Lisabonas līgumā teritoriālā kohēzija ir noteikta kā Eiropas kohēzijas trešā dimensija. Kaut arī politikā ievērojama prioritāte tiek piešķirta ģeogrāfiski līdzsvarotai ekonomiskajai attīstībai, dzīves apstākļi lauku un pilsētu teritorijās ievērojami atšķiras. Dažos gadījumos šīs plaisas pieaug. Šajā ziņojumā ir atspoguļotas atšķirības starp lauku un pilsētu sociālajiem, politiskajiem, kultūras un ekonomiskajiem rezultātiem. Šīs atšķirības var nopietni apdraudēt sociālo kohēziju Eiropā. Šajā ziņojumā ir faktiski konstatēts, ka lauku iedzīvotāji biežāk uzskata, ka valdība viņus ignorē, un viņiem ir zemāks uzticēšanās valdībām un iestādēm līmenis nekā pilsētās dzīvojošajiem. Turklāt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas nodrošinājums lauku apvidos ir sliktāks nekā pilsētu teritorijās, un šajā jomā ir pastāvīgi vērojami trūkumi. Lai nodrošinātu gaišu nākotni visām teritorijām, jārod inovatīvi risinājumi cīņā pret ekonomikas lejupslīdi. Šajā ziņojumā ir izklāstīti radoši risinājumi, kas tiek ieviesti visās dalībvalstīs, lai sniegtu pakalpojumus attālos apvidos.
• Līdzsvarotas ģeogrāfiskās attīstības nodrošināšana visos Eiropas reģionos ir Lisabonas līgumā sakņots mērķis. Tomēr, neraugoties uz šo apņemšanos, ienākumu un dzīves apstākļu atšķirības starp lauku un pilsētu teritorijām Eiropā joprojām ir ievērojamas, jo nodarbinātības un cilvēkkapitāla līmenis caurmērā ir augstāks pilsētu teritorijās un vidējo ienākumu atšķirība pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi par gandrīz 20 %.
• Lauku apvidu iedzīvotājiem ir priekšrocības mājokļu izmaksu un apstākļu ziņā: tikai 6 % mājsaimniecību ir pārslogoti ar mājokļa izmaksām salīdzinājumā ar 9 % pilsētu mājsaimniecību. Lauku iedzīvotājiem biežāk ir savas mājas, viņi dzīvo lielākās mājās un mazāk cieš no piesārņojuma un noziedzības. Arī dabiskā vide, kurā viņi dzīvo, sniedz iespējas tiekties uz klimata neitralitāti.
• Svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu pieejamību visās teritorijās, lai panāktu to iedzīvotāju uzticēšanos, kuri uzskata, ka viņu kopienas tiek atstātas novārtā, jo konstatējumi liecina, ka nevienlīdzīgas iespējas un atzīšanas trūkums var veicināt neapmierinātību, graujot sociālo iecietību un uzticēšanos. Šis vispārējais uzticības trūkums iedzīvotāju vidū lauku apvidos ir īpaši satraucošs un prasa pievērst lielāku politisko uzmanību lauku apvidiem un to ekonomiskajiem ieguldījumiem.
• Lauku apvidu sievietes saskaras ar papildu problēmām, tostarp lielāku sieviešu un vīriešu nodarbinātības atšķirību un konservatīvāku attieksmi. Šo iemeslu dēļ politikā būtu vairāk jākoncentrējas uz lauku teritoriju sievietēm, mudinot ienākt un palikt darba tirgū. Lai sasniegtu šo mērķi, liela nozīme ir kvalitatīvu bērnu aprūpes iestāžu pieejamības nodrošināšanai lauku apvidos.
• Dalībvalstīm būs ļoti svarīgi prioritizēt ieguldījumus lauku kopienu izglītībā un apmācībā, jo lauku iedzīvotājiem nav pieejama tāda pati piekļuve pakalpojumiem un infrastruktūrai, tostarp skolām un ātrgaitas platjoslas pakalpojumiem, kā pilsētu teritorijās. Šīs lauku un pilsētu dzīves apstākļu un sabiedrisko pakalpojumu atšķirības šķietami ietekmē sociālo kapitālu, jo lauku iedzīvotāji biežāk uzskata, ka centrālā valdība neatzīst viņu un viņu kopienu lomu.
The report contains the following lists of tables and figures.
Cite this publication
Eurofound (2023), Bridging the rural–urban divide: Addressing inequalities and empowering communities, Publications Office of the European Union, Luxembourg.