Minimālā alga Spānijā
Information for this page was compiled during December 2025 and early 2026. Most Member States had already transposed the EU minimum wage directive at this point. Those that had not yet fully completed transposition or where the information was not yet publicly available include Bulgaria, Cyprus, Luxemburg, Poland and Portugal. These profiles will be updated consecutively as the information becomes available. Users are invited to contact our experts on minimum wage if they are aware of changes.
Šajā profilā aprakstīts, kā Spānijā tiek regulēta un noteikta minimālā alga. To var lasīt kā pamatinformāciju Eurofound ikgadējā pārskatā par minimālās algas noteikšanu. Spānijā ir likumā noteiktā minimālā alga (salario mínimo interprofesional, SMI) kopš 1980. gada, kad tika pieņemts Darba kodekss.
Valdība un sociālie partneri ir iesaistīti minimālās algas noteikšanā. Valdība var apspriesties vai dažos gadījumos risināt sarunas ar visreprezentatīvākajām sociālo partneru organizācijām valsts līmenī, kā noteikts Likumā Nr. 11/1985. Tās ir Darba ņēmēju komisijas (Comisiones Obreras, CC.OO.) un Vispārējā darba ņēmēju arodbiedrība (Unión General de Trabajadores, UGT) arodbiedrībām un Spānijas Darba devēju organizāciju konfederācija (Confederación Española de Organizaciones Empresariales, CEOE) darba devējiem.
Kopš 2021. gada valdības iecelta pagaidu ekspertu komiteja sagatavoja ziņojumu ar ieteikumiem minimālās algas palielināšanai. Šā ziņojuma mērķis bija sniegt ieteikumus attiecībā uz mērķi sasniegt 60 % no vidējās algas. Komitejā bija pārstāvji no lielākajām arodbiedrībām (CCOO un UGT), galvenās darba devēju organizācijas (CEOE), akadēmiķi, citi eksperti un valdības amatpersonas no finanšu un darba ministrijām.
Darba kodekss nosaka, ka valdība nosaka minimālo algu pēc konsultēšanās ar sociālajiem partneriem. Tomēr sociālo partneru iesaistīšanās līmenis var atšķirties. Kopš 2019. gada valdība ir pārsniegusi konsultācijas un mēģinājusi vienoties ar sociālajiem partneriem par minimālo algu. Nav noteiktas prasības par to, kad un kā būtu jānotiek apspriedēm. Tradicionāli apspriedes sākās novembrī, lai varētu pieņemt lēmumu decembrī un īstenot nākamā gada 1. janvārī. Tomēr nesenās sarunas ir pagarinājušās līdz janvārim, lai panāktu vienošanos ar sociālajiem partneriem. Apspriedes un sarunas notiek ad hoc sanāksmēs ar sociālajiem partneriem, un Spānijas Sociālā un ekonomikas padome (Consejo Económico y Social, CES) nav iesaistīta.
Turklāt 2021. gadā tika izveidota ekspertu komiteja, lai sniegtu ieteikumus minimālās algas palielināšanai, lai sasniegtu 60 % vidējās algas mērķi.
Darba kodeksa 27. pantā ir izklāstīti četri faktori, kurus valdība ņem vērā, nosakot ikgadējo minimālās algas palielinājumu:
Patēriņa cenu indekss (PCI)
Vidējais produktivitātes pieaugums
Darbaspēka īpatsvara pieaugums (darba ņēmēja daļa no nacionālā ienākuma)
Vispārējais ekonomiskais klimats
Darba kodeksā nav skaidri norādīts, vai tiek izmantotas šo mainīgo lielumu prognozētās vērtības. Tradicionāli iepriekšējās inflācijas un produktivitātes tendences pēdējos gados ir pieņēmušas pamatotus lēmumus. Tomēr katra faktora svērums un tas, kā tie tiek iekļauti minimālās algas noteikšanas procesā, joprojām nav precizēti. Turklāt rakstā trūkst šo mainīgo lielumu operacionalizācijas.
Criterion | How is this defined/operationalised? | Regulation or practice |
Consumer price index | Not operationalised | Not regulated |
Average productivity | Not operationalised | Not regulated |
Labour share | Not operationalised | Not regulated |
General economic context | Not operationalised | Not regulated |
Indikatīvā atsauces vērtība, kas izmantota, lai novērtētu minimālās algas adekvātumu Spānijā, ir Kaitz indekss kā 60% no likumā noteiktās minimālās algas attiecībā pret vidējo algu. Šo atsauces vērtību kopš 2021. gada izmanto ekspertu padomdevēja komiteja attiecībā uz minimālo algu.
Minimālā alga attiecas uz visiem lauksaimniecībā, ražošanas un pakalpojumu nozarēs, tostarp publiskajā sektorā, strādājošajiem neatkarīgi no viņu līgumiskā statusa. Tam nav izņēmumu.
Minimālajai algai nav ne minimālu, ne augstāku likmju
Minimālā alga ir noteikta gan kā mēneša, gan dienas likme. Likums nenosaka stundu skaitu, kas saistīts ar vienu vai otru likmi. Nepilna laika darbam likums garantē minimālo algu, kas ir proporcionāla nostrādātajām stundām. Darba ņēmēji saņem minimālo algu par 14 maksājumiem visa gada garumā.
Ir viens izņēmums, kā tiek aprēķināta minimālā alga. Minimālās algas noteikumi nosaka īpašu veidu, kā aprēķināt likmi pagaidu un mājsaimniecībās nodarbinātajiem. Piemēram, Karaļa dekrētlikums 126/2026, kas nosaka minimālo algu no 2026. gada 1. janvāra, nosaka, ka pagaidu un sezonas darbinieki, kas nodarbināti vienā un tajā pašā uzņēmumā ne ilgāk kā 120 dienas, papildus minimālajai algai saņems proporcionālu daļu no savas algas par svētdienām, svētku dienām un divus prēmiju ikmēneša maksājumus. Viņu dienas alga nekad nedrīkst būt zemāka par 57,82 eiro.
Dekrēts, ar ko nosaka likumā noteiktās minimālās algas līmeni, nosaka arī minimālo stundas algu mājsaimniecībās nodarbinātajiem, kas nodarbināti pēc stundas. Šīs stundas likmes juridiskais avots ir Karaļa dekrēta Nr. 1620/2011 8. panta 5. punkts. To nedrīkst uzskatīt par zemāku vai augstāku minimālo algu, bet gan par pašu minimālo algu (kas attiecas arī uz mājsaimniecībās nodarbinātām personām saskaņā ar Karaļa dekrēta Nr. 1620/2011 8. panta 1. punktu), kas atkārtoti norādīta kā stundas likme, kas ietver visas atalgojuma sastāvdaļas.
Tikai algas posteņi tiek ieskaitīti minimālajā algā. Saskaņā ar Darba kodeksu alga ietver ekonomiskās summas, kas samaksātas par darbu vai apmaksātu atpūtu (piemēram, atvaļinājuma naudu), un sedz pamatalgu vai pamatalgu, kā arī algas piemaksas par tādiem nosacījumiem kā darba stāžs, maiņu darbs utt. Šie algas elementi tiek uzskatīti par algu, bet paši par sevi nav minimālā alga. Drīzāk minimālā alga ir atsevišķs modulis, kas atspoguļo minimālo naudas summu, kas pienākas par normālu darbu, un to papildina likumā noteiktās piemaksas. Virsstundu samaksa un piemaksas par papildu stundām ir ārpus minimālās algas un ir jāmaksā papildus tai.
Ar algu nesaistīti elementi, piemēram, izdevumu atlīdzināšana, sociālā nodrošinājuma pabalsti un kompensācija par darba attiecību izbeigšanu, nav alga, un tāpēc tos nevar izmantot, lai sasniegtu minimālo algu. Tāpat alga natūrā (piemēram, izmitināšana vai ēdināšana) ir ierobežota līdz 30% no kopējās algas un nevar samazināt naudas minimālo algu zem likumā noteiktā līmeņa.
Lai gan par pašu minimālo algu netiek regulāri ziņots, ekspertu komiteja 2021. un 2022. gadā sagatavoja ziņojumus. Šajos ziņojumos tika izklāstīts ceļš uz minimālās algas palielināšanu, lai sasniegtu 60% no vidējās algas, un tie informēja minimālās algas noteikšanas procesu 2022. un 2023. gadam.
Oficiālās iestādes
Ideju laboratorijas un pētniecības iestādes
Sociālie partneri
