, kuros novērtētas minimālās dzīves izmaksas, kas ir svarīgs atskaites punkts, lai noteiktu minimālās algas līmeni un adekvātumu Slovēnijā. Jaunākais Kump et al. (2025) pētījums sniedza atjauninātas aplēses, pamatojoties uz izveidoto valsts metodoloģiju. Tālāk ir iepriekšējo ziņojumu vai saistīto analīžu saraksts par minimālo dzīves izmaksu aprēķināšanu.
Stanovniks, T. un Stropniks, N. (1998). Raziskava o minimalnih življenjskih stroških (Pētījums par minimālajām dzīves dārdzībām). Ļubļanas Ekonomisko pētījumu institūts.
Stropniks, N. (1997). Revščina v Sloveniji: posledica ekonomske tranzicije (Nabadzība Slovēnijā: ekonomiskās pārejas sekas). Augstākās izglītības atbalsta programmas Pētniecības atbalsta shēmas finansētā pētniecības projekta noslēguma pārskats. Ļubļana.
Stropnik, N., Gregorič, M., Gabrijelčič Blenkuš, M., Rozman, U., Bočkaj, B. un Dobrila, I. (2009). Minimalni življenjski stroški (Minimālās dzīves izmaksas). Ļubļanas Ekonomisko pētījumu institūts.
Stropnik, N., Gregorič, M., Gabrijelčič Blenkuš, M., Robnik, M. un Švab, A. (2017). Minimalni življenjski stroški (Minimālās dzīves izmaksas). Ļubļanas Ekonomisko pētījumu institūts.
Stropniks, N. (2022). Minimalni življenjski stroškiPDFopens in new tab (Minimālās dzīves izmaksas). Ļubļanas Ekonomisko pētījumu institūts.
Kump, N., Bartolj, T., Gregorič, M., Škrlj, M., Fajdiga Turk, V., Valenčič, E. un Gabrijelčič Blenkuš, M. (2025). Izračun minimalnih življenjskih stroškov: končno poročilo o izračunuPDFopens in new tab (Minimālo dzīves izmaksu aprēķināšana: galīgais ziņojums). Ļubļanas Ekonomisko pētījumu institūts.
Bobovniks, A., & Franca, V. (2023). Kā regulēt minimālo algu, ņemot vērā mūsdienu sociālās pārmaiņas: Slovēnijas gadījuma izpēteopens in new tab. Stanovnistvo, 61(2), 145–166.
Kajzers, A. un Rogans, D. (2022. gada jūnijs). Darba samaksas tendences ES valstīs 2015.–2021. gadāopens in new tab. Makroekonomiskās analīzes un attīstības institūts (IMAD).
Laporšek, S. un Vodopivec, M. (2020). Minimālās algas ekonomiskā ietekme Slovēnijāopens in new tab. In Woźniak-Jęchorek, B., and Pilc, M. (eds.), Labour Market Institutions and Productivity: Labour Utilisation in Central and Eastern Europe (1st ed.)", Routledge, Londona, 212.–236. lpp.
Laporšek, S., Vodopivec, M. un Vodopivec M. (2021). Algu nevienlīdzības samazināšana ar minimālās algas palielināšanu Slovēnijāopens in new tab. Starptautiskais ilgtspējīgas ekonomikas žurnāls, 13. sēj., Nr. 3, 306.–321. lpp.
Müller, T. (2024), Jaunas ēras rītausma? Eiropas direktīvas ietekme uz pienācīgu minimālo algu 2024. gadā.PDFopens in new tab Politikas ieteikums 2024.02. Eiropas Arodbiedrību institūts (ETUI), Brisele.
Müllers, T. (2025). Šeit nāk saule: Eiropas Direktīvas par pienācīgu minimālo algu Eiropas Savienībā oficiālā transponēšana un politiskā ietekmeopens in new tab. 2025.04. Eiropas Arodbiedrību institūts (ETUI), Brisele.
Perko, M. un Rogans, D. (2025). Minimālā alga – kdo jo prejema, kdo izplačuje in kako vpliva na ostale plačePDFopens in new tab (Minimālā alga – kas to saņem, kas to maksā un kā tā ietekmē citas algas). Kratke analīze (2025/8). Makroekonomiskās analīzes un attīstības institūts (IMAD), Ļubļana.
Poje, A. (2019), "Ikmēneša iztikas algas" ieviešana Slovēnijāopens in new tab. Pārsūtīšana: Eiropas darba un pētniecības pārskats, 25(3), 335-350.
Poje Rožič, A. (2025). Darba koplīguma slēgšanas sarunas un minimālās algas režīms SlovēnijāPDFopens in new tab. Eiropas Arodbiedrību institūts (ETUI), Brisele.
Rogans, D. (2020). Minimālā alga Slovēnijā krīzes un ekonomiskās izaugsmes laikāPDFopens in new tab. Makroekonomiskās analīzes un attīstības institūts.
