Eiropas jauniešu mājokļu cīņas

Mērija Makkoheja: [00:00:35] Labdien un laipni lūdzam šajā Eurofound sarunu izdevumā. Šajā konkrētajā epizodē tiks apspriesti mājokļi un Eiropas jaunatne. Kopš 2010. gada esam redzējuši pārdošanas cenu pieaugumu visā ES, un īres cenas ir sekojušas paralēlai augšupejai. Vairākās dalībvalstīs cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās. Mēs redzam šo izaugsmi īpaši pilsētās, kur koncentrējas nodarbinātība, kas rada savas grūtības, īpaši sociālās kohēzijas jomā.

[00:01:13] Aplūkojot to sīkāk, tas ietekmē jauniešus, kuri ir iesprostoti mājās, nespējot pāriet no viena dzīves posma uz nākamo. Tam ir sekas: tas aizkavē neatkarību un ietekmē jauniešu pieņemtos lēmumus, kas savukārt ietekmē mūsu sabiedrību attīstību. Mājokļi Eiropas līmenī bieži tiek uzskatīti par izolētu problēmu, taču tiem ir sekas daudzos citos mūsu dzīves, ekonomikas un sabiedrības aspektos.

[00:01:55] Rezultātā Eiropas Komisija pirmo reizi ir iecēlusi īpašu enerģētikas un mājokļu komisāru. Eiropas Parlaments šo jautājumu arī izskata caur mājokļu komiteju ES līmenī, un notiek virzība uz pieejamu mājokļu plānu. Notiek daudz darba, lai risinātu šo jautājumu un, cerams, atkal padarītu pieejamu mājokli par realitāti.

[00:02:25] Šodien pie manis ir persona, kas visvairāk zina par šo jautājumu Eurofound, Marija Hailanda. Viņa ir viena no mūsu jaunā ziņojuma "Pamata izaicinājumi: Eiropas jaunatnes mājokļu cīņas" autorēm, kas nesen tika publicēts mūsu mājaslapā. Lūdzu, Marija.

Marie Hyland: [00:02:44] Paldies, Mary. Man ir ļoti prieks būt šeit.

Mērija Makkoheja: [00:02:48] Marija, es sniedzu ievadu krīzei, ar kuru mēs saskaramies. Tas ir ļoti aktuāls medijos un sabiedriskajās debatēs, bet vai jūs varat to izklāstīt? Vai varat sniegt plašu priekšstatu par mājokļu un īres cenām—cik daudz tās ir pieaugušas un kur?

Marie Hyland: [00:03:12] Jā, pilnīgi noteikti, Mary. Vispirms ir svarīgi uzsvērt, ka Eiropa patiešām piedzīvo nepieejamu mājokļu krīzi. Kopš 2010. gada pārdošanas cenas ir pieaugušas par vairāk nekā 55%, bet īres cenas par 27%. Tomēr šie vidējie statistikas dati neparāda, cik smaga krīze ir noteiktām grupām un reģioniem. Kā jūs minējāt, dažās dalībvalstīs mājokļu cenas šajā periodā ir vairāk nekā trīskāršojušās.

[00:03:41] Ir bijusi arī ārkārtīgi nevienmērīga cenu pieauguma sadale starp reģioniem un urbanizācijas līmeņiem. Īpaši mājokļu cenu pieaugums pilsētu centros ir ievērojami pārsniedzis vidējās tendences. Domājot par pieejamību, jāatceras, ka mājokļu cenas un īres likmes ir tikai viena vienādojuma daļa; jāņem vērā mājokļu izmaksas attiecībā pret ienākumu līmeni. Īpaši problemātiski ir tas, ka attiecības starp mājokļu cenām un ienākumu pieaugumu metropoles teritorijās pēdējos gados ir būtiski atdalījušās. Daudziem jauniešiem ienākumi nav sekojuši cenu pieaugumam.

[00:04:19] Ir arī svarīgs ierobežojums, kā tas tiek atspoguļots oficiālajā statistikā. ES izmaksu izmaksu ziņā daļēji seko līdzi rādītājam, kas pazīstams kā "mājokļu izmaksu pārslogojuma likme". Lai gan mēs apzināmies krīzi uz vietas, šis rādītājs liecina, ka pārslogojuma līmenis patiesībā pēdējā desmitgadē ir samazinājies.

Mērija Makkoheja: [00:04:52] Izskaidro man to.

Marie Hyland: [00:04:54] Vidēji, jo dažu grupu ienākumi ir pieauguši, daži cilvēki patiesībā klājas diezgan labi. Taču ir svarīgi paskatīties tālāk par vidējo, lai redzētu, kuri reģioni un grupas nav spējuši tikt līdzi. Tāpēc mēs nolēmām padziļināties un īpaši aplūkot situāciju, ar ko saskaras jaunieši. Mūsu nesenais ziņojums arī sniedz ļoti detalizētu telpisko analīzi, lai izceltu, kur šīs problēmas ir visakūtākās.

Mērija Makkoheja: [00:05:35] Dodiet man etalonu. Kādu daļu no brīvajiem ienākumiem mēs pieņemam, ka cilvēki parasti maksā par mājokli?

Marie Hyland: [00:05:47] Tas ir pretrunīgs jautājums, un nav vienota, plaši pieņemta sliekšņa. Tomēr oficiālā ES statistika par mājokļu izmaksu pārslogojuma rādītāju atspoguļo mājsaimniecību īpatsvaru, kas tērē vairāk nekā 40% no saviem ienākumiem mājoklim. Pēc šī rādītāja 40% ir slieksnis pārslogojumam. Aptuveni 30% attiecība jeb trešdaļa no jūsu rīcībā esošajiem ienākumiem parasti tiek uzskatīta par pieejamu mājokļu slieksni.

Mērija Makkohija: [00:06:23] Un attiecībā uz šo pārslāpes līmeni, vai dažādās dalībvalstīs redzam statistiku 60% vai 70% robežās?

Marie Hyland: [00:06:37] Tieši tā. Dažās dalībvalstīs, reģionos un dažās grupās mēs redzam skaitļus, kas pārsniedz 40% slieksni. Tas tiešām ir atkarīgs no tā, kur jūs dzīvojat un kādā nozarē strādājat.

Mērija Makkoheja: [00:06:54] Kāpēc tieši koncentrēties uz jauniešiem? Vai vecāki cilvēki arī necieš?

Marie Hyland: [00:07:11] Jā, jaunākie pētījumi rāda, ka vecāka gadagājuma cilvēki, īpaši tie, kas dzīvo īres segmentā, ir arvien ievainojamākā situācijā. Tomēr mēs koncentrējāmies uz jauniešiem, jo dati parādīja, ka viņi saskaras ar plašu izaicinājumu spektru četrās konkrētās jomās, kas identificētas mūsu kolēģa Hansa Dubuā ietvaros: mājokļu izslēgšana, mājokļu nedrošība, problemātiskas mājokļa izmaksas un mājokļu nepietiekamība.

[00:08:23] Jaunieši tika atzīti par ievainojamākiem visos četros tipos. Viņi arī atrodas izšķirošā periodā, kad pāriet uz neatkarīgu pieaugušo dzīvi un pieņem ilgtermiņa lēmumus par izglītību, karjeru un ģimenes veidošanu. Ja viņi nevar virzīties uz priekšu, tam ir apstiprinoša ietekme ne tikai uz viņiem, bet arī uz sabiedrību kopumā.

Mērija Makkoheja: [00:09:12] Vai šī uzmanība ir vienāda visā Eiropas Savienībā? Īrijā tas ir pastāvīgs politikas debates, bet vai mēs redzam šos pašus izaicinājumus Eiropas mērogā?

Marie Hyland: [00:09:47] Mājokļu sistēmas dalībvalstīs būtiski atšķiras pēc īpašumtiesībām, sociālā mājokļa sektora lieluma un politikas ainavas. Tomēr mūsu pētījumi rāda, ka visās dalībvalstīs ir neaizsargātas grupas — tie, kas strādā zemu ienākumu vai nedrošos darbos, vai tie, kas meklē izglītību un darbu pilsētu centros, kur pieejamības problēmas ir visizteiktākās.

Mērija Makkoheja: [00:10:44] Vai tas attiecas tikai uz piedāvājumu—vairāk māju būvēšanu—vai ir arī citi tirgus faktori, piemēram, īstermiņa īres vai investīciju fondi?

Marie Hyland: [00:11:21] Ir svarīgi virzītājspēki gan pieprasījuma, gan piedāvājuma pusē. Pieprasījuma pusē ir demogrāfiskas izmaiņas, piemēram, iedzīvotāju skaita pieaugums un dzīves ilguma pagarināšanās. Lai gan ir pozitīvi, ka cilvēki ilgāk dzīvo savās mājās, tas rada tirgus slodzi, ja mēs neuzbūvējam dzīvokļus, lai kompensētu. Mēs arī esam redzējuši milzīgu vienas personas mājsaimniecību pieaugumu.

[00:12:30] Redzama neatbilstība starp pieejamajiem mājokļiem un pašreizējām prasībām. Daudzi vecāka gadagājuma cilvēki dzīvo lielākās mājās, kas ir nepietiekami apdzīvotas, kamēr jaunāki nevar piekļūt nepieciešamajiem mājokļiem. Tas ir sarežģīts politikas jautājums, jo "pareiza izmēra" izvēle ne vienmēr ir dzīvotspējīga iespēja cilvēkiem, kuri vēlas saglabāt saikni ar savām kopienām.

[00:13:56] Turklāt esam novērojuši mājokļu "finansializāciju" un īstermiņa īres pieaugumu, kas izspiež no tirgus neaizsargātās mājsaimniecības. Piedāvājuma pusē būvniecību ierobežo zemes pieejamība, zonējums un strauji augošās darbaspēka un materiālu izmaksas. 2025. gada beigās jauno vienību piedāvājums bija tikai aptuveni 50% no faktiskā pieprasījuma.

Mērija Makkoheja: [00:15:46] Vai esam redzējuši, ka kādas dalībvalstis pozitīvi virzās uz priekšu, lai šo jautājumu risinātu?

Marie Hyland: [00:16:21] Dažādas valdības to risina dažādos veidos. ES līmenī jaunā Mājokļu darba grupa pagājušā gada beigās izdeva pieejamu mājokļu plānu. Tas ietver gaidāmos īstermiņa īres noteikumus, lai palīdzētu dalībvalstīm labāk regulēt šo nozari.

Mērija Makkoheja: [00:17:06] Jūsu pētījums arī liecina, ka jaunieši dzīvo zemākas kvalitātes mājokļos. Kas ir aiz tā?

Marie Hyland: [00:17:51] Tas ir gadījums, kad "vajadzības ir obligātas." Jaunieši ņem visu, ko var atļauties, kas bieži nozīmē mājokļus ar strukturālām problēmām, piemēram, puvi, mitrumu vai energoefektivitātes trūkumu. Eurofound pētījumi rāda, ka ieguldījumi mājokļu kvalitātē samazina enerģētisko nabadzību, palīdz sasniegt klimata mērķus un veicina labākus fiziskās un garīgās veselības rezultātus.

Mērija Makkoheja: [00:18:51] Tas nav labas ziņas jaunākajai paaudzei. Kādas ir šīs krīzes plašākās sekas?

Marie Hyland: [00:19:29] Tas noved pie pieaugošas nevienlīdzības un sociālās kohēzijas erozijas. Lai izprastu ietekmi, mēs aptaujājām četras dalībvalstis: Čehiju, Nīderlandi, Spāniju un Zviedriju. Mēs konstatējām būtisku plaisu starp pašreizējo un vēlamo dzīvesvietu. Tikai 40% jauniešu, kas dzīvo kopā ar vecākiem, izvēlētos šo kārtību, ja viņiem būtu cita iespēja.

[00:20:52] Sekas ietver nespēju īstenot karjeras iespējas un aizkavētu ģimenes veidošanos, jo daudziem jauniešiem mājokļa ierobežojumu dēļ ir mazāk bērnu, nekā viņi vēlētos.

Mērija Makkoheja: [00:21:18] Vai tam ir dzimuma dimensija?

Marie Hyland: [00:21:28] Lai gan mājsaimniecību dati apgrūtina atdalīšanu, mēs zinām, ka vientuļie vecāki — kuri pārsvarā ir sievietes — saskaras ar augstāku pārslogojumu, mājokļa nedrošību un finansiālu spriedzi. Viņi arī biežāk dzīvo zemas kvalitātes mājokļos.

Mērija Makkoheja: Mums ir šis Eiropas pieejamo mājokļu plāns, kas tika prezentēts 2025. gada decembrī. Mums ir jauns mājokļu komisārs, komisārs Jērgensens. Ir lielāka motivācija un enerģija šī jautājuma risināšanai, taču man šķiet, ka pieeja, kas nepieciešama šīs krīzes risināšanai, ir ļoti daudzdimensionāla. Tas nav tikai par mājokļu fonda palielināšanu; ir tik daudz citu jautājumu, kas jāņem vērā. Vispirms pastāstiet, ko jūs domājat, kas ir iespējams ES kompetences ziņā, lai patiešām risinātu šos jautājumus, un pēc tam es vēlētos dziļāk iedziļināties citās politikās, kas jāizmanto, lai tas efektīvi darbotos.

Marie Hyland: Pilnīgi noteikti. Mājokļu joma, bez šaubām, nav ES līmeņa kompetence. Atbildība par mājokļu politiku gulstas uz dalībvalstīm, reģionālajām valdībām un pat pilsētām. Tā ir ļoti decentralizēta. Tomēr ES rīcībā ir ļoti svarīgas sviras, kuras tā jau ir izmantojusi.

[00:23:36] Pirmais, kas jāizceļ, ir finansējums. ES jau ir būtiski investējusi mājokļos caur Atveseļošanas un noturības programmu, Kohēzijas politiku un pat Horizon Europe programmu. Viņi jau ir ieguldījuši 43 miljardus eiro mājokļos, un saskaņā ar jauno Eiropas pieejamā mājokļa plānu plāno šo apjomu būtiski paplašināt. Tas ietver sadarbību ar Eiropas Investīciju banku, lai izveidotu Eiropas investīciju platformu, kas sadarbosies ar bankām un citām institūcijām dalībvalstīs. Tātad finansējums ir viena no kritiskajām jomām.

[00:24:13] Vēl viena joma, kur ES ietekmē politiku, ir valsts atbalsta noteikumi. ES nesen pārskatīja savus valsts atbalsta noteikumus attiecībā uz "Vispārējās ekonomiskās intereses pakalpojumiem" (SGEI). Lai izskaidrotu, kāpēc tas ir svarīgi: līdz šai pārskatīšanai dalībvalstīm parasti nebija atļauts tieši finansēt uzņēmumus ieguldījumiem mājokļu būvniecībā, jo pastāvēja bažas par konkurenci un negodīgām priekšrocībām.

[00:24:48] Bija izņēmums sociālajiem mājokļiem īpaši neaizsargātām, zemu ienākumu mājsaimniecībām. Taču, tā kā mājokļu nepieejamība ir izplatījusies ienākumu sadalījumā — tagad ietekmējot vidēja ienākuma mājsaimniecības — valsts atbalsta noteikumi ir pārskatīti. Tas dod dalībvalstīm lielāku elastību tieši iejaukties tirgū un nodrošināt mājokli lielākai iedzīvotāju daļai.

[00:25:18] Es arī minēju jaunos īstermiņa īres noteikumus, kas stājas spēkā no 2026. gada maija. Tie nodrošinās lielāku caurspīdīgumu nozarē un palīdzēs dalībvalstīm izprast situāciju uz vietas, lai tās varētu attiecīgi iejaukties. Turklāt Komisija strādā pie problēmu izvērtēšanas būvniecības sektorā. Mājokļu būvniecība ir bijusi ievērojami zemāka nekā nepieciešams, lai apmierinātu pieprasījumu.

Mērija Makkoheja: Darba spēka trūkuma dēļ?

Marie Hyland: Darba spēka trūkuma, enerģijas izmaksu un fakta, ka vēsturiski šī nozare ir bijusi nozare ar zemu inovāciju un produktivitātes līmeni, Eiropas Komisija ir ieviesusi jaunu plānu, lai veicinātu konkurētspēju un inovācijas būvniecībā, galu galā palielinot ražošanu un padarot nozari spējīgāku apmierināt pieaugošo pieprasījumu.

Mērija Makkoheja: Tas mūs noved pie daudzpusīgā aspekta. Mēs esam veidojuši citus podkāstus par darbaspēka trūkumu būvniecībā un darba kvalitāti šajā sektorā. Kādas vēl politikas dimensijas mums jāaktivizē, lai mājokļu krīze nenotiktu izolēti?

Marie Hyland: Kā jau minēju, mājokļu izmaksas ir tikai viena no pieejamības problēmas pusēm; otra ir ienākumi. Mums jānodrošina, ka cilvēkiem ir pietiekami ienākumi, lai sasniegtu savu dzīves līmeni, kas nozīmē sociālās aizsardzības nodrošināšanu.

[00:27:19] Tad ir transporta politika — nodrošināt, ka jaunie projekti ir labi savienoti ar skolām un nodarbinātību. Mājokļiem jābūt savienotiem arī ar būtiskiem pakalpojumiem, piemēram, bērnu aprūpi. Pandēmijas laikā esam novērojuši arī pārmaiņas, kad attālinātais darbs palielināja pieprasījumu pēc mājokļiem ārpus pilsētu centriem. Dažiem tas novērsa vajadzību dzīvot tieši blakus darba vietai, taču jāatceras, ka ne visi darbinieki — īpaši visneaizsargātākie — var izmantot attālināto darbu.

Mērija Makkoheja: Tieši tā. Tas neattiecas uz sešām medmāsām, kurām jādzīvo kopā dzīvoklī un jāstrādā maiņās, lai dzīvotu tuvu slimnīcai. Runājot par citiem aspektiem, kas būtu jāņem vērā, jūs iepriekš runājāt par labklājību, veselību un garīgo veselību. Vai tas arī būtu jāņem vērā kopējā mājokļu pieejā? Jo, ja sekas ir tādas, ka slikta mājokļu kvalitāte vai nepieejams/nepieejams mājoklis tik ļoti ietekmē jauniešus, vai tas būtu jāiekļauj kopējā plānā?

Marie Hyland: Domāšana par to varētu būt šāda: ja mēs risināsim problēmas, tad, cerams, kad situācija uzlabosies, cilvēku rezultāti uzlabosies. Ja mēs risināsim piegādes trūkumu un ekonomisko spriedzi, ko cilvēki piedzīvo mājokļu izmaksu dēļ, cerams, redzēsim pozitīvu ietekmi arī uz viņu garīgo veselību un labklājību.

Mērija Makkoheja: Marija, tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Acīmredzot tas risinās visā Eiropas Savienībā un dalībvalstu līmenī. Ir dažādas iniciatīvas. ES līmenī mēs esam redzējuši, ka situācija ir uzlabojusies un tiek virzīta darbībā vairāk nekā iepriekš. Bet, ja jūs, kā eksperte, trīs minūtes liftā sēdētu politikas veidotājs, kuras trīs lietas, jūsuprāt, būtu prioritāras, lai pilnībā risinātu šo jautājumu?

Marija Hailenda: Tas ir ļoti sarežģīts jautājums, jo situācija, ko mēs aprakstām, daudziem ir ļoti izaicinoša realitāte. Ja mēs koncentrētos tikai uz trim, es teiktu:

[00:30:14] Pirmkārt, koncentrēties uz piedāvājuma puses risinājumiem, nevis pieprasījuma puses intervencēm. Ir plašs politiku klāsts, taču tās var iedalīt intervencēs, lai padarītu mājokļus pieejamākus iedzīvotājiem — piemēram, mājokļu pabalstus vai atbalstu pirmreizējiem pircējiem. Lai gan šie risinājumi aizsargā pret nabadzību, pētījumi rāda, ka tie var radīt blakusefektus, palielinot mājokļu cenas, atstājot patērētājus ne labākā situācijā. Piedāvājuma puses risinājumi, kuru mērķis ir palielināt mājokļu krājumu, ir īpaši ietekmīgi zemu ienākumu mājsaimniecībām un jauniešiem. Šajā ziņā esošajam fondam ir ievērojams neizmantots potenciāls. Pat daļējas brīvo mājokļu pieejamības nodrošināšana radītu būtisku ietekmi. Esošo mājokļu renovācija ir arī daudz draudzīgāka klimatam un ilgtspējīgāka nekā jaunu būvniecību.

[00:31:47] Otrkārt, pievērsieties īres sektoram. Lielākajai daļai dalībvalstu ir politikas, kas līdzsvaro investoru un iedzīvotāju intereses — piemēram, īres regulējumi un īrnieku drošība. Lai gan tas ir svarīgi, jādomā par to, kas no tā negūst labumu: "ārpusnieki", kas ir tirgus jaunpienācēji, bieži vien jaunieši. Ja tirgus ir pārāk stingri regulēts, mobilitāte ir zema un jaunieši tam nevar piekļūt. Mums jāņem vērā ārējo skatītāju perspektīva, regulējot īres tirgus.

[00:32:51] Treškārt, jārisina pieaugošais bezpajumtnieku skaits. Lai gan ir grūti iegūt salīdzināmus datus pēc vecuma visām dalībvalstīm, pieejamie dati rāda, ka pilsētās bezpajumtniecība piedzīvo arvien lielāku jauniešu skaitu. Tas ietver īpaši neaizsargātas grupas, piemēram, tos, kas pamet aprūpes sistēmu, sasniedzot 18 gadu vecumu un vairs nespējot saņemt pakalpojumus. Politikas iejaukšanās jārisina jauniešu bezpajumtniecības problēma, īpaši paplašinot "Housing First" politiku, kas ir pierādīta kā ļoti ietekmīga.

Mērija Makkoheja: Tie ir interesanti ieteikumi. Bezpajumtniecības jautājums bija tēma, par kuru mēs detalizēti runājām iepriekšējā podkāstā, un īres sektora regulējuma pārskatīšana ir acīmredzami svarīga. Līdzsvara atrašana starp piedāvājumu un pieprasījumu, kā arī brīvo mājokļu pieejamība risinātu mūsu pilsētu decentralizāciju—redzēt, kā naktī atkal ieslēdzas gaismas, jauniešiem būtu pievilcīgi.

[00:35:09] Es domāju, ka ir godīgi teikt, Marija, ka mēs šodien tikko pieskārāmies daudzām tēmām, bet tu, kā vienmēr, esi zināšanu avots. Liels paldies, ka pievienojies mums. Zinu, ka tu šo pētījumu padarīsi pieejamu politikas veidotājiem Kipras un Īrijas prezidentūru laikā, kā arī Eiropas Parlamentam. Mājokļu jautājums ir ļoti aktuāls dienaskārtībā.

[00:35:42] Eurofound veiktais darbs ir pieejams tiešsaistē. Ziņojumu "Foundational Challenges: Housing Struggles of Europe's Youth " varat atrast mūsu mājaslapā, kā arī dažādos podkāstus un jauno mājokļu informācijas paneli, kas ļauj jums eksperimentēt ar skaitļiem, uz kuriem šodien norādīja Marie. Jūs varat salīdzināt dažādus rādītājus un dalībvalstis, lai iedziļinātos vairāk. Lūdzu, turpiniet sekot mums Eurofound Talks vietnē Spotify vai sociālajos tīklos, kā arī abonējiet mūsu ikmēneša jaunumu vēstuli. Līdz nākamajai reizei – paldies, ka pievienojāties mums.