Minimālā alga Grieķijā

Individuālajos darba līgumos un jebkāda veida koplīgumos ir aizliegts noteikt regulāru mēneša algu vai dienas algu par pilnas slodzes darbu zem iepriekš minētās likumā noteiktās minimālās algas un dienas algas, kas noteiktas ar valdības lēmumu.

Vispārējais spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz minimālo algu Grieķijā ir šāds:

• Likums Nr. 4093/2012PDFopens in new tab (Valdības Vēstnesis/I/222) "Vidēja termiņa fiskālās stratēģijas satvara 2013.–2016. gadam apstiprināšana – steidzami pasākumi Likuma Nr. 4046/2012opens in new tab un vidēja termiņa fiskālās stratēģijas satvara 2013.–2016. gadam īstenošanai".

• Likums Nr. 4172/2013PDFopens in new tab (GG/I/167) "Ienākuma nodokļi, steidzami pasākumi Likumu Nr. 4046/2012, Nr. 4093/2012PDFopens in new tab un Nr. 4127/2013PDFopens in new tab un citu noteikumu īstenošanai".

• Prezidenta 2022. gada 4. decembra dekrēts Nr. 80opens in new tab "Individuālo darba tiesību kodekss".

Jaunākā piemērojamā likme tika noteikta ar ministrijas lēmumu Nr. 8233/2025 (Valdības Vēstnesis 1476/Β/27/3/2025) "Minimālās algas un minimālās dienas algas noteikšana darbiniekiem un darba ņēmējiem visā valstī".

No 2028. gada minimālās algas noteikšanai tiks ieviests jauns tiesiskais regulējums, kā noteikts likumā 5163/9-12-2024. Šajā jaunajā regulējumā ir iekļauta Direktīva 2022/2041 par pienācīgu minimālo algu Eiropas Savienībā. Pārejas gados no 2025. līdz 2027. gadam tas pats likums 5163 paredz turpināt līdzīgu minimālās algas noteikšanas procesu kā 2024. gadā.

Jaunais tiesiskais regulējums, kas piemērojams Grieķijā pēc Direktīvas 2022/2041 transponēšanas, ir šāds:

Likums Nr. 5163/2024opens in new tab (Valdības Vēstnesis I/199): "Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Direktīvas (ES) 2022/2041 par pienācīgu minimālo algu Eiropas Savienībā transponēšana – Publiskā sektora darbinieku algu koriģēšana – Noteikumi par minimālās algas noteikšanu 2025., 2026. un 2027. gadam un citi noteikumi".

Ar Likuma Nr. 4172/2013 (GG/I/167) 103. pantu tika ieviests jauns pastāvīgs mehānisms minimālās mēneša algas un dienas algas noteikšanai. Tā izveidoja plašu apspriežu procesu starp sociālajiem partneriem un attiecīgajām valsts aģentūrām. Pēc konsultācijām darba ministrs ar Ministru kabineta piekrišanu ar ministra lēmumu nosaka minimālo algu.

Likumā ir noteikti šādi iesaistītie dalībnieki:

• Grieķijas Darba ģenerālkonfederācija (GSEE), unikāla nacionālā augstākā darba ņēmēju organizācija.

• Grieķijas Uzņēmumu federācija (SEV), nacionāli atzīta darba devēju organizācija, kas pārstāv lielo rūpniecību un lielākos uzņēmumus valstī.

• Grieķijas Profesionāļu, amatnieku un tirgotāju konfederācija (GSEVEE), valsts atzīta darba devēju organizācija, kas galvenokārt pārstāv MVU un amatnieku organizācijas.

• Grieķijas Tirdzniecības un uzņēmējdarbības konfederācija (ESEE), valsts atzīta darba devēju organizācija, kas galvenokārt pārstāv tirdzniecības nozari, jo īpaši MVU.

• Grieķijas Tūrisma konfederācija (SETE) ir valsts atzīta darba devēju organizācija, kas galvenokārt pārstāv tūrisma nozari.

• Grieķijas Rūpniecības federācija (SBE), valsts atzīta darba devēju organizācija, kas pārstāv nozares (galvenokārt Ziemeļgrieķijā).

• Grieķijas Banka.

• Grieķijas Statistikas iestāde (ELSTAT).

• Valsts nodarbinātības dienests (DYPA).

• Grieķijas Vispārējās darba konfederācijas (INE/GSEE) Darba institūts, GSEE zinātniskā organizācija.

• Ekonomisko un rūpniecisko pētījumu fonds (IOBE), privāta, bezpeļņas sabiedriskā labuma pētniecības organizācija, ko uzskata par SEV zinātnisko organizāciju.

• Grieķijas Profesionāļu, amatnieku un tirgotāju konfederācijas Mazo uzņēmumu institūts (IME GSEVEE), GSEVEE zinātniskā organizācija.

• Grieķijas Tirdzniecības un uzņēmējdarbības konfederācijas Tirdzniecības un pakalpojumu institūts (INEMY ESEE), ESEE pētniecības organizācija.

• Grieķijas Tūrisma konfederācijas institūts (INSETE), SETE pētniecības organizācija.

• Plānošanas un ekonomisko pētījumu centrs (KEPE)

• Mediācijas un šķīrējtiesas organizācija (OMED)

Saskaņā ar jauno Likumu Nr. 5163/2024 (6. un 15. pants) no 2025. gada procedūrā tiks iekļauti arī šādi sociālie partneri:

• Grieķijas ierēdņu arodbiedrību konfederācija (ADEDY)

• ADEDY, ADEDY pētniecības un apmācības institūta "Sociālais multicentrs" (Koinoniko Polykentro).

Līdz 2024. gadam attiecīgie spēkā esošie tiesību akti (Likuma Nr. 4172/2013 103. pants) paredzēja minimālās algas līmeņa noteikšanas procesu trīs posmos (sk. turpmāk). No 2025. līdz 2027. gadam Likuma Nr. 5163/2024 15. pantā ir aprakstīta atšķirīga pārejas procedūra minimālās algas noteikšanai. No 2028. gada likumā noteiktās minimālās algas noteikšanas procedūra atkal tiks nedaudz mainīta (Likuma Nr. 5163/2024 6. pants).

Mehānisms, kas bija spēkā līdz 2024. gadam, tika pieņemts 2013. gadā, bet sākotnēji stājās spēkā 2018. gada septembrī. Iepriekšējā periodā, kas ilga no 2012. līdz 2018. gadam, minimālo algu tieši noteica valdība, un tā palika nemainīga glābšanas līgumu ietvaros.

Minimālās algas noteikšanas process, kas ir spēkā līdz 2024. gadam:

1. posms: uzsākšana, koordinēšana un apspriešanās

Apspriešanās procesā piedalās sociālie partneri, to iestādes, specializētas publiskās aģentūras, zinātniskās iestādes un saistītās struktūras. Tas parasti ilgst aptuveni četrus mēnešus, lai gan tas var būt saīsināts (kā tas ir noticis dažos gadījumos). Apspriežu procesu pārrauga Koordinācijas komiteja, kas izveidota īpaši šim nolūkam. Komiteju veido Mediācijas un šķīrējtiesas organizācijas (OMED) priekšsēdētājs, kurš pilda priekšsēdētāja pienākumus, kā arī viens pārstāvis, ko ieceļ Darba ministrija, un viens Finanšu ministrijas iecelts pārstāvis. Mediācijas un šķīrējtiesas organizācija (OMED) ir atbildīga par procesa uzsākšanu.

Apspriežu posmā ar skaidri noteiktiem termiņiem tiek izstrādāti priekšlikumi, ziņojumi un memorandi, ko iesniegušas iesaistītās puses. Pēc tam šis materiāls tiek nosūtīts Finanšu ministrijas pārraudzībā esošam pētniecības centram KEPE, kura uzdevums ir formulēt priekšlikumu/ieteikumu par minimālās algas līmeni.

2. solis: atzinuma priekšlikums par minimālās algas līmeni

Finanšu ministrijas pārraudzībā esošajam pētniecības centram "Plānošanas un ekonomisko pētījumu centrs" (KEPE) ir uzdots izstrādāt priekšlikumu/ieteikumu par minimālās algas līmeni. Šis priekšlikums ir formulēts pēc tam, kad ir izskatīti priekšlikumi, pētījumi/memorandi, ko iesniegušas visas apspriešanās procesā iesaistītās puses, kā arī Koordinācijas komitejas rīkotās trīspusējās sanāksmes un sociālo partneru dialoga rezultāti.

Turklāt piecu locekļu neatkarīgu ekspertu komiteja, ko ieceļ Darba ministrija (divi eksperti), Finanšu ministrija (divi eksperti) un Attīstības ministrija (viens eksperts), arī sniedz KEPE ieteikumus par minimālās algas līmeni.

3. solis: lēmums par minimālās algas līmeni

Noslēguma posmā darba ministrs, ņemot vērā KEPE sniegto konsultāciju ziņojumu, iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumu par minimālās algas apmēru un pēc tam pieņem lēmumu par minimālās algas noteikšanu, pamatojoties uz Ministru kabineta vienprātīgu viedokli.

Iepriekš minētais process tiek piemērots līdz 2024. gadam.

No 2025. līdz 2027. gadam noteiktā minimālās algas noteikšanas procedūra ir aprakstīta Likuma 5163/2024 15. pantā šādi:

1. posms: Zinātniskās komitejas izveide

Zinātniskās komitejas sastāvā ir pieci neatkarīgi eksperti ar trīs gadu pilnvaru termiņu. Tās uzdevums ir sniegt pilnīgi pamatotu un pamatotu atzinumu par likumā noteiktās minimālās algas līmeni.

2. solis: Konsultatīvās komitejas izveide

Konsultatīvā komiteja darbojas Mediācijas un šķīrējtiesas organizācijas (OMED) koordinācijā, un tās sastāvā ir 11 locekļi:

• Komitejas priekšsēdētājs (ieceļ OMED)

• Pieci pārstāvji no arodbiedrību konfederācijām (četri no GSEE un viens no ADEDY)

• Pieci pārstāvji no darba devēju organizācijām (pa vienam no katras darba devēju organizācijas / valsts sociālā partnera: SEV, GSEVEE, SVE, ESEE un SETE)

Konsultatīvās komitejas uzdevums ir formulēt pilnībā pamatotu un pamatotu atzinumu par likumā noteiktās minimālās algas jauno līmeni. Šā procesa ietvaros tā apkopo novērtējuma ziņojumus par pašreizējo likumā noteikto minimālo algu un priekšlikumus tās pielāgošanai no specializētām zinātniskām iestādēm (ELSTAT, DYPA, Bank of Greece, KEPE), kā arī sociālo partneru pētniecības institūtiem. Tos nosūta KEPE, lai sadarbībā ar Zinātnisko komiteju sagatavotu apspriežu ziņojumu.

3. solis: lēmums par minimālās algas līmeni

OMED priekšsēdētājs konsultāciju ziņojumu iesniedz darba un sociālā nodrošinājuma un valsts ekonomikas un finanšu ministriem, kuri pēc tam ierosina Ministru kabinetam likumā noteikto minimālo algu. Pēc Ministru kabineta apstiprināšanas darba un sociālo lietu ministri un Tautsaimniecības un finanšu ministri pieņem kopīgu lēmumu, ar ko nosaka likumā noteikto minimālo algu.

Sākot ar 2028. gadu, likumā noteiktās minimālās algas noteikšanas procedūra ar dažām izmaiņām notiks tādos pašos posmos kā iepriekš (Likuma Nr. 5163/2024 6. pants). Piemēram, līdz 2027. gadam par jauno minimālo algu tiks lemts katru gadu līdz 30. martam. Sākot ar 2028. gadu, jaunā alga tiks noteikta līdz 31. decembrim.

Grieķijā saskaņā ar Likumu Nr. 4172/2013 (103. panta 3. punkts), nosakot likumā noteikto minimālo algu un minimālo dienas algu (DMW, kas piemērojama darba ņēmējiem), būtu jāņem vērā Grieķijas ekonomikas stāvoklis un tās izaugsmes potenciāls produktivitātes, cenu, konkurētspējas, nodarbinātības, bezdarba līmeņa, ienākumu un algu ziņā.

Tomēr tiesību aktos trūkst detalizētu specifikāciju attiecībā uz kritērijiem vai minimālās algas noteikšanas metodi. Turklāt likums nenosaka šos kritērijus kā saistošus minimālās algas līmeņa noteikšanai.

Tie paši kritēriji tiks piemēroti 2025., 2026. un 2027. gadam (Likuma 5163/2024 15. pants).

Sākot ar 2028. gadu, jaunā minimālās algas noteikšanas metodē tiks ņemti vērā divi kritēriji: a) patēriņa cenu indeksa (PCI) gada izmaiņu temps zemākajiem 20% no mājsaimniecību ienākumu sadalījuma, b) vispārējā algu indeksa pirktspējas gada izmaiņu temps (Likuma 5163/2024 6. pants).

Tiks izmantota šāda matemātiskā formula:

Minimālās algas izmaiņu likme = PCI izmaiņu likme mājsaimniecībām zemākajā ienākumu sadalījumā 20% + vispārējā algu indeksa pirktspējas izmaiņu likme) / 2.

Likumā Nr. 5163/2024 nav noteiktas konkrētas indikatīvas atsauces vērtības, kas ļautu novērtēt likumā noteiktās minimālās algas un dienas algas atbilstību. Jo īpaši šajā nolūkā tajā nav noteiktas konkrētas līmeņatzīmju vērtības.

Attiecībā uz laikposmu no 2025. līdz 2027. gadam Likuma Nr. 5163/2024 15. pantā nav definēta pietiekamība, izmantojot īpašas indikatīvas atsauces vērtības. Tā vietā tas attiecas uz plašāku kritēriju kopumu, tostarp Grieķijas ekonomikas stāvokli un tās izaugsmes perspektīvām produktivitātes, cenu, konkurētspējas, nodarbinātības, bezdarba, ienākumu un algu ziņā, kā arī uz kritērijiem, kas ir tiešāk saistīti ar atbilstību, piemēram, pirktspēju, atbilstību, dzīves dārdzību, vispārējo algu līmeni, to sadalījumu un izmaiņu tempu. Šajā ziņā šķiet, ka likumā noteiktās minimālās algas adekvātums galvenokārt tiek risināts, izmantojot tās noteikšanai izmantoto procedūru un kritērijus, nevis formāli noteiktas līmeņatzīmes vērtības.

No 2028. gada ar Likuma Nr. 5163/2024 6. pantu tiek ieviesta jauna minimālās algas noteikšanas metode. Saskaņā ar šo noteikumu ņem vērā: a) patēriņa cenu indeksa gada izmaiņu likmi zemākajiem 20 % no mājsaimniecību ienākumu sadalījuma un b) vispārējā algu indeksa pirktspējas gada izmaiņu tempu. Turklāt pirms ikgadējās korekcijas Zinātniskajai komitejai katru gadu līdz 31. augustam ir jāsagatavo pamatots ziņojums, kurā vai nu apstiprina, ka nav vajadzības atkāpties no šīs metodes piemērošanas, vai izņēmuma kārtā ierosina nākamajā gadā nekoriģēt likumā noteikto minimālo algu un dienas algu, pamatojoties uz likumā noteiktiem īpašiem ekonomiskiem un fiskāliem iemesliem. Plašā nozīmē šo faktoru pārbaude var attiekties arī uz minimālās algas atbilstību.

Tomēr šie kritēriji likumā nav formulēti kā konkrētas indikatīvas atsauces vērtības atbilstības novērtēšanai.

Likumā noteiktā minimālā alga un dienas minimālā alga (DMW, kas piemērojama strādniekiem) attiecas uz pilnas slodzes darba ņēmējiem un strādniekiem, kas nodarbināti visā valstī privātajā sektorā, bez vecuma vai citām pazīmēm, kas ir likumīgi izņēmumi.

Attiecībā uz valsts ierēdņiem dažādas algas valsts vienpusēji nosaka ar tiesību aktiem saskaņā ar tās fiskālo politiku jebkurā laikā.

No 2025. gada (jaunā likuma Nr. 5163/24 14. pants) minimālās algas korekcijas attieksies arī uz publiskā sektora darbiniekiem.

Likumā noteiktās minimālās algas svārstības Grieķijā pašlaik nav zemākas par minimālo likmi. Sešu gadu periodā (no 2012. gada marta līdz 2019. gada janvārim) likumā noteiktā minimālā alga paredzēja zemāku minimālo likmi darbiniekiem vecumā līdz 25 gadiem (Likums Nr. 4172/2013). No 2019. gada februāra tika atcelta minimālā likme (ministrijas lēmums Nr. 4241/127/30-01-2019).

• Ministrijas lēmums Nr. 4241/127/30-01-2019opens in new tab

Darbiniekiem minimālā alga tiek noteikta katru mēnesi un attiecas uz darbu 40 stundas nedēļā (astoņas stundas dienā cilvēkiem, kas nodarbināti piecas dienas nedēļā, vai 6,45 stundas dienā cilvēkiem, kas nodarbināti sešas dienas nedēļā). Strādniekiem tiek ieviesta minimālā dienas alga (DMW).

Saskaņā ar tiesību aktiem ikvienam, kas strādā privātajā sektorā, ir tiesības uz 14 mēnešalgām. Divas papildu algas tiek sauktas kā:

• "Ziemassvētku prēmija": vienāda ar vienu mēnešalgu.

• "Lieldienu prēmija": vienāda ar pusmēnešalgu, ko piešķir Lieldienu laikā.

• "Ikgadējā atvaļinājuma piemaksa": vienāda ar pusi mēnešalgas.

Saskaņā ar Likumu Nr. 4254/2014 minimālā alga Grieķijā tiek dēvēta par "vienotu atsauces vērtību (summu)". Nav citu atalgojuma sastāvdaļu, kas jāieskaita minimālajā algā. Visas prēmijas (skatīt iepriekš), virsstundu piemaksas, atvaļinājuma pabalstus aprēķina, pamatojoties uz darbinieka faktiski izmaksāto algu. Arī tiesību akti nepieļauj nekādus atskaitījumus.

Tomēr daži apsvērumi ir noderīgi attiecībā uz darba stāžu: saskaņā ar jaunākajiem tiesību aktiem (Likums Nr. 5053/2023, 33. pants) no 2024. gada 1. janvāra tā dēvētais darba stāža pabalsts ir atjaunots kā minimālās algas sastāvdaļa, kas tika atcelta ekonomikas krīzes dēļ. Konkrēti, darba stāža pabalsts sastāv no minimālās algas palielināšanas par 10% pēc 3 gadu darba, maksimāli palielinot minimālo algu līdz 30% par 9 darba gadiem.

Iepriekšminētā pabalsta atjaunošana notiek saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

• Katra darba ņēmēja darba pieredze, kāda tā tika noteikta 2012. gada 14. februārī, kad tika apturēts pienākums piešķirt trīsgadu pabalstu, turpina uzkrāties arī pēc 2024. gada 1. janvāra.

• Katra darbinieka, kas pieņemts darbā pēc 2012. gada 14. februāra, darba pieredzi sāk aprēķināt par periodu pēc 2024. gada 1. janvāra: laika posmā no 2012. gada 14. februāra līdz 2023. gada 31. decembrim iegūtā darba pieredze netiek ņemta vērā darba samaksas palielināšanai vai darba stāža piemaksas nodrošināšanai.

• Ja regulāri izmaksātais atalgojums pārsniedz likumā noteikto minimālo algu, palielinājumu, kas izriet no trīs gadu periodu pabeigšanas un darba stāža pabalsta atsākšanas, kompensē ar starpību starp izmaksātajām summām un likumā noteikto atalgojumu. Tādējādi, ja darbinieka kopējā / galīgā algas izmaksa ir lielāka par minimālo algu un tiesīgo darba stāža pabalstu, tad tā izmaksa ir likumīga

Darba stāža pabalsta atjaunošana ir paredzēta: a) ar Likuma Nr. 5053/2023 33. pantu "darba uzlabošanai, Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvas (ES) 2019/1152 iekļaušana, digitālo procedūru vienkāršošana un digitālās darba kartes uzlabošana, Darba un sociālā nodrošinājuma ministrijas un Darba inspekcijas operatīvās funkcijas uzlabošana" un tās īstenošana no 1. janvāra 2024; un b) ar Darba ministrijas apkārtrakstu Nr. 88073/6.10.2023 "Paskaidrojumu sniegšana attiecībā uz Likuma Nr. 5053/2023 33. pantu "Atalgojums par iepriekšējo darbu privātajā sektorā un darbinieku ienākumu koriģēšana – Ministru padomes Lēmuma Nr. 6/28.2.2012. 4. panta atcelšana".

Pilnības labad jānorāda, ka ar ministrijas lēmumu Nr. 4241/127/30-01-2019 jau bija atjaunots darba stāža pabalsta noteikums no 2019. gada, tomēr nepadarot to par obligātu, jo tas būtu jāīsteno, pieņemot likumu.

• Likums Nr. 4254/2014PDFopens in new tab "Pasākumi Grieķijas ekonomikas atbalstam un attīstībai saskaņā ar Likumu Nr. 4046.2012 un citiem noteikumiem".

• Ministrijas lēmums Nr. 4241/127/30-01-2019PDFopens in new tab

• Likums Nr. 5053/2023PDFopens in new tab

Apspriešanās procesa ietvaros par minimālās algas noteikšanu KEPE regulāros apspriešanas ziņojumu projektus var uzskatīt par "valsts ziņojumiem par minimālo algu".

Jaunākie KEPE ziņojumi ir:

• KEPE (2025), Apspriešanas ziņojuma projekts par pašreizējās tiesību aktos noteiktās minimālās algas un dienas algas veidošanas procesuPDFopens in new tab (2025. gada februāris)

• KEPE (2024), Apspriešanas ziņojuma projekts par pašreizējās tiesību aktos noteiktās minimālās algas un dienas algas veidošanas procesuPDFopens in new tab (2024. gada marts)

• KEPE (2023), Apspriešanas ziņojuma projekts par pašreizējās tiesību aktos noteiktās minimālās algas un dienas algas veidošanas procesuPDFopens in new tab (2023. gada februāris)

• KEPE (2022), Apspriešanas ziņojuma projekts par pašreizējās likumā noteiktās minimālās algas un dienas algas veidošanas procesuPDFopens in new tab (2022. gada aprīlis)

• KEPE (2021), Apspriešanas ziņojuma projekts par pašreizējās tiesību aktos noteiktās minimālās algas un dienas algas veidošanas procesuPDFopens in new tab (2021. gada jūnijs)

2020. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ nenotika konsultācijas par minimālo algu.

Ikgadējās konsultācijas par minimālās algas noteikšanu ietvaros sociālo partneru zinātniskie institūti, kā arī apspriešanā iesaistītās valsts aģentūras un organizācijas iesniedz ziņojumus un datus par minimālo algu.

2024. gada apspriešanās procesa kontekstā dalībnieki dalībnieki 2024. gada februārī sagatavoja un rakstiski iesniedza tā dēvēto "Ziņojumu par pašreizējās likumā noteiktās minimālās algas novērtējumu". Analītiski:

• OMED (2025) – Atzinums par padomdevējas komitejas minimālās algas noteikšanas procedūruPDFopens in new tab, 2025. gada 7. februāris

• Zinātniskā komiteja (2025), Zinātniskās komitejas atzinums par likumā noteiktās minimālās algas un likumā noteiktās minimālās dienas algas apmēru 2025. gadamPDFopens in new tab, 2025. gada februāris

• Bank of Greece (2025), Bank of Greece (2025) – Pašreizējās likumā noteiktās minimālās algas un dienas algas novērtējumsPDFopens in new tab, Atēnas, 2025. gada janvāris

• ELSTAT (2025), Darba samaksas struktūras un sadalījuma apsekojums (2022),opens in new tab Darba samaksasopens in new tab, algu izmaksu indekss (2024. gada 3. ceturksnis)PDFopens in new tab

• Valsts nodarbinātības dienests (DYPA) (2025) DYPA ziņojums par minimālās algas noteikšanas procesu 2025opens in new tab, 2025. gada aprīlis

• IME GSEBEE (2025), IME GSEVEE (2025) – Ziņojums par pašreizējās likumā noteiktās minimālās algas novērtējumu ar aplēsēm par tās pielāgošanu pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiemPDFopens in new tab (2025. gada janvāris)

• INEMY ESEE (2025), INEMY ESEE (2025) – Memorands par minimālās algas noteikšanu, tostarp minimālās algas un dienas algas novērtēšanu saskaņā ar Likumu Nr. 5163/2024PDFopens in new tab (2025. gada janvāris)

• INSETE (2025), INSETE (2025) – Ziņojums par spēkā esošās likumā noteiktās minimālās algas un dienas algas novērtējumu un novērtējumu par to pielāgošanos pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiemPDFopens in new tab (2025. gada janvāris)

• IOVE (2025), IOVE (2025) – Novērtējuma ziņojums par pašreizējo likumā noteikto minimālo alguPDFopens in new tab (2025. gada janvāris)

• INSBE (2025), INSBE (2025) – Nostājas un priekšlikumi pašreizējās tiesību aktos noteiktās minimālās algas izvērtēšanaiPDFopens in new tab (2025. gada janvāris)

• KEPE (2025), KEPE (2025) – pašreizējās likumā noteiktās minimālās algas un dienas algas novērtējumsPDFopens in new tab (2025. gada janvāris)

• OMED (2025), OMED (2025) – OMED ziņojums saistībā ar apspriešanu par minimālo algu 2025PDFopens in new tab. gadā (2025. gada janvāris)

• Koinoniko Polykentro no ADEDY (Grieķijas Civildienesta konfederācija) (2025), Ziņojums par pašreizējās minimālās algas novērtējumu, ko veica Koinoniko Polykentro no ADEDY (2025), 2025PDFopens in new tab. gada februāris

• Grieķijas Banka (2024), Pašreizējās likumā noteiktās minimālās algas un dienas algas novērtējumsPDFopens in new tab, Atēnas, 2024. gada februāris

• ELSTAT (2023), paziņojums presei – Algu izmaksu indekss: 2023. gada trešais ceturksnisPDFopens in new tab, Pireja, (2023. gada 15. decembris)

• IME GSEBEE (2024), Ziņojums par pašreizējās likumā noteiktās minimālās algas novērtējumu ar aplēsēm par tās pielāgošanos pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiemPDFopens in new tab (2024. gada februāris)

• INE GSEE (2024), INE GSEE priekšlikums par likumā noteikto minimālo algu 2024. gadamPDFopens in new tab, (2024. gada februāris)

• INEMY ESEE (2024), Memorands: Minimālās algas noteikšana, minimālās algas un dienas algas novērtēšana saskaņā ar Likumu Nr. 4172/2013PDFopens in new tab (2024. gada 19. februāris)

• INSETE (2024 ), Ziņojums par spēkā esošās likumā noteiktās minimālās algas un dienas algas novērtējumu un novērtējumu par to pielāgošanos pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiem. Saskaņā ar Likuma Nr. 4172/2013 103. pantā noteikto procedūruPDFopens in new tab (2024. gada februāris)

• IOVE (2024), Novērtējuma ziņojums par pašreizējo likumā noteikto minimālo alguPDFopens in new tab (2024. gada februāris)

• OMED (2024), OMED ziņojums saistībā ar apspriešanu par minimālo algu (Likuma Nr. 4172/2013 103. pants), 2024PDFopens in new tab. gada 19. februāris

• INSBE (2024), Grieķijas Rūpniecības federācijas (SBE) nostājas un priekšlikumi pašreizējās tiesību aktos noteiktās minimālās algas novērtēšanaiPDFopens in new tab, Saloniki (2024. gada februāris)

• Mutiskās apspriešanas protokols par 2024. gada minimālās algas gadu, 2024PDFopens in new tab. gada 26. februāris (ΠΡΑΚΤΙΚΑ ΠΡΟΦΟΡΙΚΗΣ ΔΙΑΒΟΥΛΕΥΣΗΣ ΚΑΤΩΤΑΤΟΥ ΜΙΣΘΟΥ ΕΤΟΥΣ 2024

• KEPE (2024), Pašreizējās likumā noteiktās minimālās algas un dienas algas novērtējumsPDFopens in new tab, (2024. gada februāris)

• SETE (2024), Grieķijas Tūrisma uzņēmumu asociācijas (SETE) memorands saistībā ar apspriešanu par minimālās algas noteikšanuPDFopens in new tab, 2024. gada 22. februāris Υπόμνημα του Συνδέσμου Ελληνικών Τουριστικών Επιχειρήσεων (ΣΕΤΕ) στο πλαίσιο της διαβούλευσης για τον καθορισμό του κατώτατου μισθού

• GSEVEE (2024), Memorands saistībā ar minimālās algas noteikšanas mehānismuPDFopens in new tab, 2024. gada 23. februāris Υπόμνημα ΓΣΕΒΕΕ στο πλαίσιο του Μηχανισμού Καθορισμού του Κατώτατου Μισθού

• SEV (2024), Memorands saistībā ar apspriešanu par minimālās algas noteikšanuPDFopens in new tab, 2024. gada 23. februāris "Υπόμνημα στο πλαίσιο της διαβούλευσης για τον καθορισμό του κατώτατου μισθού"

• ESEE (2024), Nostājas memorands par minimālo alguPDFopens in new tab, 2024. gada 23. februāris "ΥΠΟΜΝΗΜΑ ΘΕΣΕΩΝ για τον Κατώτατο Μισθό"

Zinātniskie pētījumi

• Andriopoulou, E., Karakitsios Α., (2022), Bezdarba pārejas un minimālās algas loma: no pirmskrīzes līdz krīzei un atveseļošanaiopens in new tab. IZA Darba politikas žurnāls 12 (1).

• Andriopoulou E., Karakitsios A., (2021), Bezdarba pārejas un minimālās algas loma: no pirmskrīzes līdz krīzei un atveseļošanai (Atēnu Ekonomikas un uzņēmējdarbības universitāte),PDFopens in new tab Darba dokumentu sērija, 21.-16. novembris, 2021. gada novembris.

• Antonopoulos C., Anyfantaki S., Balfoussia H., Kosma T., Papapetrou E., Petroulakis F., Petroulas P. un Zioutou P., (2022), Grieķijas darba tirgus pirms un pēc pandēmijas: atslābums, stingrība un prasmju neatbilstībaPDFopens in new tab, Grieķijas Banka, Ekonomikas biļetens, Νο. 56, decembris.

• Antonopoulou M.G., (2021), Minimālā alga Grieķijā un Dienvideiropā: ceļā uz jaunu modeli darba attiecību veidošanai, sociālā kohēzija un attīstība 14 (1), 33.–47. lpp.

• Bechlioulis, A., Chletsos Μ., (2021), Minimālās algas reformu diferencētā ietekme uz bezdarba pierādījumiem no Grieķijas darba tirgusPDFopens in new tab, MPRA dokuments 109327. Minhenes Universitātes bibliotēka.

• Georgiadis A., Kaplanis I., Monastiriotis V., (2017a), Minimālās algas ietekme darba tirgū: mīti un realitāte,PDFopens in new tab Alternatīvās politikas institūts (ENA)

• Georgiadis A., Kaplanis I., Monastiriotis V., (2017b), Minimālās algas ietekme uz nodarbinātību: esošie pierādījumi un Grieķijas lietaPDFopens in new tab, Alternatīvās politikas institūts (ENA) (2017. gada maijs)

• Nikos Poulantzas institūts (2022. gada novembris), Minimālā alga: mēs dzīvojam, lai strādātu, nevis strādātu, lai dzīvotu. Darbinieku uztveres un pieredzes izpētePDFopens in new tab, atbildīgs par pētījumu plānošanu un analīzi, Dr. Konstantīns Teodorīds.

• Kakoulidou Th., Konstantinou P., Moutos Th., (2018), Zemminimālās algas reforma Grieķijā un darbaspēka un darbaspēka aizstāšanas hipotēzeopens in new tab, Cesifo darba dokuments Nr. 7273, 4. kategorija: Darba tirgi.

• Karamanis K., Beneki Ch., Ioakimides M., (2018), Grieķijas darba tirgus: minimālās algas un bezdarba novērtējums periodā no 2000. līdz 2017. gadamopens in new tab, Starptautisko pētījumu žurnāls, 11/2018, 93.–105. lpp.

• Maniatis, A, Basiakos, I., (2023), Pamatvajadzību budžets kā iztikas minimumsPDFopens in new tab, INE GSEE izdevniecība, Atēnas.

• Missos, V., (2021). Kā mainījās izpeļņas nevienlīdzība pēc jaunās minimālās algas ieviešanas GrieķijāPDFopens in new tab, KEPE Grieķijas ekonomikas perspektīvas, Nr. 44, 2021, 50.–53. lpp.

• Nicolitsas Daphne, (2024), Minimālā alga Grieķijā: pārskats par institucionālajām iezīmēm, norisēm un ietekmi laikposmā no 1975. līdz 2023. gadamopens in new tab, publicējis De Gruyter Oldenbourgopens in new tab, 2024. gada 15. oktobris

• Roupakias, S., (2022). Grieķijas valsts minimālās algas nodarbinātības un sadales ietekme,opens in new tab MPRA Paper 114244, Minhenes Universitātes bibliotēka.