&w=3840&q=90)
Sabiedriskie pakalpojumi
Sabiedriskie pakalpojumi, piemēram, veselības aprūpe, sociālā aprūpe, izglītība un transports, ir būtiski, lai sasniegtu augstu sociālās aizsardzības, sociālās kohēzijas un sociālās iekļaušanas līmeni. Taču pakalpojumu kvalitāte un pieejamība nosaka to panākumus mainīgajā sociālajā un demogrāfiskajā vidē. Politikas veidotāju uzdevums ir nodrošināt tādu veselības un sociālo pakalpojumu izstrādi un sniegšanu, kas atbilst iedzīvotāju dažādajām vajadzībām. Šo problēmu ir pastiprinājuši smagi finansiālie ierobežojumi un pieaugošais pieprasījums, ko daļēji veicina demogrāfiskā novecošana un daļēji bēgļu pieplūdums Eiropā. Papildus pieejamībai un kvalitātei parādās arī jaunāki jautājumi. To vidū ir digitalizācijas iespējas, kā arī risks, ka jauni digitālie pakalpojumu sniegšanas kanāli var izolēt jau tā nelabvēlīgā situācijā esošās kopienas, un iespējamie draudi, ko rada pakalpojumu sniedzēju daudzveidības palielināšanās attiecībā uz piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un to kvalitāti.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
Europe’s digital welfare revolution: Progress at what price?
As Europe races to digitalise its social protection systems, the promise of efficiency collides with the reality of exclusion—creating a paradox where the most vulnerable risk being left furthest behind.Darbs bērnu labā ir svarīgs: pārskats par pakalpojumu sniegšanu un darbaspēku Eiropā
Bērnu labklājības veicināšana un bērnu nabadzības novēršana ir jaunās Eiropas Komisijas galvenie mērķi. Šajā ziņojumā analizētas tendences un atšķirības bērniem paredzēto pakalpojumu pieejamībā, kas jārisina, lai to panāktu. Turklāt, ņemot vērā to, ka darbiniekiem ir būtiska loma šo pakalpojumu kvalitātes un pieejamības noteikšanā, šajā ziņojumā ir aprakstīts pašreizējais stāvoklis attiecībā uz personāla darba apstākļiem un apmācības iespējām. Labiem darba apstākļiem un cenas ziņā pieejamiem augstas kvalitātes pakalpojumiem, piemēram, agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, ir būtiska nozīme līdzdalības darba tirgū veicināšanā un produktivitātes palielināšanā.
Social protection 2.0: Unemployment and minimum income benefits
This report focuses on unemployment and minimum income benefits for people of working age. Individuals with short or no employment records (mainly young people), the self-employed, those with non-standard working arrangements, and the long-term unemployed are often not entitled to higher-tier, or any, unemployment benefits. No Member State was identified where more than 80% of those entitled to minimum income benefits receive them. Benefit recipients at higher risk of having an inadequate income include those without access to social housing in areas with high housing costs, unemployed individuals whose most recent job was low paid and the long-term unemployed people. The report also investigates the rejection of applications (frequently, around 30% are rejected), the digitalisation of application processes (most common for unemployment benefits) and economic activation requirements (typically, 1–6% of benefit recipients annually are sanctioned for not complying with activity requirements) and service entitlements.
Eurofound izskata iedzīvotāju vajadzības kopumā, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar fiziskās vai garīgās veselības problēmām. Tā uzrauga un analizē izmaiņas sabiedriskajos pakalpojumos, ko rada budžeta ierobežojumi, politikas izmaiņas un tehnoloģiju un digitalizācijas attīstība. Eurofound pētījumā par publiskajiem pakalpojumiem tiek aplūkotas arī pakalpojumu sniedzēju perspektīvas un to reakcija uz mainīgajām lietotāju vajadzībām.
Eiropas Komisijas 2013. gadā uzsāktajā sociālo investīciju paketē dalībvalstis tika mudinātas lielāku uzsvaru likt uz kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tajā uzsvērts, cik svarīgi ir uzlabot piekļuvi agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, kā arī kvalitatīvai veselības aprūpei, kas ir galvenais elements vispārējās veselības uzlabošanā un darbaspēka produktivitātes saglabāšanā. ES Padome 2019. gada maijā pieņēma ieteikumu par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām, lai palīdzētu dalībvalstīm uzlabot to sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Pēc tam 2021. gada jūnijā tika pieņemta Eiropas Garantija bērniem, kuras mērķis ir nodrošināt, lai visiem bērniem būtu pieejamas vissvarīgākās tiesības, piemēram, veselības aprūpe un izglītība.
Turklāt Komisijas 2015. gadā pieņemtajā Eiropas digitālā vienotā tirgus stratēģijā uzsvars ir likts uz sabiedrisko pakalpojumu modernizēšanu kā veidu, kā veicināt konkurētspēju. Jaunu tehnoloģiju, tiešsaistes publisko pakalpojumu un pārrobežu sadarbspējas izmantošana ir izšķiroši svarīga, lai palielinātu izmaksu efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti. 2021. gadā izsludinātajā ES digitālajā desmitgadē ir izklāstīts redzējums par Eiropas digitālo pārveidi līdz 2030. gadam. Tajā ir izklāstītas četras galvenās jomas, no kurām viena ir sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija.
Eiropas Komisija: Sociālo investīciju paketeopens in new tab
Eiropas Komisija: Sociālās aizsardzības komitejaopens in new tab
Eiropas Komisija: Eiropas Garantija bērniemopens in new tab
Eiropas Komisija: Eiropas digitālā desmitgade: digitālie mērķi 2030. gadamopens in new tab
Eiropas Komisija: Mūsu eiropeiskā dzīvesveida popularizēšanaopens in new tab
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
20 September 2023
Guaranteeing access to services for children in the EU
The European Child Guarantee was established in 2021 to ensure that children in need have access to a set of key services. This policy brief analyses trends and disparities in children’s access to early childhood education and care, education, healthcare, nutrition and housing. This is done using a convergence analysis, which tracks whether Member States are improving in respect of specific performance indicators and whether disparities between them are expanding or narrowing. The analysis, where possible, also looks at the differences between urban and rural areas and between children living in households with different levels of income and risk of social exclusion. The indicators chosen for analysis highlight the links between the Guarantee, the European Semester and the Social Scoreboard.
16 August 2023
Social services in Europe: Adapting to a new reality
This report addresses the impact of the COVID-19 crisis on social services in the EU. While the pandemic negatively affected social services, it nevertheless provided lessons on how to adapt them in response to new challenges and social risks. One lesson, for instance, is that policies should be developed to make better use of digitalisation in the sector, to improve access to new technologies and training for both workers and services’ target groups. And, most importantly, there is a need for clear contingency plans and funding for adaptation in times of crisis.
An increase in public expenditure on social protection, healthcare and education was a critical part of the pandemic response. However, there is uncertainty about the future development of social services in the context of the overarching policy interest and investment in the green and digital transition. This implies that the contribution of social services to the resilience of European societies needs to remain in the policy debate and that policies should be further fine-tuned.
7 September 2022
Access to essential services for people on low incomes: Energy, public transport and digital communications
In collecting information on essential services, the European Commission requested Eurofound to provide input on certain aspects of existing and planned measures in the Member States to improve access to essential services in reference to Principle 20 of the European Pillar of Social Rights. For this exercise, the scope was on energy services, public transport, and digital communications, and the focus on people at risk of poverty or social exclusion (in most cases in practice, people on low incomes). This paper provides an overview of the measures in the Member States based mainly on the inputs from the Network of Eurofound Correspondents, collected in February–March 2022. The paper reviews the measures across the entire EU by clustering the major types or targets of the measures to make essential services accessible, and by succinctly listing main country-level examples. It provides information for understanding the diversity and similarities of the measures applied and suggests pointers on areas where policy action could be developed.
30 September 2021
COVID-19: A turning point for upward convergence in health and healthcare in the EU?
The impact of COVID-19 has moved public health up the EU social policy agenda. As the EU directs its efforts towards establishing a European Health Union to guard against future health crises, this policy brief examines the extent to which the EU achieved upward convergence in terms of health and healthcare outcomes, as well as health expenditures and delivery, prior to the pandemic. It also examines convergence patterns in infections and deaths from COVID-19 and in the mitigating measures adopted by the EU and national governments.
The findings indicate that, from 2008 to 2019, the health of EU citizens improved overall, and Member States converged in health outcomes, but disparities in government expenditures and delivery of health services continued to widen. Against this background, the COVID-19 pandemic caused further divergence, with death and infection tolls varying greatly across countries. The policy brief stresses that a European Health Union would ideally not only reinforce the crisis preparedness of the EU but also ultimately enable convergence in health and healthcare indicators across its Member States.
14 December 2020
Long-term care workforce: Employment and working conditions
The long-term care (LTC) sector employs a growing share of workers in the EU and is experiencing increasing staff shortages. The LTC workforce is mainly female and a relatively large and increasing proportion is aged 50 years or older. Migrants are often concentrated in certain LTC jobs. This report maps the LTC workforce’s working conditions and the nature of employment and role of collective bargaining in the sector. It also discusses policies to make the sector more attractive, combat undeclared work and improve the situation of a particularly vulnerable group of LTC workers: live-in carers. The report ends with a discussion and policy pointers on addressing expected staff shortages and the challenges around working conditions.
8 October 2020
Access to care services: Early childhood education and care, healthcare and long-term care
The right of access to good-quality care services is highlighted in the European Pillar of Social Rights. This report focuses on three care services: early childhood education and care (ECEC), healthcare, and long-term care. Access to these services has been shown to contribute to reducing inequalities throughout the life cycle and achieving equality for women and persons with disabilities. Drawing on input from the Network of Eurofound Correspondents and Eurofound’s own research, the report presents an overview of the current situation in various EU Member States, Norway and the UK, outlining barriers to the take-up of care services and differences in access issues between population groups. It pays particular attention to three areas that have the potential to improve access to services: ECEC for children with disabilities and special educational needs, e-healthcare and respite care.
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Daniel Molinuevo
Senior research managerDaniel Molinuevo ir Sociālās politikas nodaļas pētniecības vadītājs, kurš pievienojās Eurofound 2010. gadā. Viņa pētījumi par veselību un sociālo aprūpi ir koncentrējušies uz pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, to digitālo transformāciju un darbinieku darba apstākļiem. Viņa darbs galvenokārt ir vērsts uz pakalpojumiem bērniem gan Eurofound, gan UNICEF, kur viņš strādāja 2021. gadā, atbalstot Eiropas Garantijas bērniem īstenošanu. Viņš studēja socioloģiju Salamankā, Spānijā un Humboldta universitātē Berlīnē. Viņš ir ieguvis maģistra grādu Eiropas politiskajās un administratīvajās studijās Eiropas Koledžā Brigē un maģistra grādu Eiropas sociālajā politikā Londonas Ekonomikas skolā, kur viņš strādāja arī kā pētnieks.
Hans Dubois
Senior research managerHans Dubois ir vecākais pētniecības vadītājs Eurofound Sociālās politikas nodaļā. Viņa pētniecības tēmas ietver mājokli, pārmērīgas parādsaistības, veselības aprūpi, ilgtermiņa aprūpi, sociālos pabalstus, pensionēšanos un dzīves kvalitāti vietējā teritorijā. Pirms pievienošanās Eurofound viņš bija docents Kozminski universitātē (Varšava). Viņš pabeidza doktora grādu uzņēmējdarbības vadībā un vadībā Bocconi universitātē (Milāna), pēc tam, kad strādāja par pētnieku Eiropas Veselības sistēmu un politikas novērošanas centrā (Madride).
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
