Sabiedriskie pakalpojumi
Publiskie pakalpojumi, piemēram, veselības aprūpe, sociālā aprūpe, izglītība un transports, ir būtiski, lai sasniegtu augstu sociālās aizsardzības, sociālās kohēzijas un sociālās iekļaušanas līmeni. Taču tieši pakalpojumu kvalitāte un piekļuve tiem nosaka to panākumus mainīgā sociālajā un demogrāfiskajā vidē. Politikas veidotāju izaicinājums ir nodrošināt veselības un sociālo pakalpojumu izstrādi un sniegšanu, kas atbilst dažādajām iedzīvotāju vajadzībām. Šo izaicinājumu pastiprina smagi finansiālie ierobežojumi un pieaugošais pieprasījums, ko daļēji veicina demogrāfiskā novecošana un daļēji bēgļu pieplūdums Eiropā. Papildus pieejamībai un kvalitātei parādās arī jaunas problēmas. Tās ietver digitalizācijas iespējas, kā arī risku, ka jauni digitālie pakalpojumu sniegšanas kanāli var izolēt jau tā nelabvēlīgās kopienas, kā arī potenciālo draudu pakalpojumu sniedzēju daudzveidības pieaugumam attiecībā uz piekļuvi un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
Brīvība palikt: Kādu lomu var spēlēt būtiskie pakalpojumi?
Šajā epizodē Merija Makkohe sarunājas ar SGI Eiropas ģenerālsekretāri Valēriju Ronzitti par Brīvības palikt koncepciju un būtisko pakalpojumu lomu iespēju radīšanā visā Eiropā. Kopā viņi pēta, kā piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem — no mājokļiem un veselības aprūpes līdz transportam un digitālajai savienojamībai — var palīdzēt nodrošināt, ka cilvēki var izvēlēties dzīvot, strādāt un attīstīties kopienās, kuras viņi sauc par mājām.Europe’s digital welfare revolution: Progress at what price?
As Europe races to digitalise its social protection systems, the promise of efficiency collides with the reality of exclusion—creating a paradox where the most vulnerable risk being left furthest behind.Aprūpes pakalpojumi: Nodarbinātība un darba apstākļi
Šajā ziņojumā Eurofound pēta trīs galvenos aprūpes pakalpojumus, kas cilvēkiem var būt nepieciešami visu mūžu: agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, veselības aprūpe un ilgtermiņa aprūpe. Tajā aplūkots darbaspēks šajos pakalpojumos, kartējot to raksturlielumus un nodarbinātības un darba apstākļus, un koncentrējas uz jomām, kurās notiek pārmaiņas, kas ietekmē gan darba apstākļus, gan sniegto aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.Eurofound pēta pilsoņu vajadzības kopumā, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kuriem ir fiziskas vai garīgas veselības problēmas. Tas uzrauga un analizē izmaiņas sabiedriskajos pakalpojumos, ko izraisa budžeta ierobežojumi, politikas izmaiņas un tehnoloģiju un digitalizācijas attīstība. Eurofound pētījumi par sabiedriskajiem pakalpojumiem arī aplūko pakalpojumu sniedzēju perspektīvas un viņu reakciju uz mainīgajām lietotāju vajadzībām.
Eiropas Komisijas Sociālo investīciju pakete, kas tika uzsākta 2013. gadā, aicināja dalībvalstis pievērst lielāku uzmanību augstas kvalitātes sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tā uzsvēra nepieciešamību uzlabot piekļuvi agrīnās bērnības izglītībai un aprūpei, kā arī kvalitatīvai veselības aprūpei kā būtisku elementu vispārējās veselības uzlabošanā un darbaspēka produktivitātes uzturēšanā. 2019. gada maijā ES Padome pieņēma Ieteikumu par augstas kvalitātes agrīnās bērnības izglītības un aprūpes sistēmām, lai atbalstītu dalībvalstis piekļuves un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā. Pēc tam 2021. gada jūnijā tika pieņemta Eiropas bērnu garantija, kuras mērķis ir nodrošināt, ka visiem bērniem ir pieejamas pašas pamattiesības, piemēram, veselības aprūpe un izglītība.
Turklāt Komisijas Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai, kas pieņemta 2015. gadā, uzsver publisko pakalpojumu modernizāciju kā konkurētspējas veicināšanas veidu. Jaunu tehnoloģiju ieviešana, tiešsaistes sabiedriskie pakalpojumi un pārrobežu savietojamība ir kritiski svarīgi, lai palielinātu izmaksu efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti. ES Digitālā desmitgade, kas tika paziņota 2021. gadā, nosaka redzējumu par Eiropas digitālo transformāciju līdz 2030. gadam. Tajā ir izceltas četras galvenās jomas, no kurām viena ir publisko pakalpojumu digitalizācija.
Eiropas Komisija: Sociālo investīciju paketeopens in new tab
Eiropas Komisija: Sociālās aizsardzības komitejaopens in new tab
Eiropas Komisija: Eiropas bērnu garantijaopens in new tab
Eiropas Komisija: Eiropas digitālā desmitgade: digitālie mērķi 2030. gadamopens in new tab
Eiropas Komisija: Eiropas dzīvesveida veicināšanaopens in new tab
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
20 September 2023
Guaranteeing access to services for children in the EU
The European Child Guarantee was established in 2021 to ensure that children in need have access to a set of key services. This policy brief analyses trends and disparities in children’s access to early childhood education and care, education, healthcare, nutrition and housing. This is done using a convergence analysis, which tracks whether Member States are improving in respect of specific performance indicators and whether disparities between them are expanding or narrowing. The analysis, where possible, also looks at the differences between urban and rural areas and between children living in households with different levels of income and risk of social exclusion. The indicators chosen for analysis highlight the links between the Guarantee, the European Semester and the Social Scoreboard.
16 August 2023
Social services in Europe: Adapting to a new reality
This report addresses the impact of the COVID-19 crisis on social services in the EU. While the pandemic negatively affected social services, it nevertheless provided lessons on how to adapt them in response to new challenges and social risks. One lesson, for instance, is that policies should be developed to make better use of digitalisation in the sector, to improve access to new technologies and training for both workers and services’ target groups. And, most importantly, there is a need for clear contingency plans and funding for adaptation in times of crisis.
An increase in public expenditure on social protection, healthcare and education was a critical part of the pandemic response. However, there is uncertainty about the future development of social services in the context of the overarching policy interest and investment in the green and digital transition. This implies that the contribution of social services to the resilience of European societies needs to remain in the policy debate and that policies should be further fine-tuned.
7 September 2022
Access to essential services for people on low incomes: Energy, public transport and digital communications
In collecting information on essential services, the European Commission requested Eurofound to provide input on certain aspects of existing and planned measures in the Member States to improve access to essential services in reference to Principle 20 of the European Pillar of Social Rights. For this exercise, the scope was on energy services, public transport, and digital communications, and the focus on people at risk of poverty or social exclusion (in most cases in practice, people on low incomes). This paper provides an overview of the measures in the Member States based mainly on the inputs from the Network of Eurofound Correspondents, collected in February–March 2022. The paper reviews the measures across the entire EU by clustering the major types or targets of the measures to make essential services accessible, and by succinctly listing main country-level examples. It provides information for understanding the diversity and similarities of the measures applied and suggests pointers on areas where policy action could be developed.
30 September 2021
COVID-19: A turning point for upward convergence in health and healthcare in the EU?
The impact of COVID-19 has moved public health up the EU social policy agenda. As the EU directs its efforts towards establishing a European Health Union to guard against future health crises, this policy brief examines the extent to which the EU achieved upward convergence in terms of health and healthcare outcomes, as well as health expenditures and delivery, prior to the pandemic. It also examines convergence patterns in infections and deaths from COVID-19 and in the mitigating measures adopted by the EU and national governments.
The findings indicate that, from 2008 to 2019, the health of EU citizens improved overall, and Member States converged in health outcomes, but disparities in government expenditures and delivery of health services continued to widen. Against this background, the COVID-19 pandemic caused further divergence, with death and infection tolls varying greatly across countries. The policy brief stresses that a European Health Union would ideally not only reinforce the crisis preparedness of the EU but also ultimately enable convergence in health and healthcare indicators across its Member States.
14 December 2020
Long-term care workforce: Employment and working conditions
The long-term care (LTC) sector employs a growing share of workers in the EU and is experiencing increasing staff shortages. The LTC workforce is mainly female and a relatively large and increasing proportion is aged 50 years or older. Migrants are often concentrated in certain LTC jobs. This report maps the LTC workforce’s working conditions and the nature of employment and role of collective bargaining in the sector. It also discusses policies to make the sector more attractive, combat undeclared work and improve the situation of a particularly vulnerable group of LTC workers: live-in carers. The report ends with a discussion and policy pointers on addressing expected staff shortages and the challenges around working conditions.
8 October 2020
Access to care services: Early childhood education and care, healthcare and long-term care
The right of access to good-quality care services is highlighted in the European Pillar of Social Rights. This report focuses on three care services: early childhood education and care (ECEC), healthcare, and long-term care. Access to these services has been shown to contribute to reducing inequalities throughout the life cycle and achieving equality for women and persons with disabilities. Drawing on input from the Network of Eurofound Correspondents and Eurofound’s own research, the report presents an overview of the current situation in various EU Member States, Norway and the UK, outlining barriers to the take-up of care services and differences in access issues between population groups. It pays particular attention to three areas that have the potential to improve access to services: ECEC for children with disabilities and special educational needs, e-healthcare and respite care.
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Hans Dubois
Senior research managerHanss Dubuā ir vecākais pētniecības vadītājs Eurofound Sociālās politikas nodaļā. Viņa pētniecības tēmas ietver mājokli, pārmērīgu parādu, veselības aprūpi, ilgtermiņa aprūpi, sociālos labumus, pensiju un dzīves kvalitāti vietējā līmenī. Pirms pievienošanās Eurofound viņš bija asistējošais profesors Kozminska universitātē (Varšava). Viņš ieguva doktora grādu uzņēmējdarbības vadībā un vadībā Bocconi universitātē (Milāna), pēc darba kā pētniecības darbinieks Eiropas Veselības sistēmu un politikas observatorijā (Madride).
Daniel Molinuevo
Senior research managerDaniel Molinuevo ir Sociālās politikas nodaļas pētniecības vadītājs, kurš pievienojās Eurofound 2010. gadā. Viņa pētījumi par veselību un sociālo aprūpi ir koncentrējušies uz pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, to digitālo transformāciju un darbinieku darba apstākļiem. Viņa darbs galvenokārt ir vērsts uz pakalpojumiem bērniem gan Eurofound, gan UNICEF, kur viņš strādāja 2021. gadā, atbalstot Eiropas Garantijas bērniem īstenošanu. Viņš studēja socioloģiju Salamankā, Spānijā un Humboldta universitātē Berlīnē. Viņš ir ieguvis maģistra grādu Eiropas politiskajās un administratīvajās studijās Eiropas Koledžā Brigē un maģistra grādu Eiropas sociālajā politikā Londonas Ekonomikas skolā, kur viņš strādāja arī kā pētnieks.
Claudia Peroni
Temporary research support officerKlaudija Peroni ir pagaidu pētniecības atbalsta darbiniece, kas koncentrējas uz rīku un datu operāciju uzraudzību Eurofound Sociālās politikas nodaļā. Viņas darbs galvenokārt aptver mājokļus un aprūpes sektoru. Pirms pievienošanās Eurofound viņa strādāja pilsoniskās sabiedrības organizācijās Itālijā un Kiprā. Klaudijai ir maģistra grāds starptautiskajās attiecībās no Boloņas Universitātes un socioloģijas doktora grāds no Trinity College Dublin.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.





