Darba laiks ir jebkurš laikposms, kurā darba ņēmējs strādā darba devēja labā un veic savu darbu vai pilda pienākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi. Dažādās profesijās un dažādos dzīves posmos darba ņēmējiem ir atšķirīgs darba stundu skaits, un, nosakot šīs atšķirības, īpaši svarīgs ir dzimums.
Darba laiks ir darba dzīves galvenais elements, un tā regulējums ir bijis politikas, ekonomikas un sociālo diskusiju galvenais temats ES un valstu līmenī. Lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību, ES Darba laika direktīvā ir noteikts, ka visām dalībvalstīm ir jānodrošina obligāto standartu izpilde attiecībā uz darba stundu skaitu visiem darba ņēmējiem ES. Tostarp ir standarti attiecībā uz maksimālo nedēļas darba stundu skaitu (nepārsniedzot 48 stundas), minimālajiem atpūtas laikposmiem un pārtraukumiem, ikgadējo atvaļinājumu, darbu naktīs un maiņu darbu.
Eurofound darbs
Jau vairākus gadus Eurofound apkopo informāciju par dažādiem darba laika aspektiem un to ietekmi uz vīriešu un sieviešu darba apstākļiem un dzīves kvalitāti ES. Veicot pētījumus par darba laiku, Eurofound cenšas labāk izprast darba laika organizēšanas principus un to ietekmi uz nodarbinātību, produktivitāti, labjutību un darba un privātās dzīves līdzsvaru. Regulāri tiek publicēti un nesen arī ilgtermiņa skatījumā ir analizēti dati par koplīgumos noteikto darba laiku un sociālo partneru nozīmi. Pētījumos salīdzinot vīriešu un sieviešu darba laiku, ir konstatēts, ka vīrieši daudz biežāk strādā ilgāk, toties sievietes daudz vairāk laika pavada, veicot neapmaksātu darbu mājsaimniecībā.
Darba laika regulējums un organizēšana
Darba laika regulējums ir svarīgs, lai uzlabotu ne vien darba un privātās dzīves līdzsvaru , bet arī līdzdalību darba tirgū . Uzņēmumiem un darba ņēmējiem ir jāspēj pielāgoties strauji mainīgajai ekonomikas videi. Eurofound ir izpētījis darba laika un darba un privātās dzīves attiecību dzīves cikla skatījumā.
Pētījumā ir aplūkoti dažādi darba laika organizēšanas aspekti, kā arī darba laika ietekme uz ražīgumu un darba apstākļiem . Tā kā darba laika organizēšanas procesā notiek pārmaiņas, Eurofound kopā ar Starptautisko Darba organizāciju nesen izvērtēja, kā attālināts darbs un mobils darbs IKT jomā ietekmē šādā darba režīmā strādājošo darba ņēmēju darba laiku.
Izvērtējot darba laiku ilgtermiņa skatījumā, nesen veiktajā pētījumā ir analizēta koplīgumos noteiktā darba laika aspektu attīstība ES no 21. gadsimta sākuma. Pētījumā galvenā uzmanība pievērsta piecām nozarēm: ķīmiskā rūpniecība, metālapstrāde, banku pakalpojumi, mazumtirdzniecība un valsts pārvalde. Ziņojumā raksturoti regulējuma institucionālie režīmi un novērtētas līgumā paredzēto darba stundu un parasto darba stundu izmaiņas laikposmā no 1999. gada līdz 2014. gadam.
Darba laika analīze apsekojumos
Trīs galvenie Eurofound pētījumi sniedz datus saistībā ar darba laiku.
Eiropas darba apstākļu apsekojumā (EWCS) aplūkoti dažādi darba laika aspekti. Sestajā EWCS 2015 darba laika kvalitāte bija viens no septiņiem darba kvalitātes rādītājiem. Tas tika izmantots, lai izmērītu garu darba stundu biežumu, iespēju izmantot pārtraukumu, netipisku darba laiku, darba laika režīmus un elastīga darba laika iespējas un to ietekmi uz darba ņēmēju veselību un labjutību. Secināts, ka ļoti regulārs darba grafiks ir 43 % darbinieku.
Izmantojot sestā EWCS datus, Eurofound nesen izvērtēja, kā darba laika modeļi ietekmē darba ilgtspēju. Šajā analīzē ir aplūkota saistība starp darba laika modeļiem, darba un privātās dzīves līdzsvaru un vēlamo darba laiku, kā arī darba ņēmēju veselību un labjutību. Tajā ir arī novērtēta pašreizējo darba apstākļu un darba laika modeļu ilgtspēja nākotnē.
Eiropas dzīves kvalitātes apsekojumā (EALS) ir aplūkoti gan apmaksātā, gan neapmaksātā darba laika režīmi un to ietekme uz apmierinātību ar darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Darba laika režīmi var būtiski ietekmēt ne vien uzņēmumu efektivitāti, ražīgumu un konkurētspēju, bet arī to darbinieku labjutību un motivāciju. Izmantojot Eiropas uzņēmumu apsekojumu (ECS), Eurofound veica arī vispusīgu pētījumu par darba laiku un darba un privātās dzīves līdzsvarošanu. Tajā ir aplūkota elastīgu darba režīmu un darba laika uzskaites, nepilna darba laika darba, virsstundu un nestandarta darba stundu izplatība; vecāku atvaļinājumi un citi ilgtermiņa atvaļinājumi; pakāpeniska un priekšlaicīga pensionēšanās, kā arī darba un privātās dzīves līdzsvarošanas atbalsta politika uzņēmumos.
2016. gada 23. septembris — ES dalībvalstis pieņem likumus, lai regulētu veikalu un uzņēmumu darba laiku svētdienās. Tomēr ir arī tādas dalībvalstis, kuru jaunie tiesību akti darba laiku ierobežo. Eiropas darba apstākļu apsekojumā konstatēts, ka no 2010. līdz 2015. gadam ir palielinājies to darba ņēmēju īpatsvars, kuri strādā svētdienās, tādējādi apstiprinot, ka tirdzniecība svētdienās kļūst aizvien izplatītāka.
What's happening with Sunday work in Europe
Resursi
For many years now, Eurofound has collected information on various aspects of working time and their implications for working conditions and quality of life of men and women in the EU. Eurofound’s studies on working time aim to improve understanding of how long workers work and how their time is organised and the implications of working time patterns for employment, productivity, well-being and the balance between work and private life. Data on collectively agreed working time and the role of the social partners have been published regularly, and have also been analysed from a long-term perspective. Research on men’s working time versus women’s shows that men are much more likely to work longer hours and women are more likely to spend more time doing unpaid domestic work. While most individuals, regardless of their sex, seem to be satisfied with their current working time, the majority of those expressing a preference to change their working time say they would like to reduce their hours.
Regulating working time has a role to play in increasing work–life balance and also labour market participation. In a fast-changing economic climate, companies and workers need flexibility. Eurofound has explored the relationship between working time and work–life balance in a life course perspective.
Research has looked at the various aspects of the organisation of working time and the implications for productivity and working conditions. As the organisation of working time is changing, Eurofound together with the International Labour Organization examined the effects of telework and ICT-mobile work on the working time of those engaged in such work arrangements.
Taking a long-term perspective on working time, Eurofound has examined the evolution of aspects of collectively agreed working time in the EU at the beginning of the 21st century. The research focused in particular on five sectors: chemicals, metalworking, banking, retail and public administration. It described the institutional regimes of working time regulation and assesses changes in agreed working hours and usual working hours between 1999 and 2014.
Eurofound has also looked at the national approaches on how and when breaks from work should be taken. The research compares different approaches among Member States, gives examples of judicial rulings, highlights some types of work that attract special consideration and looks into causal relationships between breaks, health and performance at work.
Research on new ways of working fostered by digitalisation like teleworking and platform work have highlighted the increasing trend towards flexible working with far-reaching implications for the duration and organisation of working time. These aspects are also part of the regulatory debate at EU and national level, for instance wtih the adoption of legislation on the right to disconnect.
Eurofound’s three major surveys provide data on issues related to working time.
The European Working Conditions Survey (EWCS) covers working time from various angles. In the 2021 European Working Conditions Telephone Survey (EWCTS), working time arrangements was one of six dimensions of job quality analysed. This dimension includes unsocial work schedules (as a job demand) and working time flexibility (as a job resource). The EWCTS captured four types of working time that are generally regarded as unsocial: regularly working in one’s free time, regularly working at night, working long hours and regularly being required to work at short notice. Flexibility in working hours is positively related to worker’s well-being and supports a healthy balance between their personal and working lives. The EWCTS highlighted the ease with which an individual can take an hour or two off during working hours to attend to a personal matter as an indicator of such flexibility.
Using EWCS 2015 data, Eurofound has examined working time patterns for sustainable work. The analysis looks at the links between working time patterns, work–life balance and working time preferences, as well as workers’ health and well-being. It also assesses how sustainable the current working conditions and working time patterns are into the future.
The European Quality of Life Survey (EQLS) looks at working time arrangements, both paid and unpaid, and their impact on satisfaction with work–life balance.
Working time arrangements can have a significant bearing on the efficiency, productivity and competitiveness of companies, not to mention the health, well-being and motivation of their employees. Through its European Company Survey (ECS), Eurofound has also carried out comprehensive research on working time and work–life balance. It has looked at the prevalence of flexible working time arrangements and working time accounts, part-time work, overtime and non-standard working hours; parental and other long-term leave; phased and early retirement; as well as specific policies to support work–life balance in companies.
