Atbalsts Ukrainai joprojām ir augsts ES pilsoņu vidū, taču dažās grupās tas acīmredzami samazinās

ES ir apņēmusies stāvēt Ukrainas pusē, lai aizsargātu to, demokrātisku valsti, pret autoritāru režīmu. ES un tās dalībvalstis ir pieņēmušas vairākus pasākumus, lai palīdzētu Ukrainai un tās iedzīvotājiem, piemēram, sankcijas pret Krieviju, finansiālu un militāru palīdzību Ukrainai, kā arī palīdzības un aizsardzības sniegšanu pārvietotajiem ukraiņiem ES. Lai gan šos centienus atbalsta lielākā daļa ES pilsoņu, Eurofound jaunākā e-aptauja ir konstatējusi atbalsta samazināšanos, īpaši starp divām grupām – cilvēkiem, kuri ir ekonomiski nedroši, un tiem, kas izmanto sociālos medijus kā galveno ziņu avotu.

2022. gadā Flash Eurobarometrs par ES reakciju uz karu Ukrainā parādīja spēcīgu eiropiešu atbalstu Ukrainai un tās pārvietotajiem cilvēkiem: 88% respondentu visā ES atbalstīja iespēju uzņemt cilvēkus, kas bēg no kara, un liels atbalsts nāca no Ziemeļvalstīm. Gadu vēlāk Eurobarometrs uzrādīja šī atbalsta samazināšanos, lai gan tas joprojām bija augsts – 76% visā ES. 2024. gadā atbalsts Ukrainas bēgļiem atkal samazinājās līdz 71%, īpaši zema daļa Polijā (60%), kas liecināja par satraucošu kara nogurumu valstī, kas visu laiku bijusi frontes līnijā. [1]

Eurofound e-aptauja "Dzīve un darbs ES" papildina Eurobarometru un ir kartējusi eiropiešu viedokļus par karu un ES atbalstu Ukrainai kopš Krievijas iebrukuma 2022. gadā. Kā redzams 1. attēlā, e-aptaujas respondenti 2022. gadā ziņoja par augstu bažu līmeni par karu, kas 2023. gadā samazinājās un 2024. gadā palika lielākoties stabils.

Bažas par karu samazinājās kopā ar pieaugošu neapmierinātību ar valdības palīdzību Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Izteiktākā viedokļa maiņa attiecas uz ukraiņu mājokļiem. Respondenti arvien biežāk uzskata, ka valdība ir darījusi pārāk daudz, nodrošinot mājokli un palīdzību Ukrainas bēgļiem, divu gadu laikā pieaugot par 7,9 procentpunktiem to cilvēku īpatsvarā, kuri ieņem šo nostāju. Attiecībā uz humanitāro palīdzību bija neliela vidusceļa erozija, un viedokļi mainījās uz pārāk lielu vai pārāk maz. Visbeidzot, respondenti nebija vienisprātis par militārās palīdzības apjomu, vienlīdz sadalīts starp tiem, kas uzskatīja, ka valdība dara par maz, pareizo apjomu un par daudz.

Aina kļūst atklājošāka, ja respondenti tiek klasificēti pēc ekonomiskās drošības, ko mēra pēc spējas savilkt galus kopā. Tas rāda, ka vislielākās izmaiņas ir starp tiem, kuri ir finansiāli nedroši (kuriem ir grūti savilkt galus kopā). Starp tiem respondentiem, kuri uzskata, ka valdība ir darījusi pārāk daudz, lai izmitinātu un palīdzētu Ukrainas bēgļiem, pieauga par 14 procentpunktiem laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam (3. attēls).

Līdzīgi, starp respondentiem, kuri ziņoja par grūtībām savilkt galus kopā, neapmierinātība ar humāno palīdzību pieauga par 8 procentpunktiem, bet ar militāro palīdzību – par 7,5 procentpunktiem. Tomēr interesanti, ka atbalsts šīm iejaukšanās iniciatīvām visvairāk samazinājās to vidū, kuri uzskatīja, ka viņu valdība ir sniegusi pietiekamu atbalstu (11,4 procentpunkti), un vismazāk to vidū, kuri uzskatīja, ka valdība ir darījusi pārāk maz (2,6 procentpunkti).

Eurofound e-aptaujas panelis sniedz vairāk ieskatu par to, kā respondenti mainīja savu viedokli no kara sākuma līdz tā divu gadu jubilejai. Panelī ir Eiropas pilsoņi, kuri piedalījās 2022. un 2024. gadā, un kuriem mēs varam sekot līdzi viedokļu izmaiņām. [2] Šajā grupā visvairāk mainījās atbalsts ukraiņu mājokļiem, ar būtisku pieaugumu no 2022. līdz 2024. gadam to cilvēku īpats, kuri norādīja, ka valdība sniedza pārāk lielu atbalstu (+7,4 procentpunkti) (4. attēls).

Kopumā viedokļi par militāro palīdzību bija vislīdzīgāk sadalīti, un trīs atbilžu kategorijas bija sadalītas aptuveni vienādi. Tomēr vidusceļš divu gadu laikā samazinājās, pieaugot gan tiem, kuri uzskatīja, ka valdība sniedz pārāk maz atbalsta, gan tiem, kuri uzskatīja, ka valdība sniedz pārāk daudz atbalsta.

Mainītā mediju vide, kur mazāk autoritatīvi un vairāk tendenciozi ziņu avoti piesaista auditoriju caur sociālajiem medijiem, ir veicinājusi neapmierinātību un nenoteiktību saistībā ar karu (Zilinsky et al., 2024). Atšķirt patiesumu no viltus ziņām šajā ziņu vidē var būt grūti. Ņemot vērā, ka sociālie mediji ir zināmi ar dezinformācijas pastiprināšanu, radot atbalss kameras un ļaujot marginālām viedokļu grupām plaukt un izplatīties, tas liecina, ka sociālie mediji var spēlēt šķeļošu lomu Ukrainas atbalstīšanā. Eurofound e-aptauja jautā respondentiem par viņu iecienītāko ziņu avotu, vai tie būtu tradicionālie mediji, piemēram, televīzija un laikraksti, vai sociālie mediji. Ņemot vērā pastāvīgo neapmierinātību par sociālo mediju platformu lomu attieksmes veidošanā, mēs analizējām saistību starp respondentu galveno ziņu avotu un viņu attieksmi pret valdības atbalstu Ukrainai.

Starp paneļa dalībniekiem, kuri jau patērēja ziņas sociālajos tīklos, atbalsts ukraiņu mājokļiem, humānajai palīdzībai un militārajai palīdzībai ir daudz zemāks nekā tiem, kuru galvenais ziņu avots ir tradicionālie mediji, vai tiem, kuri mainījuši savu izvēlēto ziņu avotu uz sociālajiem tīkliem. Turklāt, aplūkojot 5. attēlu, pievērsiet uzmanību, ka ziņu patērētāji galvenokārt sociālajos tīklos ir polarizēti attiecībā uz militāro palīdzību. Šis atklājums, iespējams, atspoguļo sadrumstaloto un polarizēto tiešsaistes vidi, kas ietekmē diskusiju dalībnieku viedokļus par karu un viņu valsts atbalstu tam.

Respondenti, kuru ekonomiskie apstākļi bija sarežģīti vai kļuva sarežģīti divu gadu laikā, mainīja savu viedokli par ukraiņu izmitināšanu un militārās palīdzības nosūtīšanu lielākā apmērā nekā tie, kuru situācija bija vai kļuva vieglāka (6.(a) un 6(b) attēli). Gandrīz katrs piektais (18,1%) no tiem, kuru ekonomiskā situācija divu gadu laikā bija sarežģīta, atsauca savu atbalstu valdības mājokļiem ukraiņiem, savukārt 22% no tiem, kuru ekonomiskā situācija kļuva sarežģīta, atsauca atbalstu valdības militārās palīdzības nosūtīšanai.

Trūkuma pieredze – nespēja atļauties pamatvajadzības – ir vēl viens spēcīgs atbalsta faktors pārvietotajiem ukraiņiem. Daudzi no tiem, kas sākotnēji atbalstīja valdības atbalstu Ukrainai un ukraiņiem (sakot, ka valdība dod pārāk maz vai pareizu summu) un pēc tam mainīja domas (sakot, ka valdība dod pārāk daudz), arī ziņoja, ka 2024. gadā nevarēs atļauties vismaz vienu pamatvajadzību – apģērbu vai mēbeļu nomaiņu, interneta piekļuvi vai tikšanās ar draugiem un ģimeni.

Paneļa struktūra ļauj tiem pašiem respondentiem uzdot tos pašus jautājumus ar divu gadu starpību, un atšķirības starp 2022. un 2024. gada atbildēm tiek aprēķinātas. Tas ļauj analizēt tos, kuri laika gaitā atsauca savu atbalstu valsts palīdzībai, kā arī jebkādas izmaiņas viņu personīgajā un finansiālajā labklājībā. Personīgās un finansiālās labklājības pasliktināšanās ir zināms kā viens no galvenajiem spriedzes faktoriem starp valsts pilsoņiem un migrantiem un bēgļiem. Neskatoties uz to, ka rezultāti attiecas tikai uz paneļa dalībniekiem, tomēr ir informatīvi zināt, kas pamudināja dažus eiropiešus atsaukt atbalstu Ukrainai.

Analīze atklāja, ka tie, kuru garīgā labklājība bija pasliktinājusies, biežāk atsauca savu atbalstu valdības ukraiņu izmitināšanai. Turklāt atbalsts samazinājās arī tiem, kuri mazāk uztraucās par karu, un tiem, kuri piedzīvoja trūkumu. Salīdzinot ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, lielāks atbalsta kritums bija redzams kontinentālajā Eiropā un Īrijā, Austrumvidusjūrā un Balkānu valstīs, kamēr Ziemeļvalstu un Rietumvidusjūras valstis saglabāja līdzīgu atbalstu.

Līdzīga aina redzama, aplūkojot atbalsta atsaukšanu militārās palīdzības sūtīšanai. Atbalsts 2024. gadā samazinājās to respondentu vidū, kuri mazāk uztraucās par karu un kuriem bija mazāka uzticība valdībai. Cilvēks, kura ekonomiskā labklājība pasliktinājās – grūtības savilkt galus vai nabadzība – bija vairāk tendēts atsaukt atbalstu. Turklāt tie, kuri ziņas saņēma caur sociālajiem tīkliem vai pārgāja uz sociālajiem medijiem ziņu saņemšanai laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam, biežāk atsauca atbalstu valdības militārās palīdzības saņemšanai. Secinājums liecina, ka sociālo mediju vide var sniegt neprecīzu konflikta attēlojumu, ietekmējot auditorijas viedokli pret Ukrainas atbalstīšanu.

Liela daļa eiropiešu joprojām atbalsta Ukrainu un tās valdību pasākumus, lai palīdzētu valstij un tās iedzīvotājiem: 75,1% atbalsta pārvietoto ukraiņu mājokļus, 82,4% atbalsta humāno palīdzību Ukrainai un 65,2% atbalsta militāro palīdzību. Tomēr ievērojama daļa ES iedzīvotāju, šķiet, izjūt kara nogurumu. Tas īpaši attiecas uz tiem, kuri visvairāk cietuši no dzīves dārdzības pieauguma kopš kara sākuma. Eurofound e-aptaujas rezultāti parāda, kā sociālie mediji ietekmē atbalsta samazināšanos.

ES ieviesa vairākus pasākumus, lai mazinātu kara negatīvo ietekmi uz saviem pilsoņiem. Tā izveidoja elastīgu sistēmu, lai absorbētu ekonomiskos triecienus , tostarp enerģijas paketes pēc Krievijas iebrukuma, kas, neskatoties uz dzīves dārdzības krīzi, izrādījās efektīvas enerģijas tirgus cenu ierobežošanā un negatīvo seku ierobežošanā pilsoņu dzīvē. [3] Un tā ir apņēmusies veicināt veselīgas demokrātijas un spēcīgu tiesiskumu, atbalstot Eiropas demokrātijas rīcības plānu un Demokrātijas vairogu ar mērķi cīnīties pret dezinformāciju un stiprināt mediju brīvību, kas varētu palīdzēt risināt šo acīmredzamo pieaugošo sabiedrības domas šķelšanos ap karu.