ES konteksts
IKT ir krasi mainījušas darbu un dzīvi 21. gadsimtā. Sasniegumi IKT jomā ir pavēruši ceļu jauniem darba veidiem. Tāldarbs un mobilais darbs IKT jomā ir iekļauti elastīgu darba nosacījumu paketē, kuras mērķis ir modernizēt darba organizāciju. Politikas veidotāji daudzās ES valstīs risina debates par straujajām pārmaiņām attiecībā uz to, kā mēs strādājam, un tā izraisīto domino efektu citos mūsu ikdienas dzīves aspektos, piemēram, darba organizācija, darba un privātās dzīves līdzsvars, veselība un labjutība.
Eiropas sociālais Nolīgums par darbu ārpus uzņēmuma telpām, ko 2002. gadā parakstījuši ES līmeņa sociālie partneri, definēts tāldarbs un nosacīts vispārējais satvars Eiropas līmenī attiecībā uz tāldarba veicēju darba apstākļiem. Tā mērķis ir panākt līdzsvaru starp prasībām pēc elastības un drošības, kas ir kopīgas darba devējiem un darbiniekiem. Kopš tā laika jaunākie tehnoloģijas sasniegumi ir veicinājuši šādas darba organizācijas veida attīstību un bruģējuši ceļu uz augstāku darbinieku mobilitātes līmeni attālinātā darba veikšanai.
ES līmeņa sociālie partneri 2020. gada jūnijā parakstīja pamatnolīgumu par digitalizāciju, kurā izklāstīti attiecīgie noteikumi par pieslēgšanās un atslēgšanās kārtību, kas īstenojams valsts līmenī saskaņā ar procedūrām un praksi, kas raksturīga darba devējiem un darbiniekiem dalībvalstīs.
Eiropas Parlaments 2021. gada janvārī pieņēma rezolūciju, aicinot Eiropas Komisiju ierosināt tiesību aktu, kas tiem, kuri strādā digitāli, ļautu būt bezsaistē ārpus darba laika. Tajā vajadzētu noteikt minimālās prasības attiecībā uz attālināto darbu un precizēt darba apstākļus, stundas un atpūtas laiku.
Covid-19 pandēmijas dēļ daudzi darba devēji un darbinieki kopš 2020. gada sākuma ir pārslēgušies uz tāldarbu, kas potenciāli var mainīt veidu, kā mēs nākotnē strādājam. Šī pāreja ne tikai paver iespējas uzņēmējdarbībai un palīdz darbiniekiem saglabāt savas darbvietas, bet arī sagādā izaicinājumus attiecībā uz veselību un darba un privātās dzīves līdzsvaru saistībā ar nenoteiktām robežām, garām darba stundām un pastāvīgo pieejamību.
Eurofound darbs par tāldarbu ir saistīts ar Komisijas 2019.–2024. gada prioritāti par Eiropu, kas ir pielāgota digitālajam laikmetam.
Galvenie vēstījumi
- Tāldarbs ir ieviests visās ES valstīs, vairāk nekā trešdaļai nodarbināto sākot strādāt attālināti Covid-19 pandēmijas sākumā, daudziem no viņiem bija neliela vai nekāda iepriekšējā pieredze šādā darbā.
- Eiropas Savienības darbaspēka apsekojumā (ES-DSA) nošķir starp darbiniekiem, kuri “parasti“ strādā no mājām, un tiem, kuri to dara “dažkārt“. Tāldarba pieaugumu 2020. gadā veicināja to cilvēku pieaugums, kas parasti strādā no mājām. Pirms pandēmijas lielākajā daļā valstu dažkārt strādāt no mājām bija daudz izplatītāk, un šis līmenis 2020. gadā būtiski neatšķīrās no 2019. gada. Darbs, ko parasti veic no mājām, 2020. gadā kļuva par ierastāku darba organizācijas veidu.
- Lielākā daļa ES darbinieki ir izteikušies, ka ilgtermiņā dod priekšroku darbam no mājām vairākas reizes nedēļā.
- Darbinieki, kas veic tāldarbu no mājām, divreiz biežāk var pārsniegt 48 stundu darba laika ierobežojumu, nekā darbinieki, kas strādā uz vietas, un viņiem pastāv būtiski lielāka iespēja strādāt savā brīvajā laikā.
- Tāldarba pieaugums ir parādījis to, kā izplūst darba un privātās dzīves robežas. Valdībām un sociālajiem partneriem būs ārkārtīgi svarīgi ieviest “tiesības būt bezsaistē” vai saistītas iniciatīvas, lai novērstu to, ka liela darbinieku daļa kļūst pakļauta fiziskas un emocionālas izsīkšanas riskam.
- Pēc pārejas uz tāldarbu pandēmijas laikā tie hibrīda darba organizācijas režīmi, kas bija visierastākie pirms pandēmijas, atkal kļūs par tāldarba visbiežāk sastopamo veidu.
- Sociālajiem partneriem un politikas veidotājiem būtu jātiecas iekļaut noteikumus, lai risinātu izaicinājumus saistībā ar darba laiku, veselību un drošību vai piekļuvi aprīkojumam un tā izmantošanu, jebkādā tiesiskā regulējumā vai nolīgumos.
