Minimālā alga Bulgārijā
Information for this page was compiled during December 2025 and early 2026. Most Member States had already transposed the EU minimum wage directive at this point. Those that had not yet fully completed transposition or where the information was not yet publicly available include Bulgaria, Cyprus, Luxemburg, Poland and Portugal. These profiles will be updated consecutively as the information becomes available. Users are invited to contact our experts on minimum wage if they are aware of changes.
Šajā profilā ir aprakstīts, kā Bulgārijā tiek regulēta un noteikta minimālā alga. To var lasīt kā pamatinformāciju Eurofound ikgadējā pārskatā par minimālās algas noteikšanu. Bulgārijā ir valsts likumā noteiktā minimālā alga ("минималната работна заплата за страната"), ko nosaka valdība, apspriežoties ar sociālajiem partneriem.
Jaunākais valdības dekrēts, ar ko nosaka minimālo algu, ir Ministru padomes 2025. gada 13. novembra dekrēts Nr. 243 (ar ko nosaka likumā noteikto minimālo algu no 2026. gada 1. janvāra).
Kompetence formāli noteikt minimālo algu ir atkarīga no Ministru padomes, kas nosaka likmi ar dekrētu.
Galvenie dalībnieki, kas iesaistīti minimālās algas (MW) noteikšanā Bulgārijā, ir Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NCTC) locekļi, kuras juridiskais pamats ir Darba kodeksa 3. pants un kuras sastāvā ir divi pārstāvji no Ministru padomes, darba ņēmējus un darba ņēmējus pārstāvošajām organizācijām un darba devēju pārstāvības organizācijām. The NCTC:
Apspriež un sniedz atzinumus par noteikumu projektiem dažādos jautājumos: Tas ietver darba attiecības un ar to saistītos jautājumus, arodveselību un drošību, nodarbinātību un bezdarbu, profesionālo izglītību, valsts un veselības apdrošināšanu, ienākumus un dzīves līmeni, kā arī budžeta politiku un pārstrukturēšanas un privatizācijas sociālās sekas.
Veic konsultācijas un veicina sadarbību nacionālā līmenī: Tajā galvenā uzmanība pievērsta darba attiecībām, tieši saistītajām darba attiecībām, sociālā nodrošinājuma attiecībām un dzīves līmeņa jautājumiem.
Koordinē valsts līmeņa centienus saistībā ar programmām, kas saistītas ar sociālā dialoga jautājumiem: Tas ietver programmas, kas tiek finansētas gan valsts, gan starptautiskā mērogā, un tajā ir iekļautas visas Nacionālajā trīspusējā padomē pārstāvētās partijas.
NCTC locekļi ir šādi:
Bulgārijas Neatkarīgo arodbiedrību konfederācija (CITUB)opens in new tab
Bulgārijas Rūpnieciskā kapitāla asociācija (BICA)opens in new tab
Bulgārijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (BCCI)opens in new tab
Bulgārijas Darba devēju un rūpnieku konfederācija (CEIB)opens in new tab
Privāto ekonomisko uzņēmumu savienība (UPEE)opens in new tab
Minimālās algas noteikšana Bulgārijā nav padziļināti reglamentēta ar tiesību aktiem. Saskaņā ar Darba kodeksa 244. pantu minimālo algu nosaka Ministru padome katram kalendārajam gadam.
Valdība ierosina minimālo algu, kas pēc tam tiek apspriesta Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē. Galīgais lēmums par likmi ir atkarīgs no valdības, kas nosaka likmi ar dekrētu. Saskaņā ar Darba kodeksa 244. pantu, kas datēts ar 2023. gada 1. februāri, minimālā alga nākamajam gadam ir jānosaka līdz kārtējā gada 1. septembrim, un tā jānosaka 50 procentu apmērā no vidējās bruto algas, kas aprēķināta 12 mēnešu periodā, ieskaitot iepriekšējā gada pēdējos divus ceturkšņus un kārtējā gada pirmos divus ceturkšņus. Tas tika skaidri darīts (saskaņā ar grozījumu likumprojektā paredzētā grozījuma priekšnoteikumu), cenšoties ievērot ES direktīvā par adekvātu minimālo algu paredzēto pienākumu izmantot "indikatīvas atsauces vērtības, lai novērtētu likumā noteiktās minimālās algas adekvātumu", izmantojot vienu no direktīvā paredzētajiem rādītājiem kā potenciālu indikatīvu atsauces vērtību.
Šis pēdējais likuma atjauninājums, šķiet, samazina sarunu lomu, jo 50% no vidējās likmes tiek aprēķināti, pamatojoties uz statistisko informāciju par vidējo algu.
Ministru padomes 2025. gada 13. novembra dekrēts Nr. 243 noteica, ka no 2026. gada 1. janvāra minimālā mēneša alga palielināsies līdz 1213 BGN (620 eiro), bet minimālā stundas alga būs 7,31 BGN (aptuveni 3,74 eiro).
Saskaņā ar Rīkojumu par algu sarunām (10. panta 2. punkts) faktori, kas jāņem vērā, nosakot minimālo algu, ietver darba ņēmēju un viņu ģimeņu vajadzības, dzīves dārdzību un tās izmaiņas, vispārējo algu līmeni valstī, sociālās palīdzības sistēmu, citu sociālo grupu dzīves līmeni un ekonomiskos faktorus, piemēram, prasības valsts ekonomiskajai attīstībai, darba ražīguma līmeni un atbilstoša nodarbinātības līmeņa saglabāšanu.
Tā kā ar nesenajiem 2023. gada 1. februāra grozījumiem tagad ir paredzēts, ka minimālā alga ir 50 % apmērā no vidējās bruto algas (aprēķināta 12 mēnešu periodā, ieskaitot iepriekšējā gada pēdējos divus ceturkšņus un kārtējā gada pirmos divus ceturkšņus), šķiet, ka attiecība pret vidējo algu joprojām ir vienīgais derīgais kritērijs ikgadējai minimālās algas korekcijai Bulgārijā ( , pamatojoties uz ikgadējo statistiku par nodarbinātību un darbaspēka izmaksām).
Minimālās algas palielinājums 2025. gadā tika noteikts, piemērojot noteikumu, ka tam jābūt vienādam ar 50% no vidējās bruto algas, kas galvenokārt atspoguļo relatīvos kritērijus. Absolūtie kritēriji, kas saistīti ar pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšanu, tika aplūkoti tikai netieši, atsaucoties uz pirktspēju, dzīves līmeni un nabadzības samazināšanu, bez oficiāla novērtējuma, pamatojoties uz dzīves dārdzības rādītājiem vai noteiktu preču grozu. Salīdzinot ar laikposmu pirms direktīvas transponēšanas, pieeja ir pārredzamāka, bet šo kritēriju pilnīga un sistemātiska novērtēšana joprojām ir ierobežota.
Attiecībā uz minimālās algas paaugstināšanu saistībā ar 2025. un 2026. gadu Bulgārijā netika publicēts atsevišķs vai detalizēts pietiekamības novērtējums. Atbilstība galvenokārt tika risināta, izmantojot Darba kodeksa tiesību normas un valdības paskaidrojumus, kas saistīti ar dekrētu. 2025. gada palielinājums tika veikts saskaņā ar noteikumu, ka minimālā alga būtu jānosaka 50 % apmērā no vidējās bruto algas, kas atspoguļo atbilstības relatīvo dimensiju. Absolūtā dimensija, kas saistīta ar pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšanu, tika aplūkota netieši, atsaucoties uz pirktspēju, dzīves līmeni un nabadzības samazināšanu, bet bez oficiāla novērtējuma, pamatojoties uz dzīves dārdzības rādītājiem vai preču grozu. Salīdzinot ar laikposmu pirms direktīvas transponēšanas, pašreizējā pieeja ir pārredzamāka, bet pilnīgs un sistemātisks atbilstības novērtējums joprojām ir ierobežots.
Darba un sociālās politikas ministrija 2025. gada 26. septembrī publiskai apspriešanai iesniedza likumprojektu par grozījumiem Darba kodeksā. Mērķis bija transponēt Direktīvu (ES) 2022/2041 par pienācīgu minimālo algu. Ierosinātās izmaiņas galvenokārt bija vērstas uz darba koplīguma slēgšanas sarunu veicināšanu, jo īpaši nozaru un nozaru līmenī, lai palielinātu tvērumu un uzlabotu darba apstākļus. Projekts ļāva valdībai kopā ar sociālajiem partneriem pieņemt plānu darba koplīgumu atbalstam, precizēja, kā tiek piemēroti nozaru un nozaru koplīgumi, un piešķīra Darba inspekcijai pilnvaras uzraudzīt atbilstību. Lai gan valdība iesniedza projektu kā atbilstošu direktīvas 4. panta prasībām, arodbiedrības to kritizēja par to, ka tajā nav pilnībā pievērsta uzmanība minimālās algas adekvātumam un dzīves līmenim. Līdz 2025. gada beigām likums nebija pieņemts, un diskusijas joprojām turpinājās.
Minimālā alga Bulgārijā vispārēji attiecas uz visiem darbiniekiem. Minimālās likmes ir pieļaujamas tikai apmācības darba vietā gadījumā, un tas tiks sīkāk aprakstīts nākamajā sadaļā "Minimālās likmes un augstākas likmes".
Atšķirīga, zemāka likme attiecas uz darba ņēmējiem, kas apgūst apmācību darba vietā, jo īpaši duālās profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sistēmā. Saskaņā ar mācību līgumu darba vietā darba devējam ir jānodrošina praktiska apmācība noteiktā profesijā vai specialitātē. Darbinieks savukārt apņemas apgūt nepieciešamās prasmes un zināšanas. Visā apmācības periodā šiem darbiniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju, pamatojoties uz viņu darbu, nodrošinot, ka viņi saņem ne mazāk kā 90 % no valsts minimālās algas Bulgārijā (Darba kodeksa 230. panta 5. punkts).
Minimālā alga Bulgārijā ir sadalīta 12 vienādos ikmēneša maksājumos neatkarīgi no darba līguma veida. Jaunākajā dekrētā, ar ko nosaka minimālās algas likmi no 2024. gada 1. janvāra (Dekrēts Nr. 193/2023), ir noteikta gan mēneša likme, gan stundas likme "par normālu 8 stundu darba laiku un 5 dienu darba nedēļu".
Nav citu sastāvdaļu, kas veicinātu minimālo algu, kas saskaņā ar Noteikumu par darba samaksas sarunām 10. panta 1. punktu ir "zemākais atalgojums par nostrādāto laiku vai paveikto darbu". Papildu prēmiju maksājumi, piemēram, 13. alga vai prēmijas, nav iekļautas.
Nav valsts ziņojuma, kas īpaši veltīts minimālajai algai Bulgārijā. Tomēr Darba un sociālās politikas ministrija regulāri sagatavo ierosinātās summas sākotnējo ietekmes novērtējumu.
Šis novērtējums tiek veikts pirms katra minimālās algas palielinājuma. Ņemot vērā, ka jaunākais grozījums nosaka, ka minimālā alga jānosaka līdz 1. septembrim, šos novērtējumus varētu uzskatīt par regulāriem gadījumiem. Novērtējums par minimālās algas palielināšanu no 2026. gada 1. janvāra netika publicēts.
Darba un sociālās politikas ministrija, Sākotnējais ietekmes novērtējumsopens in new tab
Bulgārijas Industriālā kapitāla asociācija (AIKB). (2025) AIKB nostāja par darba koplīgumu veicināšanas plānuopens in new tab.
Bulgārijas Neatkarīgo arodbiedrību konfederācija KNSB (CITUB). (2025) KNSB uzstāj, ka Direktīva par pienācīgu minimālo alguopens in new tab [Bulgārijas Neatkarīgo arodbiedrību konfederācija KNSB (CITUB)] ir reāli transponēta.(2025) KNSB nostāja par Ministru padomes dekrēta projektu, ar ko nosaka minimālo algu 2026opens in new tab. gadam, Darba konfederācija "Podkrepa". (2025) KT "Podkrepa" paziņojums par minimālās algas likumprojektuopens in new tab, Darba konfederācija "Podkrepa". (2025) KT "Podkrepa" nostāja par minimālās algas noteikšanu 2026. gadamopens in new tab, Darba un sociālās politikas ministrija (MLSP). (2025) Ministrs Gutsanovs: Mēs ierosinām palielināt minimālo algu līdz 1,213 levām - ienākumu iesaldēšana ir nepieņemamaopens in new tab
Darba un sociālās politikas ministrija (MLSP). (2025) Likumprojekts, ar ko groza un papildina Darba kodeksu saistībā ar Direktīvas (ES) 2022/2041 transponēšanuopens in new tab
Darba un sociālās politikas ministrija (MLSP). (2025) MLSP ierosina BGN 1,213 minimālo algu no 2026. gada; palielinājums palielinās ienākumus gandrīz 600,000 cilvēkuopens in new tab Darba un sociālās politikas ministrija (MLSP). (2025) Darba koplīgumu un darba koplīgumu veicināšanas plāns 2026.–2030PDFopens in new tab. gadam
Valsts statistikas institūts (VSI). (2025) Darbinieki un vidējā darba samaksaopens in new tab
Valsts statistikas institūts (VSI). (2025) Statistikas dati: galvenie darba tirgus rādītājiopens in new tab
Valsts statistikas institūts (VSI). (2025) Statistikas dati: mēneša vidējā bruto darba samaksaopens in new tab Valsts statistikas institūts (VSI). (2025) Statistikas dati: darba ņēmēji un darba tirgus rādītājiopens in new tab
Valsts Vēstnesis (Darzhaven Vestnik). (2025 ) 2025. gada 13. novembra dekrēts Nr. 243 par minimālās algas noteikšanu 2026. gadamopens in new tab
