COVID-19

This report explores the drivers of economic and social convergence in Europe, using a selected set of economic and social indicators to examine trends in the performance of individual Member States. It also investigates what role the Economic and Monetary Union plays in convergence, particularly in southern and eastern Member States. The impact of the COVID-19 pandemic on convergence is analysed and initial conclusions are drawn about the impact of EU recovery packages and their ability to prevent divergence.

Covid-19 pandēmijai bija atšķirīga ietekme uz sociālajām grupām atkarībā no pastāvošajiem nevienlīdzības aspektiem, un tika plaši uzskatīts, ka tā izraisīja nevienlīdzības pieaugumu dažādās dzīves jomās. Izmantojot Daudzdimensiju nevienlīdzības uzraudzības satvara Eiropas Savienībai (MIMF) rādītājus, šis ziņojums parāda, kā laikposmā no 2010. gada līdz 2020. gadam ir mainījusies nevienlīdzība ienākumu, veselības, nodarbinātības un izglītības jomā.

Šajā ziņojumā ir izklāstīts Eurofound pētījums par tāldarbu Covid-19 pandēmijas laikā 2020.–2021. gadā. Tajā ir pētītas tāldarba biežuma, darba apstākļu izmaiņas, ar kādām saskārās darbinieki, strādājot no mājām, un izmaiņas noteikumos attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar šo darba režīmu. Konstatējumos atklājas pandēmijas izraisīta strauja tāldarba eskalācija – divi no 10 Eiropas darbiniekiem 2021. gadā strādāja tāldarbu. Šis skaitlis, visticamāk, nebūtu sasniegts pirms 2027. gada, ja nebijis pandēmijas.

Dzīves, darba un Covid-19 apsekojuma, ko Eurofound pirmoreiz uzsāka 2020. gada sākumā, mērķis ir apzināt pandēmijas plašo ietekmi uz ES iedzīvotāju darbu un dzīvi. Eurofound apsekojuma piektajā kārtā, ko īstenoja 2022. gada pavasarī, atklājas arī jauna neskaidra realitāte, ko izraisījis karš Ukrainā, rekordaugsta inflācija un strauji dzīves dārdzības pieaugumi. Eiropas Izglītības fonds (ETF) 10 Eiropas Savienības (ES) kaimiņvalstīs izmantoja īsāku anketas versiju kā pilotapsekojumu.

Šajā ziņojumā ir analizēta sociālā dialoga un darba koplīguma sarunu nozīme to problēmu risināšanā, ar kurām saskaras civilās aviācijas nozare Covid-19 pandēmijas laikā. Sociālo partneru iesaiste pandēmijas negatīvās ietekmes mazināšanas pasākumos dažādās Eiropas valstīs ir atšķirīga. Lielākajā daļā valstu liela nozīme bija sociālajam dialogam un darba koplīguma sarunām, savukārt citās valstīs tām bija ierobežotāka loma. Ziņojumā ir aplūkotas arī izmaiņas, kas veiktas esošajā sociālajā dialogā un/vai darba koplīguma sarunu procesos valsts līmenī.

Šajā ziņojumā ir analizēta sociālā dialoga un darba koplīguma slēgšanas sarunu nozīme Covid-19 pandēmijas radīto vai saasināto problēmu risināšanā slimnīcu nozarē. Tajā arī pētīts, vai esošie sociālā dialoga un darba koplīguma sarunu procesi valstu līmenī tika pielāgoti, lai risinātu šīs jaunās problēmas. Pētījums ietvēra literatūras apskatu, lai kontekstualizētu slimnīcu nozares strukturālās iezīmes, un analīzi par politikas iniciatīvām krīzes pārvarēšanai, kas īstenotas ES-27 un Norvēģijā.

Ziņojumā aplūkots, kā iedzīvotāju uzticēšanās iestādēm, tostarp valstu valdībām, ES, zinātnei un medijiem, mainījās COVID-19 pandēmijas laikā 2020. un 2021. gadā. Tiek analizēta mediju loma, īpaši sociālo mediju izmantošanas saistība ar uzticēšanos un maldinošas informācijas (nepareizas vai maldinošas informācija) un dezinformācijas (apzināti maldinošas informācijas) ietekmi krīzes periodā. Balstoties uz plašu literatūras apskatu, ziņojumā ir aprakstītas COVID-19 politikas pasākumu izraisītās sekas, galveno uzmanību pievēršot iedzīvotāju uzticībai savas valsts iestādēm un ES.

Eiropas darba tirgi ir lielā mērā atguvušies no Covid-19. Līdz 2021. gada beigām nedaudz vairāk kā 18 mēnešus pēc pandēmijas sākuma nodarbinātības līmenis ES bija gandrīz pirmskrīzes līmenī. Šajā ziņojumā ir apkopotas norises darba tirgū 2020. un 2021. gadā, izmantojot ES darbaspēka apsekojuma ceturkšņa datus. Tas tiek darīts no strukturālā viedokļa, galveno uzmanību pievēršot nozares un profesijas līmeņa datiem un galvenajiem demogrāfiskajiem mainīgajiem lielumiem — dzimumu un vecumu.

Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi nelīdztiesību daudzās Eiropas sabiedrības dimensijās, tostarp nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem vairākās svarīgās jomās. Šajā ziņojumā aplūkota dzimumu nelīdztiesība, kas pastāvēja pirms Covid-19 krīzes, un aprakstīts, kādā veidā pandēmija ir ietekmējusi dzimumu atšķirības. Tajā analizēti arī valstu valdību dažādie politikas risinājumi visā ES, lai novērstu dzimumu atšķirības un novērstu to paplašināšanos pandēmijas laikā.

Lower levels of health, increasing financial pressure and a significant degree of unmet healthcare: these are the findings of the fifth round of the Living, working and COVID-19 e-survey: Living in a new era of uncertainty – a report that presents an overview of responses from over 200,000 people across all five rounds of the e-survey, which took place from spring 2020 to spring 2022.

In this data story, we use the e-survey data to take a closer look at the impact of the pandemic on mental health.